Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 29. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 29. vidusskola
Atrašanās vieta: Lēdurgas iela 26, Rīga
Dibināšanas gads: 1960. gads
Skolēnu skaits: 422
Skolotāju skaits: 36
Direktors: Olga Poluškina

Skolā iespējams mācīties pēc dažādām programmām: pēc pamatizglītības mazākumtautību programmas 1. vai 2. modeļa, pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību izglītības programmas 2. modeļa, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programmas un pēc divu veidu vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmām.

Pēc skolas beigšanas skolēni nereti dodas apgūt tehniskā cikla specialitātes valsts mācību iestādēs. Pēdējos 12 gados skolai izveidojusies cieša sadarbība ar Baltijas Krievu institūtu, Sociālo tehnoloģijas augstskolu, Latvijas Tehnisko universitāti, Transporta un sakaru institūtu. Šī institūta dekāns, habilitētais matemātikas doktors V. Labejevs Rīgas 29. vidusskolas talantīgākajiem matemātikas skolēniem vada matemātikas nodarbības. Skolas absolventi saņēmuši arī Pateicības rakstu no Latvijas Republikas Ministru kabineta par labām un teicamām sekmēm. Šogad, piedaloties RTU atklātajā matemātikas olimpiādē, 11. klases skolniece Jūlija Putrina saņēma 1. vietu un vēl trīs skolēni iekļuva olimpiādes labāko dalībnieku pirmajā desmitniekā.

2000./2001. mācību gadā Rīgas 29. vidusskola un Rīgas Valsts tehnikums uzsāka pedagoģisko eksperimentu saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas izsludināto akciju „Tevi gaida skolā”. Tika izstrādāta pedagoģiskās korekcijas izglītības programma, kas ir saskaņota ar IZM, bāriņtiesu, policiju un Profilakses un narkomānijas centru. Šīs programmas mērķis ir nodrošināt Valsts pamatizglītības standartā definēto pamatizglītības mērķu sasniegšanu skolēniem ar attīstības vai sociālās uzvedības nepilnībām un skolēniem, kuriem noteiktu mācību rezultātu sasniegšanai nepieciešams ilgāks laiks un lielāka palīdzība, nodrošinot izglītības ieguvi un tās kvalitāti, veicot pedagoģisko darbu ar nelabvēlīgo ģimeņu bērniem.

Pēc šīs programmas skolēni saņem galdnieka palīga sertifikātu. Skolas direktore min vairākus iemeslus pedagoģiskās korekcijas klases nepieciešamībai. Tostarp arī skolēnu nesekmību, stundu kavējumus, mācību traucējumus un sociālās problēmas. „Pusaudža vecuma skolēniem bieži un negatīvi mainās garastāvoklis, tāpēc ir nesaprašanās ar skolotājiem un klasesbiedriem. Daži skolēni nemācās vispār, jo, nākot no trūcīgām vai no nepilnām ģimenēm, kautrējas no saviem klasesbiedriem un viņiem trūkst mācību motivācijas. Ja bērnam vecāki nestrādā, lieto alkoholu vai strādā tikai viens no vecākiem, bērni izvēlas vieglāko ceļu – neapmeklēt skolu. Rezultātā ir gadījumi, kad četrpadsmitgadīgie bērni pabeidz tikai 5–6 klases.” Šobrīd pedagoģiskās korekcijas klasēs mācās bāreņi no bērnunama, nepilnām ģimenēm un skolēni, kuri nevar un neprot kontaktēties ar saviem klasesbiedriem. Līdz 2009. gada 1. jūlijam veiksmīgi pamatizglītību un galdnieka palīga profesiju saņēmis 231 skolēns.

Izveidots latviešu tautas Etnogrāfiskais muzejs

Lai pievērstu skolēnu uzmanību latviešu kultūrai, tās pagātnei un latviešu tautas tradīcijām, skolā tika nolemts izveidot latviešu tautas Etnogrāfisko muzeju. Pēc tautas tradīciju izpētes un eksponātu vākšanas muzeja kolekcijā ieraugāmi dažādi saimnieciskie priekšmeti, rokdarbi un apģērbi. Apceļojot dažādus Latgales pagastus (Krustpils apkārtni, Aglonas, Rušonas pagastu, Daugavpils rajonā Skrudalienas, Laucenes un Ilūkstes apkārtni), Zemgales Jaunsvirlaukas un Valgundes pagastus, tika savākts bagātīgs vēsturiskās pagātnes materiālu kopums. No rokdarbiem ir gan pašaustie galdauti un dvieļi, gan aizkari un gultu pārklāji, izšūtas un tamborētas sedziņas un dažādi apģērbi. Ir tādi saimniecības priekšmeti kā gludekļi, lampas, lukturi, vāzes, pulksteņi, virtuves piederumi, senās lauku sētas sadzīves mēbeles. Var redzēt lauksaimniecības piederumus, tostarp dažādus darbarīkus: sirpi, svarus, vērpjamo ratiņu, vilnas susekli, kapli, zirgu sakas un grožus. Muzeja ekspozīciju papildina rotaslietas (sudraba saktas, krelles, piespraudes, brošas), lokšķēres, cimdi, zeķes un dažādi citi seno laiku priekšmeti. Muzejā tika organizētas tikšanās ar Preiļu rajona Aglonas un Rušonas pagasta vecajiem cilvēkiem. Īpaši sirsnīgu paldies par palīdzību un atbalstu skolas Etnogrāfiskā muzeja izveidē direktore teic skolotājai Irēnai Putānei. Nu jau skolā darbojas arī etnogrāfiskais pulciņš. Audzēkņi veic pētniecību, kārto eksponātu katalogu, pēta literatūru. Pēc seno meistaru paraugiem mācās izšūt, adīt un aust. Bet galvenais – veic plašu darbību jauno eksponātu meklēšanā. Direktore norāda, ka Etnogrāfiskais muzejs ir sava veida centrs, kurš palīdz krieviski runājošajiem skolēniem integrēties latviešu vidē. „Skolēni pēta dažādu novadu tautastērpu vēsturi, latviešu tautas rakstus. Līdz ar to skolā notiek gadskārtas svinības: Miķeli, Mārtiņi, Ziemassvētki, Meteņi, Lieldienas, Ūsiņi. Notiek mazas ekspedīcijas eksponātu savākšanai. Tiek organizētas iedzīvotāju aptaujas. Muzeju apmeklē vēstures, mājturības un latviešu valodas skolotāji no citām skolām un bērnudārziem.” Par tradīciju izvērtusies un kļuvusi populāra Etnogrāfijas nedēļa, kad skolēni iepazīst ne tikai krievu un latviešu tautas, bet arī citu tautu kultūras mantojumus. Pasākumos piedalījušies Ukraiņu skolas skolēni ar tautas dejām, dziesmām un savas tautas tradīcijām. Rīgas 2. un 28. vidusskolas, kā arī 7. pamatskolas skolēni Etnogrāfijas nedēļā priecējuši visus ar iestudētām latviešu tautas dejām, rotaļām un iepazīstinājuši ar tradicionālajiem latviešu ēdieniem.

Ārpusstundu aktivitātes skolā ir daudzveidīgas. Notiek sporta deju nodarbības, krievu folkloras pulciņš, teātra grupa 1.–4. klašu skolēniem. Un skolēni ar prieku apmeklē nodarbības, kuras organizē Krievu drāmas teātra aktieris V. Grossmans. Ja skolēna un viņu vecāku sirdis un prātus māc kāda neatrisināma problēma, skolā vienmēr gatavs palīdzēt gan psihologs, gan sociālais pedagogs.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Katra nepareiza izvēle ir nākotnes bezdarbnieks, kas valstij izmaksā krietni vairāk nekā viens karjeras konsultants.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.