Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rīgas 16. vidusskola Rīgas 16. vidusskola

Nosaukums: Rīgas 16. vidusskola
Atrašanās vieta: Pāles 9, Rīga
Dibināšanas gads: 1964.gads
Skolēnu skaits: 400
Skolotāju skaits: 43
Direktors: Gaļina Melne

Rīgas 16. vidusskola ir pašvaldības mācību iestāde, kas realizē divas mazākumtautību izglītības programmas – pamatizglītības un vidējās izglītības. Skolas vadība uzskata, ka vidējās izglītības programmā izdevies atrast piemērotāko mācību priekšmetu piedāvājumu, kas veicinātu skolēnu vispusīgu attīstību. „Skolēnu centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka skolēni brīvi izmanto latviešu valodu, labāk orientējas valsts politikā, sabiedrības procesos. Varētu uzskatīt, ka vislielākā mūsu skolēnu priekšrocība ir tā, ka viņi izaug uz divu kultūru mijiedarbības platformas saturiski bagātāki un tolerantāki.”

Atšķirības starp mazākumtautību skolām vairāk izpaužas mācību plānā, izvēlē, kādā secībā un apjomā mācību priekšmeti tiek apgūti bilingvāli vai latviešu valodā un kādā kvalitātē noris šis process. Katra skola atšķiras no citām ar savu materiāli tehnisko nodrošinājumu, skolotāju personāla profesionalitāti un prasmi radīt mācībām labvēlīgu vidi.

Rīgas 16. vidusskola savu izvēlēto veidu latviešu valodas apguvei raksturo kā skolēnam draudzīgu. „Pakāpeniskā valodas apguve izturējusi laika pārbaudi, par kuru liecina skolas pieredze. Pa šiem gadiem īpašus satricinājumus un liekas kaislības neesam jutuši,” atzīst direktore Gaļina Melne. „Esam gandarīti, ka skolā strādā daudzi skolotāji entuziasti, kas ar savu darbu kaldinājuši bilingvālās izglītības iedzīvināšanu un skolas izaugsmi. Darbošanās projektā „Atvērtā skola”, kritiskās domāšanas stratēģiju apgūšana palīdzējusi daudziem skolotājiem paplašināt savas zināšanas un prasmes mācību procesa vadīšanā, kā arī atklāt jaunas, interesantas mācību metodes un iemācīties dalīties pieredzē. Tā arī bija mūsu panākumu atslēga.”

               Ilgus gadus skolas bilingvālās izglītības centru vada latviešu valodas skolotāja Tamāra Jansone, kas regulāri sniedz palīdzību visiem skolotājiem, kas vada stundas bilingvāli vai latviešu valodā. Skolotāja izstrādājusi metodiskās rekomendācijas latviešu valodas lietojumam citu mācību priekšmetu stundās, ir latviešu valodas mācību grāmatas 1. klasei autore. Lai arī pēdējos gados latviešu valodas skolotāju sastāvs mazliet mainījies, skolā aizvien lieliski strādā tādas skolotājas kā Ina Elferte, Maija Minina un Daiga Lejiņa, kas spēj ieinteresēt un rezultatīvi mācīt savu priekšmetu. Vairāk nekā 25 gadus skolā strādāja krievu valodas skolotāja Ludmila Balode. Viņas vadītās stundas vienmēr bijušas paraugs, kā vajag gatavoties un vadīt stundu, mīlot savu darbu. Viņa vadīja atklātās stundas, lekcijas, organizēja krievu valodas priekšmeta nedēļas, ārpusklases pasākumus, kas veltīti krievu rakstniekiem, dzejniekiem, izdeva literāro avīzi.

 

               Izmanto interaktīvās metodes

Interaktīvo metožu izmantošana skolā kļuvusi par normālu parādību, jo praktiski visi skolotāji mācot aktīvi izmanto datortehniku. Jau divus gadus tiek lietota interaktīvā tāfele, dokumentu kamera, ciparu videokamera un skolas fotoaparāts. Palielinājies to skolotāju skaits, kas jaunās tehnoloģijas aktīvi izmanto mācībās un ārpusklases pasākumos. Datortehnikas aktīva apguve sākās ar datorkursiem, kuros iesaistījās visi skolotāji. Pēc tam bija kursi par prezentācijas veidošanu un izmantošanu mācot. Īpaša vajadzība pēc datorprasmēm skolotājiem radusies pēc pārējas uz e-žurnālu, kā arī aktīvi darbojoties starptautiskajos projektos „Comenius”.

Skolotāju aktivitātes tālākizglītībā sekmējušas aktīvu darbību dažādos ESF projektos: „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” un „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”. Pēdējā piedalās 50% skolotāju.

Skola meklējusi dažādas iespējas, lai konsolidētu skolas saimes sabiedrību – skolēnus, vecākus, skolotājus. Daudz tika strādāts, lai vecāki būtu labāk informēti. Atvērto durvju dienas, tematiskas vecāku konferences, radošās darbnīcas palīdzēja radīt kopības sajūtu un veiksmīgi risināt visus skolas uzdevumus. Katru gadu tiek izdota Gada grāmata. Skola jau ilgus gadus veido savu dienasgrāmatu un mājas lapu. Skolas pasākumos vecākiem bijusi iespēja aplūkot skolu „no visām pusēm”, labāk izprast sava bērna vajadzības mācību apguvē un audzināšanā.      

„Mēs cenšamies pēc iespējas vairāk iesaistīt skolēnus interešu izglītības pulciņos un ārpusskolas aktivitātēs. Pie skolas izveidots Brīvā laika centrs, kur Juglas apkārtnes bērni var lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, darbojoties dažādās nodarbībās,” informē direktore. Skolēni var dziedāt korī „Cantatio”, kas piedalījies pilsētas konkursā „Serebrjanij kļuč”, pārstāvējis Latviju Vācijas pilsētas Hepenheimas ģimnāzijā, dziedot latviešu tautas dziesmas un citas latviešu populāras dziesmas. Skolas aktīvisti piedalījās Kaimiņu dienās, sniedza koncertus pilsētas pansionātos.

 

Ziemassvētkos – tirdziņš

               Skolā izveidota jauna tradīcija – Ziemassvētku tirdziņš kā labdarības akcija „Enterprising SELF” projekta ietvaros. Šis pasākums pagājušā gada nogalē notika pirmo reizi. Sākumskolas gaitenis un aktu zāle bija aizņemta ar tirdzniecības vietām. Starpbrīžos jaunie „uzņēmēji” piedāvāja pašu radītos cepumus, piparkūkas, pīrāgus, kā arī amatniecības izstrādājumus – rotaļlietas, auskarus un pašdarinātas Ziemassvētku kartītes. Gatavojoties Ziemassvētkiem, skolēni allaž tiek aicināti sagatavot un aizsūtīt pašdarinātas Ziemassvētku apsveikuma kartītes skolotājiem – pensionāriem, saviem draugiem, tuviniekiem un veco ļaužu pansionātam. Akcijā tika nosūtīti 162 apsveikumi. Visi jaunie uzņēmēji atsaucās aicinājumam ziedot kādu daļu no ieņēmumiem labdarībai, un tirdziņa beigās dalībniekiem izdevās nopelnīt lielu summu – Ls 141. „Rezultātā mums visiem kopā izdevās radīt skaistu Ziemassvētku sajūtu sev, kā arī neaizmirst tuvus cilvēkus,” atceras skolas vadītāja.

Jau ilgus gadus skola aktīvi darbojas starptautiskos projektos. Darbība tajos skolotājiem ļāvusi bagātināt mācību saturu un pavērusi plašāku pasauli skolēniem. 2004.–2007. gadā projektā „Comenius” „Mūsu skaistā lēdija – Planēta zeme” kopā ar vēl četru Eiropas valstu skolām pētīja alternatīvās enerģijas izmantošanas iespējas. Skolēni rakstīja referātus par saules, vēja, ūdens, biomasas enerģijas izmantošanu un apmeklēja vairākus no šiem objektiem. Skolēni būvēja objektu modeļus, mērīja un salīdzināja temperatūras, raksturoja klimata izmaiņas, vēroja un analizēja putnu migrācijas laikus, pētīja un analizēja tuvākos biotopus. Kā skolēni atzinuši, padarītais darbs ļāvis reālāk izprast planētas nozīmi un katra cilvēka atbildību par tās saglabāšanu. Rīgas 16. vidusskolas audzēkņi aktīvi un labprāt piedalās apkārtnes sakopšanā. Talkas ap Strazdupīti kļuvušas jau ierastas.

Īpaši interesants piedzīvojums bijis 2007.–2009. gadā projektā „Comenius” „Pastāsti pasaulei par savu valsti”, kurā tika pētītas un salīdzinātas savas valsts kultūras tradīcijas ar citām valstīm. Projektā iesaistītie atzinuši, ka projektā kā mazākumtautību skolēniem viņiem liels ieguvums bijis Latvijas dziļāka iepazīšana, bērnu personīgo kontaktu paplašināšana un svešvalodu prasmju pilnveidošana. No 2009. līdz 2011. gadam skola darbojās projektā SELF „Enterprising Education in Sweden, Estonia, Latvia and Finland”, kas palīdz skolēniem attīstīt uzņēmējdarbības prasmes. Jau pirmās aktivitātes šajā projektā liecina par skolēnu un viņu vecāku atsaucību un interesi.

Skola īsteno mazākumtautības izglītības programmas 2. modeli. „Izvēlējāmies to, izanalizējot piedāvātos modeļus, skolēnu sastāvu, pārrunājot situāciju ar skolēnu vecākiem,” komentē G. Melne. Pareizo izvēli sekmējusi skolas darbošanās projektā „Atvērtā skola”, kur vairāki skolotāji guva zināšanas un prasmes mācību vadīšanā divās valodās (bilingvāli). Par galvenajām problēmām bilingvālajā izglītībā direktore uzskata mācību grāmatu trūkumu, jo mācību grāmatas latviešu valodā nav izveidotas atbilstīgi vajadzībām. Nepieciešams daudz zīmējumu, attēlu un atbilstīga valoda mazākumtautību skolēnu valodas prasmei, īpaši jaunākajās klasēs. Par otru lielāko problēmu direktore uzskata jauno skolotāju vājo sagatavotību un visbeidzot pēctecības trūkumu latviešu valodas apguvē pa klasēm (1.–9.). „Mūsuprāt, vairāku valodu izmantošana mācību satura apguvē būtu jāaktualizē, jo tā sekmē mācību satura apguvi, tai skaitā terminu veiksmīgu apgūšanu.”

                      

Pasākumi – divās valodās

Vienotības sajūtu skolā rada pasākumi, konkursi un koncerti. Skolā tas sākas jau ar mācību gada uzsākšanu. 1. spetembrī skolēni, skolotāji un vecāki pulcējas skolas pagalmā un visi dzied valsts un skolas himnu, kuras vārdus nu jau zina arī skolēnu vecāki. Katru gadu 16. oktobrī skola atzīmē skolas dzimšanas dienu. Katrai klasei ir sava emblēma un uzdevums, gatavojoties svētkiem. Šajā pasākumā desmitklasnieki tiek uzņemti vidusskolēnu pulkā, bet iepriekšējā gada absolventi stāsta par studentu dzīvi augstskolā. Skolas skolēnu padome ierosinājusi jauno talantu konkursu, kas tradicionāli notiek katru gadu. Šo konkursu organizē un vada skolēnu padome. Tradicionāli kļuvuši skolas absolventu salidojumi, kurus rīko ik pēc pieciem gadiem. Pagājušajā gadā, 17. oktobrī, VEF kultūras pilī skola svinēja savu 45. gadadienu un pulcināja savus absolventus. Iepriekšējos gados skola savus labākos skolēnus, olimpiāžu uzvarētājus un ZPD autorus veda ekskursijā pa Latvijas skaistākajām vietām. Pagājušajā mācību gadā skolas izcilniekiem tika organizēta pieņemšana pie skolas administrācijas.

Krievu kultūras mantojuma saglabāšana tiek veicināta gan mācībās, gan ārpusklases pasākumos. Jau daudzus gadus skolā notiek ārpusklases pasākumi sākumskolas skolēniem „Vērīgais lasītājs”, kas attīsta skolēnu lasītprasmi un iepazīstina skolēnus ar tautas pasakām un citiem krievu daiļliteratūras darbiem. Pēc izlasītajām grāmatām notiek diskusijas, konkursi, tiek veidotas zīmējumu izstādes. Tradicionāli kļuvuši Masļeņicas pasākumi ar jautriem priekšnesumiem, garšīgām pankūkām un klašu viesošanos citās klasēs. Literārie vakari un „literārās viesistabas” tikušas veltītas A. Puškina, J. Jevtušenko, S. Jeseņina daiļradei. Skolēnu atmiņā ilgi paliks neatkārtojamā A. Puškina balle. Katru gadu krievu valodas un literatūras nedēļas tēmu nosaka metodiskā komisija. Liela uzmanība tiek pievērsta tautas folklorai, tradīcijām, izcilāko rakstnieku un dzejnieku daiļradei. Piemēram, 2009. gadā metodiskā tēma bija „Tautas gudrības pērles”. Krievu valodas skolotājas N. Kuharenoka un N. Kulikova veiksmīgi vadīja atklāto stundu pēc E. Nosova stāsta „Lelle” un iesaistīja skolēnus interesantā sarunā par dzīves vērtībām. Skolēni savām rokām gatavoja lupatu lelles, kas tika izvietotas izstādē; veiksmīgi tika izmantotas interaktīvās tāfeles iespējas krievu tradīciju demonstrēšanai. Nedēļas noslēgumā vienmēr ir kāds krāšņs ārpusklases pasākums, kas apkopo paveikto. 2009. gadā skolotājas sagatavoja pasākumu „Ziemas posidelki”, kur skolēni lieliski demonstrēja krievu sakāmvārdu, parunu, dziesmu, rotaļu un tradīciju pārzināšanu un cieņu pret tām.

Pagājušajā gadā skola tieši krievu valodas nedēļā saņēma vērtīgu dāvanu no Krievijas vēstniecības – 100 vērtīgas grāmatas par krievu tautas vēsturi, kultūrtradīcijām un māksliniekiem. Saņēma arī vārdnīcas, kuras ar lielu interesi lasa skolēni un skolotāji.

               Skolā visi pasākumi notiek divās valodās. Skolēni apgūst latvisko kultūras mantojumu gan latviešu valodas un literatūras, gan vizuālās mākslas un mājturības stundās. Vairāki pasākumi tiek organizēti latviešu valodas nedēļā, piemēram, konkursi par vēsturi, mākslu, literatūru. Atzīmējot valsts neatkarības svētkus, notiek daiļlasītāju, eseju konkursi. Īpaši rūpīgi tika gatavoti pasākumi LR 90. gadadienai. „ Mūsu dziesma Latvijai” – tāds bija dziesmu konkursa nosaukums, kurā katra klase no 1. līdz 12. dziedāja latviešu tautas dziesmu un vienu populāru latviešu dziesmu.

Skolā darbojas 1.–4. klašu un 5.–12. klašu kori, kuru repertuārā ir daudz latviešu un citu tautu populāru dziesmu. Tautas deju kolektīvu „Vāru, vāru putriņu” iemīlējuši skolas mazākie dejotāji. Darbojoties vizuālās mākslas studijā, skolēni iepazīst gan Latvijas dabas skaistumu, gan latviešu rakstu nozīmi. Tradicionāli sākumskolā tiek atzīmēta Mārtiņdiena.  

Viena projektu nedēļa tika veltīta kultūras izpausmju dziļākai izpētei un apgūšanai. Tajā skolēni apmeklēja teātra izrādes, koncertus, krietni palielinot savas zināšanas par Latvijas kultūras veidotājiem.

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izšķiroša nozīme ir tieši mācīšanas metodikai, ko bieži skolotāji nenovērtē. Galvenais nav matemātiskus jēdzienus iegaumēt bez jēgas; galvenā ir izpratne, uzskatāmais priekšstats.
Daugavpils Universitātes mācībspēki


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.