Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Rēzeknes 6. vidusskola Rēzeknes 6. vidusskola

Nosaukums: Rēzeknes 6. vidusskola
Atrašanās vieta: Kosmonautu iela 6, Rēzekne
Dibināšanas gads: 1976.gads
Skolēnu skaits: 500
Skolotāju skaits: 57
Direktors: Raisa Meiere

 

Rēzeknes 6. vidusskolā tiek īstenotas piecas vispārējās izglītības mazākumtautību programmas. Pamatskolā tiek īstenotas trīs mazākumtautības izglītības programmas, kurās mācības norit bilingvāli un latviešu valodā. Apgūstot vispārizglītojošo mazākumtautību izglītības programmu, vidusskolēniem ir iespēja padziļināti mācīties matemātiku un vācu valodu.

Kopā ar mūziku jau 18 gadus

Rēzeknes 6. vidusskola ir viena no retajām mazākumtautību skolām Latvijā, kurā tiek īstenota pamatizglītības profesionāli orientētā virziena (mūzika) programma. 6. vidusskola ir kopā ar mūziku jau no skolas pirmsākumiem. „Mēs attīstām mūzikas virzienu, skolā ir uzkrāta ļoti laba materiāltehniskā bāze. Arī citu pilsētas skolu audzēkņi piedalās mūsu skolas mūzikas kolektīvu nodarbībās. Mūzikas programmā ir gan individuālās, gan kolektīvās nodarbības. Turklāt būtiski, ka caur mūziku notiek arī lieliska bērnu integrācija latviskajā vidē,” uzsver direktore Raisa Meiere. Mācības mūzikas programmas apguvē notiek bilingvāli, izmantojot mācību grāmatas un metodiskos materiālus latviešu valodā; darbojas vairāki mūzikas kolektīvi – zēnu koris un jauktais koris, kurus vada skolotāja Tatjana Davidovska, un 5.–9. klašu meiteņu koris, kura vadītāja ir Jeļena Burova. Skolas pūtēju orķestris ir vienīgais pilsētā, tā vadītājs ir Jānis Pavlovskis. Visi minētie kolektīvi gatavojas X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un ir aktīvi skolas pasākumu veidotāji un dalībnieki.

Latviešu valodas centrs

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu valodas loma pakāpeniski mainījās un tā kļuva par sabiedrības sociālās un nacionālās vienotības pamatfaktoru, tādēļ latviešu valoda Latvijā kļuva par sabiedrības integrācijas līdzekli. Tieši tāpēc jau 1993. gadā Rēzeknes 6. vidusskolā tika izveidots Latviešu valodas centrs (LVC). Tas veic gan mācību, gan kultūrizglītojošo (izstādes, tikšanās), gan skolotāju tālākizglītības (kursi, semināri) funkciju, kā arī iedzīvina latviešu tautas tradīcijas. LVC ir izveidota plaša mācību un metodiskās literatūras bāze, ir bagātīgs didaktisko izdales materiālu klāsts, kā arī audio un video tehnika un ieraksti.

Katru gadu skolā notiek dažādi pasākumi latviešu valodā. Tie ir konkursi, viktorīnas, teātra un pasaku pēcpusdienas, intelektuālās spēles, tikšanās, gadskārtu svētku svinēšana. Vidējo un vecāko klašu skolēniem katru gadu tiek organizēti pasākumi, viktorīnas par latviešu folkloru, latviešu rakstniekiem, to daiļradi. Nereti šādi pasākumi norit sadarbībā ar pilsētas 2. bibliotēku, Latgales kultūrvēstures muzeju. Piemēram, pagājušajā mācību gadā bibliotēkā tika organizēta literārā pēcpusdiena 9. klašu skolēniem „Krāsojam dzīvi un dzeju”. Arī projektu nedēļā skolēniem tiek piedāvātas dažādas tēmas, kas palīdz dziļāk iepazīt latviešu literatūru, kultūru un dzīvesziņu. Piemēram, tādas tēmas kā „Latviešu senās grafiskās zīmes mūsdienās”, „Latviešu rakstnieki bērniem”. Vidusskolēni izstrādā arī zinātniski pētnieciskos darbus latviešu valodā un literatūrā, piemēram, „Jaunākie latviešu rakstnieki un dzejnieki” un „Mātes tēls latviešu un pasaules tautu mitoloģijā”.

Katru gadu skolēni ar labiem panākumiem ir piedalījušies pilsētas, novada un republikas skatuves runas konkursos. Arī šogad trīs skolēni ir pilsētas skatuves runas konkursa laureāti.

Jau daudzus gadus skolas latviešu valodas skolotājas darbojas LVAVA (tagad LVA). Sākumā latviešu valodas skolotājas izstrādāja kursu programmas un vadīja kursus skolēniem un skolotājiem, pēc tam – profesionālajām grupām. 6. vidusskolā ar direktores R. Meieres atbalstu notikuši LVA organizētie Britu padomes, kā arī mācību līdzekļu ieviešanas un LAT-2 semināri kursu vadītājiem. Rēzeknes 6. vidusskolas skolotāji ir vadījuši un turpina vadīt valodas kursus mediķiem, ugunsdzēsējiem, žurnālistiem, bezdarbniekiem, bērnudārza audzinātājiem un priekšmetu skolotājiem, kuri savu mācību priekšmetu māca bilingvāli vai latviešu valodā.

Kopš 2004. gada īpaša uzmanība tiek pievērsta mazākumtautību skolēnu vecākiem. Latviešu valodas kā otrās valodas apguves kursi šajā sabiedrības grupā esot aizvien pieprasīti, jo tie palīdz ne tikai apgūt valodu, bet arī sniedz vecākiem lielāku izpratni par valstī īstenoto izglītības reformu, tuvina tos skolai un saviem bērniem, kuriem jau ir pietiekami labas latviešu valodas prasmes. Rēzeknes 6. vidusskolā šajā laikā tika organizēti kursi deviņām skolēnu vecāku grupām.

Kā atzina latviešu valodas skolotāja Inese Repele, sabiedrības integrācijas politikai ir liela nozīme, jo īpaši, kopš Latvija ir ES dalībvalsts. „Veiksmīga sabiedrības integrācija prasa vēlēšanos un gatavību mācīties latviešu valodu, un Rēzeknes 6. vidusskolas latviešu valodas skolotāji dara visu, lai skolēniem rosinātu šo vēlēšanos apgūt latviešu valodu un radītu interesi par latviešu kultūras vērtībām senatnē un mūsdienās.”

Integrācija ar eksperimentiem

Lai cittautu izglītojamiem palīdzētu integrēties un funkcionēt latviskā vidē, saglabājot savas tautas nacionālās īpatnības un mentalitāti, skola uzsāka eksperimentālās klases izveidi, kurā mācības noritēja tikai latviešu valodā. Šādas klases izveides iniciatori bijuši tieši bērnu vecāki, tāpēc 1997. gadā skola atvēra klasi ar mācībām latviešu valodā. Savukārt 1998./1999. gadā, īstenojot projektu „Soli pa solim”, skolā atkal tika atvērta eksperimentālā klase ar latviešu mācību valodu. Latviešu valodas skolotāja Ņina Tičkina atceras, ka tā bijusi veiksmīga uzdrošināšanās. „Pirmkārt, tie bija ārkārtīgi motivēti bērni, kuriem ļoti daudz palīdzēja arī viņu vecāki. Tagad, pēc izlaiduma, mūsu absolventi ir ārkārtīgi pateicīgi, jo jūtas droši sabiedrībā. Turklāt arī sekmes šai klasei bija augstākas ne tikai latviešu valodas un literatūras priekšmetos, bet visos mācību priekšmetos.” Sākumskolas skolotāja Aija Gailuma strādāja ar skolēniem projekta „Soli pa solim” ietvaros. Atšķirībā no skolas eksperimentālā projekta šajā nebija noteikts stundu sākums un beigas, tāpēc skolotājiem, kas māca pēc klasiskajām metodēm, tas bijis krietns pārbaudījums. „Bija ļoti interesanti, īpaši metodiskais ieguvums sākumskolas skolotājiem. Arī šajā eksperimentā liela nozīme bija sadarbībai ar vecākiem, jo nereti viņi piedalījās mācību procesā kā skolotāju palīgi,” atceras skolotāja. „Ja bija kāda tematiskā nodarbība, tad vecāki, kuriem profesija bija saistīta ar to, nāca pie bērniem stāstīt un līdzdarboties.” Latviešu valodas un literatūras skolotāja Inese Repele šos skolēnus audzināja no 5. klases un atceras, ka lielākais ieguvums bijusi skolēnu spēja iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs bez problēmām ar latviešu valodu. „Kad skolēni apzinājās, ka var iesaistīties jebkurā aktivitātē, viņi sāka justies ārkārtīgi labi un pārliecinoši. Tā veidojās viņu piederības sajūta tautai, valstij.” Turklāt ar eksperimentālās programmas „Soli pa solim” uzsākšanu tika izveidots tautas deju kolektīvs. 2005. gadā tas ieguva tiesības piedalīties IX Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā. „Tas bērniem bija brīnišķīgs pārdzīvojums. Tā bija iespēja apzināties sevi kā latviešu tautas kultūras mantotājus,” atceras Aija Gailuma.

Direktores vietnieks izglītības jautājumos Nikolajs Golubevs apliecina, ka eksperimenta pirmais izlaidums 2009. gadā ar ļoti labiem rezultātiem nokārtoja visus eksāmenus un latviešu valodā un literatūrā visi skolēni ieguva vērtējumus no A līdz C līmenim. „Mēs varam būt lepni un gandarīti, ka lielākā daļa mūsu skolas absolventu turpina izglītību dažādās Latvijas augstskolās. Gandrīz katru gadu saņemam no Rīgas Stradiņa universitātes, Rīgas Transporta un sakaru institūta, Rēzeknes augstskolas, Daugavpils universitātes vadības pateicības mūsu kolektīvam par kvalitatīvas vidējās izglītības nodrošināšanu,” saka direktores vietnieks N. Golubevs. Taču vislielāko paldies kolēģi teic skolas direktorei Raisai Meierei par lielo devumu Latvijas valsts stiprināšanā, veicinot cittautiešu integrāciju sabiedrībā. Par darbu direktore saņēmusi arī valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

„Nevar dzīvot Latvijā, nezinot valsts valodu un nepārzinot latviešu kultūru. Šīs zināšanas dod drošību. Mums bērni ir jāsagatavo dzīvei, lai viņiem būtu iespēja kļūt par atvērtiem, konkurētspējīgiem, patstāvīgiem un ar savu es,” uzsver direktore. „Protams, sākumposmā bija grūtības gan ar pedagogiem, gan vecākiem, taču milzīga darba rezultātā šādu problēmu vairs nav.”

Vitālijs Voitāns, Oļegs Anosovs un Olga Guščina, 12. klases skolēni, ir eksperimentālās klases audzēkņi.

Vitālijs: „Atšķirībā no citiem skolasbiedriem mēs mācības uzsākām latviešu valodā jau 1. klasē, tāpēc brīvāk runājam latviski nekā citi. Skolā dejoju gan tautas deju kolektīvā, gan dziedu zēnu korī, gan spēlēju pūtēju orķestrī. Līdz ar latviešu valodas izmatošanu visos mācību priekšmetos un ārpusklases aktivitātēs es daudz labāk, niansētāk uztveru arī latviešu literāro valodu.”

Oļegs: „Es esmu liels latgaļu valodas fans. Lai arī manas saknes ir gan latviešu, gan krievu, gan baltkrievu un sevi, pirmkārt, identificēju kā krievu, gan latviešu, gan latgaļu valodu uztveru par savējām. Mācības es patiešām labāk uztveru latviešu valodā, tāpēc arī studēt gribētu Latvijā. Ja nu vienīgi kādas apmaiņas programmas ietvaros iepazīt kādu citu valsti. Iespējams, savas studijas saistīšu ar matemātiku vai IT.”

Vitālijs: „Es drīzāk mācīšos ārzemēs. Ne tāpēc, ka man šeit nav, kur, vai nepatiktu. Finanses var ļoti labi studēt arī Latvijā. Tikai bez vecākiem šeit man būtu ļoti grūti. Viņi devušies uz Angliju, tāpēc arī es došos pie vecākiem. Taču zināšanas, ko ieguvu savā Rēzeknes 6. vidusskolā, man ir palīdzējušas iekļūt Anglijas augstskolā.”

Olga: „Es arī domāju par studijām ārzemēs, tāpēc ka diploms, kas iegūts ārpus Latvijas, šeit dod lielāku iespēju atrast darbu. Strādāt es patiešām vēlētos Latvijā. Savas studijas domāju saistīt ar starptautisko biznesa loģistiku. Mācības šajā eksperimentālajā klasē devušas latviešu valodas zināšanas, tāpēc paldies arī vecākiem, kas izvēlējās man tieši šo ceļu izglītībai.”

Šādas klases skola veidotu atkārtoti, vienīgi šobrīd vairs nav tik liela pieprasījuma. Direktore atzīst, ka tik liela skaita bērnu vecāku, kuri gribētu, lai mācības notiktu latviešu valodā, nav.

Projekti integrācijai

Skolas pedagogi ir aktīvi projektu realizētāji. 2008. gadā beidzās Nacionālās programmas projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģijas priekšmetos” realizācija. Ķīmijas skolotāja Irīna Matule ir LVA multiplikatore, metodisko materiālu autore bilingvālai izglītošanai ķīmijā pamatskolā un vidusskolā. Rēzeknes 6. vidusskolas komanda ir piedalījusies Sabiedrības integrācijas fonda programmas „Atbalsts skolu sadarbībai” projektā „Integrācijas procesu veicinoša skola”, kura ietvaros notikuši metodiskie lasījumi arī Daugavpils universitātē. Šobrīd pieredzes apmaiņas semināri apkopoti divos zinātniski metodiskos izdevumos „Integrācijas procesu veicinoša skola”. Skolas kolektīvs iesaistījās arī ESF grantu shēmas „Sabiedrības integrācijas veicināšana Latvijā” projektā „Mēs savai valstij”, kura mērķis bija veicināt demokrātiskas, saliedētas pilsoniskas sabiedrības stiprināšanu Latvijā.

Veicinot interesi par vēsturi

Kopš 2007. gada skolā darbojas pulciņš „Latviešu tautas likteņi 20. gadsimtā”, kuru vada latviešu valodas un literatūras skolotājas L. Žukova un Ņ. Tičkina. Pulciņa darbības mērķis ir sekmēt skolēnu interesi par dzimtā novada vēsturi, audzināt skolēnus kā savas valsts patriotus. Pulciņa dalībnieki organizēja tikšanās ar Latvijas vēstures svarīgāko notikumu aculieciniekiem, novada un pilsētas slavenajiem cilvēkiem, veidoja ekspozīcijas, veltītas valsts svētkiem un atceres dienām, stāstīja par tām. Pulciņa dalībniekiem ir iespēja uzlabot savas latviešu valodas zināšanas, paplašināt vārdu krājumu, jo gan darbs ar materiāliem, gan tikšanās ar cilvēkiem, gan ekspozīciju organizēšana un ekskursiju vadīšana, gan pulciņa nodarbības notiek latviešu valodā.

Pulciņa dalībniece Dana Navrova, 11.a klases skolniece, piedalījās eseju konkursā „Mans Latvijas pilsonis” un uzstājās ar tās prezentāciju Latgales novada II kārtā. Šis konkurss tika veltīts Latvijas iedzīvotājiem. Dana veiksmīgi prezentēja savu eseju par skolas direktori Raisu Meieri.

Pulciņa dalībnieki aktīvi un radoši piedalījās apsveikumu veidošanā, kuri bija veltīti Latvijas 90. gadadienai. Tika organizēta 5.–12. klašu skolēnu apsveikumu un veltījumu izstāde „Ar savām saknēm augam debesīs”. Visiem skolēniem atmiņā palikusi praktiskā nodarbība Rēzeknes novadpētniecības muzejā – „Latvijā 25.03.”, „Baigais rīts”, kurā skolēniem bija iespēja iejusties izsūtīto Latvijas iedzīvotāju lomā un tā laika notikumos.

Pulciņa savāktos materiālus var izmantot vēstures skolotāji, citu mācību priekšmetu skolotāji un arī skolēni. Jāpiemin, ka vēstures glabāšanai top ne tikai skolas muzejs, jo jau 28 gadus skolas paspārnē ir Rēzeknē dzimušā Jurija Tiņanova muzejs, kas ir vienīgais pasaulē.

Jaunsardze pašapziņai un piederībai.

Kaut arī mācību iestādei ir mazākumtautību skolas statuss, tajā ir ļoti spēcīga jaunsargu kustība. Jau daudzus gadus Rēzeknes 6. vidusskola ir bāzes skola Rēzeknes jauniešiem, kuri vēlas apgūt Jaunsargu apmācības piedāvātas teorētiskās un praktiskās nodarbības. Jaunsardze ir Aizsardzības ministrijas organizēta un vadīta jauniešu izglītības forma, kuras mērķis ir jaunatnes izglītošana valsts aizsardzībā, patriotismā, pilsoniskās apziņas, biedriskuma, drošsirdības, fizisko spēju un disciplīnas sekmēšanā. „Uz 6. vidusskolu nāk jaunieši no visām pilsētas skolām,” stāsta RJC Jaunsardzes departamenta 2. novada nodaļas vecākais referents jaunsargu izglītošanas jautājumos, štāba virsseržants Juris Gedušs. „Nav noslēpums, ka Rēzeknes iedzīvotāju sastāvs ir daudznacionāls un nodarbības apmeklē dažādu mazākumtautību bērni. Mācības notiek latviešu valodā, un sākuma periodā dažiem bērniem rodas problēmas ar mācību vielas apgūšanu latviešu valodā, it īpaši ar dažiem specifiskiem terminiem, bet tad es, protams, nāku bērniem pretī, un neskaidrie aspekti tiek tulkoti un izskaidroti. Turpmākajā mācību periodā tulkošana nav nepieciešama, jo bērni ātri iemācās un apgūst kaut ko jaunu, tādējādi tiek uzlabota arī valsts valodas prasme.”

Jaunsargi piedalās visos Latvijas svētku svinēšanas pasākumos, tādējādi jaunieši iepazīst un praktiski piedalās visos valsts svētkos. Mazākumtautības bērni pārstāv arī Latvijas godu dažādās aktivitātēs ārpus valsts, un tas palīdz viņiem sajust sevi kā mazu daļiņu no Latvijas. Taču J. Gedušs uzsver, ka bez vecāku atbalsta skolēniem iznākums nebūtu tik veiksmīgs. „Vecāki tiešām atbalsta, nāk skatīties nodarbības, interesējas personīgi un bieži izsaka pateicību par mūsu sadarbību ar bērniem. Šie sportiskie pasākumi bērniem ceļ pašapziņu, nacionālo svētku pieminēšana dod piederības sajūtu.” Arī bez skolas atbalsta neiztikt. Skolas direktore Raisa Meiere vienmēr rod iespēju atrisināt kādus sarežģījumus, lai vēl veiksmīgāk darbotos jaunsardzes kustība. „Jebkuram bērnam ir vajadzīgs spēcīgs, iedvesmojošs piemērs. Man ir prieks, ka es spēju attaisnot skolas vadības uzticību, jo arī skolas direktore ar savu darbošanos ir spēcīgs piemērs citiem,” atzīst Jaunsargu apmācības vadītājs.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Visvajadzīgākā šodien – un rītdien – ir spēja orientēties apkārtējā informācijas troksnī, sadzirdēt tajā savu viedokli, pievienot tam savu – aizrautīgu un izsvērtu, zinošu un drosmīgu – balsi, jo, kā izrādās, klusēšana vairs nav modē un vairs nav zelts.
Mārtiņš Daugulis, Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.