Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Puškina licejs Puškina licejs

Nosaukums: Puškina licejs
Atrašanās vieta: Sarkandaugavas 22, Rīga
Dibināšanas gads: 1989.gads
Skolēnu skaits: 780
Skolotāju skaits: 71
Direktors: Gaļina Voiteka

Puškina licejs ir viena no pirmajām iestādēm Rīgā un Latvijā, kas dibināta kā autorskola ar mērķi sekmēt skolēna kā personības pašnoteikšanos, paaugstināt viņa nacionālo pašapziņu, pakāpeniski pārvarēt skolu vienveidību, kā arī labāk attīstīt skolēnu spējas, ņemot vērā viņu vēlmes un intereses. Puškina licejs turpina tās Eiropas tradīcijas izglītībā, kurām pamati tika ielikti, atklājot pirmo liceju Eiropā – Rīgas Ķeizarisko liceju. Te tiek glabātas, pilnveidotas un atjaunotas arī Carskoje Selo liceja tradīcijas, kurā mācījies krievu rakstnieks A. Puškins. Licejs saglabā krievu nacionālās tradīcijas un sekmē divu kultūru – krievu un latviešu – mijiedarbību.

 

Izglītības saturs un struktūra

Puškina liceja mērķis ir sagatavot tikumiski un intelektuāli attīstītus, izglītotus Latvijas pilsoņus ar augstu garīgo un radošo potenciālu. Turpina skolas direktore Gaļina Voiteka. „Mēs veidojam izglītības vidi, kas veicina brīvas un attīstībā esošas sociāli centrētas personības veidošanos, kurai ir raksturīga pašapziņa, atbildīga attieksme pret sevi, ģimeni, vēlme uzņemties atbildību un pienākumus par vienotas, stabilas un daudzveidīgas pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Veicinām kvalitatīvu un vispusīgu zināšanu, prasmju un attieksmju pieredzes apguvi, audzēkņu intelektuālā līmeņa celšanu, sekmējam katra audzēkņa radošo spēju, talantu un garīgo interešu atklāšanu un izkopšanu, viņa pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu brīvu un radošu kultūras personību, kuru interesē latviešu un krievu nacionālās kultūras tradīciju, kā arī cilvēces garīgā mantojuma apguve.”

Puškina liceja pamatuzdevums ir gatavot audzēkņus studijām augstskolā, nodrošinot mācību profilēšanu un audzēkņu agrīno profesionalizāciju. Licejs, tāpat kā Ķeizariskais licejs, mācību programmas īsteno piecos gados. Mācības notiek filoloģijas, mākslas zinātņu, žurnālistikas, svešvalodu, psiholoģijas un pedagoģijas, vēstures un filozofijas, juridiskajā un sociālekonomiskajā nodaļā, bet aprobācijā pašlaik ir medicīniski bioloģiskā nodaļa. Atbilstīgi nodaļai tiek apgūti speciālie priekšmeti: žurnālistika, filozofija, tieslietas, psiholoģija, pedagoģija, Latvijas vizuālā kultūra u. c., kā arī svešvalodas: angļu, vācu, franču, spāņu un latīņu.

Liceja I kurss nodrošina obligātās vispārējās pamatizglītības ieguvi saskaņā ar valsts pamatizglītības standartu, nodrošina audzēkņu pastāvīgo izziņas interešu veidošanos, patstāvīgā mācību darba iemaņu apguvi, vispārējo kulturālo augsmi, liek pamatus vispārējās vidējās izglītības programmu apguvei. I kursā audzēkņiem ir iespēja apgūt otro svešvalodu.

Liceja II kursā tiek īstenotas vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmas, nodrošinot licejistu profilo sagatavotību, viņu erudīcijas, zinātnes attīstības, loģikas, sapratnes, pastāvīgā darba prasmes zināšanu sistematizēšanai, parādību un procesu cēloņsakarību izpratnes attīstību, zinātniskās izziņas metožu apguvi. Nodrošina licejistu brīvo orientāciju sociālajā un izglītības procesā, savas pozīcijas izvēlē.

Liceja III kurss tiek pabeigta vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmu apguve, licejistu profilētā sagatavošana, izmantojot gan teorētiskās, gan praktiskās nodarbības. Tiek turpināta pamatlikumsakarību – cilvēks un daba, cilvēks un kultūra, cilvēks un līdzcilvēki u. tml. – izpratnes veidošana. Tiek nodrošināta licejistu personību daudzpusīga pilnveide, kur prioritāras ir izaugsmes iespējas izvēlētajā izglītības profilā, viņu sagatavotība turpmākajām studijām augstākajā pakāpē, mūžizglītībai.

Puškina licejā mācās dažādu nacionālo minoritāšu pārstāvji, licejs īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu un attiecīgas vispārējās vidējās izglītības programmas. Licejā mācās audzēkņi no Rīgas, Ogres, Olaines, Jelgavas, Jūrmalas, Saulkrastiem, Lielvārdes un citām Latvijas vietām.

 

Liceja zinātniski pētnieciskā darbība

Viens no galvenajiem Puškina liceja darbības virzieniem ir zinātniski pētnieciskā darbība, jo tieši tā sekmē visas izglītojošās darbības pilnveidošanos: mācīšanas un mācīšanās sistēmu, pašanalīzi un pašvērtējumu, radošo spēju attīstīšanos, audzēkņu pašaktualizāciju. Zinātniski pētnieciskās darbības struktūra licejā rada iespēju pašrealizēties ne tikai licejistiem, bet arī pedagogiem, jo katrs pedagogs var izstrādāt individuālo zinātniski pētniecisko tēmu, ko prezentē zinātniskajā konferencē, darboties mazajā radošajā grupā vai zinātniski pētnieciskajā laboratorijā.

Liceja metodiskais centrs sistematizē pedagogu pozitīvās pieredzes materiālus (radošo darbnīcu, atklāto stundu, meistarklašu u. c.), sistematizē pedagogu un licejistu radošos un zinātniski pētnieciskos darbus, sniedz individuālas konsultācijas pedagogiem un licejistiem u. c. Tiek izstrādāti ne vien pedagogu individuālie zinātniski metodiskie darbi, licejistu kursa darbi un zinātniski pētnieciskie darbi, bet arī izvēlēta kopēja zinātniski metodiskā un pētnieciskā tēma, kas nosaka arī liceja darbības galvenos virzienus un zinātniski pētnieciskās darbības virzienus.

Četrus gadus licejs strādāja ar tēmu „Liceja izglītības satura humanitarizācija kā licejista personības attīstības aksioloģiskais pamats”. „Tēmas izvēlei nav gadījuma raksturs, jo izglītība ir humanitārās kultūras sastāvdaļa, bet humanitārā kultūra veic svarīgas funkcijas gan sistēmā „personība – sabiedrība”, gan individuālās esamības līmenī,” paskaidro direktore. „Humanitārā kultūra veido personiskās un sabiedriskās dzīves ideālus un vērtības, sociālo orientāciju un uzvedības standartus, veicina sabiedrības saskaņu un nodrošina personības individuālo pašnoteikšanos.” Saskaņā ar Puškina liceja izstrādāto koncepciju izglītības humanizācijas un humanitarizācijas procesā tiek uzsvērtas vispārcilvēciskās un nacionālās vērtības, kā arī pasaules kultūras pamatu apguve. „Pievēršanās izglītības satura humanitarizācijai ir īpaši nozīmīga un aktuāla mūsdienās, kad notiek sabiedrības integrācija un kad Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā,” saka direktore, „tieši šobrīd ir jūtama liela nepieciešamība audzināt savas valsts pilsoni un īstu patriotu.” Pašlaik tiek izstrādāta zinātniski metodiskā tēma „Liceja izglītības satura humanizācija kā licejista un pedagoga personības pilnveidošanas pamats”. Darbs ar šo tēmu dos iespēju vēlreiz paredzēt vispārcilvēcisko vērtību akcentēšanu izglītības saturā, radīt maksimāli labvēlīgus apstākļus audzēkņu spēju atklāšanai un attīstībai, sekmēs viņu pašnoteikšanos, pašaktualizāciju, personības darbīgu dalību sabiedrības dzīvē.

Ikgadējās zinātniskās konferences licejā ir kā rezultātu apkopošana par zinātniski pētniecisko darbību mācību gada laikā, pedagogu un licejistu jaunāko pētījumu, jaunu radošo sasniegumu prezentācija. Šāgada konferences tēma: „Licejistu un pedagogu jaunākie pētījumi un zinātniski pētnieciskās darbības attīstības perspektīvas licejā”. Konferencei ir noteikti mērķi: dot novērtējumu licejistu un pedagogu zinātniski pētnieciskās darbības rezultātiem 2009./2010. mācību gadā, iepazīstināt konferences dalībniekus ar licejistu un pedagogu jaunākajiem pētījumiem, noteikt turpmākās liceja zinātniski pētnieciskās darbības attīstības perspektīvas.

Ik gadu licejs rajona vecāko klašu skolēnu zinātniskajai konferencei iesniedz 19 līdz 28 zinātniskos darbus, no kuriem aptuveni 10 gūst augstus apbalvojumus valsts konferencē.

Kā norāda G. Voiteka, zinātniski pētniecisko darbību iespējams īstenot vienīgi tad, ja ir profesionāli un atbilstīgi zinātniski sagatavots pedagogu kolektīvs. Licejā strādā 15 zinātņu doktori un doktoranti, 42 maģistri, tostarp rajonā, pilsētā un republikā pazīstami pedagogi.

Licejā izstrādāti daudzi metodiskie materiāli: skolotāja stundas pašvērtējuma lapa; skolotāja mācību darbības pašvērtējums; stundas analīze; licejista stundas pašvērtējuma lapa; metodiskās komisijas pašvērtējums; pētnieciskās mācīšanas līmeņi; prasības inovatīvam mācību procesam; meklējuma mācību procesa organizēšanas posmi; skolēna personības komunikatīvā kompetence; ieteikumi pētnieciskās darbības apstākļu radīšanai mācību procesā un daudzi citi.

                     

„Puškins un Baltija”

Puškina liceja muzejs „Puškins un Baltija” vāc, apkopo un glabā materiālus par A. Puškina dzīvi, viņa daiļrades saistību ar Latviju un Baltiju, par latviešu un krievu literārajiem un kultūras sakariem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbību. Par muzeja „Puškins un Baltija” ekspozīcijas pamatu kļuva 1989. gadā A. Puškina 190. dzimšanas dienai veltītajā izstādē Raiņa latviešu literatūras un mākslas muzejā izrādītās Ņineļes Podgornajas savāktās fotogrāfijas. Liceja muzeja vizuālo noformējumu veidoja māksliniece Margarita Zarenkova, Gundega Zikmane, Svetlana Maulvurfa un Vladimirs Zarenkovs.

Muzeja sabiedriskā direktore ir A. Puškina dzīves un daiļrades pētniece, grāmatu autore Ņineļe Podgornaja. Pašreiz muzeja direktore ir filoloģijas doktore Inna Bergmane. Muzejs strādā jau 18 gadus. Savu popularitāti muzejs iemantojis jau krietni sen, un to apmeklējuši ap 8 000 cilvēku: skolēni, pedagogi, rakstnieki, žurnālisti, muzeju darbinieki, mākslas zinātnieki, studenti un citi interesenti no visiem latvijas novadiem, kā arī no ārzemēm (Vācijas, Holandes, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas u. c.). Liceja muzeja 18 stendu ekspozīcija pusotru gadu bija apskatāma arī Maskavā, A. Puškina muzejā.

Muzejā notiek zinātniskā pētniecība: tiek pētīti stendu materiāli, apspriestas iespējamās pētījumu tēmas, izstrādātas zinātniski pētnieciskās tēmas, izstrādātie darbi tiek prezentēti zinātniskajās konferencēs rajonā, pilsētā un republikā.

 

Nacionālā identitāte un identificēšanās ar sabiedrību.

Viens no sarežģītākajiem problēmām, ko risina Puškina liceja kolektīvs, – kā audzēknim saglabāt savu nacionālo identitāti un tajā pašā laikā identificēties ar sabiedrību, kurā dzīvo, savu kultūru un latviešu tautas kultūru. Pirmkārt, to sekmē galvenie liceja svētki – 19. oktobris – Puškina liceja un Carskoje Selo liceja dzimšanas diena, kurā tiek parādīti Carskoje Selo liceja dzīves fragmenti, notiek mūzu parādīšanās un gājiens, kas personificē harmoniju un audzēkņu apgaismošanu, licejistu zvērests, kura dziļākā jēga ir uzticība liceja tradīcijām, sabiedrības ideāliem, kurā dzīvo, spēja saglabāt tīrus nodomus un rīcību, tiekšanos pēc labā un radošā. Svētkos ir patētikas daļa un tiek rādīti liceja Klasiskā teātra iestudējumu fragmenti.

Nacionālo tradīciju, nacionālās identitātes saglabāšanu sekmē speciālu kursu ieviešana – tādu kā krievu aizrobežu literatūra, krievu folkloras vēsture, iepazīšanās ar pasaulē pazīstamu krievu filozofu darbiem, lai palielinātu licejistu zināšanas. Tādas pedagoga A. Jefremova meistarklašu tēmas kā „Filozofiski psiholoģiskās problēmas Ļermontova romānā „Mūsu laika varonis”; „Simbolika un folkloras motīvi Gogoļa poēmā „Mirušās dvēseles”; „Fantastiskie cilvēki Dostojevska romānā „Noziegums un sods”” veicina nacionālās identitātes saglabāšanu.

Licejā tiek atzīmēta arī A. Puškina dzimšanas diena un A. Puškina piemiņas dienas, notiek poēzijas konkursi un citi pasākumi. Skolēni svin republikā rīkotos svētkus (Tatjanas dienu), piedalās dažādos starptautiskos konkursos, kas saistīti ar krievu valodu, krievu kultūru un sekmē nacionālo tradīciju saglabāšanu.

Viens no galvenajiem kultūras zināšanu ieguvē un nacionālo tradīciju saglabāšanā ir liceja Klasiskais teātris, kas iestudējis 45 izrādes.

Integrāciju un sevis identificēšanu ar sabiedrību, kurā dzīvo, ar savu kultūru un latviešu tautas kultūru sekmē liceja muzejs „Puškins un Baltija”, kura materiāli un darbība dod iespēju īstenot divu kultūru – krievu un latviešu – savstarpējās saiknes. „Šis savā būtībā savdabīgais krievu kultūras centrs par savu galveno uzdevumu izvirza parādīt divu kultūru vēsturiskās saiknes,” atklāj direktore. „Un nav nejaušība, ka vairākās liceja nodaļās tiek apgūts speckurss, kas izraisa pastāvīgu licejistu interesi, – „Krievu un latviešu literārie sakari”, kuru vada filoloģijas doktore I. Bergmane. Nav nejaušība, ka liceja žurnāla „ARS” lappusēs tiek publicēti licejistu un pedagogu darbi arī latviešu valodā; to vada pedagoģijas doktore J. Jermolajeva.”

 

Pilsoniskās pašapziņas veidošana

„Viens no svarīgākajiem mūsdienu skolas uzdevumiem – pilsoņa, Latvijas patriota audzināšana, kas uzticīgs savas zemes ideāliem un tiecas būt noderīgs sabiedrībai. Protams, šajā sakarā ir ļoti svarīgi pārdomāt rīkoto pasākumu sistēmu. Kolektīvam ir pašsaprotami, ka svarīgo valsts svētku – Latvijas neatkarības dienas – 18. novembra un Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienas – 4. maija priekšvakarā licejā notiek liels sagatavošanas darbs, notiek gan eseju un dzejoļu konkursi, gan zīmējumu un foto izstādes, notiek speciālas stundas un klases stundas, dokumentālo filmu skatīšanās, tikšanās ar 4. maija notikumu dalībniekiem,” stāsta G. Voiteka. 

Audzēkņa personības pilnveidošanos, viņa attieksmes veidošanos pret savu valsti ietekmē piedalīšanās starptautiskajos projektos: Puškina licejs – Teterovas ģimnāzija (Vācija); Puškina licejs – Zvoles ģimnāzija (Holande); Comenius – La Vogue Radio Net (Latvija, Francija, Itālija, Polija, Luksemburga, Vācija un Īrija) un citas aktivitātes. Liceja pedagogi uzskata, ka pilsoniskā audzināšana nav atkarīga tikai no piedāvātajām vai izstrādātajām audzināšanas formām un metodēm. Liceja kolektīvs cenšas risināt šo problēmu un uzskata, ka pastāv daudz dziļāka (par formu un metožu meklēšanu) pilsoniskuma izpratne un uztvere. „Ja nav cieņas pret tradīcijām, vēsturi, ja nav izpratnes par vecākās paaudzes centieniem, tad nekādi pasākumi nepalīdzēs izveidoties pilsonim. Tādēļ mums galvenais ir radīt licejā labvēlīgu mikroklimatu, kas veicina savstarpējas cieņas veidošanos starp pedagogiem un licejistiem, īstu koleģialitāti,” uzver direktore.

Direktore stāsta, ka izstrādātās un rīkotās diskusijas licejā nav forma vai metode, bet sarunas no sirds, reizumis pat nepatīkamas. Tās ir licejistu tiesību īstenojums izteikt savu īpašo viedokli par to, ko nozīmē būt īstam pilsonim, ko nozīmē būt patiesi inteliģentam, par to, vai pastāv tolerances problēma šodien un daudz ko citu. Audzēkņi dalījušies pārdomās diskusijās „Cilvēks un vara”, „Vēsture un mūsdienas”, „Vai labais ir aktuāls?” (par filozofa V. Solovjova darbiem), „Mūsdienīgs skolotājs – kāds viņš ir?”, „Ko nozīmē pašnoteikšanās un pašaktualizācija?”. Šīs un citas tēmas liek aizdomāties par problēmām, kas saistītas ne tikai ar personības veidošanos kopumā, bet arī ar pilsoniskuma veidošanos un sevis kā pilsoņa audzināšanu. Latvijas neatkarības deklarācijas 20. gadadienai veltītajā eseju konkursā „Mana Latvija”, kuru veidoja skolotāja Solveiga Raginska, licejisti apliecināja savu piederību Latvijai.

 

„Es varu iziet ārā un iesaukties: „Latvija!” Man nebūs kauns, jo nevar būt kauns par mīlestību. [..] Kad es izaugšu, es gribu dzīvot un strādāt Latvijā. Es gribu pacelt uz kājām Latvijas ekonomiku.” (Ņikita, 10.kl.)

 

  „Es redzu savu zemi kā siltu, maigu segu. Bez tās man ir auksti un vientuļi. Tikai tajā es jūtos droši un apmīļoti. Es redzu savu zemi kā kviešu vārpas, tās tikai gatavojas savam briedumam. Es redzu savu zemi kā zaķi. Tā drosmīgi traucas uz priekšu, neskatoties uz visām grūtībām. Es redzu savu zemi kā pumpuru pavasarī. Tā ir tik jauna, tīra un skaistumu apsološa...” (Marija, 11. kl.)

 

 „Es mīlu Latviju, es gribu visu dzīvi pavadīt šeit, gribu redzēt, kā valsts attīstīsies un uzplauks, gribu sagaidīt to brīdi, kad pie varas būs godīgi cilvēki.” (Valērija, 11. kl.)

 

 „Cilvēki skatās uz ekonomiskajiem apstākļiem, bet tas nav galvenais. Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kuri var kaut ko mainīt mūsu valstī. Kāpēc tu nevari kaut ko veidot savā dzimtenē? Mainīt, uzzināt kaut ko jaunu. Ar mūsu dzimteni mēs varam lepoties. Mums visur ir skaisti – kādi tīri meži, parki, ezeri, upes, lauki! Paskaties!” (Jolanta,11. kl.)

 

„Es redzu Latviju kā valsti ar ļoti sarežģītu vēsturi. Es mīlu šo valsti, tāpēc man ir grūti skatīties uz to, ko mūsu politiķi dara ar to. Daudz cilvēku aizbrauc ne tādēļ, ka nemīl Latviju, bet tāpēc, ka šeit ir ļoti grūti izdzīvot. [..] Es gribētu šeit iegūt augstāko izglītību un dzīvot, un strādāt šeit, bet es aizbraukšu no šejienes, un par to man patiešām sāp sirds.” (Jurijs, 11. kl.)

 

„Tā ir mana Dzimtene, un to neviens nevar izmainīt. Es mīlu Latviju ar visiem viņas trūkumiem. Bet es viņu mīlu nevis par kaut ko labu vai tamlīdzīgi. Es viņu mīlu par to, ka esmu daļa no viņas.” (Kristīne, 11. kl.)

Direktore saka, ka varbūt tieši augstākminēto vārdu dēļ licejā nav problēmu ar bilingvālo izglītību un audzēkņu integrāciju. Jo skolēni Latviju uzskata par savu mīļo dzimteni. „Ja runājam par apkārtējo vidi un pretrunām tajā, tad kāda tās daļa – ģimene, ar kuru liceja kolektīvs cenšas būt pastāvīgā savstarpējā sapratnē un mijiedarbībā, nav šķērslis tam, ko saviem audzēkņiem piedāvā licejs.”

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vajag skolā mieru, cilvēciskumu un jēgpilnu darbību, ne formās tērptu izglītojamo dresūru un iemācīto triku atrādīšanu visu veidu sacensībās no erudītu līdz sporta spēlēm.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.