Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Pasienes pamatskola Pasienes pamatskola

Nosaukums: Pasienes pamatskola
Atrašanās vieta: Pasiene, Pasienes pagasts, Zilupes novads
Dibināšanas gads: 1920.
Skolēnu skaits: 72
Skolotāju skaits: 12
Direktors: Alla Čekstere


system/application/uploads/image/Pasienes/pasiene_1.jpg

Skolas direktore Alla Čekstere informē, ka skolā mācās latvieši, krievi, baltkrievi un poļi. „Šī nacionālā un kultūru daudzveidība, kuru pārstāv skolēni, ir pozitīvs ieguvums tam, lai mācību un audzināšanas procesā izzinātu dažādu tautu kultūras tradīcijas, nacionālās īpatnības, mācītos būt tolerantiem un iejūtīgiem citam pret citu.” Veicinot pilsoniskās sabiedrības integrāciju, skola piedalījās Izglītības pārvaldes rīkotajos pasākumos sadarbībā ar Ludzas 2. vidusskolas un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, LVAVA izvērtēšanas konferencēs, kuros skolas pārstāvji (skolas vadība, pedagogi, skolēni un vecāki) apsprieda dažādus jautājumus, kas tika saistīti ar mazākumtautību izglītības politikas attīstību Ludzas rajonā, apmeklēja atklātās stundas par mazākumtautību izglītības programmu, latviešu un mazākumtautību valodas izmantošanu mācību satura apguvē. Skolotāji piedalījās pieredzes apmaiņas un vairākos citos izglītojošos semināros bilingvālajā izglītībā. Skolā ir atjaunots un papildināts skolas bibliotēkas fonds, iegādāta jauna mācību literatūra un mācību līdzekļi bilingvālajā izglītībā. Skola piedalījās Bērnu un jauniešu centra organizētajos pasākumos. Audzināšanas uzdevums vairākus gadus ir latviešu tradīciju ieviešana.

Tāpēc īpaša vieta ierādīta audzinātāju stundām par valsts svētkiem un valsts simboliku.
„Par pilsoniskās audzināšanas veiksmīgu risinājuma formu uzskatām valsts svētku svinību organizēšanu. Lielu popularitāti ieguva Bērnu un jauniešu centra rīkotais konkurss „Mana Latvija”, kurā katru gadu piedalās mūsu skolas bērni,” stāsta direktore un informē, ka skolā aizvien cenšas katru gadu rast jaunas svētku norises, saglabājot arī tradīcijas. Pirmsskolas iestādē skolotāji bērniem māca latviešu valodu – ne tikai vārdus un frāzes, bet arī latviešu tautas tradīcijas un kultūru. Ar lielu sirsnību pirmsskolas audzēkņi dzied tautasdziesmas. Šādos brīžos izzūd robežas starp tautu mentalitātēm. „Mēs uzskatām, ka valoda ir sazināšanās līdzeklis un to vislabāk iemācās sadarbojoties un sarunājoties. Skolotāji veiksmīgi izmanto komunikatīvo metodi. Komunikatīvā metode dod skolotājam iespēju radoši izmantot visu, kas veicina dabisku vēlmi lietot valodu.

Komunikatīvās metodes labs piemērs ir kultūra, tā nav tikai pagātnes tradīcijas, bet arī valodas mācīšana un apguve, mūsu ikdiena, literatūra, mūzika un dzīves stils.”
Šobrīd skola realizē trīs izglītības programmas: pirmsskolas izglītības mazākumtautību mācībvalodas programmu, pamatizglītības mazākumtautību mācībvalodas programmas 2. modeli, speciālo pamatizglītības mazākumtautību mācībvalodas programmu izglītojamajiem ar garīgas attīstības traucējumiem. Īstenojot pamatizglītības programmas, visi priekšmeti, izņemot valodas, ētiku sākumskolā, literatūru 4.–9. klasē, fiziku un ķīmiju, tiek pasniegti bilingvāli. Skolā strādā profesionāls skolotāju kolektīvs, kas spēj pasniegt mācību priekšmetus valsts valodā un bilingvāli, visi skolotāji paaugstina savu kvalifikāciju, bagātina savu pieredzi izglītojošos kursos, tāpat bilingvālajā izglītībā un neklātienē apguvuši papildu specialitātes.

No 1994. gada līdz 2001. gadam skola realizēja vēl vienu programmu – pamatizglītības programmu un skolā bija divas plūsmas latviešu un krievu. Taču demogrāfiski procesi, problēmas klašu komplektācijā un citi apstākļi neļāva saglabāt klases ar latviešu mācības valodu, un skolēni turpināja mācības Zilupes vidusskolā.

Trūkst latviskās vides

Apkopojot veiktās anketēšanas atbildes un analizējot tās, lai izzinātu skolotāju, skolēnu un vecāku viedokļus par bilingvālo izglītību, par problēmām priekšmetu apgūšanā latviešu valodā, par attieksmi pret latviešu valodu, skolas vadība secinājusi, ka skolēnu ģimenēs tiek svinēti nacionālie svētki, koptas latviešu un krievu tradīcijas. Lielākā daļa skolēnu uzskata, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāprot latviešu valoda, grib to labi iemācīties, lai izglītotos tālāk un apgūtu profesiju. Kā lielākos šķēršļus latviešu valodas apguvei skolēni nosauca savu slinkumu, laika trūkumu un to, ka pagastā, ciematā neviens nerunā latviski. Skolēni uzskata, ka latviešu un citu tautību skolēnu savstarpējie neformālie kontakti (draudzība ar vienaudžiem latviešiem) veicina latviešu valodas apguvi. Anketēšana parādīja, ka 75% vecāku skatās TV pārraides un klausās radio krievu valodā, pagastā, ciematā un citur sarunājas krieviski, bet labprāt apmeklē pasākumus skolā, pagastā u. c., kas notiek latviešu valodā. Vecāki uzsvēruši, ka viens no lielākajiem šķēršļiem latviešu valodas apguvei ir latviešu valodas vides trūkums un neiespējamība runāt latviski ārpus skolas (bērni runā latviski tikai skolā). Visi skolotāji, atbildot uz anketas jautājumiem, atzīmē, ka regulāri pilnveido savas latviešu valodas zināšanas, apmeklē kursus, seminārus, pasākumus, atbalsta latviešu tradīcijas, skatās TV pārraides ne tikai dzimtajā, bet arī latviešu valodā. Skolotāji nosauca par šķēršļiem to, ka nav latviskās vides, ka dažreiz kautrējas izteikties, kļūdīties, nav sarunvalodas vides. Skolotāji uzsver, ka palīdzēt var latviešu valodas lietošana ikdienā, iespēja vairāk komunicēt ārpus darba, neformāli kontakti, avīžu un laikrakstu lasīšana latviešu valodā, kā arī tālākizglītība. 

Mīlestība pret savu zemi sākas no savas mājas
Skola, tāpat kā citas mazākumtautību izglītības iestādes, atzīmē gan Zinību dienu, gan Miķeļus, Lāčplēša dienu, Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, adventi un Ziemassvētkus. Arī Sv. Valentīna dienu, Lieldienas, Mātes dienu, pēdējā zvana pasākumu un izlaidumu. Katru gadu neatņemama dzīves sastāvdaļa ir Skolotāju dienas svinības, ekskursijas, pārgājieni un konkursi.

Nacionālās identitātes attīstīšana un pilsoniskā audzināšana ir skolas audzināšanas sistēmas pamatuzdevums. Kā uzsver direktore, mīlestība pret savu zemi sākas no savas mājas, savas sētas, pagasta un novada. „Pasienei ir bagāta pagātne. Pagastā atrodas slavena Svētā Dominika Pasienes Romas katoļu baznīca. No Pasienes pagasta nākuši vairāki ievērojami cilvēki. Pagastā ir daudz tūristu apskates cienīgu objektu. Dabas liegums „Grebļa kalns” ir īsta Latgales pērle.

Novadpētniecības darbs skolā balstās uz skolotāju un skolēnu entuziasmu, ka arī [atkarīgs] no katras konkrētas skolēnu grupas sagatavotības un spēju līmeņa, pašu skolēnu vēlmēm un interesēm.”

Ir uzsākta ekspozīciju veidošana skolas muzejā, organizētas seno sadzīves priekšmetu izstādes, apkopota informācija, savāktas fotogrāfijas, atmiņas un anketas. Par tradīciju kļuvuši braucieni ar velosipēdiem, pārgājieni ekspedīcijas uz kādu pētāmu objektu. „Izzinot sava pagasta vēsturi, skolēni iemācās cienīt garīgās bagātības un dziļāk izprot kultūras mantojumu, veidojas skolēnu pilsoniskā apziņa un tā mīlestība pret savu zemi, ko mēs saucam par dzimtenes mīlestību.”  

Latviešu tautas kultūras mantojuma saglabāšanu veicina ne tikai mācības, bet arī ārpusstundu pasākumi. Lai sekmētu latviešu kultūras mantojuma izpēti un apguvi, skolēniem ir iespēja radoši izpausties, darboties rokdarbu un floristikas nodarbībās, izzinot latviešu kultūras bagāto ornamentu vēsturi. Tiek organizētas radošo darbu izstādes, rīkots Mārtiņdienas tirgus, kurā skolēni un vecāki tirgojas ar augļiem, dārzeņiem, maizes un piena izstrādājumiem, kā arī pašu gatavotām lietām.

Pasākumā skolēni min mīklas, lasa dažādus ticējumus un stāsta par Mārtiņdienu. Svinot Latvijas neatkarības dienu skolā, īpaši tiek akcentēti latviešu rakstnieku daiļdarbi, dzeja un dziedātas latviešu dziesmas.














E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Oficiāli apstiprinātajos mācību līdzekļos informācija par novadu tradicionālo kultūru nav atrodama gandrīz nemaz.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.