Olaines 2. vidusskola

 

„Tāpat kā jebkuras skolas, arī mūsu skolas mērķis ir palīdzēt jauniešiem kļūt aktīviem pilsoņiem, uzsākt patstāvīgu dzīvi kā atbildīgiem sabiedrības locekļiem, attīstīt viņu pašiniciatīvu,” stāsta skolas direktore. „Ja runājam par Olaines 2. vidusskolas kā mazākumtautību skolas priekšrocībām pilsonīgās sabiedrības integrācijas procesā, tad jāsaka, ka tās ir priekšrocības, ko dod mērķtiecīga un neatlaidīga darba rezultāts. Nav viegli mācīties bilingvāli un latviešu valodā, ja tā nav tava dzimtā valoda. Gandrīz visus mācību priekšmetus mūsu skolēni apgūst latviešu valodā un bilingvāli. Tas prasa daudz lielāku darba, pacietības un laika ieguldījumu. Taču tā skolēni pierod pārvarēt grūtības, gūst rūdījumu un izturību, spēju pārvarēt lielākas slodzes un, sekmīgi apguvuši valsts un citas valodas, paaugstina savu konkurētspēju. Šajā mācību gadā skolas pedagogu kolektīvs gatavo pedagoģiskās padomes sēdi „Skolas iespējas skolēnu dzīves prasmju veidošanā un viņu sagatavošanā karjeras izvēlei mūsdienu apstākļos” ar mērķi paaugstināt pedagogu kompetenci skolēnu sagatavošanā patstāvīgai dzīvei.”

Pilsonības stunda
Lai sekmētu skolēnu tuvināšanos valstij, skolotāji cenšas veicināt viņu informētību un izglītotību par politisko, ekonomisko u. c. procesu norisi Latvijā. Jau vairākus gadus, sagaidot Latvijas proklamēšanas gadadienu, 18. novembri, skolā notiek „pilsonības stunda” – skolēnu un pedagogu tikšanās ar Olaines novada pašvaldības priekšsēdētāju J. Pavloviču, kurš stāsta par svarīgāko, nozīmīgāko, kas noticis novadā un ko novada pašvaldība ieplānojusi drīzumā veikt.

Uzsākot šo mācību gadu, skolā izveidojās sadarbība ar Valsts prezidenta kanceleju. Valdis Zatlers ar dzīvesbiedri piedalījās Olaines 2. vidusskolas 1. septembra svinībās. Novembrī „Ēnu dienā” vecāko klašu skolēni viesojās pie prezidenta viņa darba vietā.

Pilsonības stunda Rīgas Brāļu kapos valsts svētku priekšvakarā 10. klašu skolēniem jau ir kļuvusi par skolas tradīciju un papildina skolēnu zināšanas par valsti un tās vēsturi.
Skola labprāt izmanto arī dažādu sabiedrisko un valsts institūciju piedāvātās iespējas, lai izglītotu skolēnus par viņu tiesībām un līdzdalības iespējām gan savas valsts dzīvē, gan arī visos ES notiekošajos procesos. Ir sadarbība ar Eiropas Savienības informācijas biroju, līdzdalība projektā „Mammadaba” un pilsētas projektos, savu projektu izstrāde un to realizēšana, „Comenius” projekts „Eiropas jaunie pilsoņi: vakar, šodien, rīt”, ekoskolas nosaukuma iegūšana, starptautiskā Zaļā karoga saņemšana, sadarbība ar Jelgavas un Rīgas karjeras izvēles centriem u. c.

Savu ilggadējo pieredzi skolas pedagogi apkopo un nodod saviem kolēģiem. Piemēram, žurnālā „Skolotājs” iespējams izlasīt, kāda ir L. Osipovas pieredze tolerances spēļu organizēšanā, V. Šinkarenko ir izveidojusi darba burtnīcu valsts valodas apguvei sākumskolā, I. Macanova izstrādājusi jaunu metodi, kā vadīt matemātikas stundas, pielietojot pašas veidotas prezentācijas „Powerpoint”.

Par pilsoniskās integrācijas priekšrocību mazākumtautību skolas skolēniem var uzskatīt arī viņu centienus apgūt indivīdu un dažādu grupu (arī etnisku) savstarpējās saprašanās un sadarbības prasmes. Iecietība un cieņa pret atšķirīgo, citādo, kur dažādība tiek uztverta kā bagātība, nevis kā draudi saskaņai un vienotībai, – tās ir skolas skolēnu audzināšanas pamatnostādnes, kuras ir veiksmīgas pilsoniskās integrācijas priekšnoteikums.

Skolā tiek organizēti daudzi pasākumi, lai saglabātu nacionālo identitāti un krievu kultūras mantojumu, tostarp skolas Dziesmu festivāls, kura iniciatore jau 10 gadus ir V. Gahajeva. Katru gadu festivālam ir cita tēma: „Eto nazivajetsa priroda”, „Narodnije pesņi”, „Muzika i sport” u. c. Pilsētas projekti „Krievu kultūra”, „Būsim draugi” (kopā ar latviešu skolu), „Tautas māksla. Kas tas ir?”, konkurss „Russkij medvežonok”, republikas krievu dziesmu festivāls „Serebrjanij kļjuč”. Teātra studija iestudē lugas pēc krievu, latviešu un angļu klasiķu darbu motīviem, tiek organizētas mācību ekskursijas uz krievu rakstnieku un dzejnieku piemiņas vietām Krievijā, svinēta „Masļeņica”.

 L. Osipova stāsta: „Paralēli centieniem saglabāt un kopt krievu kultūras tradīcijas mūsu skolēni iepazīstas arī ar latviešu kultūras mantojumu, mācību ekskursijās apceļojot Latvijas novadus, latviešu valodas stundās apgūstot latviešu folkloru, tautas svētku svinēšanas tradīcijas, sadzīves kultūru. Latviešu tautas dziesmas un dejas skolēni apgūst skolas ansamblī un tautas deju kolektīvā „Pienenīte”.

Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos darām visu iespējamo, lai mūsu skolēni skolā justos labi un komfortabli, lai viņi varētu netraucēti mācīties un iegūt labu izglītību. Tādēļ nepārtraukti tiek uzlabota un modernizēta mācību vide (notiek kabinetu remonts, tiek iegādāts jauns aprīkojums), skolēniem tiek nodrošinātas valsts apmaksātas pagarinātās dienas grupas un piedāvāts baseina apmeklējums. Mēs jūtamies gandarīti par to, ka absolūtais vairākums mūsu skolas absolventu, veiksmīgi nokārtojuši eksāmenus, iestājas augstskolās, pierāda savu konkurētspēju un, pārvarējuši virkni objektīvu apstākļu noteiktu grūtību, atrod savu pašizpausmes jomu un atbildīgi veido savu dzīvi un karjeru.”

E-pasts:
Parole

Reģistrēties