Līvānu 2. vidusskola

    Skolai ir nozīmīga vieta Līvānu un Līvānu novada sabiedriskajā, sociālajā un saimnieciskajā dzīvē. Daudzi pilsētas iedzīvotāji kādreiz ir mācījušies Līvānu 2. vidusskolā, un vairāki skolas pedagogi ir šīs pašas skolas absolventi. Skolas pirmsākumi ir 1854. gadā, kad Līvānos bija krievu tautas skola. Līvānu 2. vidusskola dibināta 1951. gadā uz Līvānu septiņgadīgās krievu skolas bāzes. 1975. un 1987. gadā uzceltas divas piebūves skolas ēkai – divi korpusi mācību kabinetiem un liela sporta zāle.
   

Šobrīd skolā mācās 76% krievu, 17% latviešu, 5% poļu, 2% baltkrievu un lietuviešu tautības bērnu no kopējā skolēnu skaita. Skola īsteno vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programmu (3. modelis), divas vispārējās vidējās izglītības programmas: vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinības un tehnikas virziena mazākumtautību programmu un vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojoša virziena mazākumtautību programmu. Skolā izstrādāta arī audzināšanas programma, kurā tiek ievērotas gan krievu kultūras tradīcijas, gan latviešu kultūras tradīcijas.
   

„Valodas prasmju pamatu attīstībā daudz darba iegulda sākumskolas skolotāji,” stāsta direktore, „jo skolēni, atnākot 1. klasē, pārsvarā runā krieviski. Tāpēc ļoti svarīgi skolotājam veiksmīgi izmantot divvalodību, lai skolēnu zināšanu kvalitāte netiktu apdraudēta.” Pēc pamatskolā veiktās skolēnu aptaujas skolas personāls secinājis, ka skolēniem patīk mācīties bilingvāli, jo skolotāji prasmīgi izmanto mācību metodes, kuras veicina interesi par mācību priekšmetu. „Mācību procesam palīdz arī tas, ka skolā veiksmīgi darbojas krievu un latviešu kultūras muzeji. Tāpat skolā iznāk skolas avīze „Škoļniji vedomosti”, kur tiek rakstīta aktuāla informācija par notikumiem skolā gan latviešu, gan krievu valodā.”
    

Līvānu 2. vidusskola lepojas par Līvānu novada domes atbalstu. „Mēs varam radoši strādāt, jo Līvānu novada dome uzklausa mūsu problēmas, atbalsta un palīdz veiksmīgi realizēt mācību un audzināšanas programmu,” stāsta direktore.

Skolai īpaša vieta
 „Mazākumtautību skolai ir ļoti īpaša vieta. Tā ir vieta, kur saplūst divas kultūras, divas enerģijas un spēks. Tā ir skola, kurā runā un mācās kā latviešu, tā krievu valodā,” par Līvānu 2. vidusskolu stāsta latviešu valodas un literatūras skolotāja Līga Kaktiņa. „Mūsu skolā strādā skolotāji, kuri māca latviski, krieviski un bilingvāli. Skolotāji apzinās, ka latviešu valoda ir ieņēmusi galveno, noteicošo lomu Latvijas sociālajā un kultūras dzīvē. Skolotāji saprot, ka tieši latviešu valodas zināšanas mazina starpnacionālo un starpkultūru barjeru. Kā piemērs uzreiz ir jāmin par tradīciju kļuvušie bilingvālie pasākumi. Katru gadu tiek rīkota literāra pēcpusdiena, kas veltītam kādam izcilam latviešu kultūras darbiniekam, kura darbi ir tulkoti arī krievu valodā. Pagājušajā mācību gadā tas bija O. Vācietim veltīts pasākums, kad skolēni runāja O. Vācieša oriģināldzeju un tās tulkojumus krievu valodā. Īpaši atmiņā ir palicis Rainim veltītais pasākums, kad dzejolis „Lauztās priedes” tika runāts ne tikai latviešu un krievu, bet arī angļu, vācu, lietuviešu, armēņu  valodā. Lūk, tā ir visciešākā starpkultūru saikne!”

Vieni no skolas skaistākajiem mirkļiem ir 18. novembra svētku koncerti. Šajos koncertos tiek deklamēta dzeja kā latviski, tā krieviski, dejotas latviešu tautas dejas un dziedātas latviešu autoru sacerētās dziesmas, netiek aizmirsts arī par krievu kultūru, tāpēc koncertos uzstājas krievu folkloras kopa „Dodola”. Tēvzemes nedēļā, kad notiek koncerts, skolēniem ir iespēja meklēt saikni starp tautām un kultūrām, izprast vārdu „dzimtene” un „tēvzeme” nozīmi.

„Mūsu skolas dzīves neatņemama sastāvdaļa ir latvisko tradīciju kopšana,” atzīst direktore Klavdija Daukšte. „Par tradīciju kļuvusi Lieldienu svinēšana skolā ar tautasdziesmu skandēšanu, rotaļdejām un, protams, kaulēšanos. Šo aktivitāšu loma ir milzīga. Skolēns integrējas kultūrvidē, uzskata sevi par pilntiesīgu sabiedrības locekli. Skolēns izkopj un attīsta valodu, zināšanas un prasmes, līdz ar to vēlāk veiksmīgi konkurē darba tirgū.”

Skolotāja Līga Kaktiņa uzskata, ka mazākumtautību skolu situāciju vislabāk raksturo dzejolis, kuru viņa veltījusi pati savai skolai:

„Ir liktenis sasējis kopā
Un vienu mums dzimteni devis,
Ir liktenis sasējis kopā,
Un neesam katrs par sevi.

Es latviešu dziesmas kad dziedu,
Tu atbildi valodā savā,
Bet dziesma kā dvēseles siena
Mums dvēseles Latvijas vārdā.”

E-pasts:
Parole

Reģistrēties