Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Liepājas A. Puškina 2. vidusskola Liepājas A. Puškina 2. vidusskola

Nosaukums: Liepājas A. Puškina 2. vidusskola
Atrašanās vieta: Liedaga iela 5, Liepāja
Dibināšanas gads: 1945.
Skolēnu skaits: 665
Skolotāju skaits: 50
Direktors: Edīte Plamše

system/application/uploads/image/Liepājas Puškina 2_ vdsk_/3_skolen_web-2.jpg

Savu pirmo dzimšanas dienu 1945. gadā Liepājas 2. vidusskola svinēja Rožu ielā 10. Nākamajos četros gados skolas vārds un statuss mainījās apmēram ik pēc 365 dienām, līdz 1949. gadā par godu Aleksandra Puškina 150. gadadienai skola uz visiem laikiem kļuva par Liepājas A. Puškina 2. vidusskolu. Arī pēc tam ir mainījušies vārdu savienojumi, piemēram, A. Puškina Liepājas 2. vidusskola. Taču skola savu ceļojumu turpināja gluži fiziski, meklējot piemērotākās mājas. Šobrīd vidusskola jau 33 gadus ir ēkā Liedaga ielā 5 un kļuvusi par Liepājas dienvidrietumu mikrorajona izglītības un kultūras centru.

Divreiz vairāk svētku!
Latvijā ir tikai divas skolas, kuru nosaukumos ir A. Puškina vārds, taču tieši Liepājas puškinietis Ņikita Kelehsašvili 2009. gadā kopā ar skolotāju N. Zabeļinu devās uz pasaules Puškina skolu forumu Krievijā, Maskavā, publiski uzstājoties ar dižajam dzejniekam adresētu vēstuli, kurā ar 21. gadsimta skolēna skatījumu atklāja šī laika galvenos notikumus. „Vēstulē kā galveno minēju faktu, ka pasaule ir izmainījusies, cilvēki vairs tik daudz neraksta ar roku, bet sūta īsziņas un elektroniskās vēstules, taču Puškinu neviens nav aizmirsis. Mēs viņu vēl aizvien mīlam,” atstāsta skolēnu parlamenta dalībnieks Ņikita. Kopā ar pārējiem 12. klases pārstāvjiem no parlamenta runājam par skolas tradīcijām. „Tā kā esam no Puškina skolas, tad skolēni jau no 1. klases zina, ka Puškins ir kaut kas nozīmīgs un svarīgs mūsu skolai. Tāpēc arī par tradicionālajiem ikgadējiem pasākumiem izveidojušies krievu literatūras svētki, nekad neaizmirstot īpaši godināt Aleksandru Puškinu. Mēs esam iesākuši katra mācību gada noslēgumā veikt anketēšanu klasēs, jautājot gan par bijušajiem pasākumiem, gan par skolēniem vēlamajiem. Anketās lūdzam izvirzīt labāko skolotāju šajā mācību gadā. Mūsuprāt, tā ir jauka nominācija un visai skolai ļoti patīk. Anketēšanas rezultātā uzzinām ļoti daudz skolēnu vēlmju attiecībā uz skolas dzīves uzlabošanu. Tagad rūpīgi pārdomājam priekšlikumu par garo starpbrīžu pagarināšanu. Zinām, ka tas ietekmē nākamo mācību stundu sākumu, bet ir svarīgi, lai skolēni paspētu paēst. Tāpat skolēni ļoti grib skolas radio, bet to nav tik vienkārši īstenot. Mūzika nodrošinātu priecīgāku atmosfēru, varētu arī skolēniem svarīgus paziņojumus ātrāk izplatīt, jo pagaidām sanāk paziņojumus stiprināt pie stendiem, ievietot skolas mājas lapā.” Parlamenta jaunieši un prezidente Anastasija Bučoka gandarīti atklāj, ka dalība šajā skolēnu organizācijā esot ļoti daudzu skolēnu vēlme. Nesen notikušajās parlamenta vēlēšanās esot kandidējuši vairāk nekā 150 skolēni no 6. līdz 12. klasei, taču nobalsots tika par 52. „Mums patīk, ka skolā ir tradicionālie dažādu tautu svētki, jo galu galā mācību gadā mums ir vairāk svētku! Piemēram, no latviešu gadskārtu svētkiem sākumskolā un pamatskolā tiek svinēti Miķeļi. Bērni gatavo no dārzeņiem visādus mākslas darbus. 5., 6. klasēm bija interesants pasākums „Miķelis saimnieko virtuvē”. Tāpat svinam Lāčplēša dienu, kurā pārsvarā ir sporta pasākumi, lāpu gājiens. Nesen nosvinējām Latvijas 91. gadadienu, tagad gatavojamies Ziemassvētkiem.” Viens no skolēnu jaunākajiem aizraušanās veidiem ir piedalīšanās KVN pasākumos. Nu jau komanda tikusi līdz dalībai Eiropas konkursos. „Mums nav valodas barjeras – ne runājot latviski, ne angliski, ne krieviski. Mūs vieno kopīga valsts – Latvija, kopīgas problēmas, viena jūra un kultūra, ar pārējo pasauli – zeme un saule. Mūsuprāt, jo mazāka valodas barjera, jo vienotāki varam būt.”

system/application/uploads/image/Liepājas Puškina 2_ vdsk_/1__web_skolotaja_3.jpgPateicībā par ieguldīto   
Tā kā Liepāja ir slavena ar labu sportistu sagatavošanu, tad Liepājas A. Puškina 2. vidusskolā īpaša vieta ir arī hokejistiem. Skolai radoša un aktīva sadarbība izveidojusies ar AS „Liepājas metalurgs”. Tiek realizēts kopīgi izstrādātais projekts „Izglītība. Karjera. Darbs”. Tas dod iespēju lielākus skolas pasākumus rīkot „Liepājas metalurga” muzejā, organizēt ekskursijas, „ēnu dienas” un citus karjeras izvēles pasākumus. Par skolas lieldraugu dēvētais Kirovs Lipmans aizsācis tradīciju piešķirt sportistiem prēmijas gan par sportisko, gan mācību panākumu sasniegšanu, un tādu laureātu ir daudz! Taču K. Lipmans ne tikai kā AS „Grindeks” padomes priekšsēdētājs ar savu atbalstu palīdzējis renovēt gan skolas lasītavu, gan citas mācībām nepieciešamās telpas un ķīmijas kabinetu, bet... „Lipmana kungs jau astoņus gadus uzticīgi ir kopā ar mums un skolas namā investējis vairākus desmitus tūkstošu latu,” stāsta skolas direktore Edīte Plamše. Kirovs Lipmans, būdams bērns, šajā skolā mācījās tikai 3. klasītē. Ar vienu mācību gadu ir bijis gana, lai pēc gadu desmitiem atgrieztos un sameklētu savu pirmo skolotāju. Tiesa, godājamā pedagoģe jau aizsaulē, taču cieņa pret skolu Lipmana kungam esot palikusi un uzsākusies veiksmīga sadarbība. Viena no senākajām tradīcijām skolā ir Puškina prēmijas pasniegšana. Prēmijas atkarībā no nominācijām saņem mācībās labākie skolēni no 4. līdz pat 12. klasei. Mecenāts prēmijām ir AS „Liepājas metalurgs”. Par jaunāko tradīciju skolai kļuvusi labo darbu Latvijai apkopošana. To vākšana aizsākta valsts 90. jubilejā, taču jaunie darbiņi tiks apkopoti skolas 65 gadu jubilejā, kas tiks svinēta nākamgad. Skolēni par saviem labākajiem darbiem Latvijas labā minējuši tautas daiļrades izzināšanu, piedalīšanos lielajā Latvijas sakopšanas talkā, piedalīšanos „ēnu dienā” AS „Liepājas metalurgs” un vēl daudz ko citu. Par vienu no labākajiem darbiem skolēni uzskatījuši Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē, pārstāvot savu pilsētu un valsti sporta sacensībās, kā arī iegūstot 1. vietu literāro uzvedumu konkursā vai nokārtojot eksāmenu pilsonības iegūšanā. 

system/application/uploads/image/Liepājas Puškina 2_ vdsk_/2_web_stunda_kim.jpgNekādu problēmu
Ķīmijas stunda. 11. klases audzēkņi saņēmuši pārbaudes darbu rezultātus. Darba teksts latviski, taču tā analizēšana notiek krieviski. Uz galda stāv latviešu mācību grāmatas, uzdevumu lasa divas reizes – vienu krieviski, otru latviski. Terminoloģija latviski – „oksidēšanās”, „smagie metāli”, „kalcija hidroksīds” utt. Skolnieks Aleksandrs Žinko pēc stundas saka: „Nav nekādu problēmu. Ja kaut kas nav skaidrs tēmā valodas dēļ, skolotāji vienmēr paskaidro.” Aleksandrs uz 10. klasi pārnāca no citas skolas. Līdz 9. klasei aktīvi nodarbojies ar futbola spēlēšanu, taču nonācis pie izvēles – mācības vai sports – un izvēlējās pirmo. „Man šeit ļoti patīk. Te stimulē mācīties skolotāju pozitīvā attieksme, arī iespēja saņemt apbalvojumus par īpašu centību. Ir labi, ja tevi novērtē, uzslavē. Patiesībā mainīju skolas, lai nedaudz pamainītu vidi, iepazītos ar jauniem draugiem, varbūt atrastu sevi. Šeit piedalos ļoti daudz aktivitātēs, arī skolas teātrī, papildus apmeklēju ekonomikas kursus. Nākotnē domāju par ekonomikas studijām. Ja netikšu Latvijā kādā labā skolā, tad, iespējams, došos uz Franciju.”

Aleksandrs uzskata, ka latviešu valoda ir absolūti nepieciešama. „Es taču dzīvoju šeit. Un bez valodas jau nevar nokārtot eksāmenus. Es latviešu valodu sāku apgūt jau bērnībā, ar latviešu kaimiņbērniem sarunājoties.” Informātikas skolotāja Anita Gudkova, atceroties pirmos gadus, kad bija jāievieš bilingvālā izglītība, smaida un saka, ka tas bijis diezgan šokējoši. „Atceros, mums iedeva lielas, biezas grāmatas, bērniem bija jāprot lasīt, rakstīt... Tas bija bilingvālās izglītības ieviešanas sākumā. Bija grūti, īpaši iesākt priekšmetu mācīt otrajā valodā. Bērniem lielākais virzītājspēks ir skolotājs. Ja kontakts ar skolotāju ir labs, tad tā ir vislielākā motivācija apgūt valodu. Taču arī no ģimenēm ir daudz kas atkarīgs. Agrāk jutu, ka no bērnu vecāku puses nāca tāda kā tautu dalīšana. To spriedu pēc bērnu sarunām, jo viņi mēdz runāt vecāku vārdiem. Taču tagad bērni ir daudz patstāvīgāki, tāpēc problēmu nav. Šobrīd bērniem vairs nav valodas barjeras, viegli pāriet no valodas uz valodu.” Vadot informātikas stundas, skolotājai nākas runāt gan latviski, gan krieviski. „Ja skolēni nāk no latviešu valodas stundas, mēs bieži vien turpinām arī informātikā sazināties latviski. Pārsvarā gan nākas lietot trīs valodas – programmas ir angliski, pieraksti jāveic latviski, bet paskaidrojumi – krieviski. Šī iespēja mācīties vairākās valodās skolēniem sniedz brīnišķīgas iespējas. Viņi var plašāk raudzīties uz pasauli, jo spēj informāciju uztvert no dažādiem avotiem. Valoda jau tikai bagātina. Skolā regulāri notiek integrētās stundas. Tuvākajā laikā gaidāma ģeogrāfijas, informātikas, mūzikas un angļu valodas integrētā stunda. Arī latviešu valodas stundas nereti notiek informātikas kabinetā, kur skolēni latviski pilda darba lapas interneta portālā. Četri kabineti apgādāti ar interaktīvajām tāfelēm.” Tā kā skolotāja Anita pati ir Liepājas A. Puškina 2. vidusskolas absolvente, tad šīs telpas jau uzskata par mājām, taču par lielāko šīs skolas panākumu atslēgu nosauc disciplinētību. „Es nekādā gadījumā nevarētu apgalvot, ka mūsu skolā tikai kāds konkrēts mācību priekšmets ir augstā līmenī. Nekādā gadījumā. Visur ir labi panākumi, jo skolā ir disciplīna. Līdz ar to arī panākumi. Skolotāji ir disciplinēti, tātad arī mēs no skolēniem to varam prasīt. Skolotājs ir piemērs.” Natālija Zavaruhina, mācību daļas vadītāja 1. līdz 6. klasei, par lielu ieguvumu skolai uzskata veiksmīgo direktores darbu. Nesen izremontētā ēdamzāle, skolas ārpuse, vairāki mācību kabineti ir direktores spējas sadarboties nopelns. „Ir tik ļoti daudz kas atkarīgs no skolas direktora. Spēja saprasties un sadarboties ir mūsu skolas lielākie panākumi. Uz tiem Edīte Plamše prot motivēt.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki mūsdienās ir slinki un pārāk daudz sūdzas, tāpēc arī tik ļoti kritizē skolas un skolotājus.
Linda Klimanova, Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura programmas „Tiesības un bizness” studente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.