Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Liepājas 7. vidusskola Liepājas 7. vidusskola

Nosaukums: Liepājas 7. vidusskola
Atrašanās vieta: Celmu 6, Liepāja
Dibināšanas gads: 1979.
Skolēnu skaits: 960
Skolotāju skaits: 87
Direktors: Inese Ferstere

system/application/uploads/image/Liepājas 7 vdsk_/7vsk_web.jpg

1979. gada 1. septembrī svinīgā gājienā no Liepājas 11. vidusskolas ēkas skolēni un skolotāji pārnāca uz jaunuzcelto ēku Celmu ielā, toreizējā kombināta „Lauma” apkārtnē. Šogad aprit 30 gadi kopš Liepājas 7. vidusskola īsteno mazākumtautības izglītības programmu. Zīmīgi, ka ar šo gadu vidusskolai pievienota arī Liepājas 11. vidusskola. Šādu lēmumu, īstenojot izglītības sistēmas reorganizācijas plānu, pieņēmusi Liepājas dome.

Iepriekšējo nedēļu skaistāko svētku rīts tika iesākts ar svinīgo skolas līniju. Tā ierasts. Katru Latvijas un Liepājas dzimšanas dienas rītu atklāt ar kopā būšanu skolas zālē. Šie rīti ir arī katra skolēna sasniegumu novērtēšanas brīži, jo labākie mācībās saņem nozīmītes, pildspalvu ar uzrakstu „Malacis” vai citu pateicību par labi padarīto.

Skolēnu līdzpārvaldes bijusī prezidente skolniece Jevgēnija Vetrebeņko jau divpadsmito gadu skolojas tieši šajā vidusskolā. „Patiesībā bilingvālā mācīšanās man nesagādā nekādas problēmas, izņemot eksaktos priekšmetus – kā ķīmiju, fiziku un bioloģiju. Šāda veida zināšanas ir grūti uztvert svešvalodā. Nākas vairāk piedomāt un daudz laika pavadīt tulkojot.” Skolēnu līdzpārvaldes prezidents 11. klases skolēns Artūrs Truhanovičs atzīstas, ka vēl joprojām, lasot latviski, domā dzimtajā valodā, tāpēc sanāk, ka mācīšanās ieilgst. „Lasu latviski, bet domāju krieviski. Tas aizņem laiku. Matemātikā savukārt nav problēmu, jo tur vairāk ar cipariem jāprot darboties.”

Jevgēnija Vetrebeņko (J. V.): „Vai latviešu valoda man vispār būs vajadzīga? Domāju – tikai turpinot mācības kādā Latvijas augstskolā. Citos gadījumos – drīzāk nē.”

Artūrs Truhanovičs (A. T.): „Tā kā es vēl neesmu domājis, vai studēšu Latvijā, tā īsti nesanāk piedomāt pie latviešu valodas intensīvākas lietošanas. Arī ārpus skolas vairāk tomēr sanāk kontaktēties ar krieviski runājošiem jauniešiem. Pat sporta treniņos, ja arī ir kāds latvietis, viņš ar mums sarunājas krieviski. Esmu novērojis, ka pat uz ielas, jautājot krievu valodā, cilvēki cenšas atbildēt krieviski. Neesmu dzirdējis, ka principa pēc kāds atbildētu latviski.”

J. V.: „Bet tā kā es domāju palikt Latvijā un studēt Rīgā, tad valodu apgūstu. Lai arī kāda šobrīd ir situācija, doties prom principa pēc nav vajadzības. Ir jāpaliek un jāiesaistās. Tā izglītība, ko varam iegūt šajā skolā, ir ļoti laba. Skolotāji ir ļoti zinoši. Katru gadu Liepājas universitātē notiek matemātikas konkurss vidusskolēniem. Lai arī mūsu pilsētā visrezultatīvākā skola skaitās Liepājas 1. ģimnāzija, mūsu skolēni šogad ieguva 1. vietu gan individuālajos, gan grupu pārbaudījumos. Pateicoties skolotājiem, mūsu zināšanas tikai uzlabojas. Ne tikai matemātikā, arī krievu valodā un citos mācību priekšmetos.”

A. T.: „Jā, krievu valoda ir augstā līmenī, un šo stundu ietvaros arī tiek saglabāts krievu tautas kultūras mantojums. Tāpat notiek arī latviskā kultūras mantojuma saglabāšana. Ar to nodarbojas latviešu valodas skolotāji. Katras klases ietvaros skolotājas rīko gadskārtu svētkus. Ja būtu jānosauc, kādus krievu tautas svētkus mēs svinam, to nebūtu daudz, jo aizvien vairāk tiek izcelti latviskie svētki. Patiesībā šāda veida kultūras pasākumiem arī nav apmeklējuma. Skolēniem patīk izklaides pasākumi „Popiela” , “Mis un Misters”.”

J. V.: „Cilvēki aizvien vairāk attālinās no savas kultūras, visi globalizējas. Tiklīdz parādās kaut kas jauns, viņi pēc tā tiecas un sev piederīgo aizmirst.”

A. T.: „Aizmirsu piebilst, ka patiesībā mums ir viens spēcīgs krievu kultūras saglabātājs un tas ir skolas teātris. Tur tiek dejotas gan krievu tautas dejas, gan uzvesti krievu autoru darbi. Teātri vada Natālija Kuharčuka.
Es saprotu, ka mums visiem ir jādzīvo vienā zemē un jāatrod kopīgais. Patiesībā nekādu distanci starp krievu un latviešu jauniešiem neesmu manījis. Vienkārši nevajag pārāk daudz jaukties pagātnē – tas bojā attiecības.”

J. V.: „Es piekrītu, ka jādzīvo šodienā, tas visus iedzīvotājus vieno. Savādāk sanāk, ka katrā skolā katrs skolotājs pēc savām interesēm un saprašanas pasniedz vēsturi, tādējādi paaudžu paaudzēs uzturot tautu naidu. Visiem vajag vienādi izprast vienus un tos pašus faktus. Mēs kā pilsoņi gan varam iet vēlēt un būt vienoti tajā, bet visi taču skaidri zinām, ka patiesībā būtiskos lēmumus pieņem kāds cits. Liepājā var iesaistīties skolēnu domē un organizēt dažādus sabiedrībai vajadzīgus pasākumus, tādējādi rūpējoties par labklājību plašākā izpratnē, kā īstam pilsonim pienāktos.”

A. T.: „Es, piemēram, neesmu pilsonis, un man tas nav aktuāli. Arī vecāki īpaši mani nesteidzina pieņemt pilsonību. Pagaidām īsti neredzu ieguvumus no pilsonības saņemšanas.”

Aktivitāte – motivācija integrācijai

„Esmu novērojusi, ka skolēni aizvien biežāk runā savu vecāku vārdiem. Pat piektajā klasē bērni runā par krīzi,” stāsta skolas direktore Inese Ferstere. Latvijas dzimšanas dienai par godu iznākušajā skolas avīzē „Vam i ņe sņilos” 5.b klases skolēni Latvijai novēlēja laimīgus iedzīvotājus, kļūt par labu valsti, izkļūt no krīzes un saglabāt skaisto dabu. „Patiesībā bērnu vecāku noskaņojumu nosaka sociālekonomiskais stāvoklis. Jo tas sliktāks, jo attieksme pret valsti kategoriskāka. Taču saruna, ka latviešu valoda nebūtu vajadzīga, nekad nav bijusi,” atzīst direktore un stāsta, ka sadarbība ar vecākiem skolai ir ļoti laba un tiek uzturēta. „Mēs rīkojam gan konferences vecākiem, gan informatīvās sapulces, gan vecāku dienas divas reizes gadā, un vecāki redz, kādās aktivitātēs skola piedalās, un vienmēr tās atbalsta. Jo vairāk sniedzam iespējas skolēniem piedalīties pilsētas un rajona pasākumos, jo veiksmīgāk skolēns saprot, ka ir jāiesaistās dažādās aktivitātēs. Šī aktīvā līdzdalība paplašina jauniešiem redzesloku.” Skolotāju izveidotā firma „Stādiņš” sadarbībā ar vecākiem dod iespēju skolēniem papildus apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes. Tagad papildus var apgūt gan angļu valodu, gan informātiku, gan retoriku un vēl daudz dažādu mācību priekšmetu. Jau septiņus gadus veiksmīgi darbojoties, tiek saglabāta ciešā saite arī ar skolēnu vecākiem.

„Taču arī mūsu skolotāji turpina aktīvi izglītoties, piemēram, angļu valodas skolotāja „Comenius” projekta ietvaros devusies uz Oksfordu papildināt zināšanas. Latviešu valodas pilnveidei skolotāji apmeklē Latviešu valodas aģentūras kursus „Mazākumtautību skolotāju profesionālās kompetences pilnveide izglītības satura īstenošanai latviešu valodā”. Un es droši varu teikt, ka Liepājas 7. vidusskolā nav pedagogu, kuri slikti strādā. Pat algu samazināšana nav ietekmējusi darba kvalitāti, jo jāteic, ka 11. vidusskolas pievienošana radījusi arī zināmu veselīgu konkurenci pedagogu vidū.”

Ekonomiskās situācijas dēļ skolā vairs nav korekcijas klases, tāpēc šobrīd skolēni mācās kopā un integrācija norit grūti. „Mūsu skolā ļoti liela loma ir psihologam – psiholoģijas zinātņu doktorei I. Stradomskai. Strādājot ar 1., 5., 9. klasēm, tiek noteikts skolēnu psihoemocionālais stāvoklis, spēja adaptēties un apgūt zināšanas noteiktā vidē. Tas ir ilgtermiņa process, jo tiek strādāts ar katru skolēnu individuāli, visu mācību laiku kontrolējot situāciju,” psihologa nozīmi, nosakot skolas prioritātes, uzsver direktore.

Skolā tiek realizēts mazākumtautību izglītības programmas 2. modelis. Viena no vidusskolā piedāvātajām licencētajām mācību programmām ir profesionāli orientētā komerczinību programma. Sadarbojoties ar Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmiju (LUMA), skolēniem ir iespēja šajā kursā apgūt menedžmentu, uzņēmējdarbību, lietvedību, lietišķo etiķeti, grāmatvedību un ekonomiku. Liepājas 7. vidusskola ir vienīgā mazākumtautību skola Liepājā, kas jau astoņus gadus piedāvā iegūt LUMA apliecību kopā ar atestātu par vidusskolas beigšanu.

Skolēni var spēlēt krievu tautas instrumentālajā ansamblī, dejot mūsdienu dejas, spēlēt teātri, veidot skolas avīzi, apmeklēt ukraiņu kopu „Rodina” vai debatēt Debašu klubā. Nesen notikušajā Debašu centra rīkotajā pasākumā, kas bija veltīts Č. Darvina 200 gadu atcerei, skolēni – Marianna Pisko, Jevgenijs Riženkovs un Valerijs Sergejevs –, debatējot angļu valodā, ieguva otro vietu. Var pievienoties arī Erudītu vai Biznesa klubam, kā arī nodarboties ar dažādiem sporta veidiem. No pulksten pieciem vakarā skolas telpas tiek nodotas mazo vingrotāju, futbolistu, džudistu un citu sportistu ziņā. „Pilsoniskumu audzināt ir visas sabiedrības pienākums. Bet ne visi to saprot. Sports, piemēram, ir viens no spēcīgākajiem šīs apziņas veidotājiem, jo jaunieši pārstāv savu valsti un Liepāju. Mākslīgi veicināt šo procesu nevar, tāpat kā atdalīt mazākumtautību kultūras saglabāšanu no pilsoniskās apziņas radīšanas. Tas ir vienots, dabisks un savstarpēji saistīts process,” uzsver Inese Ferstere.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kā ieviest dzīvesspēku skolā, ir skolas vide, kurā izrāda rūpes un atbalstu.
Zelanu Montminī (Zelana Montminy), grāmatas „21 diena pretī dzīvesspēkam” autore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.