Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Liepājas 12. vidusskola Liepājas 12. vidusskola

Nosaukums: Liepājas 12. vidusskola
Atrašanās vieta: K. Valdemāra 35/37, Liepāja
Dibināšanas gads: 1965.
Skolēnu skaits: 548
Skolotāju skaits: 50
Direktors: Valerijs Jepiskoposovs

system/application/uploads/image/Liepājas 12_ vidsk_/004_web.jpg

Skolas direktors Valerijs Jepiskoposovs ir armēnis. „Jau no bērnības zināju trīs valodas: armēņu, azerbeidžānu un krievu. Tāpēc integrācijas jautājumi man ir ļoti saprotami – vienmēr esmu dzīvojis ne tur, kur ir mana etniskā dzimtene. Atnākot strādāt uz skolu, sapratu, ka šiem bērniem esmu ļoti vajadzīgs. Nācu ar pilnīgi citu attieksmi, jo sapratu, ka jārunā tās valsts valodā, kurā mēs dzīvojam.”

Sarunā ar skolas direktoru un direktora vietnieci izglītības jomā Jolantu Krēsliņu tika noskaidrotas mazākumtautību skolas priekšrocības integrācijas veicināšanā. Valerijs Jepiskoposovs: „Integrācija ir viens no faktoriem, kas veicina vai kavē Latvijas sociālekonomisko attīstību. Ja integrāciju saprot kā indivīda un dažādu grupu savstarpēju saprašanos un sadarbību, tad mazākumtautību skolēniem ir priekšrocības. Mums tādas varētu būt pat četras. Pirmā – skolēnu patiesa vēlme, pat nepieciešamība integrēties latviskā vidē, saprotot, ka bez valodas zināšanām nav iespējams pilnvērtīgi dzīvot, iesaistīties, piedalīties procesos, jo galu galā skolēni tādēļ izjūt diskomfortu. Otrā priekšrocība – mācoties bilingvāli, jau no sākumskolas tiek lietotas divas valodas. Strādājam pēc 2. modeļa programmas, kuru izvēlējāmies kopā ar vecākiem. Ikdienas darbā latviešu valoda tiek lietota kā palīglīdzeklis zināšanu ieguvē, un, skolu absolvējot, jaunieši pietiekamā līmenī pārvalda jau trīs valodas – krievu, angļu un latviešu. Sanāk, ka jau neapzināti esam izpildījuši ES uzdevumu izglītības jomā – bez dzimtās valodas zināt vēl divas Eiropai aktuālas valodas. Saistībā ar to esam uzsākuši vadīt un piestrādāt pie stundām, kas tiek vadītas trīs valodās. Piemēram, ķīmijas stundās esam strādājuši latviešu, krievu un angļu valodā. Skolēni jau organiski lieto trīs valodas – gan uzdevumu līmenī, gan apgūstot jauno vielu. Par trešo priekšrocību, ko mūsu skola piedāvā, var uzskatīt valodu zināšanu, kas pati par sevi ir vērtība. Tā veicina katra skolēna attīstību, padara viņu elastīgāku, saprotošāku un paplašina viņa redzesloku. Protams, tas arī mazākumtautību skolēnam liek justies diskomfortabli, jo ir papildu slodze, gatavojoties pārbaudes darbiem, bet prāta līmenī bilingvālā izglītība dod ļoti daudz.
Ceturtā priekšrocība dod iespēju izprast divu tautu kultūras vērtības. Tas veicina gatavību dzīvot mūsdienu multikulturālā vidē.”

Izprast divu tautu kultūras vērtības system/application/uploads/image/Liepājas 12_ vidsk_/002_web.jpg
J. Krēsliņa: „Šobrīd pie mums mācās krievu, baltkrievu, latviešu, armēņu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, azerbaidžāņu, gruzīnu, vācu un citu tautību skolēni. Skolai ir jāveicina sapratne un sadarbība, tāpēc divu valodu zināšana sniedz iespēju izprast tautas kultūru un vēsturi. Tā ir liela vērtība. Taču sen zināma patiesība ir tā, ka attieksme un nostāja veidojas jau ģimenē. Ja vecāki ir informēti un izprot skolā notiekošo, tad vecāki ir primārais skolēnu atbalsts. Latviešu valodas skolotājas sākumskolā Vija Ancāne un Līna Šķeņavska katru gadu organizē latviešu valodas kursus vecākiem, kuros ietver arī latviešu vēstures un kultūras iepazīšanu. Kāda 72 gadus veca vecmāmiņa, kas arī bija ieradusies uz latviešu valodas kursiem, pat avīzītē bija ielikusi savu paldies par interesantajām tēmām un apsveikumu visiem valsts svētkos. Ir patīkami saņemt novērtējumu. Turpinot par sākumskolas posmu, manuprāt, bilingvālā skolā tas ir skolotāja meistardarbs. Pie tā mēs ļoti piestrādājam, rūpīgi izvēloties mācību metodiku. Uz pirmo klasi skolēni atnāk ar dažādu valodu zināšanu līmeni. Mazie pirmklasnieki latviešu valodas stundas uzsāk, ejot rotaļās, dziedot latviešu tautas dziesmas, skandējot skaitāmpantus, arī daudz izmantojot mūziku. Un tieši kustību rotaļas, spēle un mūzika ļauj skolēnam justies droši un mazina psiholoģisko barjeru. Tā tiek sekmēta pozitīvā pieredze, kas rosina skolēnu apgūt aizvien vairāk. Ja skola prot uzcelt šo tiltiņu uz pirmskolu, tad viss ir kārtībā. Tāpat liela vērība tiek pievērsta latviešu tautas tradīcijām. Skolotājas veido speciālus gadskārtu svētkiem veltītus scenārijus un kopā ar skolēniem iestudē tos. Turklāt šajos pasākumos ar interesi piedalās arī vecāki.”

Saglabājot latvisko kultūrvidi, tradicionāli tiek svinēta Latvijas dzimšanas diena. Katru gadu 9. klašu skolēni piedalās „Kas notiek Latvijā?”, kā arī skatuves runas, tulkošanas un naturalizācijas pārvaldesystem/application/uploads/image/Liepājas 12_ vidsk_/005_web.jpgs Liepājas reģionālās nodaļas konkursos.

Sadarbojas ar latviešu skolām 
Skolā visu integrācijas projektu ideju autore un virzītāja ir LAT2 multiplikatore Līga Talberga. Piedaloties projektos, Liepājas 12. vidusskola ir pieredzējusi daudz veiksmīgu brīžu, sadarbojoties ar vairākām latviešu skolām. Kopā ar Jāņa Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolu tika izstrādāta ārpusklašu mācību programma „Jaunatne integrācijas procesā”. Tika iestudēta R. Blaumaņa luga „Kā zemnieks nelabo redzēja” un tādējādi veicināta sadraudzība, uzlabotas komunikāciju prasmes un dota iespēja ieskatīties citas tautas kultūrā. „Gan 10. skolā, gan pie mums ir savs teātris, tas arī bija šis vienojošais faktors, kāpēc sadarbību uzsākām tieši caur teātra mākslu,” stāsta Jolanta Krēsliņa, kas skolēniem pasniedz arī latviešu valodas stundas. „Uz skatuves dominēja krievu skolēnu spēle, bet izrāde notika latviešu valodā. Pēc tam skolēni lieliski parādīju abu tautu atšķirības saistībā ar nobeiguma pasākumu. Viņi sacīja: „10. skolā mēs dzērām liepziedu tēju un ēdām Nīcā ceptu rupjmaizi ar medu, bet 12. skolā dzērām melno tēju un ēdām torti.” Šī paša projekta ietvaros tika rīkotas mācību stundas muzejā, lai izprastu tā laika vidi, laiku un ticējumus.”

Veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar Virgas pamatskolu, ar kuru kopā tika īstenots divu nedēļu ilgs skolēnu apmaiņas projekts. Trīs latviešu un krievu skolēniem tika dota iespēja savstarpēji mainīties vietām, dzīvojot vienam otra ģimenē un mācoties vienam otra skolā. Projekta īstenošanas laikā tika veikta pētniecība saistībā ar K. Skalbes daiļradi. Tika izzināti latviešu vietvārdi, organizētas debašu klubu tikšanās, koncerti un visbeidzot rīkota divu nedēļu vasaras nometne. Šis projekts esot bijusi lieliska iespēja pilsētas bērniem iepazīt latvisko lauku vidi un lauku bērniem – pilsētu.

„Bilingvālā izglītība sniedz nepārtrauktu izziņas un mācīšanās procesu. Turklāt vienlaicīgi mācās gan skolēns, gan skolotājs. Šajā situācijā skolēns jūtas līdzvērtīgs ar skolotāju, jo mēs mācāmies kopā.  Tas visus atbrīvo un veicina sadarbību,” spriež Jolanta. „Mums ir izvēlēts skaists skolas moto, kas skan Amonašvili vārdiem, – „skola ir ne tikai zināšanu templis, arī cilvēcības meistardarbnīca, kultūras avots – labā un skaistā nesējs cilvēkā”.”

Skola ir īpaša ar savām vēsturiskajām tradīcijām, piemēram, teātri „Balagančik”, kas atzīts ne tikai pilsētā, bet, katru gadu piedaloties starptautiskos konkursos, iegūst visaugstākos titulus. Entuziaste krievu kultūras tradīciju izkopšanā un saglabāšanā ir Jekaterina Cema, kura vada krievu folkloras ansambli „Solniško”. Tajā skolēni apgūst slāvu mūzikas instrumentu spēli. Skolotāja ar savu iniciatīvu skolas telpās atklājusi arī slāvu kultūras muzeju „No vecmāmiņas pūra lādes”, kurā tradicionāli tiek rīkota Masļeņica ar pankūku ēšanu. Mazākumtautību kultūras mantojuma saglabāšanā nozīmīgs ir Valentīnas Vasiļevskas vadītās krievu valodas metodiskās komisijas devums. Skolotājas savu profesionālo kompetenci papildinājušas arī Maskavā un Sanktpēterburgā.  Tāpēc jo īpaši vērtīgas ir skolotāju vadītās „meistarklases” gan skolēniem, gan skolotājiem – ne tikai savā skolā, bet pat valstī.

12. klases skolnieces Jekaterina un Anastasija lielu paldies saka savai latviešu valodas un literatūras skolotājai Birutai Krauklei, kura pēc 49 gadus ilgas strādāšanas devusies pensijā. Atzīstot skolotāja lielo nozīmi valodas apguvē, skolnieces atceras, ka viņa savās stundās pratusi aizraut, jo mācīja ne tikai valodu – skolēni varēja izzināt arī latviešu tautas kultūru un tradīcijas. Abas meitenes šeit mācījušās no sākumskolas.

Anastasija: „Kad pirms pusgada atgriezos no mācībām Japānā, kur nebija vajadzības ne sadzīvē, ne mācībās lietot latviešu un krievu valodu, tieši latviešu valodas skolotāja palīdzēja man atkal atgūt valodu prasmes.”

Jekaterina: „Man šīs prasmes ļoti palīdz uzlabot manas sabiedriskās aktivitātes ārpus skolas. Apmeklējot nodarbības Bērnu un jauniešu centrā, latviešu valoda ir vienīgā nodarbību valoda. Arī dejojot sporta dejas, treniņi notiek tikai latviešu valodā. Šīs aktivitātes palīdz man iekļauties sabiedrībā. Nav problēmu pieņemt citu tautību pārstāvjus.”
Viena no „būtiskākajām krievu tautas kultūras izzināšanas iespējām” meitenēm šķiet skolas pasākums „Literārā kafejnīca”, kas notiek līdz pat trīs reizēm mācību gadā. Skolotāja jau laikus paziņo vakara tēmu, un skolēni izvēlas – lasīt dzeju, stāstīt stāstus vai parādīt arī kādu mazu izrādīti.

Anastasija: „Šajos pasākumos pie mums nāk ciemos skolēni arī no citām Liepājas mazākumtautību skolām. Tad deg sveces, valda brīva noskaņa un telpas iekārtotas raksturīgi izvēlētajam autoram. Taču mums ir arī brīnišķīgs teātris „Balagančiks”, kurā spēlēju arī es. Brīnišķīgais režisors Jurijs Zinovjevs ar sirdi un visu iekšējo pasauli palīdz mums apgūt šo mākslu. Tas, manuprāt, ir viens no skaistākajiem krievu tautas kultūras mantojuma saglabāšanas veidiem, jo pārsvarā spēlējam krievu autoru darbus.”

Jekaterina: Domājot par pilsoniskajiem pienākumiem, ir jāzina gan valsts vēsture, gan valoda. Taču vēstures izpratni bieži vien veido ne tikai skolotājs, bet arī ģimene un sabiedrība kopumā. Tā kā sazinos ar visu tautību bērniem, nekādu nesaprašanos nejūtu. Varbūt arī ģimenē ir cita nostāja pret Latvijas vēsturi un faktiem, bet domāju, ka tas ir viņu vecāku nopelns.”

Anastasija: „Mēs jau vecākus nevaram mainīt. Taču es domāju, ka vēl viens no pilsoņa pienākumiem ir sekot līdzi aktualitātēm valsts dzīvē.  Bieži vien daudz krievu skatās tikai Krievijas televīziju, tāpēc nemaz nezina patieso situāciju valstī.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izglītība un kultūra veido ciešu savstarpēju saikni. Ja nav kultūras, ko turpināt, attīstīt, nav nepieciešama izglītība, un otrādi.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.