Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Krāslavas Varavīksnes vidusskola Krāslavas Varavīksnes vidusskola

Nosaukums: Krāslavas Varavīksnes vidusskola
Atrašanās vieta: N. Rancāna iela 4, Krāslava
Dibināšanas gads:
Skolēnu skaits: 681
Skolotāju skaits: 63
Direktors: Ludmila Senčenkova

Krāslavas ģerbonī uz zila fona attēlots peldošs sudraba kuģis ar buru un pieciem airiem, kuri simbolizē piecas pamatiedzīvotāju tautības: latviešus, krievus, baltkrievus, ebrejus un poļus. Šāda tautību daudzveidība tiek pārstāvēta arī Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, un tā izpaužas gan skolas moto „Mēs visi esam vienādi, mēs visi esam dažādi”, gan skolas nosaukumā „Varavīksnes skola”. Katrs skolēns ir individualitāte, katram piemīt sava „krāsa”, bet mērķis ir viens. Varavīksne ir viņu vienotības simbols. Skolā mācās 236 latvieši, 244 krievi, 81 baltkrievs, 57 poļi, 14 čigāni, kā arī pa vienam lietuvietim, ukrainim un vācietim. Tieši tāpēc skola ir orientēta uz multikulturālo izglītību ar „mātes kultūru” (krievu, latviešu, baltkrievu) mācību bloku.

 Bilingvālā izglītība mazina dzimtās valodas nozīmi

Skolā tiek realizētas septiņas licencētas mācību programmas: pirmskolas izglītības programma, 2. modeļa pamatizglītības programma, speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programma, vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programma, kā arī vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena vakara (maiņu) programma (gan mazākumtautību, gan latviešu plūsmā).

Par problēmu bilingvālajā izglītībā direktore Ludmila Senčenkova uzskata to, ka mācībās tiek mazināta dzimtās valodas nozīme – valoda tiek vienkāršota un zaudē savu leksisko bagātību. Tāpēc krievu valodas un literatūras skolotāji ļoti daudz uzmanības velta skolēnu dzimtās valodas izkopšanai. Audzēkņi piedalās Krievijas Federācijas Ģenerālkonsulāta un Daugavpils universitātes Krievu valodas katedras organizētajos literārajos un vēstures konkursos. Iecienīts ir gan Tatjanas dienas konkurss, gan konkurss „Krievu lācēns”, gan jauno rakstnieku un dzejnieku konkursi, Ziemassvētku lasījumi un publiskās runas konkurss. Skolēni ir piedalījušies Viskrievijas A. Puškina dzejas svētkos, skolas dziesmu konkursā krievu valodā „Rīgas sudraba atslēga”. Katru gadu skolas teātris, kuru vada profesionāls režisors A. Jakubovskis un krievu valodas un literatūras skolotāja N. Grebjolkina, piedāvā skatītājiem krievu rakstnieku daiļradei veltītas muzikāli literāras kompozīcijas.

 Integrācija ar jaunsardzi, mazpulku un integrācijas klubu

„Mazākumtautību skolā ir svarīgi apzināties, ka, dzīvojot Latvijā, nepieciešamas latviešu kā valsts valodas pilnvērtīgas un dziļas zināšanas,” saka direktore un paskaidro, ka tieši tāpēc līdztekus mācību programmas apguvei notiek ārpusklases darbs latviešu valodā un literatūrā. Skolā darbojas divi lasītāju klubi: 1.–4. klases skolēnu klubu vada L. Buhalova, savukārt 5.–9. klases lasītāju klubu – V. Purpiša. Lasītāji eksperti aktīvi piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu žūrija”, veido prezentācijas par latviešu rakstniekiem un viņu grāmatām. 1.–4. klašu skolēni darbojas teātra pulciņā „Sprīdītis”, kuru vada V. Avota, un uzstājas ar latviešu rakstnieku darbu inscenējumiem.

Skolēnu integrēšanos latviskajā vidē veicina arī darbošanās ārpusklases klubos, pulciņos, sporta sekcijās, kur saskarsme notiek latviešu valodā. Daudzi skolas audzēkņi apmeklē jaunsardzes nodarbības (vadītājs J. Jermaks), kuras sekmē jaunatnes izglītošanu valsts aizsardzībā, patriotismā, pilsoniskajā apziņā. Mācības notiek latviešu valodā, tādējādi tiek uzlabota arī valsts valodas prasme. Valstiskās pašapziņas veidošanos sekmē darbs skolas mazpulkā (vadītāja T. Savčenko). Mazpulcēni ar patiku piedalās novada forumos, veido un aizstāv prezentācijas valsts valodā. Piedaloties Latgales debatēs, skolēni no debašu kluba (vadītāja V. Purpiša) izmanto gan krievu, gan latviešu valodu. Tāpat skolēni iesaistās dažādos radošo darbu un daiļlasītāju konkursos.

Viens no svarīgākajiem skolēnu integrācijā ir klubs „Varavīksne”. Latviešu valodas un literatūras skolotājas G. Mikulānes vadītajā klubā darba formas ir daudzveidīgas un inovatīvas, mērķi ir lieli, sakari ar citām skolām un novadiem asociējas ar pašas skolas un kluba nosaukumu – tie, tāpat kā varavīksne, met tiltu pāri visam novadam un valstij. 2009. gadā jauniešu klubs nosvinēja 10 gadu jubileju. Kopš 1999. gada realizēti 27 dažādi projekti, kas tikuši veltīti etniskajai integrācijai, sociālajai integrācijai, ES pārvaldei, ekoloģijai, žēlsirdībai un labdarībai. Īpaši populāras bija integrācijas nometnes vasaras brīvlaikā. Tajās piedalījās gan skolēni, gan viņu vecāki. Šajā mācību gadā tiek realizēts projekts „Latgales skolu varavīksne – LaSVa” (Krāslavas novada, Daugavpils un Rēzeknes skolu, latviešu un mazākumtautību, sadarbības tīkla attīstīšana un paplašināšana). Galvenais projekta mērķis – veicināt Latgalē dzīvojošo dažādu tautību un sociālo grupu pārstāvju savstarpējo sapratni un sadarbību, sabiedrības etnisko integrāciju.

Pilsoniskās audzināšanas programmas īstenošanā liela nozīme ir vēstures skolotājai L. Kairānei. Viņa iesaista audzēkņus dažādos projektos („Latvijai – 90”, „Holokausts Latvijā”), koordinē pētniecību („Par ko klusē Krāslavas pieminekļi”), rīko patriotisma stundas, konferences („Jauniešu migrācijas cēloņi un sekas”, „Es un valsts”, „Sievietes loma politikā”, „Cīņa par panākumiem mūsdienu sabiedrībā” utt.) , palīdz skolēniem sagatavoties naturalizācijai, kā arī organizē tematiskās ekskursijas pa vēsturiskajām vietām. Protams, īpaši pasākumi tiek veltīti Latvijas neatkarības dienai 18. novembrī. Atbilstoši vecumam notiek dažādas aktivitātes: 1.–4. klasei – latviešu valodas nedēļa un koncerts, 5. kl. – tradicionāls pasākums „Es ceļoju pa Latviju”, 6. kl. – „Svētki novembrī”, 7.–8. kl. – radošās darbnīcas, kur skolēni runā par folkloru, dejo, dzied, iet tautas rotaļās. 9.–12. klašu skolēni ar interesi noskatās muzikāli literārās kompozīcijas, kuras stāsta gan par Latvijas, gan par dzimtās pilsētas vēsturi.

Viens no integrēšanās piemēriem ir arī dziesmu un deju svētku repertuāra apgūšana. Gatavojoties X Latvijas Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, skolu tautas deju kolektīvu skatē pārstāvēja pieci deju kolektīvi (vadītāja I. Fjodorova), un visi ieguva 1. pakāpes nomināciju. Koru skatē piedalījās zēnu koris (vadītāja T. Vagale) un vecāko klašu meiteņu koris (vadītāja R. Andrejeva), kas ieguva 2. pakāpes nominācijas.

 Skolas tradīcijas

1.–4. klašu skolēni mūzikas stundā gūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas to tautību folklorā, kuras ir pārstāvētas skolā. 5.–6. klašu skolēni darbojas nacionālo kultūru pulciņos, apgūstot folkloras kalendāru. Ir izveidots interaktīvais „Krāslavas Varavīksnes vidusskolas latviešu, krievu, baltkrievu tautas gadskārtu svētku tradīciju kalendārs”, kurš sniedz priekšstatu par skolā svinamiem svētkiem no septembra līdz jūnijam. Lai nezaudētu saikni ar savas tautas tradīcijām, gada gaitā bērni mācās ticēt pasakām un ieklausīties tautasdziesmās.

Skolā tiek svinēti tādi baltkrievu tautas gadskārtu svētki kā Bagač, Dzjadi, Kļjadki, Vjalikdzeņ, Pilipauskija vjačorki, Zimovija zabadi, Gukanne vjasni. Baltkrievu pulciņa dalībnieki sadarbojas ar pilsētas baltkrievu biedrību „Vjasjolka”.

Krievu gadskārtu svētku kalendārā ir Pokrov, Dmitrova nedēļa, Ziemassvētki, Pasha, Paraskeva pjatņica, Russkije posidelki, Masļeņica, Zakļikaņije vesni, Russkije guļaņija.

Iemīļotākie latviešu gadskārtas svētki ir Miķeļdiena ar rudens gadatirgu, Mārtiņi, Meteņi, Lieldienas.

6. klases beigās „mātes kultūras” kursa noslēgumā notiek interaktīvā spēle, ar kuru bērni nostiprina savas zināšanas par tautas ornamentiku, folkloru, dekoratīvi lietišķo mākslu, katras tautas ievērojamiem cilvēkiem. Skolotāji, kas vada nodarbības „mātes kultūrā” (krievu – T. Vagale, L. Pizāne, baltkrievu – N. Tadello, N. Kurtiša, latviešu – R. Andrejeva, V. Purpiša), ir sakrājuši un apkopojuši daudz materiāla darbam: svētku scenāriji, radošo darbnīcu aktivitātes, skolēnu pētniecisko darbu prezentācijas. Par vērtīgu mācību metodi tiek uzskatītas arī ekskursijas, piemēram, uz Andrupenes lauku sētu, muzeju, Daugavpils Krievu namu.

Skolēnu iemīļotākie pasākumi ir popiela, JAKa spēles, Valentīndienas svinēšana, Ziemassvētku dziesmu festivāls, Jaungada pasaka, videoklipu konkurss, pavasara festivāls „Mis Aerobika”, intelektuālā spēle „Erudīts”, pēdējā zvana svētki, Vecmāmiņas svētki un Gada dziesmiņa. Taču skolā viena no iecienītākajām darba un atpūtas formām ir mācību ekskursijas. Mazāko klašu bērni iepazīst savu skolu, dzimto pilsētu, vēlāk Latgali, Latviju, un lielākiem skolēniem tiek organizētas ekskursijas uz ārzemēm: Krieviju, Poliju, Zviedriju, Vāciju, Īriju un Franciju. Šāda ceļošana veicina motivāciju mācīties svešvalodu. Tāpēc skola piedalās dažādos projektos, piemēram, „Comenius”. Trīs gadus skola veiksmīgi sadarbojas ar Heiligenhouzes skolu Vācijā un Belfāstas skolu Lielbritānijā. Pašlaik tiek turpināta sadarbība ar Vācijas partneriem. 10 skolēni rudenī nedēļu pavadīja Vācijā, bet maija sākumā 10 skolēni no Vācijas viesojās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, iepazina Latgales un Latvijas kultūru un ģeogrāfiju. Augustā skolas vecāko klašu skolēnu komanda piedalīsies starptautiskajā nometnē Vācijā, kuras devīze būs „Vai Robins Huds ir ideāls varonis?”.

Par skolas notikumiem tiek rakstīts divās avīzēs: „Varavīksnīte” un „Varavīksne”. Avīžu redakcija publicē rakstus trīs valodās: krievu, latviešu un angļu. Par to, ka liela uzmanība tiek pievērsta skolēnu radošā potenciāla izpausmei, liecina arī skolas dizains, kuru bērni veido paši. Ir apskatāmas skolēnu rokdarbu, gleznu un fotogrāfiju izstādes. Talantīgākie šajā jomā rīko personālās izstādes. Skolēnu radošo izpausmi sekmē darbība papīrplastikas pulciņā, kuru vada J. Bizņa, un pulciņā „Mozaīka” – vadītāja J. Sergejenko.

Apsverot sabiedrības integrācijas negatīvos aspektus, skolas direktore L Senčenkova saka: „Negatīva aspekta nav, vienkārši ir daži apstākļi, kuri nemotivē sekmīgākos skolēnus dziļāk apgūt latviešu valodu, saistīt savu nākotni ar savu dzimteni. Bet šie apstākļi ir ļoti nopietni – informācija par maksas studijām, bezdarbs, neizpratne par skaidrām perspektīvām reģiona attīstībā. Diskutējot ar vecāko klašu skolēniem par karjeras izvēli, mani bieži vien uztrauc viņu vēlme studēt un strādāt ārzemēs. Ļoti grūti runāt par tādu jēdzienu kā „praktiskais” patriotisms. Pasaule paplašina savas robežas.”

Šajā mācību gadā skola nosvinēja 20 gadu jubileju. Skolas tradīcijas ir noturīgas, tās attīstās un pilnveidojas. Kā sudraba laiva Krāslavas ģerbonī simbolizē kustību uz priekšu, tā arī skolas kolektīvs ar cerībām, jaunām idejām un darba sparu raugās nākotnē.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Oficiāli apstiprinātajos mācību līdzekļos informācija par novadu tradicionālo kultūru nav atrodama gandrīz nemaz.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.