Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola

Nosaukums: Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola
Atrašanās vieta: Raiņa 118, Jūrmala
Dibināšanas gads: 1944.
Skolēnu skaits: 647
Skolotāju skaits: 72
Direktors: Zinaīda Tarasenko

system/application/uploads/image/Kauguru vdsk_/5_web.jpg

Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskola ir viena no vecākajām mazākumtautību skolām pilsētā. 2009. gada oktobrī skola atzīmēja 65 gadu jubileju. Zinaīda Tarasenko, skolas direktore, saka, ka viena no skolas darba prioritātēm ir sabiedrības apvienošanās veicināšana. „Mums ir svarīgi, lai skolas audzēkņi un absolventi spētu sekmīgi iekļauties sabiedrībā – prastu valsts valodu, zinātu Latvijas vēsturi un gan savas, gan arī latviešu tautas tradīcijas. Mūsuprāt, visas mazākumtautību skolas šobrīd ir kā sākums un pamats jauniem cilvēkiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu, turpmākai darbībai latviskas valsts veidošanā.”

system/application/uploads/image/Kauguru vdsk_/2_web.jpgSkolas audzēkņi jau no 5. klases kopā ar latviešu plūsmas skolēniem piedalās Jūrmalas organizētajos starpskolu pasākumos, kuri notiek latviešu valodā. Piemēram, „Vides erudīts”, „Ceļojums pa veselības pasauli”, „Pasargā sevi un draugu”, „Es lepojos...”, „Vai tu pazīsti savu pilsētu?” u. c. Skola jau trešo gadu organizē pilsētas olimpiādi „Intelekts” pilsētas mazākumtautību, kā arī latviešu skolu skolēniem, kuri vēlas pārbaudīt savu erudīciju, uzmanību, atmiņu un loģisko domāšanu ārpus mācību programmas noteiktās vielas. „Sagatavošanās olimpiādēm prasa lielu darbu, jo tās notiek pa klašu grupām no 2. vai 3. līdz 12. klasei abām plūsmām atsevišķi. Jāatzīst, ka skolēnu interese un atsaucība ir liela, tāpēc prieks, ka Jūrmalas latviski un krieviski runājošie skolēni darbojas kopā. Tā jaunajos cilvēkos rodas izpratne par kopīgu darbu un svētkiem, par to, ka skola ir tā, kas visiem sniedz vienādas iespējas, taču to izmantošana atkarīga no skolēnu un vecāku attieksmes un izvēles.”

Savulaik Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas pedagogu kolektīvs kopā ar skolēnu vecākiem izvēlējās 2. bilingvālās izglītības programmas modeli, kurš tiek īstenots arī šobrīd. Direktore atzīst, ka bilingvālās izglītības problēmas salīdzinājumā ar bilingvālās izglītības pirmsākumiem ir nedaudz mainījušās. „Jūtams atbalsts latviešu valodas labākai apguvei ir sākumskolas posmā palielinātais latviešu valodas stundu skaits nedēļā, kas šobrīd ir četras. Tāpat arī iespēja valodas stundās dalīt lielās klases grupās un valodas apguve citos mācību priekšmetos, kurus skolā apgūst bilingvāli vai latviski.”

system/application/uploads/image/Kauguru vdsk_/3_web.jpgPastāvošās problēmas direktore varētu iedalīt trīs grupās atkarībā no subjekta, ar ko tās saistītas. Galvenās problēmas skolotājiem: nav perfektas latviešu valodas, reti kura mācību grāmata pilnībā atbilst standartam, tādēļ skolotājam jāmeklē papildu materiāli, liels skolēnu skaits klasē. Problēmas skolēniem ir dubultā slodze, kad jāapgūst gan priekšmets, gan valoda. Problēmas vecākiem: ne vienmēr spēj palīdzēt bērnam (pat sākumskolas posmā) vājo latviešu valodas zināšanu dēļ. „Taču šeit gribētu atzīmēt vienu labu lietu. Ja skolēns grib un spēj mācīties, tad, beidzot vidusskolu, viņš ir ieguvējs. Skolēns zina gan krievu, gan latviešu, gan arī kādu svešvalodu. Šobrīd Latvijas darba tirgū vēl joprojām ir vajadzīgas ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas, tāpēc mazākumtautību skolēni reizēm var būt labākās pozīcijās nekā latviešu skolu beidzēji, kuri nav apguvuši krievu valodu,” secina Zinaīda Tarasenko. Lielu paldies direktore saka nu jau vairs neeksistējošai organizācijai – Latviešu valodas apguves valsts aģentūrai, kura bilingvālās izglītības aizsākumos Latvijā sniedza lielu atbalstu gan ar mācību materiāliem (plakātiem, tabulām, kodoskopa materiāliem, atbalsta materiāliem skolotājiem), gan LAT2 mācību grāmatām, darba burtnīcām, audiomateriāliem un kursiem dažādu priekšmetu skolotājiem. Šobrīd Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas skolotāji veido savus mācību materiālus, kas paredzēti darbā ar interaktīvajām tāfelēm. A. Fjodorovs izstrādājis materiālus ģeogrāfijā, V. Antonova – matemātikā, S. Fedosenko un J. Moisejenko – krievu valodā. Izstrādāti arī pārbaudes darbi dažādos mācību priekšmetos.

 

Brīvajā laikā skolēni aktīvi iesaistās dažādu pasākumu organizēšanā vai apmeklēšanā. Skolā svētki ir gan Zinību diena, gan gadskārtu svētki – Ziemassvētki un Lieldienas, bet vismīļākie un gaidītākie skolas audzēkņiem un arī skolotājiem rudens pusē ir 1., 5. un 10. klašu dzimšanas dienas svētki un Skolotāju diena. Aukstajos ziemas mēnešos skolēni piedalās talantu konkursā „Slavas minūte” un atdarināšanas konkursā „Popiela”. Tie ir īpaši gaidīti, jo tajos sevi var parādīt arī tie skolēni, kuri nav labākie mācību darbā. Pavasaris parasti tiek ieskandēts 8. martā, kad tiek svinēta Starptautiskā sieviešu diena.

system/application/uploads/image/Kauguru vdsk_/4_web.jpgSavas tautas tradīciju saglabāšanai skolas talantīgākie dziedātāji jau vairākus gadus piedalās republikas konkursā „Tatjanas diena”. Sākumskolā ik gadu tiek atzīmēta „Masļeņica” un krievu valodas nedēļas ar dažādiem tematiem – piemēram, „Pasakas”, „Čehovs” vai „Častušku diena”. Kā direktore piebilst: „Skola un skolotāji varbūt pat vairāk uzmanības un laika pievērš latviskajām tradīcijām, piemirstot savas tautas kultūru.” Latviešu kultūras tradīciju galvenie popularizētāji skolā ir latviešu valodas skolotāji. Tautas tradīcijas skolēni iepazīst saulgriežu svētkos – Ziemassvētkos un Lieldienās.

Sākumskolas skolēniem ļoti patīk ar saviem darbiem piedalīties Miķeļdienas izstādēs un tirdziņos, pamatskolēniem – doties Mārtiņdienas ķekatu gājienos. Atzīmējot valsts svētkus, Lāčplēša dienā parasti dodas lāpu gājienā un uz svinīgo piemiņas pasākumu pie kapteiņa P. Zolta pieminekļa. Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas dienā skola piedalās tradicionālajā „Gaismas ceļa” veidošanā.
Jūrmalas pilsētas Kauguru vidusskolas audzēkņi bieži piedalās dažādās akcijās – gan valstī, gan skolā organizētās. Akcijā „Par tīru un zaļu valsti” skolēni sakopa jūras krastu, kāpu zonu un teritoriju ap skolu. Savukārt pēc „Līgatnes papīrfabrikas” aicinājuma skolēni labprāt piedalījās makulatūras vākšanas akcijā. Divus gadus skola vāca ziedojumus Slokas dzīvnieku patversmei. Ik gadu labdarības akcijās Ziemassvētkos un Māmiņu dienā tiek rīkots apsveikuma koncerts un saziedoto mantu izdalīšana.

system/application/uploads/image/Kauguru vdsk_/1_web.jpgSlavē skolu un valsti
Skolēni labprāt piedalās visās pilsētas rīkotajās sporta sacensībās. Īpaši labi panākumi ir futbolā, orientēšanās sacensībās, peldēšanā, basketbolā un šahā. Skolā ir nodibināts un ļoti lielu atsaucību iemantojis šaha klubs. Visi skolēni jau no 1. klases obligāti apmeklē nodarbības Sporta skolas baseinā. Skola lepojas ar saviem peldētājiem, tostarp arī Republikas izlasē iekļauto 11.a klases skolnieku Denisu Jarigu, kurš startēs 2012. gada olimpiādē Londonā. Mācību gada beigās labākie skolas skolēni – sportisti, olimpiāžu uzvarētāji un skolas ārpusstundu pasākumu organizēšanā aktīvākie skolēni – dodas apbalvojuma braucienā uz kādu no Latvijas skaistākajām un interesantākajām vietām. Tas arī veids, kā skolas vadība cenšas skolēnos veidot pilsonisko apziņu un lepnumu par sevi kā savas skolas pārstāvi. „Lai kādreiz, nebūt ne tik tālā nākotnē, skolēns būtu lepns par sevi kā Latvijai piederīgo – Latvijas pilsoni,” teic direktore.

Skolēni ar saviem panākumiem slavē gan skolu, gan valsti, piedaloties pasaules konkursos. Piemēram, 2.b klases skolniece Jevģenija Otroško ir vokālistu konkursa „Rīgas sudraba atslēga 2009” laureāte, 11.a klases audzēkne Ilana Makarina ir vokālistu konkursa Francijā laureāte. Antons Rasputko no 11.a klases uzvarējis gan Nikolaja Rubinšteina pianistu konkursā Parīzē, gan pianistu konkursā Lietuvā „Solis uz meistarību”, kā arī kļuvis par laureātu atklātajā pianistu konkursā Kaļiņingradā. 11.b klases skolnieks Daniels Fiļimonovs ir pilsētas konkursa „Balsis” uzvarētājs un piedalījies starptautiskajā konkursā „Jantarnaja zvezda”.

Skolai ir vairākus gadus ilga sadarbība ar Maskavas dienvidrietumu apgabalu. Skolēni skolotāju vadībā jau divus gadus piedalās zinātniski pētniecisko darbu konkursā „Jarmarka idej”. Savukārt sadarbībā ar Krievijas vēstniecību skola saņēmusi dāvinājumu – krievu valodas kabineta iekārtojumu.
Tā kā skola atrodas Kauguros, kur lielākā iedzīvotāju daļa ir krieviski runājoša, apkārtējā vidē vairāk dzirdama krievu, nevis latviešu valoda. „Dzīvojam viens otram blakus – latvietis, krievs, polis, čigāns – vienā valstī ar vienu valsts valodu, kuru vajadzētu zināt jebkuram tās iedzīvotājam, kuram tagad ir 20 gadi. Bet, mūsuprāt, ne jau valodā ir integrācijas neveiksme. Tā vien liekas, ka valsts galvas galā esošajiem cilvēkiem sabiedrības integrācija tā īsti nemaz nerūp. Krievvalodīgie un, ticiet, arī latvieši jūt, ka valsts nav patiesi ieinteresēta, lai mazākumtautību cilvēki tiktu patiesi iesaistīti valsts dzīvē.

Gadiem ilgi krievvalodīgajiem cilvēkiem ir vilcies līdzi aizvainojums par to, ka viņi ir lieki tad, kad jāpiedalās vēlēšanās kā savas valsts pilsoņiem, bet ir vajadzīgi, kad valsts iekasē nodokļus. Valsts vara apelē pie valsts valodas zināšanām, bet aizmirst, ka sabiedrības apvienošanos veicinātu labvēlīga ekonomiskā un sociālā vide visiem tās pilsoņiem un arī nepilsoņiem. Mēs – latviešu un mazākumtautību cilvēki – neesam kā viena ābola divas pusītes – tā latviskā ir tā pareizā, bet mazākumtautību – tad par lielu, tad par mazu, tad aizpuvusi vai tārpaina. Mums ļoti gribētos jaunos cilvēkus izaudzināt par tādu ābola pusīti, kas perfekti saderētu ar latvisko, bet vai vaina ir tikai mūsos?”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izglītība un kultūra veido ciešu savstarpēju saikni. Ja nav kultūras, ko turpināt, attīstīt, nav nepieciešama izglītība, un otrādi.
Gunta Siliņa – Jasjukeviča, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas docente un Aīda Rancāne Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.