Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskola

Nosaukums: Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskola
Atrašanās vieta: Lielupes 21, Jūrmala
Dibināšanas gads: 1969.
Skolēnu skaits: 294
Skolotāju skaits: 34
Direktors: Ēriks Annuškāns

„Vēl pirms dažiem gadiem dokumentā „Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014. gadam” tika minēts, ka Jūrmala ir viena no tām piecām Latvijas lielajām pilsētām, kur latvieši ir mazākumā – 49,08%. Tas nozīmē, ka sabiedrības integrācijas jautājums šeit ir īpaši svarīgs,” stāsta Jaundubultu vidusskolas direktors Ēriks Annuškāns. „Mūsu skola kopš Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir bijusi sabiedrības integrācijas idejai lojāla mazākumtautību vidusskola, kas savā darbībā centusies īstenot integrācijas mērķi – veidot demokrātisku, saliedētu pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz kopīgām pamatvērtībām un uz latviešu valodu kā valsts valodu.” 90. gados skolas latviešu valodas un vēstures skolotāji pat iesaistījušies integrācijas projektā, palīdzot apkārtnes iedzīvotājiem sagatavoties pārbaudījumiem Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai. Šādu nostāju veicinājis apstāklis, ka skolas administrācija un pedagoģisko darbinieku kolektīvs ir multikulturāls. Tāpēc direktors uzsver, ka ne vien simboliski, bet patiesi ikdienā gadiem tiek īstenota sabiedrības integrācija. Skolas personāls novērtē bijušās skolas direktores M. Ļeščinskas un tagadējā skolas direktora Ē. Annuškāna devumu pedagoģiskā kolektīva valstiskās lojalitātes sekmēšanā un skolēnu patriotiskajā audzināšanā.

Skola atrodas gandrīz Jūrmalas centrā, bet kūrortpilsētas vēsturiskās apbūves īpatnības nosaka, ka tieši centrā padomju gados nav bijis masveidīgs imigrantu pieplūdums, kā tas, piemēram, ir Kauguru un Slokas mikrorajonā. „No vienas puses, tas apgrūtina skolēnu komplektāciju, jo apkārtējos mikrorajonos nebūt nav tik daudz vecāku, kas vēlētos savus bērnus sūtīt mazākumtautību skolā. No otras puses – vismaz daļa skolēnu ģimeņu nedzīvo krievu valodas kolektīva lingvistiskajā pašpietiekamībā,” skaidro direktors.
   

„Nevarētu teikt, ka skolā būtu izstrādātas kādas unikālas mācību metodes vai līdzekļi, bet nelielais skolēnu skaits klasēs skolotājiem ļauj būt radošiem, kā arī pievērst uzmanību katram skolēnam individuāli.  Kā labais, tā sliktais – kas nereti lielajās skolās paslīd garām nepamanīts – Jaundubultu vidusskolā tiek pamanīts,” uzsverot nepieciešamību uzteikt skolēnu panākumus mācībās un ārpusstundu aktivitātēs, direktors piemin, ka allaž tas tiekot darīts arī publiski. Lai tiktu veicināts patriotisms, skolēni, kuri piedalās Lāčplēša dienas lāpu gājienā un citos atceres pasākumos, Latvijas Republikas proklamēšanas dienas akcijā „Gaismas ceļš”, semestra beigās saņem skolas pateicības rakstus. Jau pieminētā nelielā skolēnu skaita dēļ skolotājiem stundās ir iespējams izmantot laikietilpīgākas interaktīvās un pētnieciskās mācību metodes. Īpaši vidusskolā; ar lielāku skolēnu skaitu tas būtu grūti īstenojams. Tāpēc ir arī panākumi, jo pēdējos trīs gados skola pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem jau divreiz ir bijusi 2. vietā pilsētā (trešajā no minētā perioda gadiem – 3. vietā), kā arī pagājušajā mācību gadā bijusi 2. vietā pēc iegūtajām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs. Direktors atgādina, ka ar skolas novietojumu saistīto skolēnu komplektācijas problēmu dēļ vidusskolā tiek uzņemti visi gribētāji. Tātad arī skolēni ar ļoti dažādu mācību motivāciju un tās noteiktajām sekmēm, kas liecina par skolotāju darba apjomu tik veiksmīgu rezultātu sasniegšanā. 

Mācību programmas
Vidusskolā tiek īstenotas divas vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmas: vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma un humanitārā un sociālā virziena mazākumtautību programma. Vispārizglītojošā programmā ~42% no mācību satura ir valodu priekšmeti (krievu valoda un literatūra, latviešu valoda un literatūra, angļu un vācu valoda), ~ 37% no mācību satura tiek apgūti latviešu valodā, bet ~21% – krievu valodā. Humanitārajā un sociālā virziena programmā ~ 53% mācību satura veido valodu priekšmeti (krievu valoda un literatūra, latviešu valoda un literatūra, angļu, franču un vācu valoda), ~ 26% no mācību satura tiek apgūts latviešu valodā, bet ~21% – krievu valodā. Ar 2009./2010. m. g. 10. klasē vairs netiek mācīta latviešu valoda un literatūra, ko aizstājuši divi atsevišķi mācību priekšmeti: latviešu valoda un atsevišķs priekšmets – literatūra. To standarts visās vispārējās vidējās izglītības programmās ir vienāds, jo 2011./2012. m. g. visiem absolventiem valstī būs jākārto vienots centralizēts eksāmens latviešu valodā. „Šī gada 10. klase divus minētos mācību priekšmetus apgūst pirmie,” stāsta Ēriks Annuškāns. „Gan skolotājiem, gan skolēniem ir skaidrs, ka tas nav viegli, jo tomēr latviešu valodas apguves kvalitāte vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programmās nav tik pilnīga, lai bez grūtībām pārietu uz latviešu valodas kā dzimtās valodas runātājiem paredzētajām latviešu valodas un literatūras mācību grāmatām.

Patiesībā tikai pēc trim gadiem, kad vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmu izglītojamie pirmoreiz būs nokārtojuši vienotu centralizētu eksāmenu latviešu valodā, varēs pateikt, cik veiksmīga bijusi vispārējās vidējās izglītības satura reforma tādos mācību priekšmetos kā latviešu valoda un literatūra.” Līdz šim Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskolas 12. klases skolēnu sasniegumi centralizētajā eksāmenā latviešu valodā un literatūrā bijuši ļoti labi. Direktors spriež, ka ISEC centralizēto eksāmenu rezultātu statistikā skola pēdējos gados minētajā mācību priekšmetā izvirzījusies pirmajā desmitniekā valstī.

Jūrmalas pilsētas Jaundubultu vidusskola, veidojot savu mazākumtautību pamatizglītības programmu, par pamatu izvēlējusies 2. modeļa paraugplānu un ievērojusi tajā norādīto mācībvalodu. Šo modeli skola izvēlējās, ievērojot programmas piemērotību skolēniem, kuriem nav latviešu valodas lietošanas vides, bet ir latviešu sarunvalodas prasmes, un kuru vecāki izprot valsts valodas prasmes nepieciešamību un vēlas, lai bērni integrētos latviskajā sabiedrībā. Direktors informē, ka programma piemērota arī skolotāju iespējām strādāt bilingvāli, pašiem pilnveidojot valsts valodas zināšanas un palīdzot tās attīstīt skolēniem. Programma dod iespēju skolēniem apgūt mācību priekšmetus krievu valodā, latviešu valodā un bilingvāli. Programmas īpašais mērķis ir nodrošināt iespēju mazākumtautību pārstāvjiem iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē, saglabājot nacionālo identitāti. Ē. Annuškāns uzsver, ka skolēni gatavi apgūt gan latviešu valodu, gan mācīties pēc bilingvālās metodes. Vecāki atbalsta bilingvālo mācību programmu, jo uzskata, ka šāda metode ne tikai ļoti uzlabos skolēnu latviešu valodas zināšanas, bet būs priekšnoteikums neierobežotām tālākās izglītības iespējām un konkurētspējai Latvijas darba tirgū. Vecāki atzinuši, ka liela loma skolēnu attieksmes veidošanā ir arī pedagogiem un viņu profesionālajai sagatavotībai, atbilstīgas metodikas un mācību materiālu izvēlei, ģimenes attieksmei pret latviešu valodu, bilingvālo mācību programmu un nacionālpolitiskajiem jautājumiem.

Bilingvālās apmācības problēmas

„Diemžēl arī šodien ir jārunā par bilingvālās izglītības programmas izpratni pašu pedagogu līmenī, kā arī pedagogu profesionālo sagatavotību. Neviena augstskola nebija sagatavojusi skolotājus bilingvālajai mācību priekšmeta pasniegšanai, tieši tāpat arī neviens topošais latviešu valodas skolotājs, „krievvalodīgais” skolotājs netika speciāli sagatavots mācīšanai bilingvālajā skolā. Tāpēc ir būtiskas problēmas. Ir skolotāji, kas no paša sākuma ir sākuši neapzināti darboties bilingvāli, kam ir sava pieredze (skolotāji latvieši, kas pietiekoši labi prot krievu valodu, un skolotāji „krievvalodīgie”, kas labi prot latviešu valodu), savukārt skolotājam latvietim un skolotājam „krievvalodīgajam” dažreiz ir grūtības ar valodu pielietošanu,” secina direktors. Jaundubultu vidusskola apkopojusi savu skolēnu vecāku viedokļus par bilingvālās apmācības problēmām.

Divi viedokļi: „skolotāja nevienu vārdu nezina krieviski, un viņa runā ar bērniem tikai latviski”, „skolotāja stundā runā latviski, skolēniem tiek uzdots mājas darbs, paši skolēni neko nesaprot...”. Vislielākās grūtības bilingvāli apgūstamajos mācību priekšmetos skolēniem rada nepietiekamais vārdu krājums, kas negatīvi ietekmē viņu spēju uztvert un saprast jauno vielu, kā arī pašiem izteikties latviešu valodā. Vairāki skolēni atzinuši, ka reizēm nesaprot uzdotos mājas darbus, bet šādos gadījumos skolotājs parasti sniedz nepieciešamos paskaidrojumus. „Ne vienmēr viss ir saprotams, kad skolotājs runā un skaidro jauno vielu latviešu valodā, un tāpēc ir labi, ka skolotājs nesaprotamos vārdus un apgūstamo jautājumu paskaidro arī krievu valodā.” Tajā pašā laikā ir skolēni, kas regulāri lūdz palīdzību vecākiem. „Iznāk tā, ka visa ģimene tulko, jo ne visi vārdi ne vienmēr ir atrodami vārdnīcā.” „Meita lūdz palīdzību uzdevumos, kuros jāieliek iztrūkstošie vārdi, tie ir uzdevumi, kuros ir svarīga teikuma jēga.” „Kaut ko bērns saprot, kaut ko es viņam tulkoju mutiski vai rakstiski.”

Mazākumtautību skolā grūti runāt par latviskā kultūras mantojuma saglabāšanu

„Te drīzāk jārunā par latviskā kultūras mantojuma iepazīšanu, apzināšanu un labvēlīgas psiholoģiskās nostādnes veicināšanu. To nosaka Vispārējās izglītības likums, Vispārējās pamatizglītības un Vispārējās vidējās izglītības programmas un mācību priekšmetu standarti. Latviskā kultūras mantojuma apguve ir visos galvenajos izglītības normatīvajos dokumentos un ārpusstundu pasākumos ietverta vērtība.” Piemēram, skolēni tiek mudināti iesaistīties dažādos konkursos, kas saskaņoti ar mācību satura apguvi.

Skolēni skolotāju vadībā apmeklē nozīmīgiem latviešu kultūras darbiniekiem un Latvijas kultūrai un vēsturei veltītus muzejus, regulāri tiek apmeklēti latviešu literātiem veltītie muzeji un pasākumi. Īpašu uzmanību skola pievērš valsts svētku un atceres pasākumu organizēšanai. Iepriekšējos gados vidusskolēni Lāčplēša dienā apmeklēja Latvijas Kara muzeja filiāli – Ziemassvētku kauju muzeju un Rīgas Brāļu kapu ansambli. Kā ierasts, aizkustinošā gaisotnē, piedaloties visai skolai, norit arī Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltītie svinīgie pasākumi. Skolas administrācija kontrolē nozīmīgākajām valstī svinamajām un atceres dienām veltīto audzināšanas stundu norisi. Piemēram, pagājušajā mācību gadā administrācija plānveidīgi apmeklēja visas Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai veltītās audzināšanas stundas.

Lai arī skolā mācās vairāku tautību skolēni, saglabātas tiek krievu tautas tradīcijas. Katru gadu tiek svinēta Masļeņica, Ziemassvētki, Lieldienas, notiek tikšanās ar krievu kultūras pārstāvjiem Latvijā, ar māksliniekiem, rakstniekiem un dzejniekiem. Skolēni apmeklē izstādes Pēterburgā, Maskavā, Latgalē, Jūrmalas domē, brauc mācību ekskursijās uz Krieviju, Lietuvu un Igauniju. Izveidojusies arī sadraudzība ar Rēzeknes 2. vidusskolu, kas arī ir mazākumtautības skola.

Jaundubultu vidusskolā ir savi tradicionālākie un iemīļotākie svētki: Zinību dienas svinības, Skolotāju dienas atzīmēšana, Pirmklasnieku iesvētības, 5. klašu iesvētības, 10. klašu iesvētības, LR proklamēšanas dienas svinēšana, Ziemassvētkus eglītes un sarīkojumi, pirmklasnieku „Ābeces svētki”, skolēnu un skolotāju muzikālais konkurss „Divas zvaigznes”, Valentīna dienas pasākumi, Meteņdiena, Masļeņica, Mātes dienai veltīts koncerts, 9. klašu pēdējā zvana svētki, 12. klašu pēdējā zvana svētki, 4., 9. un 12. klases izlaidumi.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Deja spēj ļoti daudz dot bērna attīstībai – tā ir gan muzikalitāte, ritms, fiziskā izturība, gan māka sadarboties… Ļoti daudz būtisku īpašību, kuras katrs no vecākiem vēlas attīstīt savā bērnā.
Aiga Kāla, četru „Zelta sietiņa” dejotāju – Reiņa, Mārtiņa, Kristapa un Viestura – mamma


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.