Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Jelgavas 2. pamatskola Jelgavas 2. pamatskola

Nosaukums: Jelgavas 2. pamatskola
Atrašanās vieta: Sarmas 2, Jelgava
Dibināšanas gads: 1979.
Skolēnu skaits: 629
Skolotāju skaits: 46
Direktors: Ludmila Gineite

 

„Balstoties uz kvalitatīvu valsts valodas apmācību, mazākumtautību skolai ir iespēja veiksmīgi ietekmēt integrācijas procesu pilsoniskā sabiedrībā. Vairumam mūsu skolas absolventu valsts valodas eksāmens ir nokārtots A, B un C līmenī. Tāpat skola veic skolēnu patriotisko audzināšanu, iemācot cienīt latviešu tautas kultūru un tradīcijas. Mēs veicam novadpētniecisko darbu, dodamies mācību ekskursijās, izstrādājam attiecīgus projektu darbus. Ar mācību procesu vecinām vecāko klašu skolēnus un viņu vecākus iegūt pilsonību. Skolā notiek arī latviešu valodas LAT-2 kursi skolēnu vecākiem,” stāsta skolas direktore Ludmila Gineite, nosaucot vairākas mazākumtautību skolas priekšrocības.

Ņemot vērā skolēnu un viņu vecāku vēlmes, Jelgavas 2. pamatskola ir izstrādājusi savu izglītības programmu. Sadarbība ar LVAVA vēl joprojām tiek turpināta un ļauj skolas pedagogiem papildināt savas zināšanas. Skolā strādā bilingvālās apmācības multiplikatori J. Rjazanceva, I. Pampe, R. Vizule, skolotāji, kuri vada latviešu valodas kursus vecākiem un skolotājiem. Lai popularizētu savu un citu Latvijas skolu darba pieredzi, skolas pedagogi piedalījušies vairākos bilingvālās apmācības ieviešanas pasākumos pie Igaunijas kolēģiem. Novadīti vairāki semināri: „Mūsu skola latviskā vidē”, „Mūsu skolas absolventi latviešu skolās” un „Pilsonības un pilsoniskums”.

Skolas pedagoģes Mārīte Neivarte un Rota Vizule ir latviešu valodas metodisko izstrādņu autores.
Jeļena Rjazanceva, būdama autoru kolektīvā, piedalījusies metodisko materiālu izstrādāšanā par bilingvālās apmācības vēsturi.

Sākumskolā 1. līdz 3. klases skolēni bilingvāli apgūst vizuālo mākslu. No 2. līdz 6. klasei – dabaszinības. No 4. līdz 9. klasei – sociālās zinības un mūziku. No 6. klases līdz pat skolas absolvēšanai skolēni bilingvāli apgūst arī Latvijas un pasaules vēsturi. Beidzot 6. klasi, skolēni bilingvāli sāk apgūt arī informātiku. Tāpat no 7. klases arī bioloģiju, matemātiku un ģeogrāfiju skolēni apgūst divās valodās. Latviski visiem skolēniem tiek vadītas sporta stundas, no 3. klases arī mājturība un tehnoloģijas, no 4. klases – vizuālā māksla. Pārējie priekšmeti – krievu valodā.

Dzimtās valodas bagātības zaudēšana

„Galvenā problēma bilingvālajā izglītībā ir dzimtās valodas bagātības zaudēšana. Skolēniem kļūst nabadzīgāks vārdu krājums, zūd tēlainība un valodas stilistika. To, protams, veicina arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība,” spriež direktore.

Slāvu kultūras mantojuma saglabāšanai Jelgavas 2. pamatskola izstrādājusi kultūras programmu „Saknes”. Tajā iekļautas audzināšanas stundas, ārpusklases pasākumi un interešu izglītības nodarbības. Kultūras saglabāšanai tiek svinēti slāvu Ziemassvētki, Lieldienas, Meteņi, Krievu kultūras dienas. Rīkotas literārās tikšanās ar rakstniekiem, labdarības akcijas, lietišķās mākslas izstādes, bērnu tautas mākslas festivāls „Slāvu mozaīka”. Skolā jau 10 gadus darbojas bērnu/jauniešu garīgās, klasiskās un tautas mūzikas koris „Zvonņica”, kas ir viens no spēcīgākajiem krievu kultūras mantojuma saglabātājiem. Skolēni un pedagogi aktīvi piedalās starptautiskos konkursos un festivālos Baltkrievijā un Krievijā. Sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas biroju daļa skolas pasākumu ir kļuvuši arī par pilsētas pasākumiem, piemēram, „Slāvu Ziemassvētki” un „Lieldienu festivāls”.

Latviskā kultūras mantojuma saglabāšanai tiek organizētas pilsonības nedēļas, Lāčplēša diena, un Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanas gadadiena. Integrējot latviešu gadskārtu svētkus skolas dzīvē, tiek svinēti Meteņi un Mārtiņi. Tāpat skola labprāt sadarbojas ar latviešu skolām. Ar Spīdolas ģimnāziju, Jelgavas Valsts ģimnāziju un Jelgavas 1. internātskolu tiek rīkotas kopīgas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu uzstāšanās un dzejas dienas.

Taču par dabisku integrāciju tā īsti nevar runāt, jo „latvieši ļoti bieži neredz atšķirību starp integrāciju un asimilāciju. Latviešu skolu skolotāji bieži integrācijas procesu uzskata par vienpusēju, neskarot sabiedrības latvisko daļu”.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Attieksme veidojas no zināšanām, tās dod prasmes pazīt situācijas, izvēlēties rīcības modeli un apzināties sekas.
Ilona Kronberga, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars šajā darbā ir izveidots kā aizmāršības tēls. Bet Kristīne kā idioloģiska persona, kam sliktas īpašības praktiski nav novērojamas.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.