Jēkabpils Poļu pamatskola

 

Jēkabpils poļi pie savas pamatskolas tika pirms deviņiem gadiem, jo 1994. gadā Jēkabpils dome lēma par poļu sākumskolas atvēršanu. Skolas mājvieta līdz pat šī mācību gada sākumam bija Jaunā ielā 43, taču nu skola ir vistuvākie kaimiņi Jēkabpils Valsts ģimnāzijai. Atrodoties vienā ēkā, teju otrpus gaitenim, sadzīvo divas atsevišķas skolas. Par lielākajiem ieguvumiem šādai skolas telpu maiņai skolas direktore Zanda Skutele min lielisko valsts ģimnāzijas pedagogu kolektīvu, iespēju izmantot sporta zāli, fizikas kabinetu un mājturības telpas zēniem. Jēkabpils Poļu pamatskola aizvien cer uz lielā sapņa piepildīšanos par savas ēkas celtniecību. Jau vairākus gadus tiek gaidīta atbilde no poļu apvienības par reālas skolas celtniecību. „Mēs ceram, ka tā būs pozitīva, jo poļi ļoti mīl savus tautiešus,” atzīst direktore un bilst, ka pamatskola otrā Daugavas krastā būtu vajadzīga ne tikai poļiem, bet visiem Jēkabpils iedzīvotājiem. Pagaidām pamatskola ir tikai vienā pilsētas pusē. Lai skolēni saņemtu brīvpusdienas un samaksātus transporta pakalpojumus uz skolu, gan jāpierāda un jāatskaitās par savu piederību lielajai poļu tautai. Šādi skolēni skolā ir 20. Pārējie bērni nāk no jauktajām, lielākoties latviešu–krievu ģimenēm. „Mūsu skolas priekšrocība viennozīmīgi ir poļu valodas iegūšana,” stāsta 9. klases skolnieks Andrejs Vavinskis. „Būdams pēc tautības polis, gan nejūtu īpašu piederību poļiem, tomēr man svarīgākais ir valodas zināšanas. Polija ir ļoti liela valsts, poļu pasaulē ir ļoti daudz. Šī valoda man noteikti noderēs, strādājot ārpus Latvijas.” Te jāsecina – lai kādās Latvijas skolās mācītos jaunieši, lielākā daļa domā, ka pēc studijām ārzemēs var neatgriezties valstī. Tajā pašā laikā, atbildot uz jautājumu, vai Polija viņiem ir labāks un finansiāli izdevīgāks draugs nekā Latvija, Andrejs saka: „Ir patīkami doties ekskursijās uz Poliju un uzņemt poļus Latvijā. Jā, ir interesanti, bet tās ir tikai iespējas. Es, piemēram, nesaistu savu nākotni ar Poliju. Gribētu studēt Aviācijas institūtā un tad gan doties, kur darba vajadzībām būs nepieciešams. Poļu valoda man noteikti nāks par labu.” Zanda Skutele atzīst, ka visi skolēni pēc pamatskolas beigšanas mācības turpina latviešu skolā, retāk – dodas uz Daugavpils, Rēzeknes vai Rīgas poļu vidusskolām. Skolas pastāvēšanas laikā studijas Polijā uzsākuši trīs pamatskolas absolventi.

Īstenojot mazākumtautības pamatizglītības programmu, apgūt poļu valodu palīdz tikai viena skolotāja no Polijas. Savukārt piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas īstenošanā poļu valodas pamatus bērniem māca latviešu skolotājas, kas valodu apguvušas Polijas organizētajos poļu valodas kursos. Šajā valodā notiek tikai poļu valodas stundas, pārējie mācību priekšmeti – latviski, vai latviski-poliski. Eksāmeni tiek kārtoti kā mazākumtautību skolā, taču direktore lepojas, ka centralizētā latviešu valodas eksāmena rezultāti ir tikai A, B, C līmenī.

Skolai par priekšrocību, valstij par apgrūtinājumu vienmēr bijis nelielais skolēnu skaits. „Man patīk, ka mēs esam klasē tikai deviņi. Pat apvienojumā ar 8. klasi. Es vienmēr varu skolotājai jautāt, un viņai būs laiks man ne tikai atbildēt, bet arī paskaidrot man nesaprotamo,” stāsta skolēns Andrejs. „Mums ir tāds ieradums pēc katras mācību dienas beigām skolēnu dienasgrāmatās ierakstīt komentāru vecākiem, cikos skolēns atstājis mācību iestādi. Tā kā esam maza skola, to nav grūti izdarīt. Un vecākiem ir svarīgi zināt, kas notiek ar bērnu,” komentē direktore.

 Jēkabpils poļi asimilējušies

Konstatējot, ka lielākā daļa Jēkabpils poļu ir asimilējušies latvieši, arī skolas pasākumu sarakstā tikai Vigīlijas vakars pirms Ziemassvētkiem ir vienīgais pasākums, kas liecina par poļiem tik svarīgo garīgā ceļa īstenošanu ar kristietību. Taču par abu nacionalitāšu tradīciju mijiedarbību skola iecerējusi īstenot projektu. Atliek vien sagaidīt finansiālo atbalstu. „Jāteic, mūsu vidū nav novērojamas integrācijas problēmas, jo visi zina latviešu valodu, tātad var sazināties ar jebkuras skolas audzēkņiem. Savstarpēji izmantojam skolā vai nu latviešu, vai poļu valodu. Krievu valoda, lai arī tajā daži bērni sazinās ģimenēs, netiek skolā lietota. Mums nav pat krievu valodas priekšmeta izglītības programmā.” Ārpusstundu nodarbību skaits ir minimāls, tāpēc skolā darbojas tikai mūzikas ansamblis un deju kolektīvs. Katrai no šīm nodarbēm atvēlēta viena stunda laika.

Vecāki, kā rāda skolas izveidoto anketu rezultāti, visaugstāk vērtē skolas vadības kvalitāti, personāla darbu, skolas mikroklimatu, mācībās sniegto atbalstu ikdienā, kā arī augsto mācīšanas kvalitāti. Skolai dabiski izveidojusies aktīvāka darbība tieši humanitārajā virzienā. Skolēni piedalās dažādos literāros konkursos gan Polijā, gan Latvijā. Jau ierasts, ka poļi savu talantu mākslas darbu veidošanā apliecina dažādos vizuālās mākslas konkursos. Skolas darba stiprākās puses ir sadarbība ar Polijas Republikas vēstniecību Latvijā, ar apvienību „Wspόlnota Polska”, sadarbība ar partnerskolām Polijā, piedalīšanās integrācijas projektos, starptautiskos konkursos, olimpiādēs un sporta sacensībās.

„Man patīk mūsu mazā skoliņa. Es domāju, ka tā ir laba. Mums ir stingri pasniedzēji, un bieži esmu dzirdējis, ka, aizejot uz citām skolām mācīties, sekmes tur ir daudz augstākas. Tas, manuprāt, liecina par labām zināšanām, ko varam te iegūt. Lai arī īpašu atbalstu no valdības nesaņemam nevienā jomā, es cienu savu valsti. Atbalstu mūsu sportistus, īpaši hokejistus, un izmantoju valsts valodu,” stāsta Jēkabpils Poļu pamatskolas 9. klases skolnieks Andrejs Vavinskis.

E-pasts:
Parole

Reģistrēties