J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola

J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskola ir viena no mazākumtautību vidusskolām, kurās mācības noris bilingvāli (krievu/latviešu valodā), otrajā lielākajā Latvijas pilsētā. „Mēs atrodamies ļoti gleznainā vietā: no mūsu skolas logiem redzam, kā mazā upīte Laucese saplūst ar Daugavu. Un šo vietu sauc Grīva. Dabas poēzija ieplūst arī brīnišķīgajās attiecībās starp skolotājiem un skolēniem. Šīs attiecības balstās uz savstarpēju saprašanos, draudzību, atbildības sajūtu vienam pret otru,” raksta skolēni, iepazīstinot ar savu skolu 2004. gada Dzejas dienās. Tā kā viens no izcilākajiem skolas absolventiem ir dižais latviešu dzejnieks Rainis, tad skolas aktivitātes bieži vien saistītas ar viņa daiļrades popularizēšanu sabiedrībā. Latgales programmā pat izveidota kultūrizglītojošā programma „Raiņa skola Raiņa laikā”, kurā tiek iepazīta latviskā dzīvesziņa un sniegts ieskats 19. gs. beigu skolas dzīvē, mācību stundu iespējamā saturā.

Jānis Pliekšāns šo skolu apmeklējis no 1875. līdz 1879. gadam. 1877. gadā skola tiek reorganizēta, tā iegūst citu struktūru un jaunu nosaukumu: Kurlaendische Landes – Schule zu Griwe – Semgallen. Skolas beigšanas apliecībā, kas izdota 1879. gada 17. decembrī, norādīts, ka „Johann Plekschan” beidzis šīs mācību iestādes klasisko nodaļu. „Grīvas skola deva nākamajam dzejniekam ne tikai izglītības pamatus, šeit viņš atrada draugus, par kuru likteni interesējās arī pēc skolas gaitu beigšanas, piemēram, L. Daraškevičs, B. Mora. Grīvas skolas apkaimē, cilvēkos un notikumos smelta ierosme daudziem dzejoļiem, radušies dzejas tēli, bez kuriem šodien mēs Raiņa daiļradi nemaz nevaram iedomāties,” stāsta skolas direktore Larisa Koževņikova. 1886. gadā šo skolu absolvējis arī izcilais mākslinieks, Latvijas Republikas ģerboņa radītājs, dažādu naudas zīmju un marku tēlu autors Rihards Zariņš.

Lieliska bilingvālisma pieredze
Šobrīd skola ir ļoti aktīva un pastiprināti turpina īstenot dažādus projektus integrācijas veicināšanai Daugavpilī. 1999. gadā tika uzsākts projekts „Latviešu un krievu skolu apmaiņas programma kā integrēšanās līdzeklis”. 2001. gadā – „Cittautu mācībvalodas skolu skolotāju integrācija latviskajā vidē kā bilingvālās izglītības programmas realizēšanas līdzeklis”. 2002. gads – „Cittautu mācībvalodas skolu skolotāju un skolēnu integrācija latviskajā vidē – etniskās saskaņas veicināšana valstī”, 2003. gads – Sabiles vidusskolas un J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas skolēnu un skolotāju apmaiņas projekts, 2004. gads – Sabiles vidusskolas un J. Raiņa Daugavpils 6. vidusskolas kopīgais projekts „Rūpes par vidi un tās attīstība” (LVAF), 2005. gads – „Jauniešu pilsoniskās līdzdalības veicināšana multikulturālās pilsētās”, 2006. gads – „Mēs savai valstij”, kurā tika apgūti demokrātijas pamati. Visspilgtākais piemērs ir projekts „Latviešu un krievu skolu apmaiņas programma kā integrēšanās līdzeklis”, kurā kā SFL pārstāvis darbojās Nils Muižnieks. Šis projekts ieguva Sorosa fonda Etniskās saskaņas balvu. Divos gados šajā programmā tika iesaistīti 60 skolēni no Vandzenes un Daugavpils. Viņiem bija dota iespēja divas nedēļas dzīvot sev nepierastā valodas vidē. Šī projekta ideja vairākus gadus tika turpināta sadarbībā ar Sabiles vidusskolu. Vairāk nekā trīsdesmit skolēniem no Daugavpils un tikpat no Sabiles bija iespēja nedēļu dzīvot citā valodas un etnokultūras vidē, tādējādi iepazīstot Latvijas daudzkultūru sabiedrību. Šajā projektā aktīvi tika iesaistīti divdesmit pedagogi no Daugavpils un Sabiles. „Šis projekts, kas tika īstenots 10 gadus, bija lieliska bilingvālisma pieredze. Tāpēc nekādu problēmu šobrīd absolūti nav. Turklāt mums ir ļoti labas latviešu valodas skolotājas, kas prot skolēniem viņiem vislabākajā veidā attīstīt latviešu valodas prasmes,” stāsta direktore.
Īstenojot projektus, skolai izveidojušās arī savas tradīcijas. Viena no tām – demokrātijas nedēļa. Katru gadu tā veltīta citai demokrātijas īpašībai.

Turklāt viens no skaistākajiem mirkļiem ir demokrātijas nedēļas noslēgums 18. novembrī, kad visa skola dodas pie Daugavas, kurai atdod skaistu vainagu ar saviem novēlējumiem Latvijas dzimšanas dienā. „Pagaidām laikam vainags ne reizi nav sasniedzis galvaspilsētu un mūsu novēlējumi nav sadzirdēti,” skumji teic direktore, aizdomājoties par pašreizējo situāciju izglītībā. Savdabīgs projekts, kurš pārtop par skolas ikdienas sastāvdaļu, ir debašu kustība, kuras uzdevums ir pilnveidot skolēnu angļu un latviešu valodas zināšanas. 1998./1999. m. g. skolā tika nodibināts debašu klubs „Pūce”. Šī kluba dibināšanas nepieciešamību noteica fakts, ka skolas debatētāji bija vieni no pirmajiem valstī, kas pārstāvēja cittautu mācībvalodas skolas latviešu debašu turnīros. „Tas pierādīja, ka esam konkurētspējīgi vidē, kur domu apmaiņa nenotiek dzimtajā valodā,” lepojas direktore.

Viens no neaizmirstamākajiem skolēnu piedzīvojumiem bijis masku karnevāls Berlīnē. Pirms pieciem gadiem 9.–10. klašu audzēkņi pavadīja neaizmirstamas dienas Berlīnē, aktīvi piedaloties dažādās darbnīcās, kurās tika gatavots viss nepieciešamais „Masku karnevālam 2004”. Skolēni iemācījās filmēt un montēt dokumentālās filmas, izgatavot maskas no ģipša, apguva dejas mākslu un bungu spēli. Skolēni sadraudzējās ar jauniešiem no Polijas, Slovēnijas un Vācijas. Katras valsts jaunieši prezentēja mājasdarbu – savas valsts tautas deju. Latviešu tautastērpos daugavpilieši esot bijuši lieliski. Un projekta īstenošana turpinās joprojām.

Tā kā skola vēsturiski bijusi gan vācu, gan krievu, gan latviešu skola, tad ik gadu skolā tiek rīkota kultūras nedēļa. Krievu kultūras dienās parasti tiek organizētas jarmarkas, savukārt latviešu kultūras dienās veikts kāds interesants uzdevums, kas saistīts ar zinātniski pētniecisko darbu. Vācu kultūras dienu pasākumi nereti saistīti ar vācu literatūru.

E-pasts:
Parole

Reģistrēties