Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Itas Kozakevičas Poļu vidusskola Itas Kozakevičas Poļu vidusskola

Nosaukums: Itas Kozakevičas Poļu vidusskola
Atrašanās vieta: Nīcgales iela 15, Rīga
Dibināšanas gads: 1989.
Skolēnu skaits: 280
Skolotāju skaits: 45
Direktors: Marija Fomina

system/application/uploads/image/Polju vdsk_/IMG_8833 1__web.jpg

Pirmās trīs poļu klases tika atvērtas Rīgas 3. vidusskolas ēkā. Pēc diviem gadiem skola pieņēma nosaukumu „Itas Kozakevičas Poļu vidusskola” un īrēja telpas Valdemāra ielā 14. 1993. gadā un līdz pat šai dienai, tikai nu jau renovētā ēkā, skola turpina vadīt savas dienas Nīcgales ielā 15. Lai arī padomju laikā poļu skolas tika slēgtas, krietni senāk Latvijā bija līdz pat 50 poļu skolām un ģimnāzijām. Starp citu, tieši Latvijā ir studējuši vairāki Polijas valstsvīri. Piemēram, Gābriels Narutovičs Liepājā, Staņislavs Vojtehovskis Jelgavā un Ignacijs Moscickis Rīgā. Šobrīd Latvijā ir piecas poļu skolas – pa vienai Daugavpilī, Jēkabpilī, Krāslavā, Rēzeknē un Rīgā.

Marija Fomina ir viena no skolas dibinātājām un ilggadējā direktore, kā arī Poļu savienības aktīviste. 2007. gadā saņēmusi LNKBA Goda zīmi par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mazākumtautību kultūras attīstībā. Godinot savu laikabiedri un kolēģi Itu Kozakeviču, skola vēl joprojām, paturot nosaukumā Itas vārdu, domā par attīstību. Ar skatu nākotnē skola bija jau krietni pirms tam, kad bilingvālā izglītība kļuva par nepieciešamību katrā mazākumtautību skolā Latvijā.

Izstrādājot paši savu izglītības programmu, kas varētu būt starp mazākumtautības izglītības programmas 3. un 4. modeli, skola ņēma vērā, ka galvenais ir saglabāt poļu valodu un iemācīties latviešu, jo lielākoties skolēni ikdienā tomēr lieto krievu valodu.
system/application/uploads/image/Polju vdsk_/IMG_8891 6_web.jpg
Gan latviski, gan poliski
Jau no bērnudārza ar audzēkņiem laiku pavada gan latviski, gan poliski runājoši pedagogi. Sākumskolā mācību stundas lielākoties notiek poļu valodā, tikai trīs reizes nedēļā nodarbības ir latviešu valodā.

Pagarinātās grupas, kas šogad gan ir vecāku apmaksātas, ir veids, kā sākumskolas skolēni padziļināti apgūst zināšanas. Tam īpaši pedagogi izstrādājuši savu mācību metodiku. Tā kā nereti vecāki nespēj palīdzēt saviem bērniem pildīt mājasdarbus poļu valodā, tad liels laiks un uzmanība pagarinātajās grupās tiek veltīta tieši šīm nodarbēm. „Mums ir svarīgi, lai skolēni runā poliski, latviski, dzird un atpazīst angļu valodu. Tāpēc jau no 1. klases viņiem ir iespēja arī šo valodu apgūt,” stāsta Fominas kundze.system/application/uploads/image/Polju vdsk_/IMG_8934 10_web.jpg

No 4. līdz 12. klasei mācības notiek bilingvāli. Līdz 9. klasei poļu un latviešu valodas īpatsvari ir izlīdzinājušies, taču vidusskolā mācības lielākoties notiek latviešu valodā. „Ja, piemēram, krievu mazākumtautību skolās pārsvarā tiek izmantota mācību literatūra, kas īpaši paredzēta šādām skolām, tad mēs jau no 1. klases izmantojam latviešu skolām paredzēto mācību literatūru. 80% to satura skolēni spēj apgūt,” komentē direktore. Atšķirībā no citām Latvijas skolām Itas Kozakevičas Poļu vidusskolā poļu un latviešu vēsturi sāk apgūt jau 4. klasē, savukārt literatūru un ģeogrāfiju – no 5. klases. „Tā mēs vienojāmies ar Polijas Izglītības ministriju, ar kuru mums ir brīnišķīgas attiecības. Esam vienisprātis, ka poļiem šeit ir jāzina abu tautu vēsture, ģeogrāfija un literatūra no mazotnes. Sadarbībā ar Poliju esam ieguvuši ļoti labus un zinošus pedagogus, kas parasti šeit strādā ne ilgāk par septiņiem gadiem, bet ir situācijas, kad dzīve tepat vien iegrozās un iegūstam labus kolēģus ilgam laikam.” Polija saviem pedagogiem papildus Latvijas skolotāja algai maksā ik mēnesi aptuveni 600 latu. Tāda ir vidējā pedagoga alga Polijā. Poļi sūta arī mācību materiālus, mācību grāmatas skolai, skolotājiem apmaksā dažādus izglītojošos seminārus Polijā, bet bērniem – nometnes.

Vanda Jeļinska Platace jau 14 gadus Itas Kozakevičas poļu vidusskolā ir matemātikas skolotāja. Domādama par bilingvālās izglītības problēmu darbā ar tik multikulturāliem jauniešiem, viņa saka, ka vislielākā problēma ir atšķirīgās valodu zināšanas. „Tā kā poļu valoda nav tik aktīva kā latviešu, tad tā bieži vien nedaudz ātrāk piemirstas, bet mūsu prioritātes ir nodrošināt bērniem spēju studēt Polijā, sazināties, nokārtot eksāmenus latviešu valodā, izmantot literatūru gan poļu, gan latviešu valodā.”

Skolēni, absolvējot vidusskolu, turpina studijas gan Polijā, gan citur Eiropā, taču lielākā daļa tomēr paliek Latvijas augstskolās. „Un tas ir tik labi un šodien nepieciešami. Jaunieši ir mūsu nākotne, viņi ir ļoti spējīgi.”

Tā kā līdz šim ierastās pagarinātās grupas vairs nav iespējams uzturēt un nu palikušas vien trīs, ko uztur 1.–4. klases skolēnu vecāki, direktore priecīgi unsystem/application/uploads/image/Polju vdsk_/IMG_8908 7_web.jpg atviegloti nopūšas, ka vismaz interešu izglītība saglabāta. Viens no skolas lepnumiem ir plastikas pulciņš „Varavīksne”. Bērni ar saviem darbiem piedalījušies gan Latvijas, gan starptautiskās vizuālās mākslas izstādēs un guvuši godalgotas vietas.

Francijas vizuālās mākslas izstādē no 4000 bērnu darbiem Itas Kozakevičas Poļu vidusskolas skolēni ieguva 13. vietu. Par skolas dejojošāko lepnumu jau izsenis kļuvis deju kolektīvs „Rīgas saulstariņi”. Tajā tiek dejotas dažādu tautu tautas dejas. Kolektīvs piedalās ne tikai Latvijas deju svētkos, bet arī starptautiskos festivālos Polijā, Zviedrijā un Lietuvā. Svētkos skolēni uzstājas arī dažādos labdarības koncertos Latvijā.

Poļu dzīve nav iedomājama arī bez kristietības, tāpēc skolas dzīvē tā iekļaujas ļoti harmoniski un dabiski. Visi lielie reliģiskie vai nacionālie abu tautu svētki tiek iesākti ar svēto misi, un no bērnudārza līdz vidusskolas beigām ir arī kristīgās mācības stundas. Katra skolas telpa saņēmusi mūsu pašu Romas katoļu baznīcas kardināla Jāņa Pujata un poļu kardināla svētību. Klases nozīmīgākie elementi ir abu valstu karogi un krusts.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vēl jautājums, par kuru diskutē, – vai jau patlaban skolēnus māca domāt? Manuprāt, ir jāzina pamatjautājumi, tad var gaidīt, lai viņi sāktu domāt un no tiem kaut ko radītu. Nevaru iedomāties metodes, ar kurām panāks, ka bērns pats radīs pamatlietas. Vārdu savienojums „kompetencēs balstīts” ir pārāk abstrakts jēdziens. Visi skaisti runā par paradigmas maiņu, bet arī spēkā esošajā standartā ir paredzēta kompetenču attīstība un prasmju pilnveidošana.
Rita Niedre, izglītības psiholoģe


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.