Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Daugavpils valsts poļu ģimnāzija Daugavpils valsts poļu ģimnāzija

Nosaukums: Daugavpils valsts poļu ģimnāzija
Atrašanās vieta: Varšavas 2, Daugavpils
Dibināšanas gads: 1991.
Skolēnu skaits: 271
Skolotāju skaits: 41
Direktors: Gertruda Grāve

system/application/uploads/image/Daugavpils poļu ģim_/4_web.jpg

Daugavpils valsts poļu ģimnāzija tika nodibināta 1921. gadā, un tās sākotnējais nosaukums bija Daugavpils valsts poļu vidusskola. Skolas ēka, kas līdz mūsdienām nav saglabājusies, atradās Karavanas ielā 18, kas tagad pārdēvēta par Muzeja ielu. Skolēni mācījās savas tautas valodu, kultūru un vēsturi, apguva zināšanas, attīstīja prasmes un iemaņas atbilstīgi tā laika izglītības mērķiem Latvijā. 1935. gadā vairākas Daugavpils mazākumtautību ģimnāzijas (krievu, baltkrievu un poļu) tika apvienotas vienā mācību iestādē ar nosaukumu II Daugavpils valsts ģimnāzija. Par tās direktoru tika iecelts priesteris Jānis Plonis. Sākotnēji skola atradās divās ēkās – Varšavas ielā 16 un 20, bet kopš 1937. gada – Varšavas ielā 2. Atšķirībā no parlamentārā perioda jaunus skolēnus poļu klasēs uzņemt nedrīkstēja, un mācības notika latviešu, nevis poļu valodā. Ar 1940. gadu ģimnāzija tika slēgta. Par skolas direktori bija apstiprināta ticības mācības skolotāja Marija Kroppa. Tā kā skolai nebija savas ēkas, mācības notika privātdzīvokļos. Vācu okupācijas laikā bija panākta atļauja poļu skolu darbības atjaunošanai Daugavpilī. 1942. gadā tika izveidota Daugavpils pilsētas poļu pamatskola, jo vidējās izglītības iestādi dibināt nedrīkstēja.

Pirmajos padomju varas gados Daugavpilī atkal sāka darboties poļu vidējās izglītības mācību iestāde – Daugavpils 3. vidusskola. Taču 1948. gadā skola tika slēgta un tās audzēkņiem mācības vajadzēja turpināt latviešu vai krievu skolās. Poļu skolas darbību bija iespējams atjaunot tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. 1991. gada septembrī tika atklāta Daugavpils poļu pamatskola, bet 1999. gadā mācību iestāde ieguva vidusskolas statusu. No skolas atklāšanas brīža līdz pat šodienai direktore ir Gertruda Grāve. 2002. gadā skolai tika piešķirts Polijas maršala J. Pilsudska vārds un iesvētīts skolas karogs. No 2007. gada novembra līdz 2008. gada oktobrim, izmantojot Polijas valdības un Daugavpils domes finansējumu, bija veikta skolas ēkas Varšavas ielā 2 renovācija. 2008. gada 7. novembrī skola oficiāli atguva savu vēsturisko nosaukumu – Daugavpils valsts poļu ģimnāzija.

Arī mūsdienās skola savos audzēkņos stiprina poļu nacionālo pašapziņu, mudina iepazīt savas tautas bagāto kultūras mantojumu, vienlaicīgi īstenojot Latvijā noteiktās vispārējās izglītības prasības.

system/application/uploads/image/Daugavpils poļu ģim_/1_web.jpgTe redzēs mana bērna acis
Vecāki uzskata, ka Daugavpils valsts ģimnāzija ir sava veida elitārās skolas pārstāve. Sākumskolas skolotājas stāsta, ka par skolas priekšrocībām atzīst mājīgās klašu telpas, individuālo attieksmi un iespēju bērniem izglītoties ticības mācības stundās. „Tas katoļiem ir ārkārtīgi svarīgi,” uzsver sākumskolas skolotāja Marija. „Ir vecāki, kas gribēdami nevar to izdarīt, jo nezina kā, bet skolā tas notiek organizēti un, protams, nav piespiedu kārtā.” Kāda cita skolotāja atceras, ka reiz viena mamma esot teikusi: „Es zinu, ka jūs šeit redzēsiet mana bērna acis.” Tāpēc viņa uzticējusi savus bērnus poļu ģimnāzijai. Skolotāja Ingrīda Višņevska sākumskolēniem vada leļļu teātri. Tulkojot pasakas gan no poļu, gan latviešu valodas, bērni iedzīvina visbrīnišķīgākos stāstus. Kolēģi stāsta, ka skolotājai ir lielisks humors un bērni viņas vadībā var vienā elpas vilcienā izdzīvot lugu. Vecāko klašu skolotājas saka kolēģei lielu paldies, jo bērni, kas darbojušies leļļu teātra pulciņā, ir ļoti atvērti, ar labu iztēli un drosmīgi. Skolēnu dzīvi caurauž reliģiska satura pasākumi. Tiek atzīmēti Vigīlijas vakari un svinētas Rožukroņa nedēļas. Arī izbraukumi uz Polijas nometnēm tiek raksturoti kā labā un gaišuma vairošanas dienas, kad skolēni kļūst empātiskāki.

Protams, skolā tiek rīkoti daudzi un dažādi pasākumi, kādi ir teju katrā Latvijas skolā, bet viena no jaukākajām nedēļām ir vasarā, kad tikko bērnudārza gaitas beigušie bērni var piedalīties trīs nedēļas ilgā dienas nometnē. Tajā topošie poļu ģimnāzijas sākumskolas skolēni var iepazīties ar ģimnāzijas pirmklasniekiem un ar nepacietību gaidīt septembri, kad paši būs jau skolēnu rindās. Nākamajos skolas gados viņiem būs daudz interesantu izbraucienu uz Poliju, brīnišķīgas skolotājas, klasesbiedri un dažādas ārpusstundu aktivitātes. Vairāki no skolā notiekošajiem pasākumiem saistīti ar ģimeniskuma nostiprināšanu. Piemēram, vecmāmiņu un vectētiņu diena, kad uz skolu patiešām nāk vecvecāki un ar aizrautību piedalās visās aktivitātēs. Vecāki labprāt apmeklē atklātās stundas un piedalās pasākumos. Tēvi ar izdomu piedalās mātes dienas pasākumā, piemēram, uzspēlējot vijoli.

system/application/uploads/image/Daugavpils poļu ģim_/2_web.jpgJūtam, ka par mums rūpējas
12. klases skolniece Jana Dombrovska, skolas parlamenta aktīviste, stāstot par skolu, kā galveno min sajūtu, ka par viņiem te rūpējas. „Ja ir kādas problēmas, vienmēr tās varam izrunāt ar direktori. Mūsu vidū ir ģimenes, kurām ir dažāda veida problēmas, arī finansiālas. Tad direktore pati iesaistās un palīdz meklēt risinājumus. Skolā, piemēram, ir tradīcija nest mantas, kuras mums vairs nekalpo, bet varētu noderēt kādam citam. Tāda akcija mums parasti ir pirms Ziemassvētkiem. Bērniem no maznodrošinātām ģimenēm direktore meklē veidus, kā nodrošināt iespēju arī doties uz Poliju bez maksas. Šie braucieni mums ir ļoti svarīgi. Skolā ir diezgan daudz pasākumu, kuros saglabājam polisko identitāti. Piemēram, 1. septembrī dodamies pie jau pensionētajām poļu skolotājām. Viņām ir ļoti svarīgi redzēt, ka mēs protam runāt poliski. Arī parlamentā cenšamies rīkot pasākumus, kas vairotu patriotisma jūtas. Piemēram, gan Latvijas, gan Polijas neatkarības dienas rīkojam vienā dienā. Kopā ar skautiem dodamies kopt poļu kapus un pieminekļus. Ar to mēs parādam mazajiem, ka vienmēr vajag atcerēties un kopt jau padarīto. Vēl mums ir brīnišķīgs kapelāns, ar kuru kopā varam izrunāt dažādas mums interesējošas lietas, arī saistībā ar vēsturi.”

Ģimnāzijas tradīciju sarakstā iekļuvis viens interesants pasākums, kad 12. klases skolēni svin 100 dienas līdz pirmajam eksāmenam. Pasākums tiek atklāts ar poļiem tik raksturīgo polonēzi un noslēgts ar dažādiem jautriem skolēnu priekšnesumiem. Kopības sajūtas radīšanai skolā tiek rīkotas īpašas dienas, ko dēvē par „krāsainajām dienām”. Tad visi skolēni ierodas vienādas krāsas tērpos. Savas zināšanas par Poliju skolēni pārbauda, piedaloties Poļu nama rīkotajos konkursos, piemēram, „Kas, kur, kad?”. Kā skolēni uzsver, būt polim ir patīkami. Materiālo atbalstu no Polijas saņem arī tie poļu studenti, kas mācības turpina Daugavpils universitātē un aktīvi darbojas Poļu nama studentu klubā.

system/application/uploads/image/Daugavpils poļu ģim_/3_web.jpgSkolas otra galvenā organizācija ir skauti. Vidusskolnieks Antons Germanovičs stāsta, ka aktīvu darbību skauti uzsākuši tikai šogad. „Tā kā ik vasaru devāmies uz Polijas nometnēm, tur noskatījāmies domu par skautiem. Pagājušajā novembrī, kad bija Polijas neatkarības diena, devāmies turp un aktīvi piedalījāmies dažādos pasākumos – sargājām pieminekļus, kopām kapus. Te, Daugavpilī, organizējam dažādas sporta spēles. Piemēram, pirmās palīdzības kursos iemācīto, pārbaudām spēlēs mežā. Tagad ziemā braucam ar slēpēm. Skolēni skautos piedalās, dažādu mērķu vadīti. Kādam tas ir patriotisms, kāds vienkārši grib pārbaudīt savus spēkus ekstrēmās situācijās. Es, piemēram, gribu fiziski attīstīties, tā arī ir iespēja ar poļiem iepazīties. Sadraudzējoties ar Polijas skautiem, izveidojas arī tīri laba valodas prakse.”

12. klases skolniece Ērika Piotroviča atzīst, ka ļoti svarīgi ir valodu mācīties tieši pie poļu skolotājām. „Jau sākumskolas skolēniem ir iespēja doties uz Poliju. Tur bērni divas trīs nedēļas dzīvo poļu ģimenēs un mācās viņu skolā. Lielākie skolēni pēc tam dodas tikai atpūsties.” Jana atzīst – ir labi, ka skolā var mācīties poļu valodu, literatūru un vēsturi. Tāpēc vien neietu mācīties kādā citā Daugavpils skolā. Taču tikpat atklāti viņa pasaka, ka, tiklīdz būtu iespēja Polijā studēt un strādāt, noteikti to izmantotu. „Poļi, man šķiet, ir ļoti pieklājīgi, ļoti atvērti, jauki, labsirdīgi, jautri. It kā viņiem nebūtu problēmu. Daudzi nesaprot, kā tas ir – dzīvot Latvijā, mācīties poļu skolā un runāt krieviski, bet man ir vienalga, kur dzīvot.” Antons: „Es nezinu, vai brauktu. Man tomēr te ir ģimene. Strādāt gan gribētu Polijā, tur vairāk iespēju. Es, piemēram, gribētu darboties sporta jomā, bet Latvijā šī sfēra ir slikti attīstīta.” Ērika: „Iespēja saņemt stipendiju no Polijas valdības par to, ka es kā poliete no Latvijas studēju viņu augstskolā, ir vilinoša. Zinu, ka arī darbu ir vieglāk atrast tur. Turklāt man Polijā ir radi, un tas saista ar to valsti vēl vairāk.”

Skolas dzīve ar biežiem izbraukumiem un viesu uzņemšanu

Skolā tiek īstenota Vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma, Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma, Mazākumtautību pamatizglītības programma un integrētā programma sākumskolā bērniem ar stājas traucējumiem. Ģimnāzijā ir izstrādāti Polijas vēstures un poļu valodas standarti, kuri ir apstiprināti IZM. Skolā ir visas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas un materiāltehniskie resursi. Darbojas bibliotēka ar daudzveidīgu videotēku un bagātu grāmatu klāstu. Ir informātikas kabinets. Skolotājiem savā darbā ir pieeja multimediju programmām. Skolā ir liela sporta zāle, aktu zāle un stadions. Ir noslēgts sadarbības līgums starp Polijas un Latvijas izglītības un zinātnes ministrijām, skolā strādā viesskolotāji no Polijas. Savukārt Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas skolotāji pieredzes apmaiņā divas reizes gadā piedalās metodiskajās dienās un uzņem viesos Ļublinas metodiskā centra pasniedzējus ar dažādiem kursiem. Protams, notiek arī atklātās stundas kolēģiem un vecākiem, kā arī pieredzes apmaiņa starp metodiskajām komisijām. Lai mācībās vēl labāk varētu izmantot poļu valodu, pedagogi gūst zināšanas vairākos kursos Polijā, piemēram, Poznaņā, Vroclavā, Varšavā, Gdaņskā un citās pilsētās. Skola kā vienīgā izglītības iestāde pilsētā piedāvā poļu valodas apguvi, poļu valodas prakses Polijas Republikā, poļu valodas vasaras nometnes skolēniem un skolotājiem.

Poļu ģimnāzija ļoti labus rezultātus parādījusi vizuālās mākslas priekšmetā, iegūstot 1. vietu gan valsts, gan pilsētas olimpiādēs. Salīdzinājumā ar citām Daugavpils skolām poļu ģimnāzija bieži saņem pirmās vietas dažādos publiskās runas un dzejoļu konkursos. Panākumi ir arī pilsētas latviešu, krievu un poļu valodas un vēstures olimpiādēs. Pēc skolas absolvēšanas vairākums tomēr studijas turpina tepat Latvijā. Lai kā jaunieši kārotu doties uz Poliju, lai iegūtu augstāko izglītību un uzsāktu darba gaitas, Polijas augstskolās tiekot tikai labākie.

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Mācību gada sākumā, kad skolotāji instruē skolēnus par drošību, viņi to var darīt ne tikai formāli – izlasot noteikumus, bet var aicināt skolēnus izspēlēt dažādas situācijas, kurās ir jāzina pareizā rīcība.
Solvita Lauzēja, Bauskas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas jomā sociālo zinību, ekonomikas un komerczinību skolotāja un 8.b klases audzinātāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.