Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde

Bērnudārza kolektīvs pirms trīs gadiem guva jaunu darba pieredzi, iepazīstot citu tautu kultūras. „Tā kā visā pasaulē tika runāts par tautu draudzību, nolēmām, ka bērni jau no mazotnes jāiepazīstina ar citu tautu kultūru. Tā viņi iemācās cienīt ne tikai citu, bet arī paši savas tautas tradīcijas,” par 2005./2006. mācību gadā uzsākto audzēkņu izglītošanu pasaules kultūrzinībās stāsta direktore Elita Ševčenko.

Vecāki bieži vien savas aizņemtības dēļ nespēj atlicināt laiku sarunām ar bērniem par viņu kultūras īpatnībām, tāpēc pirmskolā gūtās zināšanas gan vecāko, gan sagatavošanas grupas bērniem lieti noderēs tālākajā dzīvē un savstarpējā saskarsmē. „Tā kā jaunā ideja ir veiksmīgi iedzīvināta, tā tiks īstenota arī turpmāk, galvenokārt padziļināti izglītojot bērnus par to tautu kultūru, kuras pārstāv paši audzēkņi. Pie mums mācās gan ukraiņu, gan baltkrievu, poļu, krievu un latviešu bērni.”

Tā kā mūsdienās bērni aug tik mainīgā un informācijas pārbagātā vidē, tad bērnudārzā mācībās tiek izmantotas arī jaunākās tehnoloģijas. Lai pārietu no pasīvas uz interaktīvu skolotāja un bērna sadarbību, mācībās tiek izmantota interaktīvā tāfele. „Ikdienā strādājot ar to, skolotāji secinājuši, ka nodarbību laikā bērnu interese un uzmanība nepārtraukti ir augsta. Tas nozīmē, ka bērniem šīs nodarbības ir aizraujošs mācību process.” Lai pilnveidotu savas zināšanas metodoloģiskos un citos jautājumos, Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestāde iesaistījusies „Comenius” projektā. Sadarbojoties ar Ungārijas, Turcijas, arī Rīgas pirmsskolas iestādi, tiek radīta iespēja pieredzes apmaiņai starp Eiropas pedagogiem, kuri iepazīstina ar savu valstu kultūru, izglītības programmām, mācību procesu un metodēm.

Bilingvālajā apmācībā direktore par galveno uzskata mācību metožu izvēli. „Trenējot visas valodas prasmes – klausīšanos, rakstīšanu, lasīšanu un runāšanu – pedagogi var veiksmīgi dot bērniem zināšanas abās valodās.

Audzēkņi, kas izglītojas šādā bilingvālā izglītības ceļā, iegūst valodu bagātību dubultā. Tajā pašā laikā nenoliegšu, ka, iepazīstoties ar divām valodām, bērns var diezgan ilgi jaukt gramatiskās formas un valodas, teikumu veidojot no divām valodām.”

Saglabājot un popularizējot mazākumtautību kultūras mantojumu, bērni rotaļās un tradicionālo svētku kopīgās svinībās iepazīst slāvu kultūras tradīcijas un paražas. „Esam pētījuši un šuvuši krievu tautastērpus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Tāpat esam iepazinušies arī ar citu tautu kultūru. Piemēram, nesen rādījām atklāto nodarbību vecākiem un pirmsskolas pedagogiem („Āfrika” un „Japāna”), kurā bērni iepazinās ar tautas dejām, dziesmām, rotaļām un nacionālajiem ēdieniem. Tas bija aizraujoši mums visiem!” 

Iepazīstinot bērnus ar savas valsts un latviskā kultūras mantojuma bagātību, audzēkņi tiek iesaistīti gadskārtu svētku svinēšanā, valsts himnas apgūšanā un latviešu autoru bērniem radītu daiļdarbu izzināšanā. Katra grupa var lepoties arī ar savu „Latvijas stūrīti”, kurā vienmēr stāv karogs, ģerbonis, Latvijas karte, tautastērpi, trauki un cita latviskā mantība.

Taču tas, vai šāds izglītības process būs veiksmīgs un vai visi sabiedrības locekļi spēs integrēties Latvijas saimnieciskajā un politiskajā dzīvē, atkarīgs ne tikai no izglītības iestādes. „Attieksmi veido arī vecāki. Bērniem jāmāca cienīt un saudzēt citas tautas kultūra un valoda,” uzsver Daugavpils Ruģeļu pirmsskolas izglītības iestādes direktore Elita Ševčenko.


 

E-pasts:
Parole

Reģistrēties