Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Daugavpils Krievu vidusskola – licejs Daugavpils Krievu vidusskola – licejs

Nosaukums: Daugavpils Krievu vidusskola – licejs
Atrašanās vieta: Tautas iela 59, Daugavpils
Dibināšanas gads: 1920.
Skolēnu skaits: 645
Skolotāju skaits: 56
Direktors: Jevgeņijs Timošenko


system/application/uploads/image/Daugavpils Krievu vdsk_/2.jpg

Vismaz pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem Daugavpils Krievu vidusskola – licejs ir labāko Latvijas skolu trijniekā. Vidusskolēni regulāri ar panākumiem piedalās valsts un starptautiskajās olimpiādēs, kā arī uzvar zinātniski pētniecisko darbu (ZPD) konkursos. Piemēram, 2008./2009. mācību gadā nu jau 12. klases skolnieces Santa Kratule un Jeļena Frolova ZPD izstrādāja latviešu valodā un literatūrā, saņemot 2. vietu valstī. Starptautiskajā krievu valodas olimpiādē 10. klases skolniece Anelija Osobina ieņēma 3. vietu. Liceja skolēni ieņem 1. vietas gan latviešu valodas, gan krievu valodas un citu mācību priekšmetu valsts organizētajās olimpiādēs. Pagājušajā mācību gadā 1. vietu valstī latviešu valodas olimpiādē saņēma 8. klases skolnieks Stīvens Verze, savukārt Anna Grizāne no 8. klases saņēma 1. vietu valstī krievu valodas olimpiādē. Licejs par iepriekšējā mācību gada darbu godam nopelnījis arī Draudzīgā aicinājuma Sapņu balvu (2. vieta).

Disciplinēta un pārdomāta mācību un audzināšanas darba organizēšana
Kā jau katra skola, arī šī, īstenojot prioritāšu sarakstu, iecerējusi pasaulei dod konkurētspējīgus un gudrus skolēnus. Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja panākumu atslēga ir disciplinēta un pārdomāta mācību un audzināšanas darba organizēšana. Tajā ietilpst gan profesionālu pedagogu darbs, gan mūsdienīgu mācību metožu izmantošana, latviešu valodas zināšanas, pozitīva mācību vide, kā arī atbilstīgu mācību līdzekļu izvēle un izmantošana. Interesējoties par skolas praksi, liceju ik pa brīdim apmeklē kolēģi no Latvijas un citām valstīm.

system/application/uploads/image/Daugavpils Krievu vdsk_/3.jpgSākoties Latvijas neatkarībai un mainoties izglītības sistēmai, skolas direktors Jevgēņijs Timošenko domāja par savas skolas modeļa maiņu, par galveno ideju vēl aizvien paturot pārliecību – „mēs esam krievi Latvijā, un mums ir jāsaglabā savas saknes un tradīcijas” – tika organizēts viss mācību process. „Atšķirībā no citām skolām, kur mācību procesā krievu valoda tiek izmantota tikai kā mācību valoda, mēs daudz lielāku akcentu liekam tieši uz krievu kultūras, tradīciju, vēstures apgūšanu un saglabāšanu,” atzīst direktors. „Mēs neasimilējamies, bet ieejam Latvijas sabiedrībā, zinot, kas mēs esam, tajā pašā laikā esam lojāli valstij, zinot arī latviešu kultūru, tradīcijas un valodu, ko apgūstam caur mācību procesu.” Lai sasniegtu vienu no liceja mērķiem – pārzināt valsts valodu – skolas direktors ar administrāciju jau 1995. gadā saprata, ka to apgūt nevar tikai latviešu valodas un literatūras stundās. „Tajā pašā gadā mācību procesā sākām izmantot daudz vairāk latviešu valodu, līdz nonācām pie sava bilingvālā modeļa izstrādes. Ar šodienas rezultātu esmu apmierināts un nonācis pie secinājuma, ka nav tik svarīgi, kādā valodā mēs apgūstam mācību priekšmetus – galvenais, ka mēs zinām savas saknes – vēsturi, kultūru un tradīcijas.”

Šobrīd skolā tiek īstenotas trīs programmas: mazākumtautību pamatizglītības programma (skolas modelis), vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) mazākumtautību programma, kā arī matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena mazākumtautību programma. Tapušas arī jaunas metodiskā darba īpatnības.

system/application/uploads/image/Daugavpils Krievu vdsk_/5.jpgAttīstošā mācību metodika
Kā pastāstīja metodiskā darba koordinatore Natālija Koviļina, mācību pamatā ir attīstošā mācību metodika, kura virzīta uz tuvāko bērna attīstības zonu. Ņemot vērā katra vecumposma speciālās attīstības zonas un galvenās darbības, skolotājam jāpalīdz tās attīstīt. Bērniem 1.–4. klasē galvenā darbība ir mācības. Sākumskolēni pēta jauno vielu sadarbībā ar skolotāju un klasesbiedriem.

Savukārt 5.–7. klasē tuvāko bērna attīstības zonu nosaka radoši pētnieciskā darbība. Jaunākajiem pusaudžiem tiek dota iespēja realizēt komunikācijas nepieciešamību, arī savstarpējo saskarsmi mācību stundu laikā. Vecākajiem pusaudžiem (8., 9. klasē) aktuāla ir paškontroles un vērtēšanas darbība; pedagogi skolēniem palīdz ne tikai risināt mācību uzdevumus, bet arī pārvarēt savus individuālos trūkumus zināšanās. Skolēniem māca apzināt savas problēmas un atrast individuālu ceļu zināšanu uzlabošanā. Vidusskolēniem mācību pamatā ir diskusijas, pētījumi un semināri, jo šīs mācību formas attīsta mācību patstāvību. Taču skolotāja Natālija Koviļina piezīmē, ka šāda pēctecība un vienotība nebūt nenozīmē vienādību un vienveidību. „Lai šādu darbu koordinētu, licejā darbojas priekšmetu metodiķi, kuri ik nedēļu tiekas ar direktoru, viņa vietniekiem un psihologu, lai apspriestu arī skolēnu mācību sasniegumus un efektīvāku darba organizēšanu. Turklāt visi metodiķi ļoti labi pārzina, kas tiek darīts dažādās metodiskajās komisijās.”

system/application/uploads/image/Daugavpils Krievu vdsk_/4.jpgPēctecība valodas izmantošanā priekšmetu apguvē
 „Līdz ar 1995. gadu, kad Izglītības likums noteica bilingvālā izglītības procesa uzsākšanu, licejs latviešu valodā atsevišķām pamatskolas klasēm sāka mācīt sportu, bioloģiju, mūziku un dabaszinības, savukārt vidusskolā – ģeogrāfiju, dabaszinības, kultūras vēsturi, ķīmiju un bioloģiju,” atceras bilingvālās izglītības koordinatore Lilija Meinerte. No 1998. gada līdz 2002. gadam skolā tika īstenots 3. bilingvālās izglītības modelis, taču no 2002./2003. mācību gada Daugavpils Krievu vidusskola – licejs izstrādāja un sāka realizēt savu modeli. Tajā pakāpeniski no 1. līdz 4. klasei ik gadu pa vienam priekšmetam tiek apgūts bilingvāli. 4. klasē bilingvālie priekšmeti tiek apgūti jau latviešu valodā, tajā pašā laikā uzsākot bilingvāli apgūt aizvien jaunus priekšmetus. „Mēs patiešām vērtējam, vai ir lietderīgi uzsākt priekšmetu mācīt latviešu valodā, jo uzskatām, ka mācību pamati jāieliek dzimtajā valodā. Turklāt mums no 1. klases tiek mācītas gan latviešu, gan krievu, gan angļu valodas. Rezultāts tik un tā tiek sasniegts – skolēni pārzina valsts valodu.” 9. klasē bilingvāli skolēni apgūst gan fiziku, gan matemātiku, gan ķīmiju. Vidusskolā pakāpeniski pāriet uz latviešu valodu, izņemot fiziku, lai gan noslēguma eksāmens tiek kārtots latviešu valodā.

Mācās tikai tie, kas grib mācīties
Jeļena Frolova no 12.b klases: „Fizika ir priekšmets, kurā daudz jāsaspringst un jādomā, tāpēc to mācāmies dzimtajā valodā, protams, izmantojot materiālus valsts valodā. Tajā pašā laikā nav problēmu pārslēgties uz latviešu vai angļu valodu, sarunājoties attiecīgajā valodā. Mācoties šajā skolā, esmu iepazinusies ar lielisku skolotāju Ingu Sokolovu, kas pratusi mani aizraut ar latviešu literatūru. Vidusskolas posmā esmu izlasījusi tik daudz grāmatu latviešu valodā kā nekad mūžā! Viņai ir milzīgas zināšanas, tas iedvesmoja un ļāva man garīgi augt. Tā varbūt arī ir lielākā motivācija skolā patiešām mācīties un gūt zināšanas.”

Santa Kratule, 12.b klase: „Man, piemēram, nevajag, lai mani skolā vai mājās kāds motivētu mācīties. Man ir interesanti to darīt! Ja es tagad negūšu sev maksimāli vajadzīgo, tad mana turpmākā dzīve vienkārši nebūs tāda, kādu es vēlos dzīvot. Jā, man ir lielas ambīcijas un es aktīvi darbojos savu mērķu sasniegšanas labā. Es piedalos sociālos projektos skolā un dažādās cita veida aktivitātes, taču mani ambiciozie plāni ir arī palikt Latvijā, studēt šeit un gūt panākumus tieši šajā zemē. Neskatoties uz to, ka mana dzimtā valoda ir krievu, es patiešām jūtu piederību Latvijai. Es gribētu mācīties Rīgas Ekonomikas augstskolā un arī strādāt ekonomikas jomā. Es ticu, ka organizēts, talantīgs un sekmīgs skolēns nākotnē var kļūt ietekmīgs valsts līmenī. Domāju, ka arī man ir visas iespējas tādai kļūt. Uz liceju es atnācu mācīties tikai 3. klasē. Līdz tam es mācījos skolā, kurā bez grūtībām biju starp teicamniekiem, taču man pietrūka sava veida sarežģījumu jeb slodzes, lai es patiešām uzzinātu kaut ko jaunu.”

Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja statistika rāda, ka skolu neapmeklē bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm un tādi, kas negrib mācīties. Tajā pašā laikā direktores vietniece izglītības jomā Oksana Novojenko kategoriski noliedz sabiedrībā radušos stereotipus, ka licejā mācās tikai turīgu vecāku bērni: „Šeit patiešām mācās gan talantīgi, gan mazāk talantīgi bērni no Daugavpils. Vecākiem nebūt nav jābūt turīgiem, bet aktīviem un ieinteresētiem bērna izglītošanā gan.”

system/application/uploads/image/Daugavpils Krievu vdsk_/6.jpgKuratori mācību darba rezultātiem un vecāku sirdsmieram
Plūsmu kuratori, kas tautas valodā varētu tikt apzīmēti kā klašu audzinātāji, regulāri tiekas ar vecākiem, ne tikai informējot viņus par kādu problēmsituāciju skolā, bet arī kopīgi meklējot tās risinājumus. Kuratora rīts sākas ar bērnu sagaidīšanu skolā; ja kādu nesagaida, tad tieši viņš zina iemeslus bērna neesamībai. Plūsmu kuratori novēro skolēnus mācību stundās un interesējas, kādi ir katra mācību rezultāti. Audzināšanas nodarbībās tiek īstenotas dažādas programmas, piemēram, aicinot kādas specialitātes pārstāvjus uz sarunām ar skolēniem. Kuratori rīko klases pasākumus, ekskursijas, koordinē vecākus ar psihologu un galu galā pilda arī tradicionālā klases audzinātāja pienākumus. Šogad šāds plūsmas kurators uz četrām klasēm ir viens. Milzīgā darba apjoma dēļ priekšmetus šie skolotāji nepasniedz, bet tas ir veids, kā skolēnus kontrolēt un vecākiem nodrošināt sirdsmieru, ka kāds viņu bērnu patiešām redz. Pēc visu kopīgā darba skolēnu vidējā atzīme pagājušajā mācību gadā bija astoņas balles, pagājušajā semestrī – 8,1 balle. Taču, kā stāsta Irina Paura, direktores vietniece mācību darba jautājumos, situācija ar sekmēm ne vienmēr ir tikai „labinieku” līmenī. „Ir reizes, kad semestrī pāris skolēniem ir arī apmierinošas sekmes. Pateicoties tam, ka situācija laikus tiek konstatēta, mēs uzsākam darbu pie papildus nodarbībām. Līdz šim vēl nekad nav bijusi situācija, kad kādam skolēnam gada vidējā atzīme būtu zem septiņām ballēm.”

Vecāku uzticības apliecinājums skolas efektīvai darbībai, iespējams, ir viņu izveidotā biedrība, kurā ik mēnesi ir jāmaksā biedra nauda. Skolai sadarbojoties ar biedrību kā ar oficiālu institūciju, tiek iesniegtas vajadzības skolēnu mācību procesa uzlabošanai. Tādējādi skolēniem nav jāmaksā par mācību materiāliem, gandrīz visi kabineti aprīkoti ar datoru un interaktīvo tāfeli, veikti kabinetu telpu remonti.

system/application/uploads/image/Daugavpils Krievu vdsk_/7.jpgĀrpusstundu aktivitātes
Tā kā viena no skolas prioritātēm ir krievu valodas un kultūras identitātes saglabāšana, tad mācību darbs veiksmīgi tiek apvienots arī ar ārpusklases pasākumiem. Piemēram, pasākums „Krievu matrjoška”, kurā piedalās sākumskolas skolēni, uzzinot par slaveno krievu lellīti. Stāsts par rotaļlietas tapšanu sākās Krievijā 19. gs.beigās, kad līdzīga, tikai japāņu lellīte, nonāca pazīstama rūpnieka un mecenāta Marozova rokās. Tobrīd pie viņa viesojās dažādi mākslinieki, kuri nolēma uzrunāt zināmo meistaru Vasīliju Zvezdočkinu līdzīgas lellītes izvirpošanai. Jaunizveidoto krievu rotaļlietu apgleznoja mākslinieks Sergejs Maļutins, nosaucot to par Matrjonu. Tajā laikā šāds sievietes vārds Krievijā bija ļoti izplatīts un tautā mīļi izrunāts kā Matrjoška. Skolas rīkotajā pasākumā mazie licejisti veic dažādus uzdevumus: liek puzles, apģērbj lelli, risina krustvārdu mīklas, dzied krievu tautas dziesmas un dejo tautas dejas. Vēl viens no gada ierastākajiem svētkiem ir „Slāvu rakstības diena”, kurā tiek īstenotas aktivitātes sadarbībā ar Krievu namu. Taču skolas galvenais notikums ir pretendēšana uz „Gada licejista” titulu. Katra klase izvirza vienu kandidātu, un tos tālāk vērtē komisija (skolēnu parlaments, administrācija, skolotāji un vecāki). Pēc vērtēšanas konkursā paliek vairs astoņi kandidāti, kuri sevis prezentēšanai izmanto iespēju veidot plakātus ar sevi raksturojošiem saukļiem, stāstiem vai citu informāciju. Noslēguma pasākumā tikai pašā pēdējā mirklī tiek uzzināts labākais no labākajiem, balvā saņemot īpašu pulksteni ar liceja simboliku. Interesants pasākums licejistus gaida arī katra septembra beigās – „Tūrisma rallijs”. Tas izveidots par sava veida iesvētībām ikgadējam skolas parlamenta jaunajam sastāvam. Pasākums tiek rīkots atpūtas bāzē pie Virognas ezera. Tur tiek veikti dažādi spēka vingrinājumi, apliecinātas prasmes ugunskura kuršanā, virves vilkšanā, telšu celšanā, spontānu priekšnesumu veidošanā un dažādu citu pārbaudījumu veikšanā – tādas kā ugunskristības, pirms jaunie uzņemas atbildību par licejistu skolas dzīvi. Turklāt pasākumu palīdz organizēt arī skolas absolventi – bijušie parlamentārieši. Pasākumā skolēni paši gatavo ēst, taču ar transportu un pārtiku palīdz vecāku biedrība. Viens no ierastajiem un skolām tradicionālajiem pasākumiem ir arī „Liceja dienas”, un ir vēl daudz citu interesantu pasākumu. Taču skolotāju motivēšanai katru gadu tiek rīkots konkurss „Gada labākais skolotājs” septiņās nominācijās.

Lai arī skolas dzīve ir organizēta un savā ziņā paredzama, skolēni šeit izveidojas par individualitātēm. Tā secinājis arī Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja absolvents Mihails Kozlovs intervijā skolas avīzei „Sami o sebe”: „Es nevarētu visiem licejistiem novēlēt kaut ko vienu – mēs esam tik dažādi, tik individuāli! Tikai vienu gan zinu – dzīvē dariet lietas, kas jums patiešām patīk. Taču dariet tā, lai citiem tas nekaitētu, lai arī viņi gūtu labumu.” 




E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Metodika „Karjeras kompass” ir ļoti efektīva, un arī skolēniem patīk staigāt pa šo kompasa paklāju, meklējot atbildes uz sev aktuālākajiem jautājumiem, piemēram, par savām spējām, motivāciju, kontaktu veidošanu, darba iespēju izpēti un to, kā panākt, lai ieceres īstenotos.
Kitija Čipāne, RIIMC izglītības vadības un projektu nodaļas galvenā speciāliste


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars šajā darbā ir izveidots kā aizmāršības tēls. Bet Kristīne kā idioloģiska persona, kam sliktas īpašības praktiski nav novērojamas.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.