Daugavpils 9. vidusskola

 

Skola ir pilsētas centrā. Daugavpils 9. vidusskolā mācās dažādu tautību pārstāvji – 67% krievu, 15% latviešu, 12% poļu, mācās arī ebreji, čigāni, lietuvieši. Par skolas priekšrocību skolas kolektīvs uzskata faktu, ka skolas direktore ir latviete. Tieši tāpēc skolas kultūrvidē jaušams latviskais gars: pamatīgums, sakārtotība, garīgums un labestīgums. Turklāt kopš 1990. gada skola ir starptautiskās studentu apmaiņas programmas AFS locekle (pirmā pilsētā un viena no pirmajām valstī). Katru gadu viesstudentu klātbūtne piešķir skolas gaisotnei īpašu kolorītu: skolēni kļūst iecietīgāki, mācās rūpēties par cilvēkiem, kuri ir nokļuvuši īpašos, pat ekstremālos dzīves apstākļos.

„Mūsu skolu vienmēr ir atzinuši par demokrātisku un skolēnus par atklātiem un brīvdomīgiem gan vecāki, gan pašmāju un citu skolu audzēkņi,” stāsta skolas direktore Silvija Birjulina, „esam viena no pirmajām starp pilsētas skolām, kas izkopusi angļu valodas apguves tradīcijas, tāpēc mūs bieži dēvē par „angļu skolu”.” Sadarbība ar Norvēģu skolu, studijas Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā, Francijā, ASV pēc skolas beigšanas, kā arī skolas gados ir tipiska Daugavpils 9. vidusskolas iezīme. Arī vairāki skolas pedagogi bijuši ārzemju braucienos pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Bijusī sākumskolas skolotāja Valentīna Domaševa ir izdevusi mācību grāmatu sēriju, kuru savā darbā izmanto daudzu Latvijas skolu skolotāji sākumskolā.

Īstenojot mācību programmas, skola izstrādājusi savu īpašo modeli. No 1. klases jau kopš 1970. gada skolēniem ir iespēja apgūt angļu valodu, bet 5. klasē pēc izvēles sākt mācīties arī otru svešvalodu – vācu vai franču. „Runājot par bilingvālo izglītību, skolai arī ir savs īpašs viedoklis – pēc iespējas vairāk un agrāk rast iespējas skolēniem dot dziļas un noturīgas latviešu valodas zināšanas un tikai tad tās plaši izmantot citu mācību priekšmetu apguvē,” stāsta direktore.

Skolas tradicionālie un mīļākie svētki ir Ziemassvētki, jo gatavošanās tiem sākas ar adventes pirmās sveces aizdegšanu. Klasēs notiek Labestības stundas sveču gaismā un labdarības akcijas. Netiek aizmirsts neviens: ne bērnunami, kuriem tiek rīkotas rotaļlietu akcijas, ne vecie skolas skolotāji pensionāri, kuriem vienmēr tiek sarūpētas dāvaniņas un gardumi, ne dzīvnieku patversmes iemītnieki. Ziemassvētku sarīkojumi ir klusi, izjusti un emocionāli, jo turpinās gavēnis, bet acīs ir jau savāds mirdzums gaišā Ziemassvētku brīnuma gaidās. Katoļu Ziemassvētku laiku turpina pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki. Skola sadarbojas ar Jaunbūves vecticībnieku draudzi, kas janvārī skolēniem piedāvā īpašos kristīgos dziedājumus. Gandrīz visu klašu skolēniem tiek dota iespēja apmeklēt Baznīcu kalna dievnamus, tikties ar mācītājiem, iepazīties ar katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un luterāņu konfesiju tradīcijām un rituāliem.

Taču skolas dzīve nav iedomājama bez latviskā kultūras mantojuma iepazīšanas un saglabāšanas. Dažas no tradīcijām skolā: Mikeļdienas un Mārtiņdienas tirdziņi, sadziedāšanās dziesmu konkursi, latviešu vēstures un kultūras dekādes un pilsoniskās nedēļas. Īpaša nozīme ir arī skolas latviskam noformējumam.

„Par galveno negatīvo aspektu integrācijas procesā viennozīmīgi varu minēt viendabīgo pilsētas vidi,” stāsta Silvija Birjulina, „skolēni sūdzas, ka latviski viņi var runāt tikai skolā stundu un pasākumu laikā. Lai arī pilsētā cenšas izmantot latviešu valodu, tā bieži ir ļoti kļūdaina. Bet, neskatoties uz to, pēc skolēnu nokļūšanas latviskā vidē problēmu ar latviešu valodas izmantošanu viņiem nav.”

E-pasts:
Parole

Reģistrēties