Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Daugavpils 7. pamatskola Daugavpils 7. pamatskola

Nosaukums: Daugavpils 7. pamatskola
Atrašanās vieta: Šūņu iela 1 , Daugavpils
Dibināšanas gads: 1951.
Skolēnu skaits: 250
Skolotāju skaits: 24
Direktors: Zoja Rodčenko



Šobrīd skolā mācās 79% krievu, 13% latviešu, 11% poļu, 4% lietuviešu un vēl 4% baltkrievu tautības bērnu no kopējā skolēnu skaita. Lai īstenotu skolas vīziju par vidi, kurā skolēns jūtas droši, var iegūt zināšanas, attīstīt prasmes un iemaņas sevis izteiksmei, skola lepojas ar spējīgiem skolotājiem, individuālu pieeju bērniem un viņu vecākiem, kā arī spēcīgu interešu izglītību un atjaunoto materiālo bāzi. Pašreiz skola realizē trīs pamatizglītības programmas: mazākumtautību pamatizglītības programmas 2. modeli, speciālo pamatizglītības mazākumtautību programmu izglītojamiem ar mācīšanās grūtībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības iestādē, un pamatizglītības otrā posma (7.–9. klasē) mazākumtautību izglītības programmu neklātienei.

Īstenojot pamatizglītības mazākumtautību programmas 2. modeli, visi priekšmeti, izņemot valodas un ētiku sākumskolā, tiek pasniegti bilingvāli. Mācībās un saziņā tiek izmantota dzimtā un valsts valoda. „Bilingvālās izglītības procesa sākumā notika skolotāju, vecāku un skolēnu informēšana par bilingvālās izglītības būtību. Tās ieviešanu skolā sekmēja situācijas izpēte un analīze, skolotāju kvalifikācijas celšana, LAT-2 kursi skolotājiem, bilingvālā centra darbība, pieredzes apmaiņas pasākumi, projekti un bērnu un skolotāju vasaras nometnes,” atceras skolas direktore Zoja Ročenko un par svarīgu rīcību uzskata latviešu valodas kursu rīkošanu vecākiem. „Toreiz daudzi vecāki nespēja palīdzēt saviem bērniem mācībās. Tagad situācija ir mainījusies, taču latviskās vides latviešu valodas apguvei ārpus skolas, protams, trūkst.”

Saglabāt slāvu tautas kultūru Daugavpils 7. pamatskolai palīdz sadarbība ar Krievu namu. Šogad skolēniem kopā ar krievu valodas skolotājiem bija iespēja piedalīties Slāvu kultūras dienu pasākumos. 8. klases skolēni un skolotāja Vera Vakuļenko apkopoja materiālus par pareizticīgo baznīcu Vecajā forštatē. Šis projekts skolēniem deva iespēju izzināt kultūrvērtības savā mikrorajonā. Viens no skolas tradicionālajiem pasākumiem ir Meteņu svinēšana, ievērojot visas krievu tautas tradīcijas. Pasākums vienmēr noris ārā pie skolas – lai kādi būtu laika apstākļi. Tiek ceptas pankūkas, dziedātas „častuškas”, notiek gadatirgus, sacīkstes veiklībā un asprātībā. Pasākuma kulminācija, kas parasti sajūsmina gan lielus, gan mazus, ir atvadas no ziemas. Ugunskurā tiek sadedzināta salmu lelle un zīmītes ar visiem pa gadu sakrātajiem sliktajiem darbiem. Meteņi beidzas ar tējas dzeršanu katrā klasē.

Viens no skolas spilgtākajiem piedzīvojumiem saistīts ar projektu „Russkaja izba”, kurā piedalījās krievu valodas skolotāja Alla Požarska kopā ar audzināmo klasi. „Vispirms tika meklēts un apkopots materiāls par to, kā senatnē cēla mājas. Pēc tam tapa precīzs ēkas makets ar priekšmetu izvietojumu telpā. Tas deva skolēniem iespēju ielūkoties pagātnē, kā cilvēki dzīvoja tad. Bija noteiktas normas un kanoni, kuros izpaudās krievu tautas gudrība. Tagad šo veikumu var izmantot krievu literatūras stundās kā uzskates materiālu,” lepojas direktore Zoja Rodčenko, jo šis darbs ticis izvirzīts arī uz pilsētas radošo darbu konkursu.

Jaunās paaudzes patriotiskā audzināšana
„Šobrīd Latvijā liela uzmanība tiek veltīta jaunās paaudzes patriotiskajai audzināšanai, taču skolā šo vērtību kopšana tikai turpinās,” stāsta direktore atgādinot, ka dzimtenes mīlestība parasti sākas ar vienkāršām lietām – bērna mīlestību pret saviem vecākiem, ģimeni, mājām un dzimto vietu. „Tāpēc viens no svarīgākajiem notikumiem parasti ir gatavošanās Latvijas dzimšanas dienai. Novembrī tradicionāli norit Pilsonības nedēļas pasākumi, kad viena no aktivitātēm, piemēram, ir došanās kopā ar vēstures skolotāju uz muzeju un pēc tam piedalīšanās konkursā par kādu konkrētu tēmu.” Vieni no Lāčplēša dienai veltītajiem pasākumiem ir tādas interesantas sportiskas aktivitātes kā „Tūrisma rallijs” un „Dižpuika”, kuros aktīvi piedalās visi skolēni. Latviskais kultūras mantojums skolā tiek saglabāts arī ar deju kolektīvu „Strautiņš”. „Tā vadītāja ir jauna un enerģiska skolotāja Alīna Nikolajeva, kura parasti ir pārpilna jaunām idejām, tā piesaistot bērnus un jauniešus. Caur deju skolēni iepazīstas ar latvisko, iemācās cienīt citu kultūru,” uzsver direktore. Latvijas vārdu popularizēt Taizemē, Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā jau vairākus gadus dodas skolas vizuālās mākslas pulciņš „Varavīksne”, kuru vada skolotāja Jadviga Osipova. Pulciņa dalībnieki bieži vien kļuvuši par starptautisku bērnu zīmējumu konkursu uzvarētājiem un nu savus labākos zīmējumus var aplūkot pasaules bērnu mākslas grāmatā.

Atzīmējot piekto gadadienu Latvijas iekļūšanai Eiropas Savienībā, skolas latviešu valodas skolotājas organizēja atklāto pasākumu pilsētas skolotājiem. Aplūkojot Eiropas Savienības informācijas aģentūras mājas lapā ievietoto informāciju, tika rastas idejas, kā skolēnos un skolotājos atsaukt atmiņā jau zināmo par katru no ES dalībvalstīm un tajā pašā laikā sniegt arī ko jaunu, vēl nezināmu. Nodarbības notika divās grupās. Lai skolēni labāk iegaumētu informāciju par kādu no ES dalībvalstīm, viņiem tika piedāvātas iespējas veikt dažādus uzdevumus. Piemēram, par Nīderlandi skolotājas vadībā tika veidotas krāsainas papīra tulpes origami tehnikā. Šis darbiņš tika piedāvāts arī viesiem, ko ar aizrautību visi steidza izmantot. Atceroties jau zināmo par Itāliju, tika konstatēts, ka tā ir picas un spageti zeme. Taču arī Latvijai visi šie pārtikas produkti esot tuvi, tāpēc nodarbībā tika radīta picas recepte latviešu gaumē un parādīta cepšanas gaita. Noslēgumā skolēni izspēlēja loto, kas bija kā apkopojums zināšanām par ES valstīm.


   

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki, kas iesaistās erudītu konkursos, savā dzīvē iesaistās arī jebkurā citā aktivitātē, turklāt viņu mācību, vēlāk darba karjera attīstās sekmīgāk.
Anita Zaļaiskalne, Latvijas Erudītu līgas prezidente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.