Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Daugavpils 3. vidusskola Daugavpils 3. vidusskola

Nosaukums: Daugavpils 3. vidusskola
Atrašanās vieta: Raiņa iela 30, Daugavpils
Dibināšanas gads: 1949.
Skolēnu skaits: 651
Skolotāju skaits: 51
Direktors: Vitālijs Azarevičs

system/application/uploads/image/Daugavpils 3 vidussk_/8_web.jpg

Raiņa ielā 30 skola iekārtojās tikai 1954. gada septembrī. Ēka sākotnēji tikusi būvēta kā pilsētas slimnīca, tāpēc skolā ir daudz „mazu kambarīšu un garu gaiteņu”, kā saka bioloģijas skolotāja Larisa Dubovska. Iespējams, arī šis fakts ietekmējis skolas mācību virzienu – pastiprinātu uzmanību pievērst eksaktajiem priekšmetiem. 60. un 70. gados īpaši prioritāri kļuva ķīmijas un bioloģijas priekšmeti.

Pagājušajā mācību gadā, nosvinot skolas 60. jubileju, tika izveidots muzejs, kurā vēl joprojām var aplūkot atzinības piespraudītes no Latvijas PSRS republikāniskajām olimpiādēm.

Vitālijs Azarevičs par skolas direktoru kļuva 1992. gadā. Saprotot, ka jautājumi, kas saistīti ar mazākumtautībām, valstī kļūst prioritāri, nolēma nopietni darboties šādā ievirzē. „Pateicoties pedagogu kolektīvam, kas patiesībā bija pilnīgi jauns, jo no skolas aizgāja pensionētie pedagogi, varējām aktīvi un radoši uzlabot skolas dzīvi. Arī skolas politika un filozofija krietni pamainījās. Šobrīd esam izveidojuši optimālu modeli skolai, kura vienkārši un stabili strādā,” atzīst direktors. 1995. gadā radās doma palielināt latviešu valodas stundu skaitu un mēģināt mācīt vienotu priekšmetu latviski. Tā arī sākās humanitārā un matemātiskā virziena attīstība. 2002. gadā tika atvērts Bilingvālais centrs.

Bilingvālajā apmācībā Daugavpils 3. vidusskola bija piekritēja mazākumtautības izglītības programmas 1. modelim. „Mēs uzskatījām – ja mācās latviski, tad praktiski arī visi priekšmeti jāmāca latviešu valodā. Tajā pašā laikā nekādā gadījumā negribējām atteikties no krievu valodas, jo aptuveni 25% skolēnu ģimenēs runā krieviski.” Skolēnu sastāvs pēc tautības ir dažāds – krievi, latvieši, poļi, baltkrievi, ukraiņi, lietuvieši, vācieši un angļi. Lai arī vairāk nekā 50% ir krievi, „kultūras mantojuma jautājums ir piesardzīga lieta”, teic V. Azarevičs. „Tāpēc mēģinām ieviest tā saukto varavīksnes principu un atbalstīt multikulturālo vidi. Pilsētā ir attīstīta biedrību darbība. Bērni var brīvi apmeklēt savas nacionalitātes biedrības un piedalīties pasākumos tur. Taču, tā kā dzīvojam Latvijā, skolas politika šāda arī paliks.” Īstenojot vispārizglītojošo pamatizglītības mazākumtautības programmu, papildus no 1. klases ieviestas angļu valodas stundas un palielināts latviešu valodas stundu skaits. Tāpat arī izveidotas papildus konsultācijas dabaszinību priekšmetiem. Vispārējā vidējās izglītības matemātikas, dabas zinības un tehniskās izglītības mazākumtautību programma kļuvusi par pamatprogrammu. Vispārējā vidējās izglītības programma beidz pastāvēt šogad, jo vidusskolēni lielākoties tomēr izvēlas mācīties tieši eksakto zinātņu programmā.

system/application/uploads/image/Daugavpils 3 vidussk_/7_web.jpgSkolas politika ir nedaudz tālredzīgāka nekā valstij
Skolas direktors uzskata, ka skolas politika ir nedaudz tālredzīgāka nekā valstij. „Mums parādās visādas interesantas lietas, kas saistās arī ar likumdošanu. Esam mazākumtautību skola, kurā 9. klases skolēni kārto latviešu valodas eksāmenu kā dzimtās valodas. Un starp latviešu skolām nebūt neesam pēdējie.” Jau 10 gadus īstenojot skolas izvēlēto modeli, aiz muguras mācību grāmatu pielāgošana, semināri, atklātās stundas, apspriedes ar vecākiem un skolēniem par mācību darba analīzi. Arī sabiedrības pārliecināšana, ka tas ir vajadzīgs. „Tas gāja pietiekami smagi. Uzsākot sākumskolā mācīt dabas mācību, sapratām, ka tā iet vissmagāk. Tāpēc centāmies ieviest papildu nodarbības, lai mācības tomēr varētu turpināt. Un tā katrā posmā,” atceras direktors. Taču pamatīgais darbs guvis arī panākumus. Dabaszinību projektā Daugavpils 3. vidusskola piedalās jau 2. kārtā. Iekārtoti gan fizikas, gan ķīmijas kabineti, un, kā atzīst direktors, tā bija sava veida stratēģija, kuras ietekmē var sākt vākt pirmos augļus.

system/application/uploads/image/Daugavpils 3 vidussk_/6_web.jpgValsts pārbaudes darbu rezultāti aizvien uzlabojas. Par prioritāti izvirzītajos eksaktajos priekšmetos visi skolēni pagājušā gada centralizētajos eksāmenos bioloģijā saņēma tikai A, B vai C līmeni. Ķīmijā, fizikā un vēsturē arī. Savukārt latviešu valodā 88% no visiem skolēniem saņēmuši A, B un C līmeni. Skolā aptuveni 78% no visiem skolēniem valsts centralizētajos eksāmenos iegūst A, B un C zināšanu līmeņus. „Dabaszinību projekts bija tikai viens no soļiem uz priekšu. Gribētu attīstīt interaktīvās tehnoloģijas, kas pēdējo gadu laikā arvien ir prioritātes.” Pašlaik ir piecas interaktīvas tāfeles un katrā kabinetā dators. Daugavpils 3. vidusskola bija viena no pirmajām pilsētā, kas ieviesa e-žurnālu un atzina to par labu un vajadzīgu sistēmu.

Direktors piemin gan vecāku biedrību, gan Nodarbinātības valsts aģentūru, kas deva resursus skolas attīstībai. No tās katru gadu bezdarbnieki strādā, remontējot skolas telpas. Šādā veidā, ietaupot pašvaldības līdzekļus, katru gadu tiek kārtīgi izremontētas divas trīs klašu telpas. Ārējai teritorijas iekārtošanai – jaunajam žogam, sporta laukumam un ēkas fasādes renovēšanai – uzsākts ES fonda projekts.

Skolas talantīgie interešu izglītības skolotāji novērtēti ne tikai pilsētā, bet arī valstī. Īpaši skolas koris, kuru vada Maruta Veļičko. Lai arī 3. vidusskola ir mazākumtautību skola, korim ir izredzes nokļūt skolēnu dziesmu svētkos. Tā kā ar pagājušā gada septembri finansējums skolām tika krasi samazināts, bija jāatsakās no vairākiem labiem un tradīcijām bagātiem pulciņiem, piemēram, skolas teātra un deju kolektīva. Lai arī daļa finansējuma no janvāra tika atgūta, direktors atzīst, ka skolas šajos mēnešos ir daudz zaudējušas. „Es absolūti neesmu apmierināts ar to finanšu politiku, kura bija, sākot ar 1. septembri. Algu zaudējums līdz pat 59% skolotājiem bija ārkārtīgi stiprs sitiens. Vai tas bija pamatoti, ja ar janvāri parādījās 37% finansējuma atpakaļ? Skolas par četriem mēnešiem zaudēja ļoti daudz. Ar janvāri cenšamies atjaunot visu, bet viegli nav.”

system/application/uploads/image/Daugavpils 3 vidussk_/5_web.jpg60. skolas pastāvēšanas gads aizritējis ar panākumiem pilsētā, novadā un valstī gan mācību priekšmetu olimpiādēs (piemēram, 1. vieta pilsētā ķīmijas olimpiādē, 1. vieta novadā matemātikā, atzinība republikā bioloģijas un ķīmijas olimpiādēs), gan mācību priekšmetu konkursos (piemēram, 1. vieta pilsētā angļu valodas konkursā), zinātniski pētniecisko darbu izstrādē (1. vieta pilsētā ķīmijā „Dabīgais un sintētiskais čipsu sastāvs”, par šo darbu arī atzinība republikā), gan radošo darbu konkursos (piemēram, 1. vieta pilsētā vācu valodā). Sporta sacensībās iegūtas godalgotas vietas gan volejbolā, gan basketbolā un futbolā, gan teikvondo Starptautiskajā turnīrā. Skolotāju metodiskais darbs ietvēra gan pieredzes apmaiņas pasākumus, gan kursu vadīšanu pieaugušajiem, gan projektu īstenošanu. 

system/application/uploads/image/Daugavpils 3 vidussk_/4_web.jpg„Protams, ka mūsu skola ir vislabākā! Mēs esam draudzīgi un pozitīvi. Mums ir daudz dažādu pasākumu un interesantu skolotāju. Mēs lepojamies ar jauno laboratoriju un skolas muzeju,” stāsta 12. klases skolēni. Artūrs Griščiskis pēc vidusskolas absolvēšanas domā par augstākās izglītības iegūšanu ārzemes. „Es domāju turpināt studēt Dānijā, Norvēģijā vai Anglijā. It kā gribētu tehnisko novirzienu, bet specialitāti izvēlēšos vēlāk. Lai arī izglītība Latvijā ir laba, te ir pārāk liela konkurence ar šāda veida diplomu. Ja man ir ārzemju izglītība, te to novērtē ātrāk un ir lielākas iespējas dabūt darbu. Tajā pašā laikā, ja cilvēkam ir smadzenes, tad dzīvot var jebkur. Es patiešām labāk gribētu Latvijā strādāt. Esmu te dzimis un dzīvojis. Ja palikšu Latvijā, izglītību gribētu iegūt Rīgā un atgriezties strādāt Daugavpilī.

Atceros – 1. klasē šausmīgi satraucos par mācībām latviešu valodā. Kad bija jāapgūst jaunie vārdiņi, īpaši grūti gāja ar garumzīmēm. Tagad jau pierasts. Esmu noteikti par to, ka Latvijā ir svarīgi zināt gan krievu, gan latviešu valodu. Latvijā tas patiešām ir liels pluss.”

system/application/uploads/image/Daugavpils 3 vidussk_/1_web.jpgPoliete Viktorija Lazdovska arī ir Daugavpils 3. vidusskolas 12. klases skolniece. Aktīvi piedaloties skolas un pilsētas pasākumos, gatavojas vienam no 12. klases svarīgākajiem pasākumiem – „100 dienas līdz eksāmeniem”. „Ierasts, ka tajā dienā topošie absolventi veido kalendāru, kurā atzīmē gan svarīgākos pārbaudījumus, gan uzmundrinājumus, solījumus vai jokus laba garastāvokļa uzturēšanai līdz eksāmeniem. Parasti visi skolas pasākumi tiek vadīti divās valodās. Oficiālā daļa notiek latviski, bet pārējais – kā sanāk. Mums jau lielā domāšana par studiju uzsākšanu sākas tagad – ziemā, jo ļoti daudz ārzemju augstskolās dokumenti jāiesniedz pavasarī. Patiesībā, jā, es gribētu studēt ārzemēs, bet saprotu, ka neesmu tik stipra angļu valodā. Lai arī mācības tur būtu vieglākā līmenī nekā pie mums Latvijā. Otra lieta – tur taču tomēr dzīvo citi cilvēki ar citu mentalitāti. Pierast pie tā... nezinu, vai vajag. Latvijā tomēr sazināmies vienā valodā. Lai arī valsts valodu visi zinām, tā īsti te nav ar ko runāt.

Dzīvojot vairākām tautībām kopā, neteiktu, ka Latvijā mēs esam atšķirīgas mentalitātes. Tā nav atkarīga no tautības, bet gan no individuālajām rakstura iezīmēm. Es domāju, ka kultūra un tautas tradīcijas jāsaglabā ģimenēs. Skolā ir ļoti maz krievu kultūras pasākumu, piemēram, „Masļeņica”. Tā kā esmu poliete, tad priekš manis šī skola ir teju vai latviešu skola. Mēs tik ļoti esam pieraduši pie latviešu valodas, ka reizēm mācību procesā grūti pārslēgties uz krievu valodu. Galvā mācību valoda ir tikai latviešu. Esmu dzirdējusi no draugiem, ka ir skolas, kurās no sākuma mācās tikai krievu valodā un pēc tam pāriet uz mācībām latviski. Viņiem bija ļoti grūti. Tāpēc esam priecīgi, ka jau sākumskolā mācījāmies latviski.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Apzinos, ka no manis, skolotājas, ir atkarīgs tas, vai bērns iemīlēs skolu, vai būs attaisnojušās viņa vecāku cerības.
Jeļena Platonova, Rīgas Ostvalda vidusskolas sākumskolas skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.