Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Daugavpils 11. pamatskola  Daugavpils 11. pamatskola

Nosaukums: Daugavpils 11. pamatskola
Atrašanās vieta: Arhitektu iela 10, Daugavpils
Dibināšanas gads: 1963.
Skolēnu skaits: 270
Skolotāju skaits: 27
Direktors: Ina Meldere

system/application/uploads/image/daugavpils_11/2_web.jpg

Daugavpils 11. pamatskola un 4. speciālā pamatskola ir apvienojušās zem viena jumta, taču juridiski vēl joprojām ir divas dažādas skolas. Daugavpils 11. pamatskola īsteno 7 izglītības programmas: mazākumtautību pamatizglītības programmu; pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu; speciālo integrēto pamatizglītības programmu izglītojamiem ar redzes traucējumiem; ar kustību traucējumiem; mācīšanās traucējumiem; ar vieglu garīgo atpalicību un pamatizglītības otrā posma (7.–9. klase) neklātienes izglītības programmu.
   
Viena no skolas darba prioritātēm ir skolēnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārējā pamatizglītībā. Speciālās pamatizglītības programmas skola sāka īstenot 2006. gada septembrī. „Par katru skolēnu ar speciālām vajadzībām skolā ir attiecīgs pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums.

Skolas pedagogi regulāri pēta un izvērtē materiālus par iekļaujošo pedagoģiju, problēmām, to risinājumiem. Pedagogi ir mācījušies speciālās izglītības kursos, saņēmuši atbilstošu sertifikātus, un tomēr skolai nav visu nepieciešamo resursu un speciālā aprīkojuma pilnvērtīgai programmas realizēšanai,” stāsta direktore Ina Meldere.
   
Realizējot mazākumtautību pamatizglītības programmas 2. modeli, skolā strādā 19 skolotāji, kas spēj pasniegt mācību priekšmetu bilingvāli. Svarīgākie mācību darba virzieni nosaka mācību satura un valodas integrēto apguvi stundās, bilingvālās izglītības realizēšanas kvalitātes izpēti un vēl joprojām skolotāju profesionālās un latviešu valodas prasmes pilnveidi. Skola par sava darba prioritāti izvirzījusi gan bilingvālās apmācības 2. modeļa realizēšanas kvalitātes paaugstināšanu, gan mazākumtautību nacionālās identitātes saglabāšanas iespēju, īstenojot mazākumtautību izglītības programmas 2. bilingvālo modeli.

system/application/uploads/image/daugavpils_11/1_web.jpgOrganizējot metodisko darbu un pieredzes apmaiņu, tiek rīkotas atklātās stundas, ir mācību grāmatu latviešu valodā nodrošinājums, integrēto stundu veidošana, palīglīdzekļa skolas pedagogiem „Funkcionālās frāzes klases audzinātājiem” izstrādāšana un citas aktivitātes. „Arī vecākiem tiek veltīts laiks. Sniedzam individuālās konsultācijas, rīkojam sapulces, regulāri skolas avīzē ievietojam jautājumus par bilingvālo izglītību,” stāsta direktore un piebilst, ka arī ar skolēniem un skolotājiem tiek veidots konstruktīvs dialogs, lai risinātu mazākumtautību izglītības problēmas. Tāpēc tiek veiktas anketēšanas, lai izzinātu, piemēram, skolēnu svarīgākās problēmas priekšmetu apgūšanā latviešu valodā vai noskaidrotu skolēnu domas par savām spējām turpināt mācības vidusskolās un arodskolās latviešu valodā atbilstīgi izglītības reformas prasībām. Šādā veidā skola regulāri veic dažādu jautājumu izpēti.

Šobrīd skolotājiem nepieciešama palīdzība, lai pilnveidotu latviešu valodu, tāpat nepieciešams turpināt dažādus pasākumus pieredzes apmaiņā, rīkojot atklātās stundas un daloties ar metodiskajiem līdzekļiem, prezentācijām, dodoties pieredzes apmaiņas braucienos u. c. „Pati svarīgākā problēma ir skolēni ar zemu motivāciju mācīties,” atklāj direktore. „Vēl pie risināmajām problēmām varam uzskaitīt latviešu valodas pasniegšanas kvalitātes paaugstināšanu, integrētās stundas un to lomu bilingvālajā izglītībā. Trūkst izpētes par bilingvālo apmācību pedagoģiskās korekcijas klasēs, trūkst konsultatīvo semināru par bilingvālās izglītības jautājumiem, kā arī vēl joprojām aktuāls problēmjautājums ir bilingvālās izglītības priekšmetu skolotāju un latviešu valodas skolotāju sadarbība.” Domājot par sabiedrības integrācijas problēmām, Ina Meldere min vairākus, viņasprāt, būtiskus iemeslus.

„Integrāciju ietekmē gan vide, kuras bieži vien nav latviska, gan arī cilvēku vienaldzīgā attieksme par procesu kā tādu. Tikai skola nevar ietekmēt šīs norises sabiedrībā. Te ir jāmaina katra konkrēta cilvēka dzīvesveids.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Deja spēj ļoti daudz dot bērna attīstībai – tā ir gan muzikalitāte, ritms, fiziskā izturība, gan māka sadarboties… Ļoti daudz būtisku īpašību, kuras katrs no vecākiem vēlas attīstīt savā bērnā.
Aiga Kāla, četru „Zelta sietiņa” dejotāju – Reiņa, Mārtiņa, Kristapa un Viestura – mamma


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Viņi abi iemīlējās apavu veikalā jau no pirmā acu uzmetiena.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.