Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Balvu 2. pamatskola Balvu 2. pamatskola

Nosaukums: Balvu 2. pamatskola
Atrašanās vieta: Partizānu 16, Balvi
Dibināšanas gads: 1965. gads – Balvu vidusskola; kopš 2009. gada 1. septembra ir mainīts statuss un nosaukums – Balvu 2. pamatskola
Skolēnu skaits: 78
Skolotāju skaits: 20
Direktors: Terēza Čudarkina

system/application/uploads/image/Balvu 2_pamatskola/1920_web(1).jpg

Balvu 2. pamatskola ir vienīgā mazākumtautību skola bijušajā  Balvu rajonā, tagadējā Balvu novadā. Tas nozīmē, ka ar savu pastāvēšanu, klātbūtni vietējā sabiedrībā, ar mazākumtautību interešu pārstāvēšanu skola ir pilsoniskās sabiedrības integrācijas veicinātāja. Skolas pedagoģiskais kolektīvs ir daudznacionāls, te mācās bērni no mazākumtautību, jauktajām un arī no latviešu ģimenēm, tāpēc integrācija skolā norit dabīgi. Šeit mācības turpina arī tie skolēni, kas pamatizglītības pirmo posmu apguvuši latviešu valodā. „Neapšaubāmi vietējā vide veicina sekmīgu integrēšanās procesu,” situāciju raksturo skolas direktore Terēza Čudarkina. „Par to liecina mūsu iesaistīšanās vairākos projektos. Kopā ar Balvu Amatniecības vidusskolu 2003. gadā tika īstenots projekts „Es neesmu pasaulē viens”. 2007.–2008. gadā sadarbībā ar Balvu pilsētas domi – projekts „Lai atšķirīgais vienotu!”, kā arī vairāki Latviešu valodas apguves valsts aģentūras (LVAVA) projekti. Mūsu skolēni un skolotāji bija aktīvi šo projektu dalībnieki, tāpēc ieguvēji bijām mēs visi.”

Lai arī skolas vadība – gan direktore, gan viņas vietnieces Lilita Leišavniece un Svetlana Pavlovska – nepretendē uz īpašām atšķirībām mazākumtautību skolu mācību darbā, zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar latviešu skolām viņas tomēr pamanījušas. Ar LVAVA atbalstu (mūsdienīgu mācību līdzekļu izmantošanā un mazākumtautību skolu pedagogu tālākizglītošanā) toreizējā Balvu vidusskola bija viena no pirmajām, kas apguva latviešu valodas kā otrās valodas un bilingvālās izglītības metodiku. Tāpat arī tika adaptētas interaktīvās mācību metodes, kolīdz tās valstī tika ieviestas izglītībā. Balvu 2. pamatskolas pedagogi bija vieni no pirmajiem bilingvālās izglītības skolotājiem multiplikatoriem. „Viņas mācījās, pašas piedalījās uzskates līdzekļu izstrādē un mācīja citus. Viena no viņām – skolotāja Larisa Šļunceva – joprojām strādā mūsu skolā un gūto pieredzi izmanto šodienas darbā,” stāsta direktore.

Darbojoties LVAVA organizētajos kursos, skolotāji ir piedalījušies arī uzdevumu izstrādē. Skolas direktores Terēzas Čudarkinas izstrādātie uzdevumi jau 1999. gadā tika ievietoti LAT 2 metodikas rokasgrāmatā skolotājiem. Sanita Lazdiņa un Lilita Kreicberga, mācību grāmatu autores, kuras veidojušas mācību izdevumus latviešu valodas apguvei mazākumtautību skolās, novērtējušas arī Balvu pamatskolas skolotāju vadītās latviešu valodas stundas. „Ļoti noderīgi skolotāju darbā ir mācību un uzskates materiāli, kas veidoti mazākumtautību skolām. Par tiem mūs latviešu skolu skolotāji var tikai apskaust,” bilst direktores vietnieces.

Skolā ir izveidotas apvienotās klases. Praktiķi atzinuši, ka produktīvi šādās klasēs varētu strādāt tikai tad, ja skolēnu skaits nebūtu lielāks par 12. Taču Balvu 2. pamatskolā vienā klasē ir 18–20 skolēnu, tāpēc nepieciešama īpaša pedagogu meistarība. Laikā, kad modeļa „nauda seko skolēniem” finansējums ir nepietiekams, skola lielu paldies saka Balvu novada pašvaldībai par papildu finansējumu pilnvērtīga mācību procesa nodrošināšanai. Tomēr skolas vadība novērtē arī pašu skolotāju ieguldījumu individuālajā darbā ar skolēniem, klases audzināšanā un rakstu darbu labošanā, jo tas tiek veikts bez atlīdzības. Skola lepojas ar skolotājām: Larisu Šļuncevu, Tamāru Vasiļjevu, Allu Jefimovu, Svetlanu Pavlovsku, Ligitu Bukovsku-Poli, Olgu Markovu, Inu Kašu un Sarmīti Keiseli. Viņu vadītās stundas vienmēr esot radošas un interesantas. Turklāt pedagogiem ir ieradums stāstīt kolēģiem savas idejas un metodiskos atklājumus. Darba metodes, sekmējot skolēnu uztveres, domāšanas, uzmanības, darba un sadarbības prasmju attīstīšanu, ir dažādas, bet nekad netiek aizmirsta tolerantas attieksmes veidošana pret citādi domājošiem.

Bilingvālās izglītības priekšrocība – konkurētspēja

Balvu 2. pamatskolā tiek īstenota pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma un pamatizglītības mazākumtautības izglītības programmas 1. modelis. Pirmsskolas grupā nodarbības notiek bilingvāli. Skolotāja Žanna Ivanova ir sava darba entuziaste un panākusi, ka, sākot mācības 1. klasē, skolēni spēj strādāt ne tikai dzimtajā valodā, bet arī bilingvāli un latviski. Vēl pirms pieciem gadiem skolā tika īstenots ceturtais modelis, kurā bija noteikts, ka sākumskolā mācības notiek dzimtajā valodā. Tomēr jau tajā laikā skolas pedagogi strādāja bilingvāli. „Apzinoties, ka, samazinoties skolēnu skaitam, nespēsim nodrošināt vidējās izglītības iegūšanu, pārgājām uz pirmo mācību programmas modeli. Tā varējām skolēniem nodrošināt pilnīgu latviešu valodas apguvi līdz ar pamatizglītības iegūšanu,” mācību programmas maiņu skaidro direktore. Šogad skola mainīja arī statusu, no vidusskolas kļūstot par pamatskolu.

Tā kā 7.–9. klases skolēni visus mācību priekšmetus, izņemot mazākumtautību valodu, angļu valodu un matemātiku (mācās bilingvāli), apgūst latviski, arī centralizētie latviešu valodas eksāmeni par pamatizglītību un vidējo izglītību tiek veiksmīgi nokārtoti.  80% skolēnu tos ir nokārtojuši A, B un C līmenī. „Mūsu skolas absolventiem nekad nav bijis grūtību pēc vidusskolas iegūt augstāko izglītību latviski. Arī pēc 9. klases nepastāv valodas barjera, lai turpmāk mācītos latviešu valodā. Mēs uzskatām, ka bilingvālā izglītība dod iespēju pēc iespējas vieglāk un pilnvērtīgāk apgūt latviešu valodu, vienlaikus apgūstot arī pārējo mācību priekšmetu saturu. Turklāt, sekojot savas skolas absolventu turpmākajām gaitām, varam apgalvot, ka jaunieši, kas mācījušies bilingvāli, ir konkurētspējīgāki darba tirgū un prot labāk sadarboties,” stāsta Terēza Čudarkina.

Krievu tautas spilgtākā iezīme – viesmīlība

Nosaucot viesmīlību par vienu no spilgtākajām krievu īpašībām, skola to attiecina arī uz sevi. Katrs ciemiņš vēloties atkal un atkal viesoties Balvu 2. pamatskolā. Ik gadu skolēni, skolotāji un vecāki dodas pavasara ceļojumā uz Krieviju. Nu jau būts gan  Puškina kalnos, gan Pleskavā, gan Sanktpēterburgā un Novgorodā.  Pagājušajā gadā skola devās brīnišķīgā piecu dienu ekskursijā pa „Krievijas zelta loku”, kur apmeklēja deviņas pilsētas, tostarp arī Maskavu. Braucienos tiek iepazīti arhitektūras pieminekļi, apmeklēti muzeji un, protams, dzirdēta literāra krievu valoda. Gatavojoties braucienam uz Krieviju, skolu atbalstīja Krievijas konsulāts Daugavpilī. Sadarbība ar konsulātu ir pastāvīga; skolēni piedalās dažādos konkursos, iegūstot godalgotas vietas un saņemot iespēju apmeklēt interesantākās Krievijas vietas. Tāpat par skolas tradīciju ir izveidojusies piedalīšanās krievu kultūras festivālā „Tatjanas diena”. Katru gadu skolēni ir daiļlasīšanas konkursa dalībnieki, kurā vienu no priekšnesumiem izpilda krievu valodā. Skolā tiek organizēti zīmējumu konkursi, kas veltīti krievu un latviešu tautas tradīcijām, kā arī krievu klasiķu darbu ilustrēšanai. Šopavasar skolēni piedalījās krieviski rakstoša vietējā dzejnieka grāmatas atvēršanas svētkos, kur skandēja dzejoļus un vienu izpildīja pat kā dziesmu. Katru janvāri skolā tiek organizētas Krievu kultūras dienas, kad notiek dažādi ar krievu literatūru saistīti pasākumi, daiļlasīšanas konkurss, krievu valodas un literatūras olimpiāde.

2005. gadā tika dibināta krievu kultūras biedrība „Razdoļje”, kurā iesaistījušies skolas pedagogi un vecāki. Biedrība sadarbojas ar skolu, un kopīgā „Masļeņicas” svētku svinēšana jau kļuvusi par tradīciju. Šie svētki kļuvuši par skolas vizītkarti pilsētas pasākumu klāstā. 2006. gadā darbu sāka jauniešu intelektuālo spēļu klubs „Erudīts”. Nu jau par tradīciju kļuvuši turnīri, uz kuriem tiek aicināti ciemiņi no gan no Latvijas (Rēzekne, Valka, kaimiņskolas Balvos), gan Igaunijas.

Daudzus gadus skolā ir darbojies folkloras pulciņš, kurā bērni ir dziedājuši krievu tautas dziesmas un iepazinuši krievu tautas tradīcijas. Vairākus gadus skolēni ir piedalījušies radošajos festivālos kultūras programmā „Tradicionālā kultūra bērnu un jauniešu izglītībā”. Tajos skolēni pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar krievu tautas rotaļām, dejām un tradīcijām. Skatītāju atmiņā vēl joprojām palikušas deju kolektīva iestudētās dejas ar matrjoškām un lakatiem.

Latviešu valodas un literatūras stundas – pamats latviskā kultūras mantojuma saglabāšanai
Skolas vadība atzīst, ka latviešu valodas un literatūras stundas ir pamats latviskā kultūrmantojuma saglabāšanai. Taču arī ceļošana pa Latviju bērniem ļauj iepazīt klātienē Latvijas dabu, arhitektūru, slavenu cilvēku dzimtās vietas un apgūt senos amatus. Nereti skolotāji mēdz arī atsaukties uz ekskursijās redzēto: „Atcerieties, kad mēs bijām...”

Skolēnos tiek audzināta cieņa un pienākuma izpratne pret Latviju, vienlaikus saglabājot skolas kā mazākumtautību izglītības iestādes īpatnības un tradīcijas. Skolā katru novembri tiek rīkotas Patriotisma dienas. Tās ir apliecinājums gan latviskā kultūrmantojuma saglabāšanai, gan savas piederības valstij veidošanai. Balvu 2. pamatskola ir atbalstījusi un savā skolā uzņēmusi „Grāmatu svētkus” un pagājušajā mācību gadā veiksmīgi piedalījusies Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras programmas „Lasīšanas veicināšana” apakšprogrammā „Bērnu žūrija”. Visas lasāmās grāmatas bija latviešu valodā, bet tas nav bijis šķērslis priekam lasīt. Interesanti, ka grāmatas kopā ar bērniem lasījuši arī bērnu ģimenes locekļi. Šobrīd skolā tiek īstenots VAS „Hipotēku un zemes banka” klientu kluba „Mēs paši” atbalstītais projekts „Es savai skolai, pilsētai, valstij”. Projekta mērķi bija iegādāties un lasīt daiļliteratūru latviešu valodā; veicināt tolerances, patriotisma un pilsoniskās atbildības jūtu veidošanos, īstenojot mērķtiecīgu pasākumu kompleksu. Nu jau projekta īstenošana tuvojas noslēgumam, un pavisam drīz tiks izdots skolas kalendārs, kurā būs apkopoti skolēnu radošie darbi un uzskaitīti viņu pašu paveiktie labie darbi. Lai saglabātu latvisko kultūras mantojumu, skola turpina sadarbību gan ar Balvu bibliotēku, gan Balvu novada muzeju, gan Balvu bērnu un jauniešu centru, kā arī Kultūras un atpūtas centru.

„Mums šķiet, ka mūsu pilsētā integrācija norit veiksmīgi,” spriež direktore. „Lai arī atrodamies netālu no Krievijas robežas, vide ir latviska, sabiedrība atvērta un draudzīga. Jāatzīst, ka reizēm gan pārsteidz vietējā sabiedrībā valdošie stereotipi par mācību procesu mūsu skolā. Bieži vien ir patiess izbrīns par to, ka mācību grāmatas ir tādas pašas kā latviešu skolā un mācību stundas arī notiek latviešu valodā. Šis ir negatīvais aspekts – it kā sadzīvojam un saprotamies, bet līdz galam netiekam izprasti.”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki ir jāizglīto, jo viņi bieži izmanto to, ko izlasa „Google”, un uzticas visam. Nākotnē ir gudri jāizmanto sociālie mediji, piemēram, „Facebook” ir jāsasaista ar skolām, un šajā ziņā lielākie palīgi būs skolotāji.
Johens Špangenbergs (Jochen Spangenberg), izdevniecības „Deutsche Welle” attīstības menedžeris


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.