Abonēšana    Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Vakances izglītības darbā

Mazākumtautību skolas

Laikraksts Izglītība un Kultūra” īstenoja projektu Uzzini par mazākumtautību skolām Latvijā”

Projekta Nr. 2009.LV0061/2-12/24

Projekta īstenotājs: SIA Izdevniecība IKK”

Programma, kuras ietvaros atbalstīts  projekts: Grantu shēma “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana”

Projekta nosaukums: „Uzzini par mazākumtautību skolām Latvijā”

Projekta īstenošanas vieta: Latvija

Projekta izmaksas: kopējās attiecināmās izmaksas  - 31 543, 50 EUR

Projekta mērķis bija informēt sabiedrību par mazākumtautību skolām Latvijā, tā vairojot pilsoniskās sabiedrības informētību par integrācijas iespējām mazākumtautību skolu audzēkņiem un veicinot labās prakses piemēru popularizēšanu.

www.eeagrants.lv

www.lsif.lv

 

system/application/uploads/media/LSIF_logo_labots/eea_financial_mechanism_logo_labots.jpg system/application/uploads/media/LSIF_logo_labots/SIF_logo_krasains_uz_fona_RGB_labots.jpg

 

***

Kas notiek mazākumtautību skolās Latvijā?

Vita Pļaviņa

Ar Sabiedrības integrācijas fonda un Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu EEZ finanšu instrumenta ietvaros laikraksts „Izglītība un Kultūra” no 2009. gada oktobra līdz 2010. gada jūnijam īstenoja projektu „Uzzini par mazākumtautību skolām Latvijā (projekta numurs – 2009.LV0061/2-12/24). Projekta īstenošanas laikā laikrakstā „Izglītība un Kultūra” tika izveidota pielikumu sērija „Uzzini par mazākumtautību skolām Latvijā”. Kopumā savus lasītājus esam informējuši par 116 mazākumtautību skolām, kurām izsakām pateicību par uzdrīkstēšanos iepazīstināt ar sevi. Projekta noslēguma konference notika Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kurā vienkopus pulcējās mazākumtautību skolu direktori un pedagogi, lai klātienē varētu iegūt informāciju par kolēģu veiksmīgāko praktisko darba pieredzi un diskutētu par aktuālākajām problēmām. Visas mazākumtautību skolas savā īpašumā saņēma grāmatu ar informāciju par katru no projektā iesaistītajām skolām. Forumu vadīja eksperts mazākumtautību izglītības jautājumos, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs.

Personību veido arī skola

Apkopojot projekta žurnālistu secinājumus, tika prezentēts viedoklis par desmit, mūsuprāt, svarīgākajiem  jautājumiem. Vaicājot skolu pārstāvjiem, kādas, viņuprāt, ir pilsoniskās savienības priekšrocības, veicinot sabiedrības integrāciju, atbildes bija ļoti dažādas. Ja ir skolas, kur par galveno tiek uzskatīta valsts valodas mācīšana, tad ir arī tādas, kur par svarīgāko uzskata tieši mazākumtautību kultūras un akadēmisko tradīciju saglabāšanu, pilnveidošanu. Ir skolas, kuras nopietni strādā ar vecākiem par integrācijas jautājumu izpratni, tāpat ir skolas, kuras krievvalodīgās vides dēļ par vienīgo priekšrocību var izvirzīt cieņas iemācīšanu – teorētisku vai praktisku.  Kā tas notiek – tas ir pētījuma vērts jautājums. Šādu pretstatu atbildes bija sastopamas visos jautājumos, tieši tāpēc galvenais secinājums – mazākumtautību skolas ir ļoti dažādas un galveno atšķirību tām nosaka izglītības iestādes vadītājs un pedagogi – personības. Pasākumu, kas tiek organizēti skolās pilsoniskās sabiedrības saliedēšanai, ir ļoti daudz, un tie ir dažādi, bet galvenokārt tie ir valsts un reģionālo svētku atzīmēšana, sporta aktivitātes, labdarības pasākumi, projekti, apkārtnes sakopšanas talkas, informatīvās tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, jaunsardze un mazpulki.

Divas reizes vairāk svētku

Skolu pārstāvji atzīst, ka pasākumu skolās ir divas reizes vairāk nekā latviešu skolās, jo jāgodina abu tautu gadskārtu svētki, ir arī pašas skolas iniciētie pasākumi. Sarunās ar skolēniem novērots, ka lielais aktivitāšu daudzums nebūt nenozīmē, ka viņiem radusies izpratne par konkrētās kultūras bagātību. Skolēni uzskata, ka visveiksmīgāk interesi gan par mazākumtautību, gan latvisko kultūru var veicināt ar interešu izglītību; to var radīt arī priekšmetu skolotāji. Mazākumtautību skolas piedāvā gan gadskārtu svētku svinēšanu, gan dažāda veida sadarbību ar muzejiem, citām mazākumtautību skolām ārzemēs, dažādām biedrībām. Tiek arī īstenoti dažādi projekti, notiek ekskursijas un nometnes. Saprotot, ka ne visām skolām mācību organizēšana saistīta ar  kādas tautas kultūras mantojuma saglabāšanu, skolēni atzīst – šādu vērtību apguvē ļoti liela nozīme ir tieši vecākiem. Piemēram, mazākumtautību skolēniem ar latvisko kultūru visspilgtāk saistās tieši Līgo svētki, kas tiek svinēti kopā ar vecākiem un draugiem.

Mūs vieno valoda

Interesanti, ka skolēni par vienu no iemesliem, kāpēc viņiem konkrētā mazākumtautību skola patīk, minēja sadarbību ar vecākiem. Vecāki tiek iesaistīti pasākumos un skolēnu problēmu risināšanā, pirms tās samilzušas. Vai to pietiekami novērtē skola un paši vecāki? Vēl par svarīgu tiek uzskatīta vienādā mentalitāte un skolotāja individuālā pieeja darbam klasē, skolas atvērtība sadarbībai ar pasauli dažādu iespēju nodrošināšanai (interaktīvo tehnoloģiju pieejamība, radošo izpausmju realizēšana valstī). Varbūt tieši tāpēc par galveno priekšrocību, mācoties mazākumtautību skolā, audzēkņi uzskata svešvalodu apgūšanu. Tās tiek apgūtas, lai varētu studēt tēvzemē vai kādā citā valstī – parasti Eiropā. Savukārt latviešu valodas apgūšana lielākoties ir vajadzīga tikai tad, ja skolēns vēlas studēt Latvijā. Protams, tas nav viennozīmīgi, jo atkarībā no pedagogiem personībām bērnā tiek veidota attieksme pret valodas nozīmi un lomu sabiedrībā. Ir liela atšķirība starp skolām, kas ir kādas konkrētas mazākumtautības izglītotājas, un tām, kas vienkārši izglīto skolēnus divās valodās. Liela tāpēc, ka skolēniem, kas mācās iepriekšminētajās skolās, atšķiras izpratne par sabiedrības integrācijas rezultātu šobrīd. Un valodas prasme integrācijā ir svarīga. Nacionālo mazākumtautību skolu un multikulturālo skolu pārstāvji, kas nopietni strādā, sekmējot integrāciju, uzskata, ka integrācija norit veiksmīgi: gan sadarbībā ar vecākiem, gan mācību stundu organizēšanā. Savukārt pārējās mazākumtautību skolās integrācija tiek vērtēta negatīvi, jo: „notiek piespiedu latviešu valodas ieviešana”, ir „integrāciju neveicinoša valsts ekonomiskā situācija”, „pārāk liela krievvalodīgā vide”, „nav vecāku atbalsta, izpratnes par integrācijas procesiem”, „mediji nekorekti ataino procesu”, „latvieši integrāciju uztver kā asimilāciju”.

Sadarbība. Arī ar vecākiem

Veicinot labās prakses piemēru popularizēšanu, projekta noslēguma konferencē par savas skolas darbību piekrita pastāstīt Rīgas 29. vidusskolas, Ventspils 3. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Krāslavas Varavīksnes vidusskolas un Jūrmalas pilsētas Mežmalas vidusskolas pārstāvji. Pēc radošajām prezentācijām pedagogus un skolu direktorus diskutēt aicināja Rīgas Klasiskās ģimnāzijas (RKĢ) skolotāja Gaļina Rafalsone ar savu stāstījumu par etniskās identitātes veicināšanu mazākumtautību skolā un Renata Ļucāne, kas runāja par bilingvālās izglītības dažādību. Viena no interesantākajām G. Rafalsones piedāvātajām tēmām bija saistīta ar RKĢ pētījumu par skolēnu iespējām, vēlmi un reālo rīcību, apgūstot mazākumtautības kultūru. Skolā audzēkņiem tika uzdots jautājums – cik ilgi jūs izmantojat iespēju apmeklēt interešu izglītības nodarbības, pulciņus vai grupu nodarbības, kuru programmas dod jums iespēju padziļināt un papildus izzināt mazākumtautību kultūru, valodu, vēsturi? 73% jauniešu ir apmeklējuši šādas nodarbības no viena līdz trijiem mācību gadiem. Savukārt 64% vecāku, kam tika uzdots jautājums, vai viņu bērns apmeklē skolā nodarbības, kuru saturs ir saistīts ar Latvijā esošo mazākumtautību valodu, vēstures un kultūras zināšanu padziļināšanu, atbildēja, ka nē. Turpmāko foruma sarunu laikā ne reizi vien tika uzsvērts, ka nepieciešama sadarbība ar vecākiem.

Konferences noslēgumā, prezentējot grāmatu, Romāns Alijevs visiem klātesošajiem atgādināja, ka par skolas mērķi vajadzētu kļūt socializācijas saikņu nodibināšanai. Tas savukārt dotu iespēju procesa dalībniekiem vieglāk un pilnīgāk realizēt savas potences.” Tika uzsvērts, ka skolai piemīt arī garīgums, jo tā  nebūt nav tikai vieta, kur bērns lasa, raksta, spēlējas, – tā ir īpaša  jēdzienu telpa”.  Eksperts aicināja kolēģus atcerēties, ka izglītotāju uzdevums ir radīt bērniem tādas situācijas, kur būtu nepieciešams izmantot akadēmiskās zināšanas tieši praktisko problēmu risināšanā.

 

Šeit variet iepazīties ar mazākumtautību skolām par kurām sagatavoti  raksti un ir publicēti laikrakstā "Izglītība un Kultūra"

 

 

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Skolēniem ir svarīgi, lai uzmanība tiek pievērsta ikvienam, tādēļ ir jānovērtē katra paveiktais. Ja, piemēram, ir ieviesusies kļūda, tad kopīgi noskaidrojam, kāds ir iemesls; ja viss ir izdevies, ir jāuzslavē.
Jānis Dūrējs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Ričs un Vija darbā „Aka” parādīti kā nekopēja tēva bērni.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.