Iesūtīja: Ieva Pļaviņa, publicēts: 12.10.2010

Atbild VISC sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža

2010. gada 12.oktobrī Ministru kabinetā tika izskatīts Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 "Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem"". Grozījumu paredz vēstures apguvi saskaņā ar mācību priekšmeta "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" standartiem, nosakot pakāpenisku pāreju uz divu atsevišķu mācību priekšmetu apguvi pamatizglītībā sākot ar 2011./2012.mācību gadu. Kā liecina vēstures mācību satura aprobācijas gaitā iegūtā informācija, atsevišķu mācību priekšmetu "Latvijas vēsture" un "Pasaules vēsture" ieviešana var veicināt pozitīvu skolēnu attieksmi pret Latvijas vēsturi un Latvijas valsts vērtībām. Ar mācību priekšmetu saturu varēs iepazīties www.visc.gov.lv un izdarīt secinājumus par pieeju, kā tas tiek mācīts. Vēstures un nacionālos jautājumus bērni apgūst jau no 1.klases dažādos mācību priekšmetos, it īpaši „Sociālajās zinībās”, kā arī audzināšanas stundās. Gaidu un skautu kustība arvien vēl norit Latvijā, tās aktivitātes, iesaistīto jauniešu skaits ir atkarīgs no konkrētās izglītības iestādes ieinteresētības šo kustību veicināt, IZM , protams, šādas aktivitātes atbalsta. Izglītības iestādēs tiek veiktas arī daudzas citas aktivitātes , piemēram, Vēstures skolotāju biedrība jau vairāk nekā 10 gadus organizē konkursu „Vēsture ap mums”, kas pārbauda skolēnu zināšanas tieši par lokālās vēstures jautājumiem. Vēstures skolotājiem ir iespējams apmeklēt tālākizglītības kursus, tajos pedagogi apgūst arī to, kā mācīt Latvijas vēstures jautājumus. Par darba piemaksām ārpusstundu jomā ir atbildīgs izglītības iestādes dibinātājs – pašvaldība.

Iesūtīja: Sandra, publicēts: 10.05.2010

Atbild Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu, vērtējums ir izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums. No kā izriet, ka skolotājam ir tiesības izlikt vērtējumu skolēnam par mācību procesā iegūtajām zināšanām, prasmēm un iemaņām. Līdz ar to, skolēna
uzvedība netiek vērtēta ar atzīmi.

Savukārt atbilstoši MK 2009.gada 24.novembra noteikumiem Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” ir noteikts, ka skolēna uzvedības noteikumus izglītības iestādē, tās teritorijā un izglītības iestādes organizētajos
pasākumos regulē iekšējās kārtības noteikumi. Šie noteikumi arī nosaka skolēnu atbildību par iekšējās kārtības noteikumu neievērošanu. Skolēna uzvedību izglītības iestādē regulē iekšējās kārtības noteikumi un tajos paredzēta atbildība par noteikumu neievērošanu, tomēr uzvedība nav vērtējama ar atzīmi.

Iesūtīja: , publicēts: 05.02.2010

Atbild Valsts izglītības satura centrs

1. MK noteikumu projekta „Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības
vadlīnijām” izstrādi uzsāka Daugavpils Universitātes 2008.g. pētījuma
"Metodisko materiālu "Obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības
izvērtējums un pilnveides iespējas" izstrāde" darba grupa:

Dr.paed.,prof. I.Jurgena (RPIVA)
Dr.paed., prof. E.Černova (LU)
Dr.paed., prof. E.Krastiņa (DU)
J. Kalmikova Daugavpils 28.PII metodiķe
Mg.paed. I.Valdmane (Liep U)
Mg. paed. L.Kleinšmite (Liep U)
Mg.paed. G.Kadiķe (Liepājas PII „Sprīdītis”)
Mg.paed. S.Kraukle (Izglītības iniciatīvu centrs)
Mg.paed. S.Joma (Jelgavas izglītības pārvalde)
Mg.paed. R.Burceva (Rēzeknes augstskola)
Mg.paed. A.Vindeče (Rēzeknes PII „” Rūķītis”)
Dr paed., prof. E.Volāne (RPIVA)

Pie noteikumu projekta pilnveides darbu turpināja VISC iepirkuma „Mācību
priekšmetu standartu projektu un programmu pilnveide” darba grupa „Sešgadīgo
izglītojamo mācību programmas izstrāde un pirmsskolas izglītības vadlīniju
pilnveide" darba grupa, kurā iekļautas konkursā uzvarējušās pirmsskolas un
sākumskolas speciālistes un augstskolu pasniedzējas:

Mg.paed L.Āboliņa – LU pasniedzēja,
V.Bērtule – Jelgavas PII „Sprīdītis” vadītāja,
Mg.vad.zin .M.Silova – Dobeles novada IP pirmsskolas un speciālās
izglītības speciāliste,
T.Arole – Dobeles PII „Zvaniņš „skolotāja,
Mg. filol.Ļ. Kazakova – Rīgas 2.spec. PII logopēde- skolotāja u n metodiķe,
Mg.paed S.Joma – Jelgavas IP galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības
jautājumos,
Dr paed., prof A.Petere – RPIVA, profesore skolas pedagoģijā,
Mg. paed. R.Purmale – RPIVA lektore, PII „Madariņa” vadītāja.

Darba grupās iesaistītie cilvēki ir runājuši gan ar nepilna laika studentiem
pirmsskolas izglītības programmās, gan ar kolēģiem PII par pirmsskolas
izglītības satura jautājumiem saistībā ar normatīvā dokumenta izstrādi. Par
noteikumu projektu notikušas konsultācijas ar pilsētu un novadu pirmsskolas
izglītības speciālistiem, Pirmsskolas izglītības asociācijas vadītāju,
Nacionālās skolotāju savienības pārstāvjiem.

2. Astoņdesmito gadu vidū Latvijā tika organizēta sešgadīgo bērnu apmācība,
kuras aprobācijas rezultāti bija apmierinoši (projekta realizētāju A.Karules
un A.Lankas atzinumi). Sākot masveidīgi mācīt sešgadīgos bērnus, mācību
kvalitāte kritās, jo bija nepietiekama mācību procesa uzraudzība, kā
rezultātā bija novērojamas atkāpes no ieteikto mācību metožu un paņēmienu
izvēles, iztrūka bērnu diagnostikas. Nav pētījumu par to, ka sešgadīgi bērni
nevari ar savam vecumam atbilstošām metodēm iemācīties lasīt (vārdus un īsus
teikumus) un rakstīt. Eiropas skolu pieredze rāda, ka bērni piemērotā vidē
un piemērotā veidā var labi mācīties lasīt, rēķināt un rakstīt.

2008./2009.m.g. 1.klasē mācījās 11% sešgadīgu bērnu pēc vecāku iniciatīvas.

3. Joprojām pirmsskolas uzdevums ir attīstīt bērna personību, sagatavojot
mācību darbam skolā. Tomēr pirmsskolā arī bērns mācās – gan sadarboties ar
citiem bērniem, gan apgūst dažādas sociālās prasmes, gan mācās orientēties
laikā un telpā. Pirmsskolā daudz bērnu iemācās arī lasīt un rakstīt, jo 4 –
6 gadu vecumā bērnam ir dabiska vēlme izzināt apkārtējo pasauli arī ar burtu
un skaņu palīdzību. Nekādā gadījumā šo vēlmi nedrīkst slāpēt. Gan psihologi,
gan pedagogi teorētiķi atzīst, ka ar rotaļu palīdzību vienkāršā veidā var
apgūt sarežģītas lietas. Tomēr bažas ir par to vai visi pedagogi ir tam
gatavi. To parāda arī Jūsu vēstule.

4. Jūsu minētais arguments „liedzam izbaudīt bērnam bērnību” saprotams
tādējādi, ka bērnam līdz skolas gaitu uzsākšanai ir tikai jārotaļājas tā, kā
pats bērns to vēlas, viņu nekādā veidā neierobežojot un neko nemācot. Tam
nevar piekrist, jo bērnam ir jau līdz skolai jāapgūst daudz dažādu prasmju.
Nosakot kaut vienu apgūstamu prasmi, mēs vairs nevaram runāt par „bērnības
baudīšanu”, jo baudīšana ir beznosacījumu darbība.

Lai nebūtu eksperimentēšanas, sešgadīgo bērnu mācību saturs tiks aprobēts
pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, kur notiek piecgadīgo un
sešgadīgo bērnu mācības.

Iesūtīja: Anna, publicēts: 19.01.2010

Atbild Izglītības un zinātnes ministrija

Saskaņā ar „Pedagogu darba samaksas noteikumiem”, piemaksu līdz 10 procentiem par attiecīgajām mācību priekšmetu stundām nosaka tiem pedagogiem, kuri strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībām izglītības iestādēs, kas īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, kuri integrēti vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Pedagogam arī jābūt normatīvajos aktos noteiktajai izglītībai.

Tātad, šajā gadījumā pedagogs ar bērnu, kuram ir īpašas vajadzības, strādā pēc vispārizglītojošās programmas, līdz ar to piemaksa netiek noteikta.