Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Matemātikā vairāk jādomā, kā!

Autors: Vita Pļaviņa @ 21.12.2010

Matemātikā vairāk jādomā, kā!
Foto: No personīgā arhīva

Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Gunta Lāce nupat ieguvusi doktora grādu matemātikā. Savā promocijas darbā pētījusi Latvijas pamatskolu matemātikas skolotāju kompetenci matemātikas didaktikā. Kopējais secinājums – „skolotāji ir dažādi”, taču galvenās tendences tomēr var iezīmēt.

Kāpēc bija svarīgi pētīt Latvijas matemātikas pedagogu kompetenci?

Pagaidām vairumā projektu, kuros piedāvā izvērtēt skolotāja darbu, kompetence tiek vērtēta, izmantojot vienādus vai līdzīgus kritērijus gan pirmsskolas, gan vidusskolas pedagogiem. Taču pienākumi ļoti nopietni atšķiras, tāpēc ir nepieciešami diferencēti kritēriji. Turklāt visā pasaulē ļoti nopietni pievērš uzmanību matemātikas mācīšanai, tiek pārskatīta mācīšanas metodika un ar to saistītie jautājumi.

 Kādi ir jūsu pētījuma rezultāti? Vai var teikt, ka Latvijas matemātikas pedagogi ir ar pietiekami augstu kompetences līmeni mācīt priekšmetu atbilstoši skolēnu spējām, interesēm, nākotnes vajadzībām?

Skolotāji ir dažādi. Mans pētījums neļauj skolotājiem „salikt atzīmes” par viņu kompetenci, tas parāda kopējās tendences. Kopumā skolotāji māca matemātiku ļoti atbildīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Bieži vien ar to ir par maz, jo pietrūkst zināšanu par to, kā skolēns mācās matemātiku, un prasmju šīs zināšanas izmantot mācību procesa uzlabošanai. Dažkārt skolā strādā arī nekompetenti cilvēki, jo vienkārši nav neviena cita, kas priekšmetu mācītu. Piemēram, es saskāros ar pensijas vecuma skolotājām, kuras vairākus gadus bijušas pensijā, bet ir pierunātas atgriezties. Šajā situācijā viņām ir grūti pārmest to, ka nav iepazinušās ar jaunākajām matemātikas mācīšanas metodēm vai nelieto stundās modernās tehnoloģijas. Daļa skolotāju joprojām māca matemātiku, nerēķinoties ar bērnu, viņa spējām un priekšzināšanām. Bieži skolotāji māca matemātiku kā sastingušu, ārpus cilvēka un neatkarīgi no viņa pastāvošu jēdzienu un sakarību kopumu. No otras puses, viņi sagaida, ka bērni rīkosies ļoti radoši. Tā ir nopietna pretruna, jo skolēna radošums ir jāveicina, skolotājam radoši mācot.

 Kādi secinājumi par mācību procesa plānošanu?

Lai arī jaunais mācību standarts jau vairākus gadus nosaka, kas matemātikā jāapgūst pamatskolas skolēniem, skolotāji to neizmanto, bet savu darbu plāno pēc mācību grāmatām, – tātad pilnībā paļaujas uz mācību grāmatu autoriem. Tāpēc bieži tiek mācītas arī tēmas, kuras skolēniem nemaz nav jāapgūst. Otra lieta ir tā, ka skolotāji plāno galvenokārt tikai to, ko viņi mācīs, bet maz domā par to, ko katrs skolēns reāli iemācīsies, t. i., par skolēnam sasniedzamo rezultātu.

 Viens no kritērijiem, ko esat izmantojusi, – skolotāju prasme daudzveidīgi skaidrot mācību vielu.

Jā, skolotāji cenšas skaidrot daudzveidīgi. Ja viņi zina, kā sadzīviski interpretēt apgūstamos jēdzienus, viņi to vienmēr izmanto. Taču problēma tā, ka šīs interpretācijas bieži vien, maigi sakot, ir neprecīzas. Piemēram, visbiežāk skolotāji negatīvos skaitļus interpretē kā parādus, tajā pašā laikā ir reizes, kad viņi negatīvu skaitli interpretē, piemēram, kā beigtu mušu. Bet ar matemātiku tam nav nekāda sakara! Turklāt, izmantojot šādu pieeju, skolotāji nepievērš uzmanību tam, vai skolēni ir sapratuši interpretāciju, jo skolotājs „lēkā” no savas interpretācijas uz matemātikas uzdevuma saturu un atpakaļ. Šādā situācijā interpretācijas lietošana jēdziena izpratni apgrūtina, nevis atvieglo, īpaši – matemātikā vājākajiem skolēniem. Skolotāji zina, ka skaidrot vajadzētu daudzveidīgi, tomēr viņiem trūkst zināšanu, lai to darītu. Augstskolās netiek pietiekama uzmanība veltīta tam, lai studenti apgūtu, kā skolēnus iepazīstināt ar jaunajiem jēdzieniem. Nav arī attiecīgu mācību līdzekļu; vienīgais man zināmais ir 30 gadus veca grāmata. Šobrīd situāciju cenšas uzlabot projekts „Dabaszinātnes un matemātika”, taču rezultāti, protams, būs redzami tikai pēc gadiem.

Rakstu tā pilnā versijā lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 16.decembra numurā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vai skola ir fiziska, intelektuāla un emocionāla vide, kas palīdz rasties un attīstīties idejām, nobriest drosmei un apņēmībai rīkoties un nostiprināties pārliecībai, ka mācīties nozīmē darīt, kļūdīties, darīt vēl, vēl, vēl un turklāt ar prieku un patikšanu?
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Šis darbs man vairākkārt pieķērās pie sirds un aizkustināja.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.