Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Matemātikā vairāk jādomā, kā!

Autors: Vita Pļaviņa @ 21.12.2010

Matemātikā vairāk jādomā, kā!
Foto: No personīgā arhīva

Valmieras Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Gunta Lāce nupat ieguvusi doktora grādu matemātikā. Savā promocijas darbā pētījusi Latvijas pamatskolu matemātikas skolotāju kompetenci matemātikas didaktikā. Kopējais secinājums – „skolotāji ir dažādi”, taču galvenās tendences tomēr var iezīmēt.

Kāpēc bija svarīgi pētīt Latvijas matemātikas pedagogu kompetenci?

Pagaidām vairumā projektu, kuros piedāvā izvērtēt skolotāja darbu, kompetence tiek vērtēta, izmantojot vienādus vai līdzīgus kritērijus gan pirmsskolas, gan vidusskolas pedagogiem. Taču pienākumi ļoti nopietni atšķiras, tāpēc ir nepieciešami diferencēti kritēriji. Turklāt visā pasaulē ļoti nopietni pievērš uzmanību matemātikas mācīšanai, tiek pārskatīta mācīšanas metodika un ar to saistītie jautājumi.

 Kādi ir jūsu pētījuma rezultāti? Vai var teikt, ka Latvijas matemātikas pedagogi ir ar pietiekami augstu kompetences līmeni mācīt priekšmetu atbilstoši skolēnu spējām, interesēm, nākotnes vajadzībām?

Skolotāji ir dažādi. Mans pētījums neļauj skolotājiem „salikt atzīmes” par viņu kompetenci, tas parāda kopējās tendences. Kopumā skolotāji māca matemātiku ļoti atbildīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Bieži vien ar to ir par maz, jo pietrūkst zināšanu par to, kā skolēns mācās matemātiku, un prasmju šīs zināšanas izmantot mācību procesa uzlabošanai. Dažkārt skolā strādā arī nekompetenti cilvēki, jo vienkārši nav neviena cita, kas priekšmetu mācītu. Piemēram, es saskāros ar pensijas vecuma skolotājām, kuras vairākus gadus bijušas pensijā, bet ir pierunātas atgriezties. Šajā situācijā viņām ir grūti pārmest to, ka nav iepazinušās ar jaunākajām matemātikas mācīšanas metodēm vai nelieto stundās modernās tehnoloģijas. Daļa skolotāju joprojām māca matemātiku, nerēķinoties ar bērnu, viņa spējām un priekšzināšanām. Bieži skolotāji māca matemātiku kā sastingušu, ārpus cilvēka un neatkarīgi no viņa pastāvošu jēdzienu un sakarību kopumu. No otras puses, viņi sagaida, ka bērni rīkosies ļoti radoši. Tā ir nopietna pretruna, jo skolēna radošums ir jāveicina, skolotājam radoši mācot.

 Kādi secinājumi par mācību procesa plānošanu?

Lai arī jaunais mācību standarts jau vairākus gadus nosaka, kas matemātikā jāapgūst pamatskolas skolēniem, skolotāji to neizmanto, bet savu darbu plāno pēc mācību grāmatām, – tātad pilnībā paļaujas uz mācību grāmatu autoriem. Tāpēc bieži tiek mācītas arī tēmas, kuras skolēniem nemaz nav jāapgūst. Otra lieta ir tā, ka skolotāji plāno galvenokārt tikai to, ko viņi mācīs, bet maz domā par to, ko katrs skolēns reāli iemācīsies, t. i., par skolēnam sasniedzamo rezultātu.

 Viens no kritērijiem, ko esat izmantojusi, – skolotāju prasme daudzveidīgi skaidrot mācību vielu.

Jā, skolotāji cenšas skaidrot daudzveidīgi. Ja viņi zina, kā sadzīviski interpretēt apgūstamos jēdzienus, viņi to vienmēr izmanto. Taču problēma tā, ka šīs interpretācijas bieži vien, maigi sakot, ir neprecīzas. Piemēram, visbiežāk skolotāji negatīvos skaitļus interpretē kā parādus, tajā pašā laikā ir reizes, kad viņi negatīvu skaitli interpretē, piemēram, kā beigtu mušu. Bet ar matemātiku tam nav nekāda sakara! Turklāt, izmantojot šādu pieeju, skolotāji nepievērš uzmanību tam, vai skolēni ir sapratuši interpretāciju, jo skolotājs „lēkā” no savas interpretācijas uz matemātikas uzdevuma saturu un atpakaļ. Šādā situācijā interpretācijas lietošana jēdziena izpratni apgrūtina, nevis atvieglo, īpaši – matemātikā vājākajiem skolēniem. Skolotāji zina, ka skaidrot vajadzētu daudzveidīgi, tomēr viņiem trūkst zināšanu, lai to darītu. Augstskolās netiek pietiekama uzmanība veltīta tam, lai studenti apgūtu, kā skolēnus iepazīstināt ar jaunajiem jēdzieniem. Nav arī attiecīgu mācību līdzekļu; vienīgais man zināmais ir 30 gadus veca grāmata. Šobrīd situāciju cenšas uzlabot projekts „Dabaszinātnes un matemātika”, taču rezultāti, protams, būs redzami tikai pēc gadiem.

Rakstu tā pilnā versijā lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 16.decembra numurā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:



Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264