Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Latvijas izglītības sistēmā ir liels cilvēciskais potenciāls

Autors: Daiga Kļanska @ 13.12.2012

Latvijas izglītības sistēmā ir liels cilvēciskais potenciāls
Foto: LETA

Rīgas arhidiecēzes arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs intervijā laikrakstam „Izglītība un Kultūra” uzsver, ka Latvijas izglītības sistēmā ir liels cilvēciskais potenciāls, taču trūkst naudas un mūsdienīgas organizācijas, tādēļ visvairāk ir vajadzīgs konstruktīvs dialogs.

 

 

 

Kā jūs vērtējat Latvijas izglītības sistēmu, jo sabiedrībā aizvien vairāk runā par daudzām un dažādām problēmām un kā tās risināt?

Es domāju, ka mūsu izglītības sistēmā viss nav tik slikti, kā dažiem tas liekas. Izglītības jomā strādā daudz cilvēku, kuri dara to no sirds un kuri vēlas darīt labu un izglītot skolēnus un topošos speciālistus. Mūsu izglītības sistēmā ir liels cilvēciskais potenciāls. Protams, trūkst līdzekļu un mūsdienīgas organizācijas, ko pakāpeniski mēģina ieviest, taču risks pastāv tajā, ka mēģina uzreiz izdarīt visu un dažreiz ieviešot nepārbaudītas lietas, kas varbūt citur ir bijušas veiksmīgas un attaisnojušas sevi, bet mēs, iespējams, neesam tam gatavi, mums ir cita kultūrvide, tradīcijas, var izrādīties, ka tas vienkārši „nestrādā”. Manuprāt, pašlaik visvairāk ir vajadzīgs konstruktīvs dialogs starp visām ieinteresētajām pusēm, nevis divi vai trīs monologi, kur katrs ir pašpārliecināts par sevi, domājot, ka tikai viņam ir taisnība, pārējos nedzird vai negrib dzirdēt, izliekas, ka klausās, bet patiesībā ignorē. Manā dzīvē, cik esmu mēģinājis to darīt un cik man ir izdevies, esmu bijis ļoti gandarīts, kad, sanākot kopā vairākiem cilvēkiem ar atšķirīgiem viedokļiem, mēs runājam tik ilgi, kamēr nonākam pie vienprātības. Arī runājot par izglītības sistēmas reformām, manuprāt, visām ieinteresētajām pusēm jāsāk ieklausīties vienai otrā, jācenšas nebūt paštaisnām, pašpārliecinātām, bet vajag strādāt kopējā mērķa labā.

Vai pašlaik jūs to neredzat?

Varbūt katram atsevišķi ir tāds mērķis, tomēr ir jābūt vienotai stratēģijai mērķa sasniegšanai un katram ir jāpasper mazs solītis pretī. Šobrīd rodas iespaids, ka trūkst ieklausīšanās un gatavības atzīt, ka varbūt man nav 100% taisnības. Ir jāmeklē objektīvs valsts, izglītības sistēmas un tajā iesaistīto kopējais labums – nevis tā, kā „man šķiet”, bet gan izrunāts ar visiem ekspertiem. Ir jāpiesaista neatkarīgi eksperti, nevis tikai domubiedri. Ja nevar vienoties divi eksperti, tad ir jāatgriežas pie jautājuma par mērķiem un jāuzklausa citi eksperti, un tikai tad jāpieņem galīgais lēmums. Risinājumam ir jābūt. Konflikta eskalācija nevienam labumu nenesīs, tā situāciju tikai pasliktinās.

 

Kā jums izdevās izveidot pilotprojektu „Kristīgo vērtību un tradīciju integrācija izglītošanas darbībā Rīgas vispārizglītojošās skolās”, jo bieži tiek atgādināts, ka baznīca ir šķirta no valsts?

Sarunas sāku ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Man ar viņu bija gara, ļoti laba saruna – īsts dialogs, runājām un klausījāmies viens otrā un nonācām pie vienota secinājuma, proti, lai arī baznīca ir atdalīta no valsts, taču ticīgie ir valsts pilsoņi, un vecākiem ir tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu pārliecību. Ja skolu direktori ir ar mieru un ir saņēmuši vecāku piekrišanu, mēs skolās kā pilotprojektu varam īstenot nodarbības, kurās dažāda vecuma skolēni tiek iepazīstināti ar kristīgām vērtībām un tradīcijām. Ministrs deva „zaļo gaismu”. Uzrunājām skolu direktorus. Kopā ar Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu bijām uzaicināti Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā ievadīt konferenci, kas bija veltīta Rīgas Doma skolas 800 gadu jubilejai. Man jau tolaik bija šī projekta ideja, un es Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas direktoram to izklāstīju. Viņš to atzinīgi novērtēja. Uzrunājām arī citu skolu direktorus, pilotprojektu saskaņojām ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Rīgas dome bija ļoti atsaucīga ar norunu, ka mēs ar varu nevienam savas nodarbības neuzspiežam, bet īstenojam tad, ja ir savstarpēja piekrišana. Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta darbiniekiem un studentiem, kuri gāja uz skolām, biju lūdzis to darīt ar vislielāko atbildību un pašatdevi, lai pirmais solis attaisnotu mūsu ieceri. Mana komanda ir veiksmīgi īstenojusi ieceri, jo es saņemu pozitīvas atsauksmes.

 

Kā jūs vērtējat to, ka ministrijas „virza” arī tādus projektus, kas lielākajai daļai sabiedrības nav pieņemami, proti, es runāju par Labklājības ministrijas (LM) no dāņu valodas tulkoto mācību līdzekli „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” pirmsskolas vecuma bērniem, lai it kā veicinātu dzimumu vienlīdzību?

Šī mācību līdzekļa gadījumā to izdeva neīstā ministrija, jo LM iejaucās Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, kura ir atbildīga par mācību līdzekļu izdošanu. Turklāt tika ignorēts lielas sabiedrības daļas viedoklis, jo sabiedrības protesta kampaņa sākās spontāni. Tika ignorētas mūsu tautas līdzšinējās tradīcijas, kas neko tādu neuzskata par normālu. Diemžēl pašlaik tiek mācīti tādi uzskati vai ideoloģija, kas mums ir bijusi sveša. Citur tā ir uzvarējusi un atzīta par normu. Bet tā nav normāla nedz no mūsu tradicionālās kultūras uztveres, nedz arī no kristīgās atklāsmes viedokļa. Tas ir pretrunā ar Dieva atklāto patiesību par cilvēku, viņa identitāti, ģimeni. Ja mūsu valdošās partijas atbalstīs un veicinās šīs ideoloģijas izplatīšanos Latvijā, tās zāģēs zaru, uz kura pašas sēž. Tas nozīmē sašūpot tos morāles un vērtību pamatus, uz kuriem turas mūsu sabiedrība. Tam būs graujošas sekas, ja notiks piekāpšanās dažu lobiju spiedienam šajā jomā. Bažas rada arī jaunākā ziņa par to, ka Sorosa fonds – Latvija ir piešķīris gandrīz 20 000 latu „Papardes ziedam”, lai cīnītos pret kampaņu „Par dzīvību”, kurā tiek aktualizēts jautājums par lielo abortu skaitu Latvijā, tā negatīvajām sekām un aizstāvētas tiesības piedzimt un dzīvot ikvienam bērnam. Viņi ir satraukušies par to, ka tiek ierobežotas reproduktīvās un seksuālās tiesības, jo uzskata – tiesības veikt abortus bez ierobežojuma un seksuāla brīvība ir augstākā demokrātijas forma. Ir svarīgi, lai ministrijas nekalpotu par instrumentu ideoloģisku uzskatu popularizēšanai. Ir jārūpējas par to, lai politiskajā un plašsaziņas līdzekļu vidē nav tādu ideoloģiju diktāts, kas draud sagraut mūsu sabiedrības pamatus un kultūru. Kādreiz bija dancošana pēc komunistiskās partijas ideoloģijas un klanīšanās Maskavas emisāru priekšā. Pašlaik mums draud klanīšanās šauru lobiju emisāru priekšā, kuri ir ieguvuši milzīgu ietekmi Rietumu pasaulē un diemžēl arī Latvijā.

 

Ja premjers Valdis Dombrovskis runā par ekonomisko izaugsmi, vai jūs redzat arī sabiedrības garīgo izaugsmi?

Neskatoties uz to, ka mēs esam izgājuši cauri lielām grūtībām un tās vēl nav beigušās, es tomēr redzu pirmās bezdelīgas – lielu solidaritātes un labestības potenciālu sabiedrībā. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, man tomēr ir iespaids, ka sabiedrībā ir vairāk optimisma, cerības. Savu lomu spēlē arī tas, ka šķiet – dziļākais krīzes posms ir aiz muguras. Cilvēki sāk aizvien vairāk domāt un analizēt, un sabiedrība kļūst pilsoniskāka, proti, cilvēks jūtas līdzatbildīgs par savu valsti, viņš nav marionete populistu grupējuma rokās. Cilvēki ne tikai klausās, ko runā, bet skatās arī, ko dara. Tos, kuru darbi nesakrīt ar vārdiem, – populistus, blēžus, demagogus – un tos, kuri aizstāv izkropļotas ideoloģijas, kuras ārēji var šķist politiski korektas, bet patiesībā zem demokrātijas maskas slēpjas totalitārisms, cilvēki ar legāliem līdzekļiem izstumj ārā no vadošajiem amatiem. Es redzu, ka mūsu sabiedrībā pamazām notiek izmaiņas, un man par to ir liels prieks, un tā ir laba zīme.

 

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Rudens pilnsapulcē jūs ievēlēja par LZA goda locekli. Kāda ir jūsu interese par zinātni?

Man gan neviens oficiāli par ievēlēšanu LZA goda locekļa statusā vēl nav paziņojis. Jāteic, ka zinātne mani vienmēr ir interesējusi, jo īpaši skolas laikā es aizrautīgi lasīju populārzinātniskas grāmatas un sapņoju par kosmiskiem ceļojumiem, citām civilizācijām. Tikai pēdējā brīdī izlēmu studēt nevis kodolfiziku, bet automatizēto vadības sistēmu specialitāti Rīgas Tehniskajā universitātē. Man ir interese par zinātni, un es cienu īstus zinātniekus.

 

Kas, jūsuprāt, ir īsti zinātnieki?

Par īstiem zinātniekiem saukšu tādus, kuri nenodarbojas ar demagoģiju, kuri ir kompetenti savā nozarē un nepretendē uz to, ka zina visu par visu. Svarīgi, lai katrs zinātnieks darbojas savā pētniecības jomā un nesāk pretendēt uz to, ka ir autoritāte arī morāles jomā, kurai tiesības mainīt līdzšinējo morāles vērtību izpratni. Diemžēl arī tādi ir. Tas ir ļoti bīstami, jo īpaši tad, kad runa ir par ģenētiskajām manipulācijām.

 

Šovasar pasauli aplidoja vēsts, ka zinātnieki ir atklājuši Higsa bozonu jeb dievišķo elementārdaļiņu. Vai šis atklājums ir kaut kādā veidā ietekmējis arī Baznīcas dzīvi?

Nekas Baznīcas dzīvē nav mainījies. Tā ir kārtējā elementārdaļiņa, kas ir būtiska, bet tā nemaina būtību, jo Dievs ir visas eksistences pamats. Viņš uztur protonus, neitronus, elektronus, neitrīno, kvarkus ar visām to dīvainībām – un arī Higsa bozonus. Nosacīti var teikt, ka no Dieva viss nāk un Viņš visu uztur, lai ko arī atklātu zinātnieki.

 

Par ko jūs mudinātu domāt šajos Ziemassvētkos, un kādām vērtībām veltīt nākamo gadu skolotājiem, skolēniem, vecākiem?

Ziemassvētkos galvenā vēsts ir: „Un Vārds tapa miesa un dzīvoja starp mums, un mēs redzējām Vienpiedzimušā godību.” Dievs ir tapis cilvēks, un, kā mīlēja atkārtot pāvests Jānis Pāvils II, Vārds, tapdams miesa, noslēpumainā veidā ir savienojies ar katru cilvēku. Dievs ir ienācis cilvēces vēsturē, Viņš ir uzvarējis ļaunumu. Visos tajos, kuri atveras Dievam, ļaunums tiek uzvarēts, savukārt tie, kuri neatveras, netiek lauzti, Dieva klātbūtne viņos strādā no iekšienes, bet pienāks brīdis, kad Viņš atnāks otrreiz, bet ne vairs no ārpuses – Viņš atklāsies no iekšienes, un tad visi ieraudzīs, kas ir kas – no kurienes mēs saņemam dzīvību, un tie, kuri būs cīnījušies pret Viņu, ieraudzīs, ko ir darījuši, bet tas jau būs par vēlu. Kad Dievs izies no apslēptības, kļūs skaidrs, ka morālie likumi un tā sauktais dabiskais likums ir objektivitāte. Tagad mēs to varam saprast vai nu ticībā, vai augsta līmeņa zinātnisku pētījumu rezultātā nonākt pie tā sauktās cilvēkekoloģijas. Ne tikai dabā vajag respektēt likumus, bet jārespektē arī cilvēciskās dabas un dvēseles likumi. „Mozaīkas” un „Papardes zieda” aktivitāšu ļaunums ir tajā, ka viņi vēršas pret to likumu, kas no Dieva ir ielikts un darbojas cilvēka dabā. Viņi grib pateikt „nē, tas ir citādāk” un tā vietā piedāvāt savu programmu, kas ir kā vīruss, kurš inficē cilvēka dabu, sabiedrību. Es novēlu visiem lasītājiem būt par Dieva rokām un muti un atvērties Viņa klātbūtnei. Viņš ir ienācis pasaulē, Viņš ir mīlestība un zina, kas mums ir visvairāk vajadzīgs un kas patiesi nes labumu. Viņš mums to ir devis savā atklāsmē. Es aicinu mūs tam atvērties, jo tikai tā mēs varam gūt īstu piepildījumu. Ja atveries Dievam un Viņā kļūsti laimīgs – tā ir patiesa laime bez paģirām. Tā laime, ko piedāvā lobiji, kuri mēģina iefiltrēt Latvijā viltus vērtības, ir zūdoša, pārejoša un viltus laime. Tas ir skaists auglis, kurš no iekšpuses ir sapuvis. Es novēlu visiem redzīgas acis, dzirdīgas ausis un jūtīgu sirdi uz īstām vērtībām!

 

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izšķiroša nozīme ir tieši mācīšanas metodikai, ko bieži skolotāji nenovērtē. Galvenais nav matemātiskus jēdzienus iegaumēt bez jēgas; galvenā ir izpratne, uzskatāmais priekšstats.
Daugavpils Universitātes mācībspēki


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.