Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

„Dzīvā skola” Praviņās

Autors: Vita Pļaviņa @ 04.08.2011

„Dzīvā skola” Praviņās
Foto: www.raktuves.lv

Jūnijā tika slēgta Tukuma novada Praviņu pamatskola, taču likumsakarīga sagadīšanās radījusi vietā jaunu izglītības iestādi ar daudzsološu nosaukumu – „Dzīvā skola”. Silva Balode ir mamma trīs meitām. Divas no tām izskolotas tā dēvētajās lielajās skolās Tukumā, taču, kopā ar vīru audzinot savu mazāko – sešgadīgo – bērnu, viņa secinājusi: „Tagad bērni ir citādāki – kā spilgtākas personības, ar pieauguša cilvēka apziņu – un man bija stingri jāpiedomā, vai meita varētu mācīties tā, kā to var atļauties skolās ar lielu skolēnu daudzumu.” Tā nāca impulss meklēt citādas izglītības iespējas. Tika atrasta Drustu tautskola, iepazīts tās vadītājs Ojārs Rode, kā arī gūta atziņa, ka tāda skola varētu būt arī Tukuma pusē. Aktīvi interesējoties par iespējamo skolas atrašanās vietu un ēku, ziņa nonāca arī līdz Degoles un Tumes pagastu pārvaldniecei Lidijai Lagzdiņai, kura laipni piedāvāja jauno skolu veidot Praviņu pamatskolā. Varētu teikt, ka Praviņu skolēnu un vecāku sapnis par skolas saglabāšanu ir realizējies.

Saruna ar skolas vadītāju S. Balodi.

Kas ir „Dzīvā skola”?

Tā ir alternatīva izglītības iestāde, kas radīta kā filiāle Drustu skolai „Tautskola „99 Baltie zirgi””. Pirmās filiāles statusu bauda Ikšķiles Brīvā skola, kas jau vienu mācību gadu ļoti sekmīgi nostrādājusi. Reizē ar mums jaunā mācību gada skolas gaitas gatavojas uzsākt arī Mārupes alternatīvās izglītības piekritēji. Mūsu priekšrocības būs individuāla pieeja katram bērnam un citādu mācību metožu pielietojums, kā arī zināšanu izprašana caur praktisku darbošanos. Izvirzot attīstības un izglītības prioritātes – fizisko, emocionālo, garīgo, intelektuālo un sociālo – liela loma ir sadarbībai, tāpēc tiks ieguldīts darbs attiecību stiprināšanā ar vecākiem. Atšķirībā no citām skolām mūsu bērni mācīsies saimēs jeb apvienotajās klasēs, vecākajiem skolēniem strādājot kā skolotāju palīgiem. Paredzēts, ka piecgadīgie, sešgadīgie un 1. klases skolēni mācīsies vienkopus, atsevišķi nodarbībās piedalīsies 2., 3. klases skolēni, cita saime būs 4. līdz 6. klases skolēni un visvecākie skolēni − 7. līdz 9. klase − apvienosies atsevišķā saimē. Šādā modelī attīstās patstāvība, līdzatbildība, bet skolotājam līdz ar to ir jābūt talantīgam menedžerim, lai saprastu, kas kura skolēna attīstībai ir nepieciešams. Liels uzsvars tiek likts uz zināšanu reālo pielietojumu. Daļa metožu paredz integrēti apgūt mācību programmu, kur, piemēram, caur mūziku un ritmiku tiek nostiprinātas matemātikas stundās iegūtās zināšanas. Šīs metodes nav nekas jauns un nebijis, tās ir atzītas daudzās pasaules valstīs kā progresīvas.

Skola savu darbību sāks jau rudenī. Vai visi bijušie Praviņu pamatskolas skolēni mācības turpinās jaunradītajā skolā?

Daļēji, jo iepriekšējo trīs gadu laikā skolēnu vecāki tika, jāsaka, kā ir, aizbaidīti, sakot, ka skola tiks slēgta un nākotnes šeit nebūs. Tāpēc ir vecāki, kas savus bērnus jau laicīgi iekārtojuši citās skolās, bet ir arī tādi bērni, kas atgriezīsies uz mūsu skolu, jo lielajās skolās nejūtas ērti. Pagaidām mācībām pieteikušies 34 bērni, un līdz rudenim ceram sagaidīt vēl sešus skolēnus. Skaidrs, ka vecākiem nepieciešams laiks pārdomām, lai saprastu, kas vispār viņa bērnam ir vajadzīgs un ko alternatīvā skola spēj dot. Atbildot uz neskaitāmas reizes uzdotajiem jautājumiem – ko bērns pēc alternatīvās skolas darīs, kā iekļausies sabiedrībā –, saprotam, ka alternatīvā izglītība nav izprasts jēdziens. Pārsvarā vecāki domā, ka šāda veida izglītības iestādēs nemācās, bet tikai zīmē un dzied, taču izglītības standarts visiem ir viens un katrā skolā vienas un tās pašas zināšanas jāapgūst, vienkārši alternatīvajā izglītības iestādē var atļauties izmantot citādas, bieži vien arī efektīvākas pedagoģiskās metodes. Drustu tautskolas beidzēji uzrāda ļoti labus mācību rezultātus, tas pats sakāms par Jūrmalas alternatīvo skolu; nav pamata apgalvot, ka bērni kaut ko var zaudēt. Bet es nevēlos apgalvot, ka alternatīvā izglītība ir labāka un visiem vajadzētu pāriet uz to. Tā ir piemērota daļai cilvēku, kam, savukārt, nepavisam nav piemērota mācīšanās tā saucamajā parastajā skolā. Tā ir iespēja izvēlēties citādo, ja pats esi citāds. Bērni ir ļoti dažādi, un mums, pieaugušajiem, vajadzētu atrast viņiem piemērotu skolu un mācību metodes, nevis pielāgot bērnu standartam un savām metodēm. Mums centrā ir bērns, nevis sistēma.

Bet vai visi no jūsu skolas tagadējiem skolēniem ir gatavi pieņemt šādus patstāvības nosacījumus?

Protams, ar vecāko klašu skolēniem šāda pieeja neder, bet mazākajiem – gan. Lai arī starp alternatīvās izglītības iestādēm un lauku skolām atšķirība ir minimāla, jo personiska, sirsnīga attieksme un individuāla pieeja lauku skolām ir raksturīga. Tāpat kā Jūrmalas Alternatīvajā skolā, sākumskolēniem esam iecerējuši reizi nedēļā pirmdienās izsniegt pa nedēļu veicamo uzdevumu paketi un piektdienās sagaidīt paveiktā darba prezentāciju. Tas tomēr skolēnus disciplinē patstāvībai un neļauj izsprukt sveikā cauri, sakot: „Ja jau skolotājs mani izsauca vakar, tad tagad divas nedēļas neko nejautās.” Ir normāli, ka visiem skolēniem neder brīvība un patstāvība, tāpēc skolotāja metožu arsenāls ir ļoti plašs. Šī izglītība ir citāda iespēja noteikta veida cilvēkiem, un mēs zinām, ka mūsu skola ir vajadzīga un pie mums nāks tādi bērni, kam vajadzīga tieši tāda skola.

Pilnu intervijas versiju lasiet laikraksta „Izglītība un Kultūra” 28.jūlija  numurā.

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Vai tas, ko mēs gribam redzēt, ir ķeksīšu vilcējs, izpildītājs vai radoša personība, kam uzticam pašu dārgāko – savu nākotni?
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.