Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Drosmīgi lauzis zvērestu klusēt jeb Korporāciju īstenā būtība

Autors: Ilze Brinkmane @ 05.10.2018

Drosmīgi lauzis zvērestu klusēt jeb Korporāciju īstenā būtība
Foto: FOTO: no M. Ruka personiskā arhīva

Kad, laikraksta mājaslapā ievietojuši informāciju par Māra Ruka jaunāko grāmatu „25 gadi sektā”, saņēmām dažādus komentārus, piemēram, „Beidzot ir kāds, kas uzdrīkstējies par šīm organizācijām neklusēt”, „Tad neesmu kļūdījies, ka savējos atrunāju tur iestāties” u. c., nolēmām grāmatas autoru Māri Ruku aicināt uz sarunu par mūža brālībām jeb korporācijām, kurās iestājoties jādod klusēšanas zvērests neizpaust tur notiekošo. Kāpēc tapa šāda grāmata, un ko tā mums vēsta?

 

 

 

Varbūt jau esat pamanījis, ka informācijai par jūsu grāmatu ir dažādi komentāri: daļa jūs atbalsta un slavē, citi ir agresīvi un noliedzoši, uzbrūk jums personīgi. Kā skaidrojat šādu polarizāciju?

Saņemu daudz atzinības par jauno grāmatu, cilvēki ir pateicīgi, jo uzzina svarīgas lietas, kas no sabiedrības tika rūpīgi slēptas, noklusētas un vienlaikus, viņiem pat nenojaušot, spēcīgi ietekmē Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Jā, ir arī ļoti agresīvi, melu un niknuma pilni neslavas celšanas komentāri. Bet tā jau ir tipiska korporantu izpausme, tā viņiem tur, korporācijās, māca rīkoties.

 

Korporācijas gan stāsta, ka ir akadēmiskas un godprātīgas organizācijas ar priekšzīmīgiem biedriem…

Tie ir kārtējie mīti, ko korporācijas izplata. Patiesība ir cita. Par to arī rakstu savā jaunākajā grāmatā. Arī par to, kā mūsdienu Eiropas valstī bankas prezidents var būt no t. s. mūža organizācijas, kurai pavisam nesenā vēsturē ir visciešākais sakars ar masu slepkavībām un atbildība par tām. Savā iepriekšējā grāmatā „Arāja komandas Lettoniapirms pāris gadiem jau parādīju, kā korporanti tepat, Latvijā, vērsās pret pašām neaizsargātākajām grupām: bērniem, sievietēm, veciem cilvēkiem… iznīcināja viņus tiešā veidā. Nesenā vēsture ir jāzina, lai kā korporanti to censtos slēpt. Jā, korporeļi domāja, ka nekas par slepkavībām nedraud.

Savukārt tagad grāmatā „25 gadi sektā” atklāju arī to, kā tāds Rimšēvičs vispār nonāca Latvijas Bankā, kā tika augstajā amatā un kāpēc tik ilgi tur noturējās, „kūrējot” banku „Baltija”, „Parex” u. c. Un vēl par daudzām citām būtiskām lietām ir manā jaunajā grāmatā.

 

Par Ilmāru Rimšēviču ir uzņemta jauna filma…

, bet filma „Baņķieris” neparāda būtisko: Rimšēviča psiholoģiski intīmo mūža brālību un tās lomu viņa gaitās. Visticamāk, filmas veidotāji par to neko nezināja, jo šī informācija tiek rūpīgi slēpta, noklusēta.

 

Kā jūs nolēmāt uzrakstīt šādu grāmatu, kas pamudināja uz to? Jūs šajā organizācijā bijāt 25 gadus?

Grāmatā jau skaidroju, ka „ilgi jāatveseļojas man bija no tās slimības, kas saucas sekta „Lettonia””. Korporācijā „aizkavējos” aptuveni 22 gadus, pārējos trīs – jau kā cilvēks ārpus korporācijas, bet nav tik vienkārši – izstājos un esmu brīvs. Sektas ietekme ir ļoti stipra, tā piesārņo cilvēku ar korporelisko domāšanas veidu, un paiet laiks, kamēr no tā atbrīvojas.

 

Ko nozīmē korporeliskais domāšanas veids?

Tas ir bīstams. Visizteiktāk tas izpaužas cilvēku un sabiedrības šķirošanā: korporeļos un nekorporeļos jeb – viņu leksikā – īpašajos un mežoņos. Bet tā ir tikai viena no izpausmēm. Grāmatā esmu detalizēti un ar piemēriem parādījis, kā atšķirt un pazīt korporeli.

 

Citēšu no jūsu grāmatas: „Tā ir kā atkarība – iekausējies sektā, cilvēks visu pielāgo tai, pasauli uztver korporeliskajā domāšanas veidā: ja vēsturnieks, tad vispirms korporelis, ja politiķis, baņķieris, ierēdnis, tad vispirms korporants.” Atceros 90. gadus Latvijas Universitātē (LU), tad pēc skaļi sludinātajām korporāciju devīzēm to mērķi bija cēli un diženi – par tēviju, darbīgumu, godaprātu utt.

Grāmatā parādu arī tos dažādos mītus, ko sabiedrībā izplata korporācijas. Viņi paši it kā saka, ka veicina draudzību, cieņu, labu uzvedību, dzimtenes mīlestību, bet tur redzēju gluži pretējo. Korporācijas kultivē atriebību, aroganci, cinismu, izskauž empātiju, cilvēcīgumu un patiesas draudzības jūtas. Tur valda vien klajš aprēķins, cilvēks ir kā skrūvīte sektas mehānismā un kalpo tās labuma guvējai kliķei.

Korporācijas ir ļoti nopietnas sektas ar aizklātu, necaurredzamu darbību, slepeniem lēmumiem, mistiskā „visas zemes valdnieka”, visvarenā „buršu gara” pielūgšanu, izmantojot maģijas elementus un rituālus. Ļoti uztraucoša ir tendence, ka viņi ar aicinājumu stāties korporācijās meklē ceļu jau pie vidusskolēniem. Skolotājs ir ļoti atbildīgs amats, un arī skolu direktoriem vajadzētu būt ļoti vērīgiem un uzmanīgiem, verot skolu durvis cilvēkiem, kas ierodas un par kaut ko aģitē. Ja skolotājs zina par šo organizāciju patieso būtību un riskiem, par to, kas var notikt ar jauniešiem, kas tajās iestāsies, tad gan varam sākt runāt arī par viņu līdzatbildību.

 

Grāmatā pieminat arī LU rektoru Indriķi Muižnieku un viņa savdabīgos publiskos izteicienus par studentu sadalījumu un jaušamo zemtekstu, ka, piemēram, studentes, kuras ir korporācijā, ir īpašākas par citām.

Tas nav tikai zemteksts, LU rektors korporeļu izdevumā, ko viņi bez maksas reklāmnolūkos izdala studentiem, skaidri pauž, ka viņš studentus šķiro. Rektors Muižnieks pazemojoši izsakās par daudziem LU jauniešiem, kas nav korporācijās. Varbūt viņš, pats būdams korporelis, citādi nemaz runāt nedrīkst, jo ir iejūgts savas korporācijas grožos, bet vai tas ir normāli, ka tā notiek demokrātiskā Eiropas Savienības valstī un valsts (tātad mūsu visu) dotētā augstskolā?

Ir dzirdēts arī par stipendijām, ko piešķir korporācijas…

Jā, korporeļu stipendijas ir kā siers slazdā. Bēdīgi slavenā I. Rimšēviča ilggadējais juridiskais padomnieks Roberts Rūsis no Lettonia” reklamējas kā viens no t. s. LU mecenātiem. Bet tās ir stipendijas ar noteikumu bojāt savu un citu dzīvi, t. i., ar prasību būt aktīvam korporāciju biedram. Ne jau panākumi studijās vai vienkāršs atbalsts ir galvenais šādu stipendiju piešķīrējiem, bet gan tas, cik cilvēks ir pakļāvīgs korporeliskajām sektām un izmantojams to vajadzībām.

 

Esat zinātņu doktors, erudīts, loģiski domājošs cilvēks, tādēļ vēlos izprast, kas jūs tomēr tik daudzus gadus noturēja korporācijā. Kādēļ pats tajā iestājāties?

Iestājos, būdams jauns students, 90. gadu sākumā. Toreiz iestāties bija grūtāk, bet sektu sistēma vēl nebija tik drastiska kā vēlākajos gados. Tad iestāties kļuva daudz vieglāk, jo notika pat intensīva vervēšana, izmantojot arī mācībspēku, skolotājus. Kad tur stājos, biju naivs ideālists, noticēju meliem, ka „Lettoniair atmodas ideālu nesēja, kas turpina Ata Kronvalda iesākto. Tikai iestājies uzzināju, ka ar Kronvalda idejām tur nav nekāda sakara, gluži pretēji… Bet to cilvēks saprot tikai tad, kad jau ir ieslīdzis šā paveida sektantiskajās korporācijās.

 

s rakstāt, ka par to visu jums bija jāzvēr klusēt, bet atzīstat, ka patiesība nevar būt drauds un grāmata zināmā mērā ir atbildība par mūsu valsti.

Jā gan. Korporācijas ir viltīgas. Ar klusēšanas zvērestu sekta jaunos biedrus apmuļķo. Tu nezini, par ko zvēri. Tikai pēc zvēresta nodošanas tevi iepazīstina ar slepenotajiem likumiem, piespiež tos iekalt un ielāgot. Bet tie likumi vēršas gan pret cilvēktiesībām, gan pret brīvo gribu, gan pret Latvijas Satversmi. Korporācijās pat ir speciāls un stingrs šo slepenoto likumu eksāmens, kas obligāti jānokārto. Kas izkrīt, kārto vēl un vēl. Tur ir pamatīga psiholoģiska apstrādāšana. Jaunus studentus iemāna sektā un ar šo tumšo, ezoterisko zvērēšanu it kā savaņģo uz mūžu. Tie nav kā laicīgo amatu zvēresti (ārstu, tiesnešu vai armijas, kad ir skaidrs, par ko un kam zvēri), tie nav arī laulāto apsolīšanās baznīcā, kad arī cilvēkam ir skaidrs, par ko un kāpēc viņš zvēr. Korporeļu zvērests ir skaidri nedefinētā buršu gara mistikas piepildīts rituāls rēgainu sveču gaismā, kas tur tiek nosaukts par svētu, jeb, kā man nesen teica viens kristiešu priesteris, korporāciju zvērests līdzinās solījumam kalpot sātanam. Korporāciju darbība liecina, ka tā ir taisnība – gan mūsdienās, gan vēsturē tās ir vērstas uz nopietnu personības un sabiedrības destrukciju.

 

Vai tiešām pirms jums neviens nav iedrošinājies iebilst pret korporācijās notiekošo? Laikā, kad runājam par demokrātiju un caurredzamību visās jomās…

Latvijā diemžēl trūkst objektīvas informācijas par korporācijām. Ir tikai daudzas pašu korporeļu sarakstītas pašslavinošas grāmatas, raksti utt. Korporācijās ir arī angažēti vēsturnieki un žurnālisti, kas uzbur dažādus mītus un uztur tos. Latvijas kontekstā tikai daži nopietni pētnieki atklājuši šā paveida korporāciju patieso iedabu. Viens no tiem ir profesors Haralds Biezais, kas darbojās Upsālas un Bonnas universitātēs. Viņš faktoloģiski pierāda korporācijas „Lettonia” traģisko un destruktīvo ietekmi gan uz agrāko latviešu luterāņu baznīcu, gan uz sabiedrību un valsti. Ir arī vēl citi Latvijā labi zināmi cilvēki, kas jau agrāk ir asi vērsušies pret korporācijām un to ietekmi. Arī par to es plašāk rakstu grāmatā „25 gadi sektā”, piemēram, par Eduardu Veidenbaumu, Raini, Kārli Ulmani un citiem.

 

Grāmatā rakstāt: „Cieši sadarbojoties ar korporantiem, cilvēks nemanot uzsūc viņu domāšanas veidu. Spilgts piemērs ir ne vien Solvita Āboltiņa mūsdienās, bet arī Māris Gailis, kurš tolaik aktīvi steidza aizstāvēt Riteni un viņa iznīcinošo labklājības politiku.” Daudz nezināmu faktu sniedzat par tādiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem kā Vaira Vīķe-Freiberga, Dace Melbārde, Kaspars Gerhards, Raivis Dzintars, Kārlis Streips Par ko, jūsuprāt, būtu jāaizdomājas, kas ir tas neatgriezeniski ļaunākais viņu rīcībā? Vai tas, par ko rakstāt – „„Izcilajiem” buršu gara pielūdzējiem viss atļauts, pārējie ir plebeju „mežoņi” un nav tā vērti, lai par tiem aizdomātos kādās morāles normās”?

Sabiedrība ilgu laiku nezināšanas dēļ uzticējās skaistiem saukļiem, solījumiem, kas diemžēl izrādījās vien maska. Skolas tiek slēgtas, skolotāju algas ir mazas, cilvēki no Latvijas aizbrauc… Kopš Latvijas atjaunošanas, kopš 90. gadiem, pie varas ir bijuši korporeļi. Tie ātri sabrāļojās ar kompartijas funkcionāru alkatīgāko daļu, Latvijā drīz pēc atmodas ieguva varu, ministru portfeļus. Valsts drošības komitejas kombinatori sen saprata, ka aizjūras korporāciju „mūža brāļi” skaisti māk runāt visas tautas vārdā, bet demokrātiju pamatos necieš. Piemēram, kultūras ministre Dace Melbārde taču piedalās valdības sēdēs un ļoti labi zina par valsts baiso ārējo parādu, par mikroskopisko sociālo nodrošinājumu, pedagogu atalgojumu, tomēr uzstājīgā cinismā pieprasa šķērdēt neskaitāmus miljonus t. s. simtgades dzīrēm uz mūsu rēķina… Viņi laikam cer, ka cilvēki ir lētticīgi, apmuļķojami ar „prievītēm”, neskatīsies uz viņu darbiem, vien klausīsies saukļos.

 

Neesmu bieži pamanījusi, ka kāda CV būtu ierakstīta darbība šādās mūža organizācijās? Kāpēc tā?

Arvien vairāk atklājoties patiesībai par šīm organizācijām, to biedri cenšas slēpt piederību tām. Bet kāpēc, piemēram, cilvēks, ja kandidē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam, neatklāj savu piederību šīm mūža brālībām ar slepenotajiem likumiem? Tik necaurredzams pasākums izskatās…

Kad beidzot izstājos no sektantiskās korporācijas „Lettonia”, korporeļu izpratnē nomainīju savu īpašo statusu pret mežoņa lomu un kļuvu par vienkāršu cilvēku. Un tagad esmu tāds pats vienkāršs cilvēks kā mēs visi. Ar grāmatu „25 gadi sektā” esmu mēģinājis kompensēt savu kādreizējo naivo un pat stulbo sektantisko īpatnību – ieteikt cilvēkiem stāties korporācijās. Redzot, kas notiek Latvijā, mans atklātais vēstījums ir arī atbildība par valsti un cilvēkiem. Latvijas simtgadība bija īstais laiks, lai šāda grāmata iznāktu.

Komentāri:




Zinaīda

28.10.2018 7:37

Paldies Ruka kungs Jums par drosmi un ļoti labu grāmatu!

Kārlis

11.10.2018 11:45

Re, kā korporeļi komentāros cepas par to, ka ilgus gadus viņu pucētie mīti par “labo slavu” nu plīst un jūk, jo nav tam visam bijis nekāda pamata. :) Un skat, atkal jau cenšas, cik nu var reklamēties un vervēt jauniņos savās sektu rindās. Cik zinu par korporācijām un to vidi, tad droši varu teikt, ka NEKAD nav iespējama objektīva saruna ar cilvēku, kas vēl ir korporācijās ( redzu komentāros, ka kādsi ierosina intervēt arī kādu korporeli..), jo viņi vienkārši nedrīkst neko sliktu teikt par tām sektām, jo ir zvērējuši tām uzticību. Ja to pārkāpj, ir bargi sodi.

Oskars Keišs

11.10.2018 10:11

Kāpēc saka, ka slēpj piederību? Es ar to lepojos un vienmēr esmu lepojies! Mūsu fil! entomologs Dr. Andrejs Grīnbergs (1916-2008) pateicoties korporāciju saitēm pārcieta padumjos gadus, jo viņi turējās kopā (zoologs fil! Egons Tauriņš, veterinārārsts fil! Dr. Arvīds Vīksne u.c.)

Komentārs par vecākajiem komentāriem

11.10.2018 9:54

Dažādu LU nekustamo īpašumu pārdošana un rosība Torņkalnā. Vai bebrs?

Grāmatā jau pateikts

11.10.2018 9:45

Ruks izstājās un viņu pēc tam vēl izmeta.

kpsc

11.10.2018 9:00

Nez, ko tas puisis sapīpējies? Viņam tagad pēc žanra klasikas youtubē savs kanāls būtu jāuztaisa, kur ar folijas cepurīti galvā jāstāsta visas briesmīgi slepenās lietas par korporeļiem, ķirzakcilvēkiem un jauno pasaules kārtību.

Alfrēds

11.10.2018 1:19

Tttt

Ilgvars

10.10.2018 23:29

Ruks Ruku intervēja? :))
Jāpiezīmē, ka Ruks nevis izstājās, bet tika izmests pēc tam, kad atklājās, ka viltojis dokumentus, lai raustu sev kabatā.
Šis viss ir tikai atvēmiens par taisnīgi saņemto sodu.
ruk ruk :)

Interesents

10.10.2018 18:54

Ļoti interesanta intervija. Bet objektīvai izvērtēšanai trūkst kāda korporeļa intervija. Redzot no visām pusēm būtu skaidrs vai ir vērts stāties vai nē.
Un varbūt varat norādīt kur lai meklē LU rektora izteicienus? Arī citu augstskolu rektori ir korporācijās? Tagad jāpārdomā savu studiju izvēli.
Kur lai meklē informāciju?

Jānis

10.10.2018 17:32

Izskatās, ka cilvēks atradis kā nopelnīt naudu

Jānis

10.10.2018 17:31

liekulis

jūlis

10.10.2018 17:10

dirš

Aldis

09.10.2018 17:42

Tad nu gan rektoriņš tai LU. Laikam tikai LV kas tāds iespējams.

Ilga

08.10.2018 11:10

Tas, ko intervijā izlasīju par rektoru, tā ir bīstama tendence universitātē, kas būtu jānovērš.

Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Svarīga ir nevis varu–nevaru domāšana, bet atbilde uz jautājumu „vai es to gribu?”. Tad cilvēks pats kļūst par savas dzīves saimnieku.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.