Man nevajag, lai apkārt staigā 23 mazas Ratinīkas kopijas! [0]

Autors: Vita Pļaviņa @ 04.01.2012.

Ivetai Ratinīkai ir 33 gadi. Pa dienu viņa ir skolotāja Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, pa nakti dzejniece. Strādājusi gan reklāmas aģentūrā, gan kā pasniedzēja augstskolā, piedalījusies dažādos pētniecības projektos, publicējusi recenzijas par literatūru presē. Patlaban reizēm „Radio NABA” stāsta par aktuālāko literatūrā, sadarbojas ar „Iespējamās misijas” literatūras skolotājiem un visbeidzot – teju ik piektdienu ceļo pa Latvijas skolām, ar bērniem runādama par mūsdienu literatūru. Par pēdējo projektu „Izglītības inovācijas balvā” saņēmusi skatītāju atzinību.

lasīt tālāk

Psiholoģe Dace Freiberga: „Bērna uzvedība ir ģimenes spogulis” [0]

Autors: Inese Matisāne @ 17.11.2011.

Bieži vien sabiedrībā ir maldīgs priekšstats par psihologa vietu un lomu skolā. Daudzi jauc psihologu ar psihiatru. Skolas psihologs neizraksta zāles, bet palīdz krīzes situācijās, ja cilvēks pats ir motivēts pārmaiņām, intervijā laikrakstam „Izglītība un Kultūra” uzsver Rīgas 28. vidusskolas psiholoģe, biedrības „Esi brīvs!” psiholoģe–geštaltterapeite Dace Freiberga.

lasīt tālāk

Ceļā uz modernāku mācību procesu skolotājiem – Skolas.lv [4]

Autors: Madara Bērziņa @ 29.09.2011.

Pašlaik intensīvs darbs rit pie izglītības informācijas vietnes Skolas.lv attīstības 2. kārtas, kurā paredzēts Skolas.lv izveidot par daudzfunkcionālu un kompaktu darba vidi skolotājiem, skolēniem, viņu vecākiem un skolu vadībai.

Saruna ar projekta Skolas.lv īstenotāju AS „Datorzinību centrs” valdes priekšsēdētāju Andri Ķikānu.

lasīt tālāk

Leģendas nenomirst – tās atdzimst [0]

Autors: Inese Matisāne @ 25.08.2011.

„Skola, kas iemācīja patstāvīgu pieeju darbam,” – tādu Rīgas Komercskolu atceras bijušie audzēkņi. „Tur bija daudz brīnišķīgu, gaišu, neatkarīgu, ar privātu iniciatīvu apveltītu cilvēku.” Pēc vairāk nekā gada piespiedu klusēšanas skola atdzimusi jaunā kvalitātē – kā tālmācības vidusskola. Pēc atjaunotās Rīgas Komercskolas direktores, ilggadējās ģeogrāfijas skolotājas Ilzes Beļinskas vārdiem, Rīgas Komercskolas lielākā vērtība ir audzēkņi.

 

lasīt tālāk

„Dzīvā skola” Praviņās [0]

Autors: Vita Pļaviņa @ 04.08.2011.

Jūnijā tika slēgta Tukuma novada Praviņu pamatskola, taču likumsakarīga sagadīšanās radījusi vietā jaunu izglītības iestādi ar daudzsološu nosaukumu – „Dzīvā skola”. Silva Balode ir mamma trīs meitām. Divas no tām izskolotas tā dēvētajās lielajās skolās Tukumā, taču, kopā ar vīru audzinot savu mazāko – sešgadīgo – bērnu, viņa secinājusi: „Tagad bērni ir citādāki – kā spilgtākas personības, ar pieauguša cilvēka apziņu – un man bija stingri jāpiedomā, vai meita varētu mācīties tā, kā to var atļauties skolās ar lielu skolēnu daudzumu.” Tā nāca impulss meklēt citādas izglītības iespējas. Tika atrasta Drustu tautskola, iepazīts tās vadītājs Ojārs Rode, kā arī gūta atziņa, ka tāda skola varētu būt arī Tukuma pusē. Aktīvi interesējoties par iespējamo skolas atrašanās vietu un ēku, ziņa nonāca arī līdz Degoles un Tumes pagastu pārvaldniecei Lidijai Lagzdiņai, kura laipni piedāvāja jauno skolu veidot Praviņu pamatskolā. Varētu teikt, ka Praviņu skolēnu un vecāku sapnis par skolas saglabāšanu ir realizējies.

Saruna ar skolas vadītāju S. Balodi.

lasīt tālāk

Ja skolotājs izturas pret skolēnu ar cieņu, to pašu arī saņem pretī [0]

Autors: Linda Tunte @ 09.06.2011.

Klienti. Tā skolēnus, ar kuriem ikdienā strādā, uzrunā Gunita Kauliņa, skolu psiholoģe, kura strādā Alojas Ausekļa vidusskolā un Valmieras Pārgaujas pamatskolā, taču viņas vārds un pieredze izskan plašāk par šīm divām minētajām skolām. Skolēni ir viņas klienti, ar kuriem tiek strādāts piecas dienas nedēļā.

lasīt tālāk

Mediju pedagoģijas aktualitāte Latvijā [1]

Autors: Vita Pļaviņa @ 31.03.2011.

Lai arī jēdziens „mediju pedagoģija” Rietumeiropā zināms jau no 20. gadsimta 70. gadiem un īpaši Somijā un Vācijā tā ir attīstīta joma, Latvijā mediju pedagoģija ir mazpazīstama. Pirmā mērķtiecīgā zinātniskā izpēte Latvijas Universitātē datējama ar 2004./2005. studiju gadu. Mediju pedagoģijas eksperte profesore Zanda Rubene Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļā par mediju pedagoģiju stāsta izglītības filozofijas kursā un audzināšanas kursā pedagogu studiju programmā. Topošā vispārīgās pedagoģijas doktore Andrita Krūmiņa jau vairākus gadus pedagogu tālākizglītības kursos māca skolotājiem mediju pedagoģijas pamatus.

lasīt tālāk

Lai augstskola nav tikai ieskrietuve pēc darba! [0]

Autors: Linda Tunte @ 10.03.2011.

Liela daļa studentu baidās sevi aizstāvēt, cīnīties par savām ērtībām, kvalitatīvāku izglītību, jo diemžēl tas var negatīvi ietekmēt viņu sekmes un studijas. Bet ir arī tādi, kas nebaidās un aktīvi piedalās visos procesos, aizstāv studentu tiesības ne tikai konkrētajā augstskolā, bet arī valstī kopumā. Tāds ir Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks – drosmīgs, mērķtiecīgs un gudrs.

lasīt tālāk

Pārvēršot izglītības kvalitāti kvantitatīvos rezultātos [0]

Autors: Vita Pļaviņa @ 16.02.2011.

Jaunais vidusskolēnu centralizēto eksāmenu (CE) rezultātos balstītais reitings mūs sagaida jau šā gada novembrī. Sarunā reitinga izstrādātājs, Draudzīgā aicinājuma fonda vadītājs Jānis Endele pauž pārliecību – izglītības kvalitāti pārvēršot kvantitatīvos rezultātos, nedrīkst pazaudēt svarīgāko – iegūtās zināšanas.

„Skolu galvenais uzdevums ir dot zināšanas. Ja vēlamies objektīvi novērtēt šo skolu spēju, tad citas datu bāzes valstī bez CE rezultātiem nemaz nav. Esam noteikuši, ka CE rezultātus vērtēsim ģimnāziju, pilsētu vidusskolu, lauku vidusskolu, arodvidusskolu, tehnikumu, mūzikas un mākslas skolu, kurās iegūst vidējo izglītību, iespējams, arī vakarskolu vidū.”

lasīt tālāk

Būs vien jākūņojas laukā no saviem ierastajiem priekšstatiem [0]

Autors: Vita Pļaviņa @ 13.01.2011.

Zane Ozola, privātās vidusskolas „Patnis” valdes priekšsēdētāja, gada nogalē atgriezās no starptautiska izglītības samita Dohā, ko otro gadu organizēja Kataras Izglītības, zinātnes un sabiedrības attīstības fonds. Sākotnēji Zane bijusi latviešu valodas skolotāja, bet nu jau daudzus gadus viņa darbojas skolvadības jomā. Samitā Zane meklēja atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvija nespēj krasi uzlabot savas valsts izglītības sistēmu un pārvaldību. Galvenās atziņas saistāmas ar varas decentralizāciju, skolu autonomiju, teorijas tuvināšanu praksei un skaidru attīstības redzējumu; tas šobrīd strāvo arī Latvijas pedagogu un izglītības politikas veidotāju vidū.

lasīt tālāk