Viss notiek!

Autors: Vita Pļaviņa @ 24.11.2010

Foto: M.Pakulis

Tehniskās zinātnes kļūst vēl populārākas

„Aktivitāte tehniskās jaunrades pasākumos gan Rīgā, gan Jelgavā ir augusi viennozīmīgi,” tā secina Aija Riepniece no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu parlamenta. Šogad darbam darbnīcās jau iepriekš bija pieteikušies 300 dalībnieki. „Ja pagājušo gadu uz pasākumiem vairāk nāca mazie bērni ar vecākiem un omītēm, tad šoreiz jau ir vidusskolēni un pamatskolēni, kas reāli izmanto savas zināšanas un iemācās kaut ko jaunu,” stāsta Aija. Rīgas lielākā tehniskās jaunrades centra „Annas2” direktores vietniece izglītības jomā Edīte Dmuhovska-Grava apstiprināja, ka šogad centrā mācās 1666 bērni, no kuriem aptuveni 1400 apmeklē tieši tehniskās jaunrades nodarbības. „Interese par šo jomu vienmēr ir bijusi stabila, taču šogad audzēkņu skaits ir tiešām palielinājies.” Lai arī bērni no „Annām” šoreiz nepiedalās sacensībās un pasākuma disciplīnās, viņi ir šeit, RTU, un ar interesi vēro, kā veicas domubiedriem no citām izglītības iestādēm.

Matīss Stunda no Rīgas 64. vidusskolas 12. klases kopā ar pārējiem diviem komandas biedriem veido ūdensratu, kas spētu ražot elektroenerģiju no ūdens tecēšanas enerģijas. Jo lielāku jaudu ūdensrats spēs saražot, jo lielākas izredzes būt labākajiem.

„Es nācu, jo zināju – būs interesanti, un tā arī ir. Pēc vidusskolas studijas turpināšu RTU, jo tehniskās zinātnes man interesē,” saka skolnieks. Lai arī mājās Matīss neko vēl nav radījis, jo īsti nesanāk laika, viņš viennozīmīgi atzīst, ka skola spēj iedot pilnīgi visas nepieciešamās zināšanas, lai to varētu darīt. „Skolā īstenībā visas pamatzināšanas iedod fizikā un matemātikā, vajag tikai gribēt paņemt tās, un viss notiek.”

 Dzīve kā zinātne jau 2. klasē

Ķīmijas darbnīcā vispirms jāaizpilda teorētisks tests šifra atslēgas atrašanai, kas atklāj, kādi reaģenti un kādā veidā darbā izmantojami, lai izveidotu darbīgu putu vulkāna modeli no virtuvē atrodamām izejvielām: miltiem, augu eļļas, dzeramās sodas, etiķa, trauku mazgājamā līdzekļa, pārtikas krāsas un citām vielām. Dalībniekiem jāuzzīmē sava modeļa darbības shēma un jādemonstrē modeļa darbība disciplīnas vadītājam.

Eksperimentā piedalīties ieradies arī Eduards Sarma kopā ar mammu Evitu. Eduards mācās Rīgas 85. vidusskolas 2. klasē. „Man ļoti gribas kļūt par zinātnieku. Es jau arī mājās eksperimentēju, piemēram, ar roku un kāju krēmu, zīmuļiem, ūdeni, eļļu, un reizēm kaut ko arī uzsildu. Man gribas uztaisīt pretdegšanas līdzekli. Viens eksperiments man vēl joprojām stāv burciņā neattaisīts no pagājušā gada. Lai vēl pastāv, tur labi visam jāsajaucas kopā,” spriež zinātkārais Eduards. Viņaprāt, lai kļūtu par zinātnieku, jau 2. klasē jāmācās matemātika, latviešu valoda un reizēm sociālās zinības, „jo tur dažreiz arī māca kaut ko drusku, drusku par eksperimentiem”. Kad Eduards kļūs par zinātnieku, viņš noteikti padomās par tādas ierīces izgudrošanu, kas varētu izņemt un ielikt televizorā lietas. „Piemēram, skatoties Simsonu multeni, es varētu izņemt ārā Simsonu,” Eduards saka. Viņa mamma Evita priecājas par dēla aizrautību: „Man patīk, ka viņš tā darbojas! Dēls jau no piecu gadu vecuma piedalās zinātnieku naktīs, ar interesi sekojis līdzi darbībām visās laboratorijās un, jāatzīst, arī atceras visu.”

 „Man patīk mašīnbūve un autoremonts”

Elīna Neilande no Rīgas 1. valsts ģimnāzijas 11. klases tehniskās jaunrades dienās pirmo reizi mūžā ļāvās izaicinājumam konstruēt transportlīdzekli. Mehānikas darbnīcā katram dalībniekam individuāli jārada transportlīdzeklis, ko var ripināt pa trasi, kas ir izveidota kā slīpa plakne. Dalībniekam ir iespēja izvēlēties riteņu daudzumu savam transportlīdzeklim – divus, trīs vai četrus. Atkarībā no izvēlētā transportlīdzekļa riteņu skaita dalībnieks saņem attiecīgu materiālu kopumu, no kura veidot transportlīdzekli. Lai atbalstītu dalībniekus, ir izveidoti rasējumi un daži transportlīdzekļu paraugmodeļi. Taču ar pieejamajiem materiāliem, izmantojot savu fantāziju, dalībniekiem ir jārada interesanta dizaina transportlīdzeklis, jo dalībnieku veikums tiek vērtēts pēc trīs kritērijiem: precizitāte, transportlīdzekļa veiktais attālums un dizains.

„Es pirmo reizi konstruēšu mašīnu,” atzīst Elīna un smaidot paskaidro, ka „tas taču ir tik interesanti!”. „Man pat zinātniski pētnieciskais darbs ir saistīts ar mašīnām un motocikliem, jo tajā pētu motociklu trikus (Freestyle motocross tricks). Tāpat, kā veicot pētniecisko darbu, arī šodien, lai es varētu radīt mašīnu, skolā noteikti jāapgūst rasēšana un fizika. Un mums to pietiekami labā līmenī iemāca.” Elīna konstruē mašīnu no trīs riteņiem un dizainu sola diezgan sportisku. „Par spēju un idejām vispār radīt reālu dizainu man jāpasakās manas skolas vizuālās mākslas skolotājai, jo viņa mums mācīja domāt. Arī rasēšanā mēs esam konstruējuši savu sapņu māju un radījuši maketus, tāpēc tagad man šī pieredze noder.” Prātojot par savu nākotni, Elīna atzīst, ka var sevi iedomāties nodarbojoties ar tehniskām lietām. „Man patīk mašīnbūve un auto remonts. Varbūt darbošos saistībā ar šo jomu,” spriež jauniete no Rīgas 1. valsts ģimnāzijas.

 Simulācijas palīdz apgūt programmēšanas valodu

Lai piedalītos programmēšanas disciplīnā, jauniešiem bija jābūt zināšanām par vektoriem un kinemātiku. Dalībnieki tehniskās darbnīcas norises laikā iepazinās ar programmēšanas labirinta spēles dziņa arhitektūru un programmēšanas valodu C# un veidoja skudru pūžņa vadības algoritmu, kas dalībniekiem sacensībās ļauj izveidot pēc iespējas lielāku pūzni un savākt tajā maksimāli daudz pārtikas. Katram dalībniekam tika dotas 30 skudras, un, tāpat kā skudru karos, par uzvarētāju kļūst tas, kura skudras izdzīvo visilgāk. „Līdz ar šīm simulācijām mēs apgūstam programmēšanas valodu, ko iemācījāmies,” stāsta Arvīds Bugoveckis no Iecavas vidusskolas 10. klases. Arvīds piedalījās jaunrades dienās, jo ļoti gribēja apgūt jauno C# programmēšanas valodu. „Mums Iecavā nav programmēšanas pulciņu, tāpēc jāiztiek ar zināšanām, ko var iedot informātikas stundās. Man tas šķiet svarīgi, jo datora izmantošana ir atkarīga tikai un vienīgi no programmēšanas prasmēm. Bet bez datora jau mūsdienās dzīve nav iedomājama.” Arvīds prot sastādīt vienkāršas programmēšanas programmas, piemēram, lai atvieglotu sev matemātikas uzdevumu risināšanu, uztaisījis programmiņu, kas, ievadot skaitli, ļauj iegūt skaitļa dalītājus.

Taču nebūt nav tā, ka Arvīds caurām dienām sēž pie datora. Viņam patīk lodēt dažādas lietas un taisīt radiovadāmās mašīnas. „Nākotnē es gribētu iemācīties vairākas programmēšanas valodas un varbūt pat uzsākt studijas saistībā ar programmēšanu vai ķīmijas tehnoloģijām,” spriež Arvīds un secina, ka galvenais, lai kaut ko atklātu un radītu, tomēr ir patstāvīga darbošanās, jo „reizēm tas, ko skolā māca, tā īsti nemaz nenoder šādai reālai darbībai mājas apstākļos”.

 Japāņiem – sumo, latviešiem – hokejs

Mālpils vidusskolas 9. klases skolnieks Dmitrijs Lucevičs kopā ar diviem komandas biedriem darbojas robotikas darbnīcā, veidojot sumo robotu. Tam patstāvīgi jāsacenšas ar līdzīgas kategorijas citiem robotiem, ievērojot klasiskos godīgas sumo cīņas noteikumus. Robots ir iedarbināms ar pogu, pēc kuras nospiešanas tam jāsāk piecu sekunžu laika atskaite. Tās laikā robots nedrīkst kustēties – lai dotu laiku pretiniekam sagatavoties. Robota mērķis ir autonomi atrast un izgrūst pretinieku no ringa, kas ir 88 cm diametrā. Zaudē tas, kurš pirmais izkrīt no ringa.

Par šo japāņu sporta veidu Dmitrijs uzzinājis televīzijā, uzmanīgi vērojot sacīkstes. Savukārt interese par mehāniku radusies pašdarbībā. „Man patīk izpētīt dažādas shēmas, kā tās darbojas. Tiklīdz izpēta, tā taču var radīt kaut ko jaunu! Mājās esmu palīdzējis labot sadzīves tehniku, protams, ne visu, bet man patīk, ka varu ko sataisīt.”

Tā kā tagad puišiem nācās izprast sumo sporta veidu, lai varētu uzbūvēt sumo robotu, jautāju, ko varētu izgudrot, prezentējot latviešu kultūru. „Tas noteikti arī būtu sporta veids, piemēram, hokejisti ar mirgojošiem „Dinamo” uzrakstiem. Varētu būt arī kādi latviešu ornamenti, mirgojoši. To noteikti var uztaisīt pats, jo es nekādus pulciņus neapmeklēju, taču skolā varbūt noder mazliet matemātika, lai sastādītu shēmu un aprēķinātu lielumus, bet vispār man patīk visu izzināt pašam. Turklāt fizikā par elektroniku vēl tikai mācīs,” atbildēja skolnieks.

Tehniskās jaunrades dienas piecās Latvijas pilsētās norisinās jau otro gadu. Šķiet, savu mērķi sasniegušas, jo pasākuma organizatori vēlējās rosināt sabiedrības, it sevišķi pamatskolas un vidējās izglītības iestāžu jauniešu, interesi par inženierzinātnēm, kā arī attīstīt jauniešu teorētiskās zināšanas un uzlabot prasmes tehniskajās disciplīnās. „Tehniskās jaunrades dienas 2010” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar RTU Studentu parlamentu. Pasākums tiek īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta „Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma” gaitā, to līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Savienība.