Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Mūzikas loma bērnu un jauniešu dzīvē

Autors: Mg. paed. Ilga Millere @ 13.04.2012

Mūzikas loma bērnu un jauniešu dzīvē
Foto: Raitis Puriņš/DIENA/LETA

Muzikāls ir ikviens bērns, un, tāpat kā māksla, arī mūzika izglīto sajūtas. Mūzika attīsta ļoti dažādas sfēras, tā palīdz pilnveidot telpisko apjausmu, atšķirt dzirdes signālus. Tās klausīšanās un kāda instrumenta spēle un apgūšana ir problēmu risināšanas aktivitāte. Kā mūzikas klausīšanās, tā muzicēšana nozīmē sistēmu atrašanu vai veidošanu un problēmu risināšanu.

Muzikālā domāšana pati par sevi ir metaforiska jeb tēlaina, jo tā aiz sevis vienmēr liek sadzirdēt kaut ko nozīmīgu, saturiski piepildītu. Lai skaņu kombinācijas sāktu darboties kā mūzika, tajās iekodētā jēga ir jāatšifrē. Apziņa no savām dzīlēm izceļ virspusē un piesaista skaņu simbolam atbilstošu atšifrējumu – kultūras simbolu, kurš ietver dzīves un tēlainu konkrētību. Pūles, kas ieguldītas šī analoga meklējumā, sekmē ne vien muzikālās domāšanas attīstību, bet domāšanas attīstību vispār.

            Ārsts Dr. Artis Žeigurs ir izpētījis un grāmatā „Kā veicināt bērna prāta spējas” aprakstījis, ka jau septiņos mēnešos bērns spēj izšķirt skaņas ar pustoņa starpību. Tātad tas ir īstais laiks, lai sāktu mācīt bērnu dziedāt. Dziedāšanai, ar to domāju, ka dzied bērns, nevis pieaugušais, var būt nepārvērtējama nozīme bērna liktenī.

            Dziedāšana attīsta muzikālo dzirdi un tādējādi arī dzirdes uztveri, bet, attīstoties tai, savukārt attīstās dzirdes atmiņa, kas ir vēl nozīmīgāka. A. Žeigurs uzsver, ka dzirdes uztvere jāattīsta tāpēc, lai bērns skolā dzirdētu, saprastu un iegaumētu, ko stāsta skolotājs.

            Attīstot dzirdes uztveri, sākumā, kamēr tā vēl ir lēna, arī mums jādzied nedaudz lēnāk nekā vēlākā posmā. Velkot garas skaņas, nepieciešams arī acu kontakts, un, tiklīdz manīsim, ka bērns cenšas atdarināt mūsu dziedāto, priecāsimies, lai bērns redz, ka esam ļoti aizkustināti par veikumu, lai mazulim rastos stimuls censties. Vislabākos panākumus var gūt, ja bērnā spēsim modināt pašvērtības apziņu – es mēģinu, man iznāk, tātad es to jau varu. Ļoti labi ir uzslavēt bērnu: es redzu, ka tu centies; tev izdevās labi; pamēģini vēlreiz, iznāks vēl labāk.

            Tā kā līdz gada vecumam bērns vēl nespēj darboties citos muzicēšanas veidos, tad centīsimies attīstīt tieši skaņu uztveršanas iemaņas, jo pamazām vien bērns sāks uztvert mūziku arī atbilstīgi tās saturam un raksturam.

            2–4 gadu vecumā rodas interese par muzikālu darbošanos. Atbilstīgi mūzikai bērni  izrāda spilgti kontrastējošas emocijas – pauž dzīvesprieku, jautru vai mierīgu noskaņu. Bērns ar pieaugušo palīdzību var nodziedāt nelielus motīvus un melodijas. Vidēji četros gados viņš ir ieguvis pusi no savām prāta spējām.

            5–6 gadu vecumā paaugstinās uztveres asums un jūtīgums, izceļas dzirdes attīstības individuālās īpatnības; nostiprinās balss aparāts, dzirdes un balss koordinācija, kļūst noturīgākas intonācijas. Bagātinās bērnu muzikālā domāšana, intelektuālās spējas, bet atšķirīgas ir dzirdes un muzikālās uztveres spējas.

Jau viens no pirmajiem latviešu metodiķiem mūzikā –  Bebru Juris (1859–1951) – teicis, ka dziedāšanai skolas mācību procesā jāieņem pirmā vieta pēc mātes valodas: Dziedāšana ir māksla, vecākā un pilnīgākā no visām mākslām. Viņa ir tikpat veca kā pati cilvēce. Dziedāšanā harmoniskā vienībā sasaistās mūzika un dzeja, viena otru papildinādamas, viena otru, kur vajadzīgs, izceldamas. Mākslai piemīt daiļojošs, audzinošs spēks. Dziedāšana veicina cilvēka fiziskās, garīgās, tikumiskās, estētiskās un sabiedriskās tieksmes un spējas. Dziedot vingrinās elpošanas, balss, dzirdes un redzes orgāni. Caur vingrināšanu tie attīstās un izdaiļojas un tādā kārtā top spējīgāki pilnīgāki kalpot savam uzdevumam. Dziedāšana nekavē, bet veicina indivīda  attīstību.”

 

Mūzikas attīsta visus intelekta veidus

Mūzikas ietekme iespējama ar veselu izteiksmības līdzekļu kompleksu – skaņkārtas izjūtu, tembru, dinamiku, metroritmu, kā arī radošo darbību. Mūziku bieži uzskata par papildu, sekundāru priekšmetu. Esmu pārliecināta, ka mūzika jāiekļauj pamatpriekšmetu sarakstā no 1. līdz 12. klasei, jo tā ir unikāls cilvēka intelektu attīstošs veids, kas uzlabo spēju apgūt ikvienu mācību priekšmetu. Mūzikas stundās vienlaicīgi varam attīstīt visus intelekta veidus.

 

Valodnieciskais (lingvistiskais) intelekts

Lai papildinātu vārdu krājumu, iztēli un emocionalitāti, mūzikas stundās varam attīstīt valodniecisko (lingvistisko) intelektu ar šādiem paņēmieniem:

·                     tautasdziesmu un dziesmu dziedāšana ar tekstu (mācīšanās no galvas, jo tas trenē atmiņu);

·                     tautasdziesmu vārdu jēgas skaidrošana (piem. zvārguļu jostiņa, pūrs u. c.);

·                     tautasdziesmu skandēšana;

·                     pārrunas par dzirdēto skaņdarbu;

·                     eseju, pasaku, dzejoļu sacerēšana, klausoties mūziku;

·                     krustvārdu mīklu sastādīšana (piemēram, par latviešu tautas instrumentiem);

·                     diskusijas par mūzikas stiliem.

 

Loģiski matemātiskais intelekts

Matemātiski  loģiskais  un   muzikālais  intelekts  ir  savstarpēji  saistīti, jo,  mācoties  spēlēt  kādu  mūzikas  instrumentu,  vienkārši  klausoties  klasisko  mūziku  (it  sevišķi Volfganga Amadeja Mocarta mūziku), cilvēkam  paaugstinās  intelekts. Lai labāk izprastu matemātikas un mūzikas sakarību, ir svarīgi apgūt intervālu attiecības. Intervāls  mūzikā  ir  divu skaņu augstuma (skaņu svārstību biežuma) attiecība, bet  matemātikā  pielieto  intervālu  metodi,  lai  uz  x  ass  atzīmētu  to  skaitlisko  vērtību  kopu,  kuri  der    atrisinājumi. Mūzikas un matemātikas saistībai ir vēl daudzi piemēri par šāda veida sakarībām daudz sarežģītākā līmenī. Piemēram, mūsdienu elektroniskā mūzika, ieraksti CD un DVD, kuru pamatā ir ciparu tehnika, kas veido skaņu matemātiski, no augstākās matemātikas formulām reducējot līdz parastiem pirmreizinātājiem.

Loģiski matemātisko intelektu attīsta visi uzdevumi, kas saistīti ar ritma un melodijas improvizāciju, kā arī citi uzdevumi:

·                     izveidot skanošo žestu partitūru noteiktā taktsmērā;

·                     pabeigt melodijas vai ritma uzdevumu;

·                     papildināt trūkstošo ritma uzdevumā;

·                     analizēt mūzikas valodu;

·                     minēt un sastādīt krustvārdu mīklas.

Šie uzdevumi veicina abstrakto, deduktīvo, induktīvo domāšanu, sarežģītu darbību veikšanu, attiecību un sakarību izpratni.

 

Vizuāli telpiskais intelekts

Tas ietver jutību pret krāsu, līnijām, formu, veidolu, telpu un attiecībām starp šiem elementiem. Vizuāli telpiskais intelekts saistīts ar prāta tēlu veidošanu, grafisko zīmējumu izpratni, uztveri no dažādiem skatu punktiem:

·                     attēlu, gleznu, video vērošana, skanot mūzikai;

·                     mūzikas izteikšana krāsās;

·                     partitūru, nošu materiāla vizuālais noformējums;

·                     skaņdarbu mūzikas izteiksmes līdzekļu raksturojums;

·                     klases noformējums, kas rosina veikt radošu darbību.

 

Ķermeņa kustību (kinētiskais) intelekts

Tas ietver tādas kinētiskās spējas kā koordinācija, izveicība, spēks, elastība un ķermeņa reakcijas ātrums, kā arī izteiktas taustes sajūtas, prāta un ķermeņa kustību saistību, ķermeņa valodas kontroli, mīmiku, ķermeņa darbības pilnveidi:

·                     kustību improvizācija, skanot mūzikai;

·                     rotaļdziesmas;

·                     dziesmu dziedāšana ar skanošo žestu partitūras pavadījumu u. c.

 

Muzikālais intelekts

Tas saistīts ar jutību pret muzikālā skaņdarba ritmu, melodiju, tembru un skaņu augstumu, kā arī jutīgums pret apkārtējām skaņām, cilvēka balsi utt. Cilvēks, kurš ir apveltīts ar šīm spējām,

·  labprāt dzied, kustas mūzikas pavadījumā;

·  prot improvizēt, radoši lietot dažādas skaņas;

·  izprot mūzikas izteiksmes līdzekļu izmantošanas loģiku, attīstības pamatprincipus;

·  labāk iemācās likumus, formulas, ja tos var nodziedāt, ritmiski pārveidot.

 

Dabaszinātniskais  intelekts

Tas attīsta spēju saskatīt un atšķirt dažādas lietas reālajā lietu pasaulē. Skolēni mūzikas stundās

·  dzied dziesmas un tautasdziesmas par dabu, dzīvniekiem;

·  apmeklē komponistu dzīvesvietas un muzejus;

·  labprāt šķiro un atlasa faktus par komponistu dzīvi un daiļradi.

 

Pašizpratnes (intrapersonālais) intelekts

            Šis daudzpusīgā intelekta veids dod iespēju koncentrēties savās domās – domāšana kā prāta pilnīgākā izpausme. Cilvēks izzina sevi pašu un spēju darboties, kā arī apzinās motivāciju, temperamentu un vēlmes, pašdisciplīnas spējas un pašcieņu. Cilvēks, kurš ir apveltīts ar šīm spējām,

·                     rūpīgi pārdomā un analizē notikušo un pārdzīvoto;

·                     pazīst sevi;

·                     atskaņo savus sacerētos skaņdarbus;

·                     ir apveltīts ar stipru gribasspēku.

 

Saskarsmes (interpersonālais) intelekts

Šis daudzpusīgā intelekta veids paredz īpašas indivīda spējas saskarsmes jomā: uztvert un atšķirt citu cilvēku garastāvokli, motivāciju, emocijas un nodomus. Intelekts ietver arī jutīgumu pret citu cilvēku sejas izteiksmi, balss pārmaiņām, žestiem, kā arī spēju orientēties attiecībās ar cilvēkiem un sadarboties ar apkārtējo sabiedrību. Cilvēks, kurš ir apveltīts ar šīm spējām,

·                     labprāt klasē strādā grupās;

·                     spēj dziedāt ansambļos, korī;

·                     korī izprot diriģenta verbālo un neverbālo informāciju;

·                     spēj ietekmēt citus ansambļa vai kora dziedātājus;

·                     veiksmīgi risina konfliktsituācijas.

Ievērojot skolēnu individuālās intelekta spējas, iespējams veicināt motivāciju mācīties, jo, izmantojot dažādus paņēmienus, skolēnos rodas interese. Un, ja katrs skolēns klasē ir atradis kādu uzdevuma veidu, kurā viņš ir īpaši sekmīgs, tad rodas arī ticība saviem spēkiem, interese arī turpmāk aktīvi darboties.

 

Mūzikas uzdevums

Emocionālo pārdzīvojumu vislabāk var sasniegt ar mūzikas palīdzību. Mūzikas stundas ir viens no faktoriem, kas īpaši sekmē emociju pilnveidošanos. Šajās stundās svarīga ir skolēnu muzikālā darbošanās – izjūtot spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu dziedāšanas brīdī, bērnā sāk veidoties pilsoniskuma apziņa un izpratne par to.

Tieši ar mūzikas palīdzību vislabāk var izpildīt šādus uzdevumus: veidot izpratni par ģimeni, māju, dzimteni, valsti; mācīt skolēnus svinēt svētkus, ievērot savas tautas tradīcijas un iepazīstināt viņus ar citu tautu tradīcijām; veidot skolēnos izpratni par savu nacionālo kultūru; veidot skolēnos izpratni par citām pasaulē dzīvojošām tautām un to kultūru daudzveidību.

Uzskatu, ka ieaudzināt skolēnos mīlestības jūtas pret savu dzimto zemi, tautu visvienkāršāk var tieši ar dziesmas un tautasdziesmas palīdzību. Gudrus vārdus un terminus skolēni neuztvers un nesapratīs tik viegli kā, piemēram, dainu četrrindi, kurā visi vārdi saprotami un aiziet līdz sirsniņai:

Skaista mana tēvu zeme

Par visām zemītēm,

Plaši lauki, zaļi meži,

Zilis jūras ūdentiņš.

Dziedot tautasdziesmas, jūtama arī paaudžu saistība. Mēs dziedam to, ko mūsu vecvecmātes un tēvi dziedājuši pirms simtiem gadu un senāk. Mēs esam atbildīgi par to, lai ap bērniem būtu vairāk labā, gaišā, bagātinošā.

Dziedāšanas vienreizīgumu raksturo mūsu dzejnieks Imants Ziedonis: Varbūt dziesmas iekšēji koncentrētā enerģija un ansamblī vai korī saskaņotais unisons ir mūsu tautas vēsturiskās veselības uzturētājs.”

Komentāri:




Citi lasītāji iesaka:


E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Brīdī, kad centralizētajā eksāmenā pazuda daiļliteratūras teksta analīze, lai imitētu veiksmīgu integrāciju, jo eksāmens ir jākārto arī mazākumtautību programmas apguvušajiem, krietni vien saruka arī literatūras stundu skaits skolās, pārdalot tās par labu valodas apguvei vai eksaktajiem priekšmetiem.
Iveta Ratinīka, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Satiekoties ar šādu problēmu, es nezinu, kā es sevi vestu.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.