Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr.5 (537)

Nr.5 (537)

Elektroniskā PDF versija



2.83 EUR


Apmaksas veids: piesakies sistēmai
vai ievadi kontaktdatus

Pēc maksājuma veikšanas nopirktais izdevums lejupielādēsies jūsu datorā. Jūs saņemsiet arī e-pasta ziņojumu ar saiti uz elektronisko izdevumu (lai lejuplādētu dokumentu, pieteikšanās sistēmai ir obligāta).

Abonēt avīzi

Lasi internetā

Savulaik īstenotajai sešgadnieku reformai – tikai negatīvas sekas

Ideja sūtīt uz skolu sešgadniekus nav nekas jauns, šādu priekšlikumu virzīja arī kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, taču, sabiedrības un izglītības nozares profesionāļu iebildumu dēļ, ideja netika īstenota. Taču ir bijis periods, kad sešgadnieku reforma tika ieviesta. 1982. gadā projekta darba grupā piedalījās arī Rīgas 200. pirmskolas izglītības iestādes vadītāja Astrīda Lukina, kas tolaik bija bērnudārza metodiķe un piedalījās reformas ieviešanas un īstenošanas izvērtēšanā. Šodien, atskatoties uz projektu, vērtējot bērnus, kas aizgājuši skolā no sešiem gadiem, mums nebija neviena pozitīva aspekta, ko uzsvērt. Pēc pāris gadiem ideju atcēla, bet kaitējums bērniem jau bija nodarīts.

Uz skolu no sešiem vai septiņiem gadiem – vecāku pieredzes stāsti

Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas virzītā ideja par skolas gaitu uzsākšanu ar sešu gadu vecumu ir izsaukusi plašas diskusijas sabiedrībā, tostarp ir savākti 11 000 paraksti par to, lai tiktu saglabāta esošā kārtība, kad bērni skolas gaitas uzsāk ar septiņu gadu vecumu, ar retiem izņēmumiem sešu vai astoņu gadu vecumā pēc vecāku ieskatiem. Virkne izglītības nozares profesionāļu uzsver, ka esošā kārtība ir visatbilstošākā, jo bērni ir dažādi, arī viņu gatavība uzsākt skolas gaitas ir ļoti individuāla. Pieredzē par to, kad bērns ir gatavs uzsākt mācības skolās, dalās divas māmiņas ar atšķirīgiem stāstiem. 

Sešgadnieks skolā var justies psiholoģiski apdraudēts

 

Laikā, kad medijos izskanējis apgalvojums, ka visi skolu direktori it kā atbalsta ieceri sūtīt uz skolu sešgadniekus, vēlos iebilst, ka tomēr ir virkne direktoru, kuri tam nepiekrīt, norādot, ka skola, kāda tā ir pašlaik, nav piemērota tik maziem bērniem. Uzskatu, ka vispirms ir jādomā par mazo bērnu emocionālo drošību, kas, sūtot viņus skolā kopā ar pusaudžiem, varētu būt apdraudēta.

 

 

 

 

Lasi avīzē

AKTUĀLI

Valdībā sāk skatīt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā

Ministru kabineta komitejas sēdē 5. martā sāka skatīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, ko IZM valsts sekretāru sanāksmē pieteica pagājušā gada jūlijā.

Rīgas skolās plaukst „PuMPuRS”

Par projekta pirmajiem ieguvumiem un secinājumiem stāsta Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa un izglītības atbalsta nodaļas vadītāja Inese Štekele.

VIEDOKLIS

Par vērošanu, novērošanu un pieaugšanu

„Pieaugšana var nozīmēt arī atcerēšanos, kā tas ir – būt bērnam,” atgādina Aija Tūna.

KONFERENCE

Skolotāji ir satraukušies par Latvijas nākotni

Latvijas Universitātes (LU) 76. starptautiskās zinātniskās konferences „Cilvēks un tehnoloģijas, izglītības kvalitāte” plenārsēdē LU docente Dr. paed. Ieva Margeviča-Grinberga un profesore Dr. paed. Indra Odiņa stāstīja par veikto pētījumu, kā jauno kompetenču pieeju izglītībā uztver skolotāji.

REFORMA

Neesam bijuši tukšā vietā un nedrīkstam pazaudēt sevi

Lielās idejas ir steigā pārrakstītas un slikti tulkotas. Rodas iespaids, ka pašiem galvā ir ķite. Latviešu valodā ievazā svešvārdus, angļu valodas vārdus, tiek radīta īpatnēja hibrīdvaloda, tādēļ runāto un rakstīto nesaprot ne skolotāji, ne vecāki. Māc šaubas, vai Latvijā saprotam, ko runājam un domājam.

ATZINĪBA

Panākumu gūšana ir saistīta ar grūtību pārvarēšanu

Šogad Ekselences balvu bioloģijā saņēma Līga Ragaine no Madonas Valsts ģimnāzijas. Skolotājas darba pieredze ir 34 gadus ilga, un tie visi ir nostrādāti Madonā – Madonas pilsētas 1. vidusskolā un Madonas Valsts ģimnāzijā. 14 gadus paralēli darbam Madonā L. Ragaine strādā arī Bērzaunes pamatskolā.

REFORMA

Ar idejām vien nepietiek, tām jāpārtop reālā saturā

Lai skolotājs izstrādātu savu programmu, ir jāzina, kam pievērst uzmanību un kā strādāt tālāk, bet patlaban pieejamais materiāls ir vien ideju apkopojums. Manuprāt, uz tā pamata vēl nevar izstrādāt izglītības standartus un iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai šajā pavasarī.

Lielākoties dzirdēts vērtējums „brāķis” un „bērnus tur kāds ir redzējis?”

Grūti sagaidīt kvalitāti, ja tas ir reizi mēnesī sanākušu piecu cilvēku pāris stundu sarunu vidēji aritmētiskais rezultāts.

Dzimto valodu nedrīkst mācīt kā svešvalodu

„Ceru, ka tik ilgi gaidītā izglītības satura reforma tomēr tiks izstrādāta un balstīta uz ilglaicīgu un Latvijas situācijai atbilstīgu pētījumu pamatiem,” pauž Vineta Poriņa.

Vecāki pauž satraukumu par jauno izglītības saturu un vecāku lomu tajā

Skola ir bērna pirmā sabiedrība, vieta un vide, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ģimenē mantotās un saņemtās vērtības sakristu ar skolas vērtībām.

IESPĒJA

Aprīlī notiks matemātikas, tehnoloģiju, dabas un inženierzinātņu atklājumu nedēļa

Tā ir iespēja piedalīties konkursā un būt starp tiem 30 skolotājiem, kuri jūnija nogalē dosies uz Briseli, lai viesotos pie „Scientix” komandas un iepazītu nākotnes klasi.

KULTŪRA

Filma „Paradīze 89” jeb Stāsts par ceļu uz brīvību

Patlaban kinoteātros ceļu pie skatītājiem ir uzsākusi režisores Madaras Dišleres filma „Paradīze 89”. Tā tiek pieteikta kā piedzīvojumu filma bērniem, bet drīzāk var pārfrāzēt un teikt, ka mēs visi nākam no savas bērnības.

GRĀMATPLAUKTS

Par ceļiem un mācībām domājot

RSU docētāji izdod grāmatu par psiholoģisko atbalstu skolēniem

Jauns izdevums: „Tā viņi te runā. Ceļojumi pa apdraudētām valodām”

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Būs jaunas profesijas, un tur varēs palīdzēt tikai radošās industrijas, radošie prāti, tāpēc, domāju, ir būtiski mācīties ieraudzīt neredzamo.
Kristīne Šulce, J. Simsona Madonas Mākslas skolas direktore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.