Nr.5; 2012

VIEDOKLIS/ KOMENTĀRS

Reformu iespējamie labumi

Projektu nedēļa skolās

Februāris tradicionāli Latvijas skolās ir projektu nedēļas mēnesis, kad skolēniem ir iespēja papildināt zināšanas un pilnveidot iemaņas un prasmes patstāvīgā, radošā un no tradicionālām mācību formām brīvā veidā. Arī skolotājiem tā ir iespēja radoši plānot darbu un īstenot ikdienas darbam mazāk raksturīgas darba formas un metodes. Projektu nedēļas būtība ir ļaut skolēniem apgūt pētnieciskās darbības iemaņas, strādāt patstāvīgi, attīstīt darba plānošanas, izstrādes un prezentēšanas prasmes. Tā ir iespēja saistīt mācības skolā ar praktisku ārpusklases un ārpusskolas pieredzi. Protams, ka šādu darbību vadīšana no skolotājiem prasa papildu slodzi un radošuma aktivizēšanu, tāpēc noderīga var būt dalīšanās pieredzē un idejās. Laikraksts „Izglītība un Kultūra” aptaujāja Latvijas skolu pedagogus par projektu nedēļas norisi – katra skola atrod sev piemērotāko darba formu un pieeju.

SVARĪGI

Ķīlis: Pirmajās 100 dienās pieņemts svarīgs lēmums – neturpināt šķiest ERAF naudu puspabeigtiem projektiem

Skolās ekonomiku kā atsevišķu obligātu priekšmetu tik drīz nemācīs

AKTUALITĀTES IZGLĪTĪBĀ

Iesaka izveidot darbavietas un paredzēt finansējumu skolotāju palīgiem

Šovasar Rīgā likvidēs divas vidusskolas un vienu bērnudārzu

Pieteiktās Ķīļa reformas rada pretrunīgu reakciju

Šonedēļ Ministru prezidenta Valda Dombrovska valdībai aprit 100 darbības dienu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) V. Dombrovska trešās valdības, tostarp izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa, 100 dienās paveikto novērtējusi ar
atzīmi „vāji”. Iedzīvotāju „cirpšanas kurss”, ko apzīmē ar gada nevārdu „fiskālā konsolidācija”, un izglītības un zinātnes nozares ekonomiskās krīzes „upuris” 133,7 miljonu latu apmērā ir radījis nopietnu apdraudējumu tās kvalitatīvai attīstībai un ilgtspējai.

NUMURA TĒMA

Bilingvālā izglītība

Gaidāmais referendums par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai tuvojas
nokaitētā politiskajā gaisotnē. Saprotams, ka arī bilingvālās izglītības programmas īstenošanas gaita ir auglīga zeme, lai ienāktos bagātīga sūru konfliktu raža. Pagājušajā
nedēļā medijos tika aktualizēts jautājums par mazākumtautību skolotāju profesionālās sagatavotības līmeni un motivāciju mācību stundās īstenot bilingvālās izglītības modeli.
Arī laikraksts „Izglītība un Kultūra” vēlreiz „pieskaras” jautājumam par mazākumtautību
skolās īstenotajām izglītības programmām, mēģinot palūkoties uz šo procesu bez vajadzības ieņemt vienas vai otras „puses” pozīcijas.

PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBA

Sveiciens Valentīndienā!

Pašdarinātas spēles un rotaļlietas

Sporta svētki „Ziemas prieki” (5–6 gadus veciem bērniem)

„Meža skola” ziemā

AKTUĀLI

Prasības pirmklasniekiem interpretē atšķirīgi

Gandrīz visi pirmklasnieki, ejot pirmo reizi uz skolu, prot uzrakstīt savu vārdu – tā viņiem esot goda un prestiža lieta, norāda pirmsskolas pedagogi. Valsts pirmsskolas izglītības
vadlīnijas paredz, ka jaunajiem skolēniem bērnudārzā jāapgūst visai plašas zināšanas,
tomēr bērnu sagatavotība skolas gaitām ir atšķirīga, tāpat kā pirmsskolas un sākumskolas
pedagogu priekšstati par to, kas būtu jāprot pirmklasniekam. Konkrētas prasības Vadlīnijās, kas stājušās spēkā 2010. gada septembrī, noteikts, ka bērnam pirmsskolas izglītības laikā fiziskajā jomā jāiemācās izpildīt pamatkustības un orientēties telpā, noturēt līdzsvaru, jāprot mērķtiecīgi veikt darbības ar sīkiem priekšmetiem. Savukārt psihiskās attīstības jomā bērniem būs jāprot klausīties, uztvert, stāstīt un paust attieksmi par dzirdēto, saklausīt, pareizi izrunāt un diferencēt skaņas vārdos, pazīt iespiestos un rakstītos burtus, rakstīt burtus, vārdus un vienkāršus teikumus, kā arī lasīt vārdus un vienkāršus teikumus atbilstīgi savām spējām.

METODISKIE MATERIĀLI

Domāšanas prasmju attīstīšana matemātikas stundās

AKTUĀLI

Atkārtota teksta lasīšana – atslēga uz labu lasīšanas tempu

ATBALSTS SKOLOTĀJAM

Apgūsim labizjūtas principus, II daļa