Abonēšana    Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Vakances izglītības darbā

Nr.14 (524)

Nr.14 (524)

Elektroniskā PDF versija



2.83 EUR


Apmaksas veids: piesakies sistēmai
vai ievadi kontaktdatus

Pēc maksājuma veikšanas nopirktais izdevums lejupielādēsies jūsu datorā. Jūs saņemsiet arī e-pasta ziņojumu ar saiti uz elektronisko izdevumu (lai lejuplādētu dokumentu, pieteikšanās sistēmai ir obligāta).

Abonēt avīzi

Lasi internetā

Kādas vispārējās izglītības sistēmas reformas Latvijā ir nepieciešamas?

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

 

Latvijas izglītības sistēmas reformā ir daudz iespējamo mainīgo un variāciju. Pirmais, kas vairumam cilvēku ienāk prātā,  droši vien ir mācību satura maiņa.Konkrēti – plānotā pāreja uz kompetencēs balstītu vispārējās izglītības saturu, pie kā strādā Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs un citas institūcijas. 

Cik daudz aplamas izglītības reformas vēl tiks īstenotas?

Sabiedrības iniciatīvas portālā manabalss.lv pašlaik savākti jau vairāk nekā 3 000 paraksti par to, lai saglabātu pašreizējo skolas gaitu uzsākšanas vecumu, kad bērni uzsāk mācības skolā no septiņu gadu vecuma, pretēji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei sūtīt skolā bērnus jau no sešu gadu vecuma. Šai idejai nepiekrīt arī Saeimas deputāte, trīs bērnu māmiņa, juriste Inga Bite. Savā viedoklī viņa skaidro, kāpēc IZM virzītā reforma nav pārdomāta. 

Kāpēc mācību sasniegumi dažādās Latvijas skolās ir tik atšķirīgi? Ekonometriskās analīzes rezultāti

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

Mācību rezultāti un sasniegumi Latvijas skolās diezgan ievērojami atšķiras. Pasaulē par šo tēmu ir veikti simtiem pētījumu, tāpēc kādam var kļūdaini likties, ka "viss jau sen ir izpētīts".Tomēr to secinājumi lielā mērā atspoguļo valsts specifiku, konevar pilnībā attiecināt uz pārējām valstīm. 

 

 

 

Latvijas vispārējās izglītības sistēmas raksturojums

Turpinām rakstu sēriju par izglītības sistēmā nepieciešamajām pārmaiņām kā priekšnosacījumu tam, ka Latvija kļūst par labklājības valsti.

 

 

 

 

 

 

 

Kāpēc Latvijas izglītības sistēmai jāvirzās uz izcilību?

Kā jau ievadrakstā minēja mans kolēģis, izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats. Īpaši tas ir svarīgi valstīm, kurām nav citu priekšrocību, piemēram, derīgo izrakteņu. Ja vēlamies jelkad dzīvot Latvijā, kura labklājībā un iedzīvotāju ienākumu līmenī līdzinās turīgāko Eiropas un pasaules valstu pulciņam, nav cita ceļa, kā sākt līdzināties tām. Proti, ir jāpanāk, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas un prasmes līdzinās turīgā valstī dzīvojošo prasmēm un zināšanām. Turklāt – ar to domājot sabiedrību kopumā.Ar nelielu saujiņu spīdekļu vien nepietiks, lai visas valsts iedzīvotāji varētu atļauties dzīvot labklājībā. 

Lasi avīzē

AKTUĀLI

Piņķos atvērta Britu skola Latvijā "King's College"

Britu skolas Latvijā „King’s College” svinīgā atklāšana notiks 28. septembrī, bet jau kopš 21. augusta te izglītojas 72 dažādu tautību bērni 3–10 gadu vecumā. 

INTERVIJA

Skolu akreditācijas procesā eksperti atklāj arī nepilnības

Ar 2018. gada 1. janvāri sāksies pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības vērtēšana. Par to un citiem aktuāliem jautājumiem pirms jaunā mācību gada sākuma – saruna ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāju Initu Juhņēviču.

VIEDOKLIS

Par mirkli pirms, ikdienas sīkumiem un vēstures veidošanu

„Šis ir īstais brīdis svaigu galvu padomāt par savu darba stilu, lai pārbaudītu, cik tur joprojām ir „man jāizņem”, „man jāizdara”, „es izvēlējos” un līdzīgas domāšanas un rīcības,” rosina Aija Tūna.

REFORMA

Skolu pievienoto vērtību mērīs trīs gadu ciklā

"Patlaban neviens nedomājam par to, kurš uzņemsies atbildību, ja rezultāts nebūs veiksmīgs, jo esam laba komanda. Visi iesaistītie ir radoši, griboši strādāt un tic, ka spēj šo darbu paveikt."

Jēdzienu „kompetence” ir nomainījis jēdziens „lietpratība”

Vecākais eksperts Ansis Nudiens un vēstures satura eksperts Valdis Klišāns skaidro, ka jēdzienu „kompetence” ir nomainījis jēdziens „lietpratība”. Jomas pratība attīsta lietpratību – lai, skolu beidzot, būtu lietpratīgs skolēns.

INTEREŠU IZGLĪTĪBA

„Nāc un piedalies” – svētki Vērmanes dārzā

2. septembrī Vērmanes dārzā ikviena Rīgas interešu izglītības iestāde piedāvās interesantas radošās darbnīcas un aktivitātes.

SANĀKSME

Pirmskolu un skolu vadītājiem jābūt iedvesmotājiem

Izglītības iestāžu vadītājiem ir jābūt iedvesmotājiem, lai pārmaiņas notiktu uz labu un ieguvēji būtu bērni, bet reformu gaita ne vienmēr var notikt tik strauji un tā, kā to prognozē projektu vadītāji vai paredzētie grozījumi normatīvajos aktos.

JAUNUMI

Svarīgākais Rīgas izglītības iestādēs jaunajā mācību gadā

SEMINĀRS

Brīvprātīgais skolu tīkls vieno domubiedrus

Ieinteresētie skolu vadītāji un skolotāji 16. un 17. augustā sanāca Latvijas Universitātes Atpūtas un konferenču kompleksā „Ratnieki” Līgatnē savā pirmajā vasaras universitātē. Idejas un ieteikumus tika nolemts nodot IZM, jo tīklā ir pārstāvētas 50 skolas.

ATBALSTS SKOLOTĀJAM

Laimīgu jauno gadu!

Skaitāmpantiņš: „Šodien ir vēl viena pilnvērtīga diena; es to dzīvoju ar prieku – kā vienīgo un visskaistāko savā mūžā. Es novērtēju šīs dienas nozīmi savā mūžā. Es pateicos par apgūto mācībstundu, es garīgi augu un attīstos.”

PIEREDZE

Latviešu valodas skolotāju dzintargraudi Liepājā

Četrās intelektuāliem un kultūras notikumiem piesātinātās dienās guvām nepieciešamo iedvesmu darbam un pārdomām jaunajam mācību gadam.

GRĀMATPLAUKTS

Par Raini, Aspaziju un Latviju

Mūsdienīgi par mūžīgo – kaislībām

a Latvijā ir ieradusies no „King’s Group” skolas Madridē. Skolas telpas ir plašas un gaišas, apr

īkotas

ar jaunākajām IKT, turklāt strādā vairāki pedagogi vīrieši, bet jaunā

kā vecuma bērnu grupās

– arī pedagoga asistents. Skolā ir virtuve un ēdamzāle, sporta zāle, bet

skolas terrijā

rotaļu un sporta laukumi

Piņķos atvērta

Britu skola Latvijā „King’s College”

Piņķos atvērta

Britu skola Latvijā „King’s College”

Piņķos atvērta

Britu skola Latvijā „King’s Colle

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Skolēniem ir svarīgi, lai uzmanība tiek pievērsta ikvienam, tādēļ ir jānovērtē katra paveiktais. Ja, piemēram, ir ieviesusies kļūda, tad kopīgi noskaidrojam, kāds ir iemesls; ja viss ir izdevies, ir jāuzslavē.
Jānis Dūrējs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars šajā darbā ir izveidots kā aizmāršības tēls. Bet Kristīne kā idioloģiska persona, kam sliktas īpašības praktiski nav novērojamas.

 

Kontakti

Laikraksts „Izglītība un Kultūra”

Laikraksta „Izglītība un Kultūra” elektroniskais pielikums „Pirmsskolas Izglītība”

Galvenā redaktore — Daiga Kļanska

daiga.klanska@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29808301

 

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.