Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 5

Nr. 5

Lasi internetā

Marts ­– pūpolu un atdzimšanas mēnesis

Linda Šmite

Līdztekus senajiem latviskajiem marta nosaukumiem – sērsnu jeb sērksnu mēnesis, baložu mēnesis, gavēņu mēnesis – un jaunākajam nosaukumam – pavasara mēnesis – ir pamatots iemesls martu dēvēt arī par pūpolu mēnesi, atdzimšanas mēnesi.

Dīvainis ir gada trešais mēnesis – tā sākums ir ziema ar kūstošā sniega elpu krūtīs, bet beigas jau pavasaris ar lāsteku slapjiem deguniem. Galējību mēnesis – mūžīgās dusas sargs un augšām cēlējs. Oficiālā pavasara sākuma paziņotājs un reālas ziemas putinātājs. Dzestrs, bet spirgts ir marta gaiss. Stindzinošs un spirdzinošs vienlaikus. Kā sekundants divkaujā marts stāv starp dzīvību un nāvi, augšāmcelšanos un mūža miegu. Starpnieks un liecinieks ir marts ar tikai martam piederīgo sudraba zizli rokā – ar pūpolzaru.

Visur jau pūpoli

Pūpoli, pūpolīši, pūpoliņi. Apaļie, mīļie, sudrabainie. Tie izplata svētku nojautu. Tie ieviļņo dvēseli. „Mūsu zemē pūpoli paši pirmie stāsta par debess atmodu, par augšāmcelšanos. Dienas vēl ietinušās ziemas apvalkātajos, pelēkajos sniega svārkos, kad pēkšņi tu pacel acis un pamani – uzzib tīrs sudrabs! Pūpolkoka šmaugos galotņu zarus sašūpo vējš, un tie zvidzina priecīgus, gaišus mirkļus.” Tas ir dzejnieces Lijas Brīdakas redzējums.

Pūpoli atgādina par Dievu un to – „kas nav Dievu pazinis, nemaz nav dzīvojis”. Nav bijis šī cilvēka laika. Dieva atvēlētajā laikā viņa nav bijis. Draudzīgs piesitiens plecam ar pūpolzaru ir kā modinātājzvans, kas pieceļ no garīga sastinguma. „Kūtrumu ārā! Rosību iekšā! Neticību ārā! Ticību iekšā! Skumjas un žēlabas lai aizstāj prieks! Elkus – Dievs! Nevaļu – pavaļa!”

„Skola 2009” pulcē mācīties gribētājus

Madara Valtere

No 26. februāra līdz 1. martam daudz skolēnu un studentu (gan mazāk), vecāku un skolotāju apmeklēja izstādi „Skola 2009”. Ekspozīcijā interesanti savu laiku varēja pavadīt katrs – līdztekus informācijas iegūšanai par izglītību aplūkot varēja arī grāmatu izstādi. 

Vecāka gadagājuma cilvēki apmeklēja „Latvijas grāmatu izstādi 2009”, kur ar atlaidēm varēja iegādāties dažādas grāmatas – gan grāmatas mazajiem, gan arī mācību grāmatas, vārdnīcas un daiļliteratūras izdevumus. Daudzveidīgo klāstu piedāvāja dažādas Latvijas izdevniecības: „Dienas Grāmata”, „Jumava”, „Jāņa Rozes apgāds”, „Zvaigzne ABC”, „Lielvārds”, „RaKa”, „Mācību Grāmata”, „Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds” un citas. Klātesošajiem bija iespēja uzzināt par jaunākajiem izdevumiem, tikties ar autoriem, kā arī klausīties prezentācijas, seminārus, diskusijas un priekšlasījumus par dažādām tēmām.

Ja grāmatu izstāde notika 12. reizi, tad „Skola” – jau 15. Izstādes izaugsme salīdzinājumā ar pirmsākumiem ir liela, un interesentu ir daudz. Visiem apmeklētājiem vienuviet ir iespēja iegūt plašu informāciju par augstskolām, koledžām, arodskolām, vidusskolām, mācību centriem, valodu kursiem, kā arī aprunāties ar bankām par studiju kreditēšanu. Augstskolas izstādē bija pārstāvētas visvairāk. Izstādē piedalījās izglītības iestādes un ar to saistītie uzņēmumi arī no ASV, Dānijas, Somijas, Nīderlandes, Igaunijas, Izraēlas, Vācijas un citām valstīm, kas piedāvāja informāciju par studijām ārzemēs.

Latvijas Skolotāju kongresa „Izglītība un audzināšana Latvijas sabiedrībai” gaidās

Latvijas Skolotāju kongresa diskusiju grupas vadītāja, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļas Diferenciālvienādojumu un tuvināto metožu katedras profesora, Dr. habil. mat. Andra Buiķa viedoklis.

Fiziskā un garīgā veselība

„Fiziskā miesā jābūt veselam garam.” Esmu dzirdējis, ka šis jau par klasiku kļuvušais teiciens senajā Grieķijā bijis domāts citādi: „Būtu labi, ja veselā miesā būtu vesels gars.” Un šāda interpretācija man šķiet daudz atbilstošāka šodienas apstākļiem. No diviem aspektiem man svarīgāks šķiet otrais – par garīgās veselības nozīmi.

Atcerēsimies tikai pāris piemēru: mūsu pagātnes vienu no izcilākajiem domātājiem – Zentu Mauriņu un izcilo angļu fiziķi, Ņūtona katedras vadītāju Kembridžas universitātē Stīvenu Hokingu. Neskatoties uz fiziskā ķermeņa vājumu, abi pieskaitāmi pasaules izcilībām.

Fiziskā veselība jaunatnes lielai daļai nav tik nozīmīga, jo ievērojamai daļai reālo pasauli ar datoru palīdzību aizvieto virtuālā pasaule ar milzīgo informācijas daudzumu, ieskaitot visas interneta šķērmās novirzes. Iluzorā pasaule ar patiesību un meliem, ar rupjību un slimīgām novirzēm, nežēlības cīņas datorspēlēs ar rezerves dzīvībām.

Jāsaprot, ka mūsu dzīves stils ir mainījies, vairumam nav vairs iespējas vasaras laiku pavadīt laukos pie radiem un labiem paziņām, esot tuvāk dabiskai videi un fiziskam darbam. Valsts pašreizējais ekonomiskais stāvoklis neļauj cerēt, ka būtu iespējams tuvākajos gados uzbūvēt un ierīkot pilsētās un novados modernas ēkas ar mūsdienīgu aprīkojumu, kas varētu būt interesanti jaunajai paaudzei.

Lems, vai samierināties ar plānoto pedagogu algu samazināšanu

LETA informācija

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) veiks aptauju savās organizācijās, lai noskaidrotu, cik daudz tās ir gatavas samierināties ar plānoto pedagogu darba samaksas samazinājumu par 20%, aģentūru LETA informēja arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.

Ministru prezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JL) marta beigās cer pieņemt 2009. gada valsts budžeta grozījumus, ar kuriem izdevumi gandrīz visās pozīcijās tiktu mehāniski samazināti par 20%, solot pasargāt sociālo jomu, kā arī līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem.

Kā uzsvēra A. Harbaceviča, tas, ka valdība atkal pieļauj izdevumu samazināšanu šādā apmērā pēc tam, kad pedagogu darba samaksa jau vienreiz ir samazināta, turklāt sākas runas arī par trešajiem valsts budžeta grozījumiem, atstāj mazas cerības, ka varētu saglabāties kaut cik konkurētspējīga alga.

LIZDA plānojusi arī 4. aprīlī rīkot konferenci, līdz kurai arodbiedrības pirmorganizācijām būs jāveic savu biedru aptaujāšana. „Aptaujas gaitā mēs sapratīsim, cik tālu mēs varētu samierināties ar situāciju, kādā mūs nostādīs valdība pēc šiem grozījumiem, un cik tālu mēs esam gatavi tā vai citādi protestēt,” norāda arodbiedrības priekšsēdētāja.

Arodbiedrība nenoliedz arī streiku iespējamību, tomēr, visticamāk, līdz konferencei streiki netiks rīkoti. Kā teikusi A. Harbaceviča, streiks varētu notikt marta beigās vai aprīlī, vai arī eksāmenu laikā. „Par formām domāsim, ja tik tālu aiziesim,” viņa piebilst.

V. Dombrovskis, samazinot izdevumus gandrīz visās valsts budžeta pozīcijās, plāno ietaupīt aptuveni 700 miljonu latu.

Par pirmsskolas sistēmu

Lai darītu, ir jāpadomā! Labs lēmums ir balstīts uz faktiem un skaidru situācijas apzināšanu. Lūdzu, atrodiet 10 minūtes, lai pilnveidotu savu priekšstatu par pirmsskolas sistēmu. Jums būs vieglāk izvērtēt savu pozīciju un pieņemt lēmumu.

FAKTS

                                         KOMENTĀRS

Pirmsskolas izglītības iestādes ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā kā izglītības iestādes. Tām ir licencētas programmas, kas derīgas vēl vairākus gadus. Ir visu nepieciešamo instanču slēdzieni, kas ļauj ekspluatēt ēku un inventāru pirmsskolas izglītības programmu realizēšanai.

Ir visi priekšnosacījumi, lai pirmsskolas izglītība būtu mūsu valsts lepnums – tā ir sakārtota sistēma, kuras pilnveidošanai dažādas valsts institūcijas ir veltījušas darbu vairāku gadu garumā.

Mūsu valstij vajadzētu lepoties visā Eiropā, ka ir sfēra, kurā ieguldītie resursi, darbs un rezultāti neizpaliek, jo sākumskolas standarti gadu gaitā ir auguši, tikai pateicoties tam, ka pirmsskolas izglītībā ir ielikts krietns pamats.

Pēctecība izglītībā.

Izglītības likums nosaka – vispārējās izglītības pirmā pakāpe ir pirmsskolas izglītība.

Ja tiks likvidēta pirmsskolas izglītība, tad netiks nodrošināta pēctecība izglītībā. Ja divpadsmit stāvu ēkai nebūtu pamatu, bet tikai balsta stutes, vai tā būtu droša konstrukcija? Kāpēc graut jau izveidotu sistēmu? Vai kāds ir gatavs pārstrukturizēt visu vispārējo izglītības sistēmu kopumā?

Pirmsskolas izglītības mērķis: sagatavot bērnu pamatizglītības uzsākšanai.

Šī mērķa īstenošanai nepieciešams pirmsskolas vecums no 0 līdz 7 gadiem, jo, tikai pārzinot bērna attīstību visos vecumposmos, notiek mērķtiecīga bērna sagatavošana skolas gaitām.

Nevar bērna iekšējiem attīstības procesiem pateikt : STĀVI UZ VIETAS, TU VARĒSI ATTĪSTĪTIES UN VEIDOTIES TIKAI PĒC 5 GADU VECUMA SASNIEGŠANAS.

 

Lasītprasmi var uzlabot skolēna iesaistīšana literatūras izvēlē

Madara Valtere

„Latvijas grāmatu izstādē 2009”, kas notika pagājušajā nedēļā, tika diskutēts par to, kā uzlabot zēnu lasītprasmi. Ir zinātniski pierādīts, ka zēni ir sliktāki lasītāji nekā meitenes. Šādas atšķirības ir visās valstīs, taču tas nenozīmē, ka nevarētu meklēt risinājumus zēnu lasīšanas prasmju un motivācijas uzlabošanai, informēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāns, Izglītības pētniecības institūta direktors Andris Kangro.

Ziņa par atšķirīgu dzimumu lasītprasmi publiskajā telpā bija zināma jau pirms vairāk nekā desmit gadiem. „Visu laiku ir tā, ka zēni skolas vecumā ir sliktāki lasītāji nekā meitenes,” saka profesors. Pētījumus par lasītprasmi veic divas organizācijas. Viena ir Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācija (OECD), kurā arī Latvija pašreiz grib iestāties. Šī organizācija mērījumus veikusi 2000., 2003., 2006. un 2009. gadā. Otra organizācija, kas saistīta ar lasītprasmes vērtēšanu, ir Starptautiskā izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācija (IEA). Asociācija lasītprasmes novērtēšanas pētījumu veikusi 1991., 2001., 2006. gadā, un nākamais tiks veikts 2011. gadā.

Latvijas skolēnu lasītprasme nav ļoti laba

OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā pētījumi notiek lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs, un tajos piedalās 15 gadus veci skolēni. Viņus, veicot nejaušu izlozi, iesaista pētījumā. Tajā nepiedalās tikai labākie vai sliktākie, kuri vēlas vai nevēlas, – piedalās tie, kurus dators izvēlas, stāstīja A. Kangro. Skolēniem ir ne vien lasīšanas pārbaudījumi, bet tiek veiktas arī aptaujas, lai saprastu, vai skolēni vēlas lasīt un vai viņiem to darīt patīk vai nē.

Vai inovācija var uzlabot ekonomisko situāciju valstī?

Vita Pļaviņa

Šobrīd valstī dažādu nozaru speciālisti sanāk vienkopus, lai diskusijās rastu risinājumus, kas veicinātu valsts izkļūšanu no ekonomiskās krīzes. Pagājušajā nedēļā Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) rīkoja diskusiju „Inovācija – izeja no krīzes?”. Tajā piedalījās OSI direktors Ivars Kalviņš, Biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) direktors Andris Šternbergs, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas (LĶFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Juris Ekmanis, Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) direktors Jānis Stabulnieks, kā arī citi zinātniski pētniecisko institūciju pārstāvji, uzņēmēji, augstskolu mācībspēki un finanšu sektora pārstāvji. Diskusiju vadīja Ventspils augstskolas Inženierpētniecības centra direktors Valdis Avotiņš.

Diskusijas mērķis bija noskaidrot, vai inovācija ir instruments, ar kuru var uzlabot valsts ekonomisko situāciju un veicināt izeju no krīzes. Ivars Kalviņš, atklājot diskusiju, norādīja, ka citas Eiropas valstis krīzes situācijās nenoņem finansējumu zinātnei. Tieši otrādi – tās saredz izeju no krīzes, ieguldot papildus līdzekļus tieši izglītībā, zinātnē un inovācijā. Taču Latvijā ir dažādas politiskās ieceres, kā izkļūt no krīzes, priekšroku dodot ieguldījumiem būvniecībā, lauksaimniecībā un mežu ciršanā.

Farmācija Latviju varētu glābt

„Tā kā Latvija ir samazinājusi finansējumu pētniecībai un attīstībai, tad zinātne mūsu valstī rada zināšanas, bet tās ar inovāciju palīdzību netiek pārvērstas par produktiem. Tāpēc arī daudzās nozarēs zinātne nedod būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā,” skaidroja OSI direktors, pamatojot situāciju ar statistiku – Latvija ar savām investīcijām zinātnē ir ne tikai zem vidējā ES valstu līmeņa, bet arī pēdējā vietā starp kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu.

Izglītībā šobrīd notiek pārāk daudz izmaiņu

Inga Varslavova

Pavasara tuvošanās skolēniem vienmēr bijis satraukuma un prieka brīdis, jo pavisam drīz gaidāmas mācību gada beigas. Izglītības nozares darbiniekiem prieku par pavasari gan aizēno neziņa par to, kā tiks sagaidīts nākamais mācību gads. „Izglītība un Kultūra”, tiekoties ar Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidenti Dzintru Kohvu, pārrunāja nozares aktualitātes: gaidāmo skolas tīkla optimizāciju, situāciju ar pedagogu atalgojumiem un to, kā Latvijas skolas plāno savu darbu ekonomiskā režīma laikā.

Kas šobrīd ir prioritārās lietas, kuras satrauc skolu vadītājus?

Vienā vārdā varētu atbildēt – viss. It īpaši, ņemot vērā pēdējo informāciju, ka nu jau nešaubīgi arī pedagogus skars šis 15 procentu algas samazinājums. Pašlaik daudzos Latvijas rajonos tiek risināti jautājumi par pašvaldību finansējumu pedagogu atalgojumiem, jau šobrīd ārpus Rīgas daudzviet notiek reāls pedagogu atalgojuma samazinājums, dažādu pulciņu likvidēšana, skolu tehniskā personāla gan štatu, gan slodžu samazinājums. Protams, ka mūs uztrauc, kas notiks ar izglītības kvalitāti. Šī tēma ir bijusi aktuāla, varētu pat teikt – moderna – pēdējā laikā, sākot no dažādu ieinteresēto pušu iesaistīšanas un beidzot ar kārtējo konstatējumu, kas tad īsti ir izglītības kvalitāte un kā tas jāsaprot. Respektīvi, atgriežamies nulles punktā diskusijā par to, kāda tad būs šī kvalitāte tad, ja skolām vairs nebūs konsultācijas stundu, nebūs piemaksu skolotājiem par gatavošanos, ja nebūs gan valsts, gan pašvaldības apmaksātu interešu izglītības iespēju, pulciņu un ārpusstundas nodarbību, ja paliks tikai „plikās stundas”.

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki mūsdienās ir slinki un pārāk daudz sūdzas, tāpēc arī tik ļoti kritizē skolas un skolotājus.
Linda Klimanova, Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura programmas „Tiesības un bizness” studente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Gundega Repše savā stāstā cilvēkus galina dažādi; citi mirst mīlot, citi vēl citādi, bet interesanti, ka gandrīz visos stāstos mirst suns. Tas ir, manuprāt, simbols, kas apzīmē kaut ko ļoti tuvu, ne mīlestību, bet vērtību.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.