Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 47

Nr. 47

Elektroniskā PDF versija

Abonēt

Lasi internetā

VK: IZM nespēj nodrošināt vispārējās izglītības iegūšanas atbilstību likumdošanai un izvirzītajiem mērķiem

Šonedēļ Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar ilgi gaidīto trīs gadu laikā veiktās revīzijas ziņojumu, kurā pētīts, vai vispārējās izglītības sistēma Latvijā tiek organizēta un īstenota atbilstoši normatīvajiem aktiem. Revīzija veikta laika posmā no 2004. gada septembra līdz šī gada septembrim. Galvenais VK secinājums – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj nodrošināt vispārējās izglītības iegūšanas atbilstību likumdošanai un izvirzītajiem mērķiem.

Atbilstoši Izglītības likumam IZM ir atbildīga par vienotu valsts politiku un attīstības stratēģiju izglītībā, taču valstī netiek nodrošināta kvalitatīva izglītības politikas realizācija, nav izstrādāta vienota vispārējās izglītības realizācijas un uzraudzības sistēma, laikus netiek konstatētas radušās problēmas, kā arī netiek veikts plānveidīgs darbs, lai sasniegtu noteiktos mērķus.

Nav informācijas par vispārējās izglītības izmaksām

Pārbaudē konstatēts, ka nav iespējams iegūt informāciju par to, cik gadā izmaksā vispārējā izglītība, jo valsts finansējums vispārējai izglītībai dažādās IZM budžeta programmās iekļauts gan pilnā, gan daļējā apjomā, bet attiecībā uz pašvaldību izdevumiem vispārējai izglītībai IZM informāciju neapkopo.

Tāpat nav noteikti vienlīdzīgi principi izdevumu noteikšanai uz vienu vispārējās izglītības skolēnu. Saskaņā ar revīzijas apjomā iekļauto pašvaldību sniegto informāciju pašvaldību izdevumi gadā uz vienu vispārējās izglītības skolēnu var atšķirties pat 42 reizes.

VK nav guvusi pārliecību, ka pamatizglītības saturs atbilst skolēnu vecumposma īpatnībām. Noteikto pamatprasību apjoms katra mācību priekšmeta apguvei ir pārāk liels, tādēļ var rasties skolēnu psiholoģiskā pārslodze.

IZM nav organizējusi pedagogu profesionālās kvalifikācijas vērtēšanu, lai arī Izglītības likums, kas paredz IZM veikt šo funkciju, ir spēkā no 1999. gada 1. maija. Pedagogu atalgojuma sistēma ir nepilnīga, jo pedagogu darba samaksas noteikumos nav skaidri noteikta darba laika uzskaites kārtība. Pastāv risks, ka laika posmā, par kuru veikta revīzija, pedagogi ir strādājuši virsstundas, par to nesaņemot atbilstošu atalgojumu, norāda VK.

Kopš pērnā gada 1. janvāra pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu bibliotēkās saskaņā ar noteikto finansēšanas normatīvu bibliotēkas dibinātājam grāmatu iegādei un periodiskajiem izdevumiem jānodrošina ne mazāk kā septiņi lati vienam skolēnam un pedagogam. VK secinājusi, ka 2006. gadā normatīvu ievērojušas tikai 6 no 31 revīzijas laikā apmeklētās pašvaldības. Tātad nepietiekama finansējuma apstākļos skolēniem var tikt uzdots pirkt mācību grāmatas, tādējādi nenodrošinot Satversmē noteiktās skolēnu tiesības uz bezmaksas vispārējo izglītību.

Izglītības standartu īstenošanai nav noteikti nepieciešamie mācību līdzekļi

Pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu īstenošanai nav noteikti nepieciešamie mācību līdzekļi, un var netikt izpildītas mācību priekšmetu standartos noteiktās prasības, vai arī, lietojot nepiemērotus mācību līdzekļus, var tikt apdraudēta skolēnu drošība un veselība.

Revīzijas laikā, veicot 12 skolās 54 stundu hospitāciju, tika konstatēts, ka pusei hospitēto stundu mācību saturs nekļūst bērnam personīgi nozīmīgs, t. i., bērnam tiek mācītas zināšanas, bet šo zināšanu derīgums skolēna dzīves darbībā konkrētajā vidē netiek apzināts.

Aptaujājot Latvijas skolu skolotājus par standartu prasību izpildi un skolēnu sekmēm pēdējo piecu gadu laikā, tika konstatēts, ka 16% skolotāju uzskata standartu prasības par nesasniedzamām, 52% – par daļēji kvalitatīvi sasniedzamām paredzētajā laika posmā, 31% – par kvalitatīvi sasniedzamām, bet 1% aptaujāto pedagogu atbildi uz šo jautājumu nav sniedzis. Attiecībā uz skolēnu sekmēm pēdējo piecu gadu laikā lielākā daļa pedagogu (57%) norāda, ka skolēnu sekmēm ir tendence pasliktināties.

Prioritāro mācību priekšmetu pedagogi mērķstipendijas varētu sākt saņemt nākamā gada martā

Daiga Kļanska
LETA
Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece struktūrfondu jautājumos Inga Misiņa sola, ka jau nākamā gada janvāra beigās prioritāro mācību priekšmetu pedagogi, kas vada mācību stundas 7.–12.klasēm, varēs pieteikties un desmit mēnešus saņemt mērķstipendiju 150 latu apmērā ar iespēju uz to pretendēt vēl divus gadus. Savukārt skolotāji, iespējams, pirmo mērķstipendiju saņems nākamā gada martā. 
Par prioritāro mācību priekšmetu šajā gadījumā tiek uzskatīta ķīmija, bioloģija, fizika, dabaszinības, matemātika, informācijas tehnoloģijas un svešvalodas – Eiropas Savienības oficiālās valodas, izņemot krievu valodu.
I. Misiņa skaidro, ka šobrīd vēl tiek saskaņots Ministru kabineta noteikumu „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” projekts, kas leģitīmi noteiks, kā jārīko konkurss šajā aktivitātē, kā jāizvērtē un kas būs labuma saņēmēji. Tikai pēc tam, kad valdība pieņems šos Ministru kabineta noteikumus, izsludinās projekta iesniegšanu, kam sekos vērtēšana, līguma slēgšana. „Skolotāji tikai labi ja 2008. gada janvāra beigās tiks aicināti doties ar saviem iesniegumiem uz izglītības pārvaldi, kuras administratīvajā teritorijā atrodas skola. Tur strādās algots projekta koordinators, kurš pieņems iesniegumus,” stāsta I. Misiņa.
Mērķstipendija – 2400 skolotājiem
Tiek paredzēts, ka projekta iesniedzējam (Studiju fondam) būs jāizstrādā standarta veidlapa iesniegumam, kā arī matrica stipendijas pretendenta paredzētajam papildu darbu plānojumam. „Noteikti prasīsim tās ielikt Studiju fonda mājas lapā, lai skolotāji var lejupielādēt. Arī tām izglītības pārvaldēm, kurām ir sava mājas lapa, noteikti vajadzēs salikt visu nepieciešamo informāciju. Projektā ir paredzēti arī izdevumi skolotāju informēšanai, tā ka nevajadzētu būt situācijai, ka kāds nebūs zinājis un dzirdējis, kur un pie kā vērsties tad, kad sāks īstenot projektu,” stāsta I. Misiņa.
Viņa norāda, ka ieceres sabiedriskajā apspriešanā un dažādu viedokļu saskaņošanā ir krasi mainījies Ministru kabineta noteikumu „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” projekts. „Apspriežot visu ieinteresēto pušu – gan lielo pilsētu skolu, gan rajonu skolu ar vienu paralēlo klasi –vajadzības, šķiet, ka ir izdevies atrast optimālo risinājumu.”
Kopējais šai aktivitātei piešķirtais finansējums ir 16 000 000 eiro (11 245 000 latu). Šāds finansējums ļaus mērķstipendiju saņemt aptuveni 2400 skolotājiem. Stipendiju piešķirs uz vienu gadu, pastāvot iespējai pedagogam uz to pretendēt atkārtoti vēl divus gadus. Projekts kopumā ilgs trīs gadus.
Mērķstipendiju piešķiršana noritēs sadarbībā ar visām 38 rajonu un republikas pilsētu izglītības pārvaldēm, katram rajonam un republikas pilsētai paredzēts noteikt teritoriālo kvotu, ņemot vērā attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošo izglītojamo skaitu.

Izmantojot ES līdzekļus, augstākā izglītība atgūst savu vietu Latvijas tautsaimniecības attīstībā

Aiga Viduleja
2007. gada 6. decembrī Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotā konference „ES struktūrfondu atbalsts augstākās izglītības attīstībai Latvijā”. Konferences uzdevums bija aktualizēt ES struktūrfondu 2004.–2006. gada finansējuma ietekmi augstākās izglītības attīstībā, it īpaši studiju programmu modernizēšanā un pielāgošanā darba tirgus vajadzībām. 
Akcentējot augstākās izglītības nozīmi tautsaimniecības attīstībā, konferenci atklāja Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle. Ar struktūrfondu finansējumu un prioritātēm augstākajā izglītībā konferences dalībniekus iepazīstināja IZM Struktūrfondu departamenta direktore Ennata Kivriņa un Augstākās izglītības departamenta direktores vietnieks Anatolijs Melnis.
Turpmākais konferences gaitā bija pašu augstskolu pārziņā – gan lielākajām augstskolām sniedzot kopīgu izvērtējumu par to, kas tad īsti kopumā augstskolas attīstības stratēģijā un tās piedāvājumā studējošajiem ir mainījies kopš tā laika, kad augstskola iesaistījusies Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, gan atsevišķās darba sekcijās akadēmiskajam personālam un projektu vadītājiem diskutējot jau par konkrēti modernizētām studiju programmām, kas īstenoti atklāto projektu konkursa aktivitātēs „Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs”.
Savstarpēja viedokļu apmaiņa un informētība par jau paveikto studiju programmu modernizēšanā pirms jaunā – 2007.–2013. gada – plānošanas perioda ES fondu apguves uzsākšanas augstskolu mācību spēkiem un projektu vadītājiem bija īpaši nozīmīga, jo jau nākamgad pieejamais atbalsts būs daudz apjomīgāks: augstākās izglītības attīstība ir vērsta uz augstākās izglītības kvalitātes un tās atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošanu, sniedzot atbalstu gan augstākās izglītības mācību programmu uzlabošanai un to pielāgošanai darba tirgus prasībām, gan veicinot akadēmiskā personāla profesionālās kvalifikācijas atbilstošu paaugstināšanu, kā arī atbalstot doktorantūras un maģistrantūras studijas valsts attīstībai vitālās nozarēs.
ES struktūrfondu 2004.–2006. gada plānošanas periodā izglītības attīstībai no Eiropas Sociālā fonda ir pieejams finansējums 69 miljonu eiro apjomā. No minētā finansējuma pasākumā „Izglītības un tālākizglītības attīstība” 29 miljoni eiro tiek novirzīti augstākās izglītības attīstībai, uzlabojot studiju procesa kvalitāti un studiju programmu īstenošanu dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs, t. sk. uzlabojot esošās un izstrādājot jaunas augstākās izglītības studiju programmas, kā arī sniedzot atbalstu doktorantūras un pēc-doktorantūras pētījumiem.
Taču, ņemot vērā nepietiekamo augstākās izglītības studiju procesa uzlabošanos saistībā ar straujo ekonomikas attīstību valstī un darba tirgus prasību izmaiņām, arī turpmāk ir nepieciešami ievērojami līdzekļi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un prasībām atbilstošu augstāko izglītību.
Kas ir jāpaveic ar šo ES fondu atbalstu?
Kā konferencē uzsvēra B. Rivža – viens no Latvijas ekonomiskās politikas pamatmērķiem ir izveidot efektīvu, konkurētspējīgu un uz zināšanām balstītu ekonomiku. Latvijas ekonomikas attīstībai un konkurētspējas pieaugumam ir jārada priekšnoteikumi pārejai no ekonomikas modeļa, kas balstās uz mazkvalificēta darbaspēka izmantošanu un zemas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, uz inovatīvo (zināšanu) attīstības modeli. Šī mērķa īstenošanai ir nepieciešams uzlabot augstākās izglītības kvalitāti. Augstākajai izglītībai ir skaidri noteikts uzdevums – nodrošināt augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu tautsaimniecības attīstībai svarīgās nozarēs un nostiprināt cilvēku potenciālu zinātnes un pētniecības attīstībai, uzlabojot augstākās izglītības kvalitāti un pieejamību, piesaistot cilvēkresursus augstākai izglītībai, zinātnei un pētniecībai, palielinot studējošo skaitu maģistra un doktora studijās un veicinot motivāciju zinātniskajai darbībai.

Nākamgad izglītībai un zinātnei paredzēts piešķirt 338,3 miljonus latu

LETA informācija
 Nākamgad Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārziņā esošajām jomām paredzēts piešķirt finansējumu 338 305 000 latu apmērā, pagājušajā nedēļā preses konferencē, atskatoties uz būtiskajiem paveiktajiem darbiem un iezīmējot galvenos nākotnes uzstādījumus, informēja izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS).
No IZM budžeta vislielākā summa tiks novirzīta augstākajai izglītībai, kam seko profesionālās izglītības programmas, zinātne, vispārējā izglītība un valsts valodas programmas.
Kopumā finansējums IZM pārziņā esošajām jomām ir pieaudzis. Šogad no valsts budžeta izglītībai un zinātnei ar grozījumiem tika novirzīti 317 558 252 lati.
B. Rivža norādīja, ka, pusotru gadu strādājot IZM, par galveno uzdevumu tika izvirzīta ilglaicīga izglītības sistēmas attīstība. Lai to panāktu, nepieciešams sakārtot likumdošanu, kā arī sadarboties ar sociālajiem partneriem.
Viena no prioritātēm – profesionālās izglītības attīstība
Ministre uzsvēra, ka par vienu no prioritātēm tiek izvirzīta profesionālās izglītības attīstība, kvalitātes un popularitātes celšana. Ja patlaban jaunieši 75% gadījumu izglītoties turpina vidusskolā, bet uz profesionālās izglītības iestādēm aiziet 25%, tad nākotnē ministre vēlas, lai šis sadalījums attiecīgi būtu 60% un 40%.
Turklāt, kā norādīja B. Rivža, nākamajā – 2007.–2013. gada – Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistes periodā plānots, ka profesionālā izglītība saņems otro lielāko finansējumu aiz augstākās izglītības.
Ministre lepojas, ka līdz šim izdevies modernizēt jau 200 dabaszinātņu, proti, bioloģijas, fizikas, ķīmijas un matemātikas kabinetus. Viena šāda labiekārtota kabineta izveidei bija nepieciešami 50 000 latu, taču ministre iecerējusi nākotnē modernizēt pilnīgi visu skolu dabaszinātņu kabinetus.
Savukārt augstākās izglītības jomā izdevies palielināt budžeta vietu skaitu, jo īpaši prioritārajās zinātnēs. Tāpat divas reizes ir palielināts studiju un studējošo kredītu saņēmēju skaits, pastāstīja B. Rivža.
Ministre atzina, ka pedagogu atalgojuma palielināšanai joprojām ir jāturpinās. Tāpat svarīgs ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojums, kura paaugstināšanai tuvākajā laikā IZM plāno novirzīt pusotru miljonu latu.

 

Profesionālās mākslas izglītības iestādes nejūt atbalstu no izglītības politikas veidotājiem

Maija Vanaga
Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”
Profesionālās mākslas izglītības jomā profesionālās izglītības prestižs ir pietiekami augsts, par ko liecina konkurss mākslas izglītības programmu reflektantu vidū un nodarbināto un darba devēju atsauksmes. Sadarbība starp izglītības iestādēm un darba tirgus pārstāvjiem ir tikai sadarbības partneru līmenī, jo mākslas jomas profesionālās organizācijas nav pārstāvētas Latvijas darba devēju konfederācijā (LDDK). Profesionālās mākslas izglītības mācību iestāžu administrācija nejūt ieinteresētību un atbalstu no izglītības politikas veidotāju puses. Profesionālajai mākslas izglītībai būtu nepieciešams speciāls statuss savas specifikas dēļ un izglītības programmu realizētājiem – vienotas prasības neatkarīgi no pakļautības ministrijas. Šie ir galvenie secinājumi, kas pagājušajā nedēļā izskanēja Rīgas Amatniecības vidusskolas (RAV) rīkotajā skolas sadarbības un sociālo partneru, darba tirgus pārstāvju un vidējo profesionālo mākslas mācību iestāžu vadītāju konferencē.
Konferences mērķis bija noskaidrot sadarbības partneru viedokli par mākslas izglītības mācību iestāžu absolventu sagatavotību darba tirgum, apzināt darba tirgus attīstības tendences un specifiku mākslas jomā, kā arī pārrunāt jautājumus par pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušo viedokli – profesionālajai izglītībai ir zems prestižs.
Konferences dalībnieki un aktīvi diskusiju rosinātāji bija LDDK pārstāve Ilona Kiukucāne, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts, Profesionālās izglītības eksperts Jānis Gaigals, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Ārija Bērziņa, Baltijas Starptautiskās akadēmijas Dizaina skolas direktors Mihails Kopeikins, IZM profesionālās izglītības administrācijas pārstāve Astrīda Mitrēvica, Valsts kultūrizglītības centra darbiniece Jolanta Klišāne, Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks, radošās savienības „Daiļrade” direktore Gaļina Driviniece, kā arī RAV sadarbības partneri – mākslinieki un darba devēju pārstāvji no firmām un uzņēmumiem.
Konferencē tika izvērtēta situācija profesionālajā mākslas izglītībā, uzsverot, ka mākslas izglītība ir specifiska profesionālās izglītības joma, kurā joprojām nav sakārtota normatīvo prasību bāze attiecībā pret skolām, kuras ir Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas pakļautībā. Tā kā lielākā daļa no mākslas vidusskolu absolventiem turpina izglītību augstākajās izglītības iestādēs, sadarbība ar darba tirgu šo skolu administrāciju nodarbina daudz mazākā mērā, bet kvalifikācijas prakšu organizācija darba devēju uzņēmumos ir apgrūtināta tā iemesla dēļ, ka audzēkņi uz prakses vietām tiek sadalīti individuāli – , t.i., pa vienam vai diviem prakses vietā, kura bieži vien ir mākslinieku darbnīca vai neliels uzņēmums.
Jautājumā par mākslas profesionālās izglītības prestižu konferences dalībnieki bija vienprātīgi – mākslas skolu beidzēji vienmēr ir pieprasīti darba tirgū, arī reflektantu skaits mākslas izglītības programmās ir pietiekošs, ļaujot izvēlēties labākos no mācīties gribētājiem.
IZM Profesionālās izglītības un tālākizglītības departamenta direktors Gunārs Krusts informēja konferences dalībniekus par jaunajām iestrādēm profesionālās izglītības likumā un normatīvos, kas paredz izmaiņas gan kvalifikācijas piešķiršanas procedūrā, gan dažādu kvalifikāciju ieguves jautājumā un darba devēju iesaisti profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanā.

 

Kas jāmaina profesionālās izglītības sistēmā?

Zanda Brikmane
Līva Kakteniece
6. un 7. decembrī Rēzeknes rajona Lūznavas profesionālajā vidusskolā norisinājās gadskārtējais profesionālo izglītības iestāžu direktoru seminārs. Seminārā kopā pulcējās vairāk par 130 dalībnieki, proti, Latvijas profesionālo izglītības iestāžu direktori, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība.
  Par jaunā Profesionālās izglītības likuma pamatuzdevumiem izvirzīti profesionālās izglītības pieejamības paplašināšana un izglītības kvalitātes paaugstināšana. Šobrīd izstrādes stadijā ir Profesionālās izglītības likuma koncepcija, uzklausīti profesionālo izglītības iestāžu un citu sociālo partneru viedokļi.
Semināra svarīgākais diskusiju temats bija jaunā Profesionālās izglītības likuma pamatnostādnes. Tikšanās laikā profesionālo izglītības iestāžu direktori IZM speciālistu vadībā strādāja vairākās darba grupās, diskutējot par profesionālās izglītības programmām, kvalifikācijas eksāmeniem, profesionālajā izglītībā izsniedzamajiem dokumentiem, izglītības iestāžu un izglītības programmu akreditāciju un licencēšanu. Darba grupu priekšlikumi nodrošinās to, ka Profesionālās izglītības likums taps, balstoties uz pašreizējās situācijas izvērtējumu, informē IZM Komunikācijas nodaļas speciālisti.
      Semināra dalībnieki uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir panākt, lai visi audzēkņi, kuri uzsākuši apgūt kādu no profesionālās izglītības programmām, mācības pabeigtu. Statistika rāda, ka no profesionālajām izglītības iestādēm atskaitīto audzēkņu skaits procentuāli no kopējā audzēkņu skaita veido ap 14%. Tas liecina par to, ka jaunieši bieži vien neapzinās savas intereses, prasmes, nespēj pieņemt motivētu lēmumu par izglītības un profesijas izvēli. Nereti ir gadījumi, kad lēmumu apgūt to vai citu profesiju patiesībā pieņem vecāki vai tas notiek draugu ietekmē. Jauniešiem ir nepietiekama orientācija uz praktisko darbu, nav pietiekamas informācijas par situāciju darba tirgū, par potenciālajām darba vietām, darba apstākļiem. Pēc profesionālās izglītības iestādes pabeigšanas savā profesijā vēlas strādāt aptuveni 60% jauniešu.

Par augstskolu internacionalizāciju jādomā valstiski

Mērķtiecīga ārzemju studentu piesaiste un augstskolu internacionalizācija ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijas augstākās izglītības telpā, kas cieši saistīts ar augstskolu un atsevišķu studiju programmu konkurētspēju Eiropas kontekstā. Vairākas Latvijas augstskolas – Rīgas Stradiņa Universitāte, Latvijas Universitāte, Rēzeknes augstskola, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Banku augstskola un citas – jau sekmīgi darbojas šajā ziņā. Bet ar paveikto līdz šim nevar aprobežoties. Statistikas rādītāji liecina − Eiropas valstu augstskolās vidēji vismaz 10 % no studējošo kopējā skaita ir ārvalstu studenti. Pēc analoģijas Latvijā, kur studentu skaits sasniedz 130 tūkstošus, jau šodien vajadzētu būt vismaz 13 tūkstošiem ārzemju studentu. Bet realitāte nav tik iepriecinoša − mūsu valstī patlaban studē tikai aptuveni 1500 studentu no citām valstīm.
Demogrāfiskās prognozes vēsta par strauju vidusskolu absolventu skaita samazināšanos nākamo astoņu gadu laikā. Latvijas studenti pēdējos gados aizvien biežāk dod priekšroku studijām ārpus mūsu valsts robežām. Studenti ir brīvi savā izvēlē. Par labu studijām ārzemēs liek izlemt arī tas, ka 77 % no visiem Latvijā studējošiem jauniešiem par studijām maksā paši, bet tādas Eiropas valstis kā Somija, Vācija un Dānija piedāvā valsts finansētās studiju vietas.
Pretrunīgi vērtēju arī „Hansabankas” jauno piedāvājumu – studiju kredītu bez valsts galvojuma, kura mērķis ir mācību maksas segšana akreditētajās ārvalstu augstskolās, jo līdzīgi kredītu piedāvājumi, kas varētu sekot arī no citām bankām, nākotnē veicinās studentu aizplūšanu.
Iepriekšminētais rada pamatotas bažas par iespējamo risku, ka studentu trūkuma dēļ Latvijā visas studiju programmas neattīstīsies vienlīdz spēcīgi. Jau šodien augstskolu vadībai nopietni jāsāk izvērtēt Latvijas augstskolās īstenoto studiju programmu konkurētspēju ilgtermiņā. Augstskolas spēju konkurēt lielā mērā nodrošina kvalitatīva augstskolas vadīšana. Ir ļoti svarīgi radīt iekšējo kvalitātes kultūru ne studijās, bet arī augstskolas darbībā kopumā.
Baltija kā vienots izglītības reģions
Latvija attīstās ļoti dinamiski, tādēļ arī uzņēmumi uzsāk darbību ārējos tirgos. Uzņēmējiem ir nepieciešami studenti – potenciālie darba ņēmēji, kuri ir gatavi un spējīgi profesionāli darboties starptautiskā tirgū. Ir jārada iespējas jau studiju laikā iegūt profesionālus kontaktus ārzemēs. Tikpat svarīga kā svešvalodu pārzināšana studentiem ir arī starpkultūru saskarsmes prasme.
Šobrīd par augstskolu internacionalizācijas stratēģiju tiek domāts arī valstiskā līmenī. Tas ir komplekss jautājums, kur dažādi faktori ir vienlīdz svarīgi – sākot ar vīzu nodrošināšanu un beidzot ar mūsdienīgas infrastruktūras izveidošanu – labiekārtotām auditorijām, studentu viesnīcām, atpūtas telpām un sporta kompleksiem.
Augstskolu vadītājiem jau šodien jādomā stratēģiski par tām studiju jomām, kurās veidot kopīgas studiju programmas Baltijas valstu mērogā ar mērķi starptautiskajā izglītības telpā pozicionēt Baltiju kā vienotu reģionu. Tikai apvienojot kopīgus spēkus, varam panākt ārvalstu studentu lielāku ieinteresētību. Ekonomikas attīstības tendences pasaulē liecina, ka globālajā konkurences cīņā uzvarēs tās valstis un reģioni, kas spēs piesaistīt talantīgus jauniešus ar intelektuālu un radošu potenciālu. Mēs esam jaunā attīstības laikmetā, kur virzību un panākumus nosaka inovācijas, bet tās var radīt tikai savstarpējā saskarsmē un iepazīstot atšķirīgu domāšanu.

 

Izglītības un zinātnes ministrija gaida Tavu padomu

Ivo Verners
Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”
Laikraksts „Izglītība un Kultūra” sadarbībā ar biedrību „Tautvaldība” veido jaunu rubriku „Izglītības un zinātnes ministrija gaida Tavu padomu”. Katru otro nedēļu tajā tiks publicēti Jūsu iesūtītie priekšlikumi izglītības sistēmas uzlabošanā un norādes uz nepilnībām. Ierosinājumu iesūtīšana būs iespējama: 1) pa pastu uz „Izglītība un Kultūra” redakciju un e-pastu redakcija@izglitiba-kultura.lv ar norādi „Padoms Izglītības ministrijai”; 2) pa elektronisko pastu „idejas@tautvaldiba.lv”; 3) aizpildot anketu Interneta lapā „www.tautvaldiba.lv”.
Rubriku galvenokārt veidos divas sadaļas – „Ierosinājumi” un „Trūkumi izglītības sistēmā”. Zinot Jūsu noslogotību un rēķinoties ar laika trūkumu, rosinām nosūtīt kaut vai tikai informāciju par kādu pamanītu trūkumu izglītības sistēmā, piemēram, „Matemātikā pamatskolām nav pieejama mācību grāmata, kas atbilstu mācību programmai”, „Tajā un tajā mācību programmā ir pārāk maz laika veltīts šai tēmai”, „Šī tēma ir grūti uztverama, un to būtu prātīgāk mācīt vēlāk”. Apkopotā informācija tiks iesniegta atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un norādīs uz nepilnībām, kas kalpos par reālu palīgu attiecīgajām ministrijas darba grupām. Tas sekmēs izglītības līmeņu saskaņotu pēctecību un mazinās risku, ka pārsteidzīgu un nepārdomātu lēmumu dēļ varētu ciest pat veselas paaudzes.
Iepriekšējā „Izglītība un Kultūra” numurā, kas iznāca 6. decembrī, sadaļā „Viedoklis” publicētais raksts norāda, ka Latvijas izglītības sistēmā ir, ko uzlabot. Šī raksta tapšanā lielu pateicību esam parādā vairākiem aktīviem skolu direktoriem un direktoru vietniekiem mācību darbā, it īpaši – Mārupes vidusskolas direktora vietniecei mācību darbā Andželai Sokolovai un Rīgas izglītības pārvaldes Vidzemes priekšpilsētas galvenajai speciālistei Anitai Pēterkopai.
Par to, ka ar Latvijas izglītības sistēmu nav viss kārtībā, liecina arī 2007. gada 10. decembrī publicētais Valsts kontroles revīzijas atzinums, kas vēsta, ka Izglītības un zinātnes ministrija nespēj nodrošināt vispārējās izglītības iegūšanas atbilstību likumdošanai un izvirzītajiem mērķiem.
Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) 7. decembra preses konferencē apliecināja IZM vēlmi uzklausīt ikvienu konstruktīvu un argumentētu priekšlikumu. Jūs teiksit: „Rivžas vietā būs cits ministrs, un visi solījumi un plāni būs vējā!” Vēlme uzklausīt sabiedrības viedokli vispirms izskanēja no citiem vadošiem ministrijas darbiniekiem, otrkārt, veiksmīga dialoga pirmais nosacījums ir vēlēšanās vienam otrā ieklausīties, ko ir paudusi pašreizējā ministre, un vēl nav teikts, ka viņas vietā nāks cits, turklāt 1,5 gadu laikā, kopš B. Rivža ir ministres amatā, viņa „esot sākusi saprast, kādi ir veicamie darbi”, treškārt, pat tad, ja būs cits ministrs, viņam būtu jābūt absolūti neizglītotam, lai nevēlētos sev tik kompetentus padomdevējus, kādi esat Jūs – pedagogi.


 

Lasi avīzē


Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264