Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 46

Nr. 46

Lasi internetā

Svētki R. Blaumaņa 3. konkursa čaklajiem rakstītājiem

Zinta Saulīte
Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”
Noslēdzies Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas 3. konkurss, kuru organizēja Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, R. Blaumaņa memoriālais muzejs „Braki” un biedrība „R. Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums”.
Vērtēšanas komisija saņēma 246 skolēnu darbus no visas Latvijas, labākie autori – 61 skolēns – tika uzaicināti uz noslēguma pasākumu Ērgļos 1. decembrī.
No rīta konkursantus kopā ar vecākiem un skolotājiem mīļi sagaidīja R. Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki” ļaudis. Saimes istabā dzirkstīja Trīnes, Pindaka un Pindacīšas jaukais humors. Muzeja vadītāja Anna Kuzina ar savu stāstījumu „ieveda” rakstnieka R. Blaumaņa un „Braku” pasaulē.
Pēc piemiņas brīža R. Blaumaņa kapos notika noslēguma sarīkojums Ērgļu saieta namā. To vadīja Valmieras drāmas teātra aktieris Māris Bezmers. Jāpiebilst, ka pamatskolu grupā (7.–9. klase) skolēni labprāt rakstīja par tematiem „Izstaigāju Braku mājas” un „Mājas cilvēkiem vajag saticīgi dzīvot”. Savukārt vidusskolēni savas pārdomas atklāja tematos „Dimants staro tikai tad, kad viņš stāv gaismā” un „Gudrs cilvēks neskatās uz to vien, kas tagad ir, bet domā arī par nākamajiem laikiem”.
Sekmīgākos domrakstu autorus apbalvoja vairāki Latvijā populāri cilvēki. R. Blaumaņa dzimtas pārstāvis, kādreizējais žurnālists Juris Blaumanis, pasniedzot balvas, sacīja: „Bija interesanti apjaust jūsu rakstītajā gan tieši, gan netieši pateikto. Vārdi „man mamma teica”, „tētis stāstīja”, „atceros, ka mēs ģimenē runājām” – liecina par paaudžu pēctecību, tautas gara mantu nodošanu jaunajai paaudzei, kas ir vissvarīgākā, un liek cerēt, ka arī šo jauniešu bērni būs tautas tradīciju turpinātāji.”
„Ievas Stāstu” žurnāliste Līga Blaua, izsakot pateicības vārdus skolēniem, atzina: „Braki mūs silda vienmēr un liek apzināties, ka mājas ir svarīgas. Lai kā reizēm gribas doties no tām projām un cerēt, ka citur būs labāk, tikai vēlāk mēs sapratīsim, cik tomēr tēva dubļi ir sudraboti.”

Drakula joprojām kopā ar mums

Baiba Kalna
Dailes teātrī par tradīciju kļūst ik sezonu savus skatītājus iepriecināt ar kādu muzikālu megaprojektu. Aizvadītajā sezonā tāda bija grupas „Jumprava” un Normunda Beļska plašu publicitāti guvusī rokopera “Izredzētais”, šajā sezonā uz šo nišu pretendē rokmūzikls „Drakula. Svešās asinis”, kuram mūziku komponējis Andris Vilcāns un kura pirmizrāde gaidāma 7. decembrī. Jauniestudējuma režisors Dž. Dž. Džilindžers ir jau otrais mūsu režisors, kuru šajā sezonā iedvesmojis Drakulas tēls, jo Nacionālā teātra Jaunajā zālē trešo mēnesi tiek rādīta režisora Regnāra Vaivara izrāde „Drakula. Dēmoni”, kurā gan saikne ar mitoloģizēto asinssūcēju ir visai nosacīta. Kā būs jaunajā Dailes teātra uzvedumā – redzēsim pavisam drīz.
 Viena no jauniestudējuma lielākajām intrigām varētu būt tā, ka libretu un tekstus rokmūziklam raksta filozofs Ilmārs Šlāpins. Viņš atzīst, ka ideja šim darbam radusies pirms diviem gadiem, taču tā esot aktuāla joprojām. Par to viņu pārliecinājušas trīs pavisam svaigas ziņas, pirmā no tām: Vācijā nesen miris Drakulas īpašumu pēdējais mantinieks. Jāatzīmē, ka vampīru ciltstēvam, kurš iemūžināts Brema Stokera romānā, bijis reāls prototips – princis Vlads III Drakula (1431–1476) – Valahijas vojevoda, kurš dzimis Transilvānijā. Nav gan ziņu, ka viņš patiešām sūcis asinis, taču baisas leģendas par viņa ārkārtīgo cietsirdību un sadismu cauri gadsimtiem ir nonākušas pat līdz mūsdienām. Ne velti viņš ticis saukts par Vladu Tsepešu (Mietduri). Otrā ziņa, ko I. Šlāpins saista ar jaunās izrādes ieceri, ir tāda, ka nesen Anglijā apcietināta meitene, kura no interneta lejupielādējusi tā saucamo teroristu „pavārgrāmatu”, izmantojot to, radījusi savu dzeju un ievietojusi to savā blogā. Trešā ziņa ir tāda, ka pirms dažām dienām Anglijā nežēlīgi nogalināts Latvijas pilsonis. I. Šlāpins uzskata, ka tas viss saistās kopā, un arī izrādē viņš ir iecerējis runāt par to, ka robeža starp teroristu un mierīgo iedzīvotāju, starp Drakulu un viņa upuriem, starp mietpilsoņiem un viņu bailēm pazaudēt pašiem sevi ir ļoti šaura.
 Savukārt Dž. Dž Džilindžers uzsver, ka apkārt valdošā agresīvā neiecietība pret visu citādo – citu reliģiju, citu pārliecību, pasaules uzskatu, dzīvesveidu un tā joprojām – mūsdienās visos līmeņos ir samilzusi līdz ārkārtīgi draudīgam apjomam, un arī tas ir inspirējis šo izrādi. Izrādes centrā ir nemitīgs konflikts starp galveno varoņu izvēlēm. Šajā iestudējumā Drakula ir pārtapis par fanu pielūgtas rokgrupas līderi Rašidu Rahulu. Viņš ir emigrantu dēls, svešas kultūras pārstāvis, kurš noticējis savu sekotāju radītajam mītam par asinspārliešanas dāvāto nemirstību, taču nespēj samierināties ar šīs nemirstības cenu – citu cilvēku ciešanām un nāvi. Londonu ierastās iecietības un multikulturālisma vietā ir pārņēmušas bailes un naids – patrioti pret imigrantiem, skinhedi pret gotiem, teroristi pret pastāvošo kārtību, bet mīlestība pret veselo saprātu. Šādā pasaulē vairs nav ne labā, ne ļaunā, nav iespējams pateikt, kura rīcība ir vienīgā pareizā, un cilvēkam ir tikai viena izvēle – pieņemt svešas asinis vai mirt.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas muzejam – 40

Gunārs Kušķis
Muzejs nav tikai mantu krātuve, bet vēstures glabātājs. Muzeju veido kolekcijas un atsevišķi priekšmeti; tie šeit nonāk ar kolekcionāru vai līdzcilvēku palīdzību. „Kolekcionārs ir muzeja priekšpostenis,” tā savā laikā teica kolekcionārs, tēlnieks Mārtiņš Zaurs, un viņam taisnība.
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas muzejs tika atklāts 1967. gada 12. decembrī. Mērķtiecīgā darbā pagājuši 40 gadi. Šajos gados muzejs bagātinājies ar dokumentālām vēsturiskām liecībām un skolu vēstures cienīgiem eksponātiem. Visam ir pirmsākums, arī šim muzejam. Pie tā šūpuļa stāvēja skolotāja Velta Trautmane, kura kopā ar saviem audzēkņiem, audzināmās klases skolēniem, pildot kārtējo gada uzdevumu, devās intervēt literatūrzinātnieku un bibliogrāfu Alekseju Apīni. Interviju A. Apīnis nesniedza, bet tās vietā ieteica vispirms izzināt savas skolas vēsturi. Un tikai tad sākt interesēties par viņu – minētās skolas 1945. gada absolventu. Sekoja milzīgs darbs arhīvos, jo skolas vēsture ir iespaidīga, sākot jau ar Domskolu, tas ir, – 1211. gadu.
Nācās daudzus arhīva dokumentus tulkot no vācu valodas – lielu darbu ieguldīja Uldis Straujums un Bruno Ķirulis. Darba grupai centīgi un apzinīgi strādājot, 1967. gada nogalē ar dokumentu kopijām un tulkojumiem no vācu valodas, kā arī oriģināliem bija savāktas pirmās sešas mapes par skolas vēsturi. Tāpat arī bija nedaudzi priekšmeti, kuri saistīti ar skolu dažādos laikos.
Topošā muzeja rīcībā tika nodots balkons, kas atrodas skolas aulā. Ne visai ērtas, bet tomēr atsevišķa telpas. Ar 1967./1968. mācību gadu visām klasēm tika dots uzdevums: pēc īpaši izstrādāta plāna vākt materiālus par skolas un arī izglītības vēsturi Latvijā līdz 1918. gada 18. novembrim. Muzeja koncepta autors bija absolvents Andrejs Skuja. Viņa ieguldījums jaunā muzeja tapšanā ir ļoti liels. Oriģināla ir viņa ideja parādīt ar krāsām mācību valodu Rīgas skolās.
Te var redzēt, ka no 13. gadsimta pie baznīcām dibināja skolas, kur skolēni mācījās dzimtajā un vācu valodā. Muzeja ekspozīcijā var iepazīties ar nacionālās skolas sākumu 1919. gadā. Līdz 1951. gadam skolā uzņem tikai zēnus, bet, kad skolai tiek pievienota Valda Zālīša pamatskola, sāk mācīties arī meitenes. Visas šīs skolas dažādās pārmaiņas uzskatāmi ir parādītas muzeja ekspozīcijā. Muzejs gadu gaitā ir mainījis savu atrašanās vietu skolā. Līdz 1990. gadam, atbilstoši toreizējā skolas direktora lēmumam, skolas vēstures krātuve izvietota pagrabstāvā (150 kvadrātmetru platībā). Tagadējā muzeja projektu izstrādājuši bijušie skolas absolventi – arhitekti Andrejs Holcmanis un Gunārs Birkerts.
Muzeja ekspozīcija ir izvietota piecās ekspozīciju telpās un trīs palīgtelpās. Pēc muzeja nodibināšanas un pirmās ekspozīcijas izveidošanas tā vadību no V. Trautmanes pārņem skolotāja Elza Rusmane. Šai skolotājai ir nenovērtējami nopelni tālākā muzeja izveidē. Viņas darbības laikā ir savākts bagātīgs materiāls par skolas absolventiem. Izveidota krājumu kartotēka, kā arī apzināts mazāk zināmais par skolas vēsturi. Ar jauno telpu ierādīšanu muzeja vadību pārņēma skolotāja Aina Zumente, kura to vada arī šodien.

Skolēniem patīk mācīties praktiski

Elīna Kuzmina
Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”
30. novembrī norisinājās „Junior Achievement – Latvija” (JAL) seminārs skolēniem un skolotājiem, lai iepazītu ne tikai biznesa izglītības teoriju, bet arī praksi, kā bizness un mārketings notiek reālajā dzīvē.
Šis bija jau otrais JAL seminārs šajā mācību gadā, kad dažādu jomu speciālisti satiekas ar jauniešiem un atklāj sava darba praktisko pusi. Šajā reizē vairāk nekā 60 semināra dalībniekiem par klientu vadību, reklāmas kampaņām un mārketinga aktivitātīšu „trikiem” stāstīja SEB “Unibankas” speciālisti – Mārtiņš Gineitis, Modris Atpils un Baiba Rosicka. Savukārt Ilze Doškina un Sandra Opmane no „Microsoft Latvia” skolēniem atklāja ne tikai jaunumus informāciju tehnoloģiju jomā, bet arī to, kādas ir svarīgākās prasmes, lai būtu veiksmīgs vadītājs.
Unikāla pieredze
Īpaši vērtīgi šie semināri ir visiem jauniešiem, kas uzdrīkstas izmēģināt savus spēkus, veidojot savu skolēnu mācību firmu. JAL programma „Skolēnu mācību firma” ir mācību nolūkos dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar reālu uzņēmējdarbību – ražo preces, sniedz pakalpojumus, veic firmas finanšu analīzi un grāmatvedību, mācās iekarot tirgu, pārbauda savas spējas vadīt un darboties komandā, gūst pieredzi un peļņu. Unikālā pieredze, ko jauniešu iegūst šajā programmā, ir spēcīgs pamats, lai domātu par sava biznesa uzsākšanu nākotnē. Šobrīd Latvijas skolās skolēnu mācību firmu dibināšana notiek pilnā sparā.
“Man ļoti patika šis seminārs un domāju, ka katram jaunietim, kas vēlas pilnveidoties un izzināt, piemēram, mārketinga gudrības, ir nepieciešams tādu apmeklēt,” pēc semināra atzina Edgars Grūbe no Natālijas Draudziņas ģimnāzijas. Arī Elīna Šņepste no Madonas Valsts ģimnāzijas teica: „Šādus seminārus vajadzētu pēc iespējas vairāk, lai mums palīdzētu mācību procesā!”
Elza Berga no Rīgas 3. vidusskolas norāda: „Seminārs bija interesants un noderīgs. Tēmas, ko apgūstu skolā, bija izskaidrotas un parādītas ne tik daudz balstoties uz teoriju, bet gan vairāk no praktiskā pielietojuma. Tas vieglāk ļauj izprast, kā pašai pareizāk rīkoties. Turpmāk noteikti vajadzētu šāda veida seminārus arī par citām tēmām.”

Latvijas izglītības sistēmas neveiksmju ķēde

Dzīvē iegrozījies tā, ka mans darbs ir saistīts ar mācību iestādēm. Izglītības sistēmas uzlabošana ir plaša tēma – sākot no bērnudārza, līdz pat pieaugušo tālākizglītībai.
Jautājot skolotājiem, kas tad īsti nav kārtībā Latvijas izglītības sistēmā, tipiska atbilde ir: „Nekas nav kārtībā!” Turpretī Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža (ZZS) 11. oktobrī paziņo: „Es uzskatu, ka es pārvaldu nozari.” Nespriedelēšu, vai šāda B. Rivžas pārvaldīšana nāk par labu vai par sliktu, jo, pirmkārt, drīz viņas vietā, iespējams, būs cits ministrs, otrkārt, nebūšu tik kategorisks, lai apgalvotu, ka viss ir slikti, jo ir uzceltas pāris jaunas pamatskolas (Tukumā, Cēsīs) un renovēti vai pat no jauna uzcelti daži korpusi (Rīgas Teikas vidusskola), treškārt, no ministra ir atkarīgs daudz kas, bet vislielākā mērā – tomēr no premjera izvirzītajām prioritātēm.
Šobrīd noris administratīvi teritoriālā reforma, tādēļ pagaidām neņemos spriest, kā tā ietekmēs izglītības pārvaldes un mācību iestādes.
Zemā atalgojuma pieminēšana ir nogurdinājusi gandrīz visus, bet jāsaprot, ka tieši dēļ tā arī sākas lielākās bēdas. Pārslogots un pārguris skolotājs – nekvalitatīvi veikts darbs un slikti izglītots audzēknis. Ja mācību pārzinis katram skolotājam iedalītu vienu slodzi, kas būtu tikai normāli, tad nebūtu, kas māca! Otrkārt, skolotājs sāktu piepelnīties kaimiņu skolās, kas novestu pie tā paša. Viena slodze ir 21 mācību stunda klasē, divas stundas konsultācijām un viena līdz sešas stundas darbu labošanai nedēļā, par ko samaksa (atbilstoši pēdējam algas pielikumam) ir Ls 341 – pirms nodokļu atskaitījumiem jeb Ls 245 – uz rokas. Ar dažām papildus piemaksām alga iespējama līdz 300, lielākais – 350 latiem. Vai bāzes skaitlis 245, ko redz jaunietis, ir pietiekoši pievilcīgs, lai izvēlētos apgūt šo grūto un cienījamo profesiju, kas ne katram ir pa spēkam?
Latvijā skolotāji nereti ir zaudējuši tik ļoti svarīgo izglītošanas misijas apziņu. Pat ja zemapziņā kaut kur tas ir palicis, tad izšķirošo triecienu dod sabiedrības negatīvais spiediens. Bērns nav atnācis uzrakstīt pārbaudes darbu – skolotājs vainīgs, slikti māca un vispār neko nesaprot.
Arvien biežāk novērojami gadījumi, kad kāds no vecākiem atved atvasi uz skolu, bet bērns – ap stūri un prom. Abpusēju sekošanu bērna gaitām (gan no skolas, gan vecāku puses) nodrošina mūsdienu tehnoloģijas un projekts „e-klase”, kas ļauj ar SMS palīdzību saņemt informāciju par atzīmēm un kavējumiem, turklāt vecākiem pieejama detalizēta informācija internetā. Pakalpojums maksā 1,5–2 latus mēnesī, kas, manuprāt, ir simboliska maksa. Tiem vecākiem, kuri aizbildinās ar iestāžu apmaksātajām telefonu sarunām, iesaku paņemt no atvilktnes veco telefonu vai par latu iegādāties tālruni tieši šim nolūkam. Šeit drīzāk ir jautājums par vecāku atbildību. Uz vienreiz gadā rīkoto vecāku konferenci daļa neuzskata par vajadzīgu ierasties. Esiet taču aktīvi un interesējaties par saviem bērniem!
Ar mācību priekšmetu „Informātika” sniegšu nelielu ieskatu mācību programmās, kas spilgti raksturo to, ka tās tiek veidotas, neizprotot, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai mācību tēmu būtu iespējams apgūt, un neko nezinot par to, kāda ir bērna sagatavotība, lai vispār ko tādu mācītu. Informātika tiek mācīta 5., 6. un 7. klasē pa 35 stundām gadā. Piemēram, tastatūras apgūšanai paredzēta viena mācību stunda, pēc kuras skolnieks ir iepazīstināts ar to, kur atrodas taustiņi, un, kā rakstīts Informātikas mācību programmā, – „prot lietot tastatūru”. Pa vienai stundai paredzēts teksta formatēšanai, attēla ievietošanai un lappuses kopskata veidošanai. Kā Jums šķiet, vai piektās klases skolnieks pēc vienas mācību stundas prot kaut vai apmierinošā līmenī veikt teksta ievadi ar tastatūru? Vai gadījumā, pirms māca teksta formatēšanu, vispirms nebūtu prātīgi iemācīt pareizi rakstīt ar klaviatūru – ar visiem pirkstiem, nevis ar vienu pirkstu, kā vairums turpina darīt arī universitātē (tikai ātrāk)?

Mākslas akadēmijas radošais potenciāls ir liels

Baiba Kalna
LMA rektors, profesors Aleksejs Naumovs, kurš pēc šoruden notikušajām rektora vēlēšanām šajā amatā nomainījis savu priekšgājēju Jāni Osi, atzīst, ka LMA jāturpina sava iepriekšējā virzība, un sola arī novitātes, atzīmējot, ka akadēmijai jākļūst sabiedrībai vēl atvērtākai. Intervijā ar A. Naumovu runājām gan par pašlaik īstenojamajām LMA aktivitātēm, gan par radošajām nākotnes iecerēm.
 Kas jūsu dzīvē ir mainījies, kopš esat šajā postenī, jo daudzējādā ziņā ar LMA darbības vadību esat bijis saistīts jau ilgāku laiku – būdams Mākslas akadēmijas prorektors.
Jā, desmit gadus biju LMA prorektors, un, pateicoties Mākslas akadēmijas atbalstam, rektora vēlēšanās man bija ļoti pozitīvs rezultāts. Kas mainījies – tagad ir lielāka atbildība, ātri un profesionāli jāizlemj dažādi jautājumi, darbs ar cilvēkiem turpinās un laika ir vēl mazāk. Nekad agrāk nedomāju, ka vajadzēs ieviest pierakstu – pierakstīt gaidāmās tikšanās, bet tā izrādījās nepieciešamība – lai varētu ikvienam veltīt laiku sarunai, neredzu citus variantus. Tāpat turpinās arī darbs ar studentiem.
Kādas novitātes ar jauna rektora ievēlēšanu gaidāmas Mākslas akadēmijas darbā?
Viena no novitātēm, ko jau ieviešam, ir tas, ka Mākslas akadēmijai tiek piesaistīti jauni pasniedzēji: Andris Vītoliņš, Inga Meldere, no nākamā pusgada pie mums strādās arī Elīna Ģibiete. Šeit gan ir tāda problēma, ka visiem pasniedzējiem tagad tiek prasīta pedagoģiskā izglītība. Manuprāt, augstskolās šajā ziņā būtu vajadzīga diferenciācija, piemēram, ja aicinām pasniedzējus no ārpuses, viņiem varētu arī nebūt pedagoģiskā izglītība. Lai šo problēmu risinātu, esam sākuši sadarbību ar Daugavpils universitāti, šis ir pirmais gads, kopš sadarbojamies, un, manuprāt, šis process rit veiksmīgi. Domāju, ka jaunos talantus vajag piesaistīt kā pasniedzējus. To, ka šādu talantu mums ir daudz, apliecina arī pašlaik izstāžu zālē „Arsenāls” aplūkojamā izstāde „Jaunie Latvijas glezniecībā”.
Kā vērtējat šo izstādi?
To var eksponēt jebkur Eiropā, tā ir Eiropas līmeņa māksla. Šī ekspozīcija pierāda, ka paralēli LMA nozarēm – dizainam un medijiem – mums ir lieliski jaunie gleznotāji. Aptuveni 60% izstādes dalībnieku ir LMA studenti un aptuveni 30% – LMA absolventi. Veiksmīga bija arī piecu mūsu mākslas zinātnieču alianse, kas kūrēja šo izstādi. Ekspozīcijā ir pārstāvētas visas Eiropas glezniecības tendences – gan lielie, gan mazie formāti, no naivisma un konceptuālisma līdz sirreālismam, plaši pārstāvēta ir arī figuratīvā glezniecība, kas pašlaik ļoti aktuāla ir gan Francijā, gan Vācijā, gan Amerikā. Šeit var redzēt, ka mūsu jaunie gleznotāji jūt to „nervu” un strādā. Manuprāt, rudens izstāde bija neveiksmīgs pasākums gan atlases, gan telpu ziņā, bet šajā izstādē parādās māksla ar lielo burtu. Tie ir jaunie talanti, un, redzot, kā viņi darbojas, ir skaidrs – šie cilvēki nepazudīs. Tā kā Mākslas akadēmijas radošais potenciāls ir liels, vajag to tikai saskatīt. Nesen arī vairāki mūsu jaunie dizaineri ar panākumiem pabija Maskavā, savukārt scenogrāfi Prāgas kvadrinālē saņēma zelta medaļu.
Nule kā ir notikusi Mākslas akadēmijas akreditācija, esam akreditēti uz sešiem gadiem – gan bakalauru, gan maģistru, gan doktoru programmās. Šis process bija visai sarežģīts, saistīts ar lielu papīru kārtošanu, ekspertu pieaicināšanu utt. Taču galarezultāts ir pozitīvs, un tas iepriecina. Priecē arī tas, ka mums LMA ir labs kolektīvs, valda pozitīva gaisotne, būtībā šeit cilvēki strādā idejas dēļ. Tā ir cilvēka izvēle, ka viņš sevi velta šim darbam, aicinājums, kas šodien ir ļoti nemoderns vārds, jo gandrīz visur dominē un visu nosaka nauda.

Pirmskolas izglītības sistēmas lielākā problēma – pedagogu atalgojums

Violeta Brenčeva
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka kopējais bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs 2007. gada septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 2877 bērniem. Bērnu skaits pirmskolas izglītības iestādēs ik gadu kopš 2002./2003. mācību gada ir pieaudzis aptuveni par 2960 bērniem.
Pirmskolas izglītību bērni var apgūt latviešu, krievu, poļu, ukraiņu mācību valodu grupās. Speciālās izglītības programmas īsteno 39 speciālās pirmsskolas izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestādes. Kopumā speciālās izglītības programmas tiek īstenotas 270 speciālās pirmskolas izglītības grupās bērniem ar dažādiem attīstības traucējumiem un veselības problēmām.
2007./2008. mācību gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo, par 16 iestādēm ir palielinājies to izglītības iestāžu skaits, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas.
Pašlaik pirmsskolas izglītības programmas tiek īstenotas 1037 izglītības iestādēs, no kurām lielākā daļa – 585 – ir pirmsskolas izglītības iestādes, 290 – skolas ar 5–6 gadu veco bērnu pirmsskolas izglītības grupām, 155 skolas – pirmsskolas izglītības iestādes un 7 bērnu un jauniešu centri ar 5– 6 gadu veco bērnu pirmsskolas izglītības grupām.
Tomēr izglītības iestāžu skaits joprojām nav pietiekams – rindā uz vietām pirmskolas izglītības iestādēs šā gada septembrī bija 22 753 bērni. Salīdzinot ar pagājušo gadu, bērnu skaits rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs ir samazinājies par 2134 vietām. Vislielākais skaits bērnu rindā ir vecumā no viena līdz trīs gadiem. Četru gadu vecu bērnu skaits uz vietām rindās ir salīdzinoši neliels. Visvairāk bērnu rindā uz vietām bērnu dārzos gaida Rīgā, Rīgas rajonā, Liepājā, Jelgavā un Ogres rajonā.
IZM informācija liecina, ka Latvijā ir 48 privātās pirmskolas izglītības iestādes, kas īsteno pirmskolas izglītības programmas, kopējais bērnu skaits šajās privātajās pirmskolas izglītības iestādēs ir 2718.
Pagaidām neatrisināta problēma – pirmskolas izglītības pedagoga atalgojums
Kā viena no problēmām jāmin pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojums. Kaut gan pēdējā gada laikā panākti uzlabojumi pirmsskolas izglītības skolotāju atalgojuma sistēmas sakārtošanā, tomēr atalgojumu joprojām nevar uzskatīt par pietiekami lielu un daudziem jaunajiem speciālistiem darbs pirmsskolas izglītības iestādē joprojām nešķiet pievilcīgs, norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta Institucionālās attīstības nodaļas vadītājas vietniece Baiba Jurisone.

 

Augstākās izglītības likumprojektā ¬– vairāki neviennozīmīgi traktējami formulējumi

Daiga Kļanska
LETA
Speciāli “Izglītībai un Kultūrai”
Šobrīd Augstākās izglītības sistēmu reglamentē 1995. gada 2. novembrī pieņemtais Augstskolu likums, kurš lielā mērā uzskatāms par novecojušu. Pēdējo desmit gadu laikā mainījušies gan augstākās izglītības sistēmas ārējās vides nosacījumi – iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), dalība Eiropas kopējās augstākās izglītības telpas veidošanas procesā, gan arī notikušas pārmaiņas augstākās izglītības sistēmas iekšējā attīstībā – izveidotas koledžas, ievērojami pieaudzis augstskolu skaits, palielinājies to studējošo skaits, kas mācās privāto personu dibinātās augstskolās.
Jaunā Augstākās izglītības likumprojekta apspriešanas gaitā izvērsās plašas diskusijas par vairākiem jautājumiem. Lai saskaņotu viedokļus un pilnveidotu Augstākās izglītības likuma projektu atbilstoši Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes, augstskolu, koledžu un citu institūciju izteiktajiem komentāriem un priekšlikumiem, 2006. gada 29. maijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojumu tika izveidota darba grupa Augstākās izglītības likuma projekta pilnveidei.
Darba grupā strādāja pārstāvji no IZM, Latvijas augstskolām, Latvijas Rektoru padomes. Darba grupas vadītājs bija toreizējais Latvijas Universitātes rektors – profesors Ivars Lācis. Likumprojekta noslēguma redakcijas izstrādes laikā notikušas vairāk nekā 20 darba grupas sanāksmes. Ar likumprojektu iepazīstināti arī IZM sociālie partneri, mediju pārstāvji un citi interesenti.
„Likumprojekts veicinās Latvijas augstākās izglītības attīstību, zināšanu sabiedrības veidošanos, stiprinās Latvijas augstākās izglītības integritāti Eiropas augstākās izglītības sistēmā, stiprinās augstskolu autonomiju un atbildību par darba rezultātiem. Turklāt likumprojektā akcents likts arī uz augstākās izglītības un zinātnes sasaisti un uz augstākās izglītības institūciju sadarbību. Likumprojektā nostiprināta augstākās izglītības un darba devēju sadarbība,” skaidro IZM speciālisti.
Likumprojekts paredz veidot pievilcīgāku studiju procesu – akadēmiskā brīvība, trīs ciklu sistēma, Eiropas kredītpunktu sistēma jeb ECTS, mūžizglītība, precizēti studiju maksas nosacījumi. Likumprojekts paredz radīt pievilcīgāku jauno pasniedzēju izaugsmi un veicināt jauno zinātnieku iekļaušanos akadēmiskajos procesos, vēl vairāk sekmēt studentu un pasniedzēju mobilitāti.
Likumprojektā atcelts dalījums „akadēmiskās” un „profesionālās” augstākās izglītības programmas, kā arī – pilnveidoti augstākās izglītības finansēšanas mehānismi un augstskolu saimnieciskā darbība. Piemēram, augstskolas no valsts budžeta finansē dotācijas veidā, katrai augstskolai valsts budžetā paredzēta atsevišķa apakšprogramma, augstskolas atver kontus Valsts kasē, kredītiestādēs.

 

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Šajā pasaulē ir jāmācās nepalikt pie autoritātes teiktā atstāsta, bet izmantot to kā starta laukumu savai domai un saviem darbiem. Tajā pašā vai pilnīgi citā virzienā.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Liekas, ka pulvera autoram visai grāmatai nav pieticis.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.