Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 42

Nr. 42

Lasi internetā

Atzinība Skolotāja mūža darbam

Anda Baraškina

Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Novembrī, kad Latvija svinēja 91. gadskārtu, Gunāram Kušķim tika pasniegts valsts augstākais apbalvojums. Ordeņu kapituls nolēma par nopelniem Latvijas labā piešķirt ilggadējam sabiedriskajam un kultūras darbiniekam, skolotājam Gunāram Kušķim Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru.

Svētku diena pašam gaviļniekam noteikti vēl ilgi paliks atmiņā kā svinīgs un emocionāls brīdis. Radi un draugi to varēs skatīt fotoattēlos, noteikti kādā svinīgākā brīdī augstais apbalvojums rotās Gunāra žaketes atloku. Daudzi no darbabiedriem un draugiem zina viņa dzīves gaitu un izšķirīgos notikumus tajā, tomēr daudzus joprojām pārsteidz Gunāra Kušķa darbu un vaļasprieku daudzpusīgums.

Pedagoģiskā darbība kā Rīgas Skolu muzeja skolotājam G. Kušķim beidzās šogad – valsts reformu ietekmē. Tomēr vēl joprojām izglītojošās ekskursijas kopā ar viņu tiek vadītas Rīgas Brāļu kapos, lai jaunā paaudze un ikviens interesents var uzzināt ko jaunu par neatkārtojamo un tautai tik nozīmīgo valsts kultūrvēsturisko pieminekli.

Saeima atbalsta pirmsskolas izglītības programmu pilnveidošanu

IK informācija

Šonedēļ Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kuru mērķis ir sakārtot un pilnveidot vispārējās izglītības sistēmu – pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas normatīvo bāzi, kā arī efektivizēt izglītības sistēmu, paredzot mazāku finanšu slogu valsts budžetam nekā iepriekšējos gados.

Likumā noteikta kā obligāta pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma.

Grozījumi precizē Izglītības likuma 4. pantu, nosakot pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu skolai no piecu gadu vecuma kā obligātu.

Likums deleģē Ministru kabinetam noteikt valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, radot normatīvo bāzi pirmsskolas izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.

Noteikts, ka darba samaksa valsts vai pašvaldības izglītības iestādēs pedagogiem, kuri īsteno pirmsskolas izglītības programmas piecgadīgo bērnu sagatavošanai līdz pamatizglītības programmas apguvei, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.

Arodskolu skaita samazināšanas cēlonis – demogrāfiskā situācija

Raivis Spalvēns

Iepriekšējās divas nedēļas aktīvi sekojot līdzi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei koncentrēt profesionālo izglītību lielos centros un teju par pusi samazināt tās pārziņā esošo arodskolu skaitu, „Izglītība un Kultūra” centās noskaidrot, kā notiks šīs reformas, kuri būs ieguvēji, kuri zaudētāji no tām. Iepriekš lasītājus informējām par profesionālās izglītības iestādēm (PII), kuras tiks reformētas, un apkopojām vairāku izglītības iestāžu pārstāvju viedokļus un skatījumu par notiekošo. Pagājušajā nedēļā IZM publiskoja PII optimizācijas programmas projektu, kas būs par pamatu tālākajām reformām.

Mērķi un apakšmērķi

Jau ziņots, ka IZM grasās īstenot reformas ar PII līdz 2015. gadam, taču informācija par galīgo arodskolu skaitu un statusu būšot zināma līdz pavasarim, tāpēc turpmākie gadi paies, renovējot skolas.

Trūkstošais posms jaunajiem skolotājiem darba dzīves uzsākšanā

Katrīna Slišāne

„Latvijai ir lielas perspektīvas jauno skolotāju sagatavošanā,” pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes (LU PPF) rīkotajā diskusijā par kvalitatīvu skolotāju izglītību sacīja LU PPF dekāns Andris Kangro, akcentējot ne vien augsto līmeni, bet arī apjomu, kādā Latvijas lielākā universitāte piedāvā pedagoģisko izglītību. Lai arī dekāna teikto vismaz atklāti neapšaubīja neviens no klātesošajiem augstskolu un skolu pārstāvjiem, galu galā par vienu no galvenajiem diskusijas jautājumiem izvirzījās tas, kādēļ tomēr daudzas no studiju gados iegūtajām zināšanām un atziņām tā arī neparādās jauno pedagogu darba praksē.

Vispirms par to, kādam tad, pēc diskusijas dalībnieku domām, būtu jābūt „kvalitatīvam” skolotājam. Kā, atsaucoties uz pedagoga un Ata Kronvalda savulaik rakstīto, norādīja LU PPF Pedagoģijas nodaļas vadītāja Aīda Krūze, pedagogam neapšaubāmi būtu jābūt ne vien „dzīves skolotājam”, kas var strādāt, lai apmierinātu tautas vajadzības, bet arī tādam, kuram bērni paši gribētu sekot.

Bez sporta aktivitātēm nevar nekādi!

Madara Valtere

Jau piekto gadu ceremonijā „Latvijas gada balva sportā” Izglītības un zinātnes ministrija apbalvos konkursa „Gada sporta skolotājs” uzvarētāju. Seši sporta skolotāji, kuri iekļuva otrajā kārtā, pagājušajā nedēļā Rīgas 85. vidusskolā sacentās stundu vadīšanā. Pasākumam notiekot pozitīvā un draudzīgā gaisotnē, žūrija, izmantojot objektīvi izstrādātus kritērijus, noteica trīs labākos skolotājus Latvijā. Titulam „Gada sporta skolotājs” nominēta ir Maija Priedīte no Valmieras Valsts ģimnāzijas, Antra Šverna no Rīgas 41. vidusskolas un Genādijs Bezoverovs no Saldus sākumskolas. Titula „Gada sporta skolotājs” ieguvējs tiks paziņots 23. decembrī „Latvijas gada balvas sportā 2009” apbalvošanas pasākumā.

Ar informācijas tehnoloģijām rosinās skolēnus mācīties patstāvīgi

Katrīna Slišāne

Un atkal par vienu sasniegumu vairāk, ar ko lepoties ventspilniekiem – ar oktobri kā pirmā no Latvijas skolām „Microsoft” pasaules inovatīvo skolu tīklā iekļauta Ventspils 1. ģimnāzija, kura spējusi žūriju pārliecināt ne tikai ar iepriekš paveikto informācijas tehnoloģiju ieviešanā skolas darbā, bet arī atvērtību jauniem izaicinājumiem skolas attīstībā.

 Ventspils 1. ģimnāzijas iekļaušana inovatīvo skolu tīklā nav bijusi nedz nejauša, nedz pašsaprotama – kā stāsta skolas direktore Pārsla Kopmane, tas ir bijis mērķis, kura sasniegšanai skola gatavojusies divus gadus, skolas pārstāvjiem apmeklējot inovatīvo skolotāju un „Microsoft” seminārus un inovatīvo skolu Londonā. „Mēs to vēlējāmies, jo uzskatījām, ka gan mūsu vide, gan darba metodes un cenšanās ieviest visu jauno ir atbilstoši tam, lai mēs varētu šai tīklā iekļūt,” par motivāciju iesaistīties projektā stāsta direktore. Arī pieteikšanās bijusi gana sarežģīta, jo šovasar aptuveni mēnesi rakstīts apjomīgs projekts angļu valodā, stāstot gan par skolas stratēģiju, tās darbu un tā organizāciju, skolas līdz šim ieviestajām inovācijām, vienlaikus iezīmējot arī skolas nozīmi vietējo un nacionālo procesu apritē un nākotnes izredzes inovāciju jomā.

Studenti piketē

Katrīna Slišāne

Otrdien Rīgā notika Latvijas Studentu apvienības (LSA) un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotais protesta gājiens pret plānoto finansējuma samazinājumu 2010. gada budžetā augstākajai izglītībai un zinātnei.

Gājienā bija pārstāvēta Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Koledžu asociācija, Latvijas Jaunatnes padome un citas organizācijas.

Gājienā pārstāvētas gan valsts dibinātās, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tostarp visu sešu universitāšu studenti kopā ar rektoriem un mācībspēkiem, trīs Latvijas mākslas augstskolu – Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas –, kā arī koledžu pārstāvji.

Katrā skolā sava prakse skolēnu ēdināšanā

Daiga Kļanska

Katrā Latvijas skolā ir sava prakse skolēnu ēdināšanā. Standarta pusdienu porcija skolās maksā aptuveni no 40 santīmiem līdz vienam latam. Lētākas pusdienas ir lauku skolā, kur ģimenei ir jāsarūpē pusdienu galdam arī savā dārzā izaugušie dārzeņi, augļi un ogas. Pusdienu cenas ir atkarīgas arī no tā, kas skolēnus ēdina – pašvaldības algoti pavāri vai ēdināšanas uzņēmumi. Skolu pārstāvji atzīst, ka, ļaujot firmām saimniekot skolu ēdnīcās, ēdienu uzturvērtība ir mazāka un kvalitāte – sliktāka. Firmas ir ieinteresētas ne tikai samaksāt pavāru darba algas, īres, apkures un elektrības izdevumus, bet arī nopelnīt, taču par vienu latu tas nav iespējams, un cieš ēdiena kvalitāte. Daudzu skolu ēdnīcās ir pieejamas gan standarta porcijas, gan izvēles porcijas, bet arī skolās ar šādu piedāvājumu ir skolēni, kuri siltas pusdienas neēd. Maznodrošināto ģimeņu bērniem pašvaldības piešķir brīvpusdienas. Valsts budžetā arī nākamgad ir paredzēti 2 264 018 lati 1. klases skolēnu ēdināšanai.

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Varam tad, ja gribam; ne tad, ja kāds liek vai grib mūsu vietā.
Aija Tūna, izglītības eksperte


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.