Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 41

Nr. 41

Lasi internetā

Skolotāji aktīvāk piesakās privātprakses sertifikātu saņemšanai

LETA informācija

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šajā mācību gadā skolotāji aktīvāk izmanto iespēju saņemt pedagogu privātprakses uzsākšanas sertifikātus, aģentūra LETA uzzināja Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD).

Šobrīd Latvijā privātprakses sertifikāts ir spēkā 329 pedagogiem, un 83 no tiem izsniegti šajā mācību gadā. Visvairāk sertifikātu ir izsniegti pagarinātās dienas grupas pakalpojuma sniegšanai, kā arī svešvalodu apmācībai skolas un pirmsskolas vecuma bērniem.

Kā aģentūrai LETA skaidroja dienestā, privātprakses sertifikātu var saņemt jebkura mācību priekšmeta skolotājs un tas dod tiesības īstenot izglītības procesu ārpus izglītības iestādes, pedagogam reģistrējoties kā pašnodarbinātai personai un slēdzot līgumus ar dažādām iestādēm un organizācijām, tostarp biedrībām, izglītības iestādēm un SIA.

Personai, kura vēlas sākt pedagoga privātpraksi, jābūt rīcībspējīgai, tai nedrīkst būt ar tiesas nolēmumu ierobežotu vecāka tiesību, kā arī sodāmības par tīšu noziegumu. Piesakoties sertifikātam, skolotājam ir jāapliecina ne tikai sava izglītība un profesionālā kvalifikācija, bet arī profesionālā pilnveide.

Atbalsta aģentūru statusā esošo valsts sporta skolu likvidāciju

Laura Millere

Šonedēļ valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā aģentūru statusā esošo valsts sporta skolu likvidāciju, noteiktas funkcijas nododot Murjāņu sporta ģimnāzijai un Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD).

Saskaņā ar valdības lēmumu līdz šā gada decembrim tiks likvidētas valsts aģentūras „Jaunatnes basketbola metodiskais centrs”, „Latvijas Šķēpa mešanas metodiskais centrs”, „Kalnu slēpošanas sporta centrs”, „Hokeja un slidošanas sporta skola” un „Lietišķo sporta veidu centrs „Kleisti””.

Tāpat šajā termiņā jāveic valsts aģentūru „Specializētā airēšanas sporta skola” un „Latvijas bērnu un jaunatnes kamaniņu sporta skola” likvidācija, pievienojot tās IZM padotībā esošajai Murjāņu sporta ģimnāzijai, kurai sadarbībā ar ministriju būs jānodrošina minēto skolu audzēkņiem iespēja turpināt profesionālās ievirzes sporta izglītības apguvi savā sporta veidā.

RAPLM sāk atlaišanas pabalstu izmaksu pedagogiem

Aiga Viduleja

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) sākusi izmaksāt pabalstus 1 194 241 lata apmērā tiem 1719 pedagogiem, kuri darbu zaudējuši izglītības reformas dēļ,  informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere.

Pabalstus ministrija izmaksā pašvaldību pedagogiem, kuri atlaisti no darba, jo izglītības iestāde tikusi likvidēta, reorganizēta vai tajā samazināts pedagogu skaits. RAPLM 619 570 latus izmaksās tiem izglītības iestāžu pedagogiem, kuru skolas likvidētas līdz šā gada 1. septembrim.

Pedagogi, kuri tika atlaisti no darba atbilstīgi noteiktajai skolēnu skaita attiecībai pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi, saņems kopumā 366 576 latus. Savukārt reorganizēto skolu atlaišanas pabalstos pedagogiem tiks izmaksāti 208 095 lati.

RAPLM atlaišanas pabalstus aprēķināja, ņemot vērā pašvaldību iesniegto informāciju. Apkopotā informācija liecina, ka 25 pašvaldībās tika slēgtas 47 skolas un atlaisti 680 pedagogi, 749 pedagogi atlaisti atbilstīgi noteiktajam skolēnu skaitam uz vienu pedagoģisko likmi, bet 25 pašvaldībās tika reorganizētas 45 skolas un atlaisti 290 pedagogi.

 

Gan optimisti, gan pesimisti

Ingrīda Zvēra

Iepriekšējā numurā rakstījām, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2015. gadam ieplānojusi reorganizēt pusi no savā padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm. Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma, kā nolemts 15. septembra valdības ārkārtas sēdē, IZM valdībā jāiesniedz līdz 1. decembrim. Taču profesionālo skolu direktoriem ir savs skatījums par to, kā šī reorganizācija īstenosies Latvijas skolās.

Līga Krūtaine, Ventspils profesionālās vidusskolas direktore

„Mūsu skolā nav paredzamas radikālas pārmaiņas, jo paredzēts, ka Ventspils profesionālajai vidusskolai tiks piešķirts Kompetenču centra statuss. Šobrīd mūsu skolā ir daudzas labas bāzes, tiek pilnveidotas profesijas, ko mēs mācām, ir jaunas tehnoloģijas. Šis Kompetences centrs tad veidotos uz jau esošās bāzes, to vēl papildinot un pilnveidojot.” L. Krūtaine domā, ka ieguvums no reorganizācijas Latvijas profesionālajām skolām varētu būt centru iespējamā augstā attīstība. „Šiem centriem būs Eiropas Savienības fondu nauda, kas dos iespēju attīstīties un pilnveidoties.” Taču ir arī mīnusi, kas gan atklājas jau šobrīd, bet reorganizācija situāciju varētu vēl tikai pasliktināt.

Samazina valsts pārbaudījumu skaitu

IK informācija

 Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina samazināt valsts pārbaudījumu skaitu devītklasniekiem, atsakoties no obligātajiem pārbaudījumiem sportā un dabaszinībās, paredzēts šonedēļ valdībā pieņemtajā noteikumu projektā.

Valsts pārbaudījumi gan saglabāsies latviešu valodā, matemātikā, Latvijas un pasaules vēsturē un svešvalodā, kurā no ieskaites pārbaudījums tiks pārveidots par eksāmenu. Mazākumtautību izglītības programmās skolēniem joprojām būs jākārto centralizētais eksāmens latviešu valodā, kā arī eksāmens mazākumtautības valodā.

Valdībā pieņemtajos grozījumos noteikts, ka turpmāk, beidzot sesto klasi, pamatskolas audzēkņiem būs jākārto ieskaite arī dabaszinībās, tādēļ sestās klases audzēkņiem turpmāk būs jākārto pieci pārbaudījumi līdzšinējo četru vietā. Pārbaudījums dabaszinībās gan nebūs jākārto 2009./2010. mācību gadā, bet tas būs obligāts turpmākajos gados.

IZM sākusi pārskaitīt naudu pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai

Katrīna Slišāne

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sākusi naudas pārskaitīšanu pašvaldībām, kas pieteikušās Eiropas Sociālā fonda aktivitātē pedagogu konkurētspējas paaugstināšanai.

23. novembrī finansējumu – 763 592 latus – saņēmušas 38 no Latvijas pilsētām un novadiem, kur komisijas pieņēmušas lēmumu par atbalstāmajiem pedagogiem, taču līgumi noslēgti ar visām 118 Latvijas pašvaldībām. Ieskaitītais finansējums ļaus sākt līgumu slēgšanu ar skolotājiem un stipendiju piešķiršanu pedagogiem no novembra

Par jau ieskaitīto naudu atbalstīti tiks 3165 pedagogi, no tiem 43 skolotāji saņems atbalstu zināšanu un prasmju pilnveidē, lai veicinātu profesionālo un sektorālo mobilitāti, tostarp attīstītu uzņēmējspēju un uzsāktu komercdarbību vai pašnodarbinātību.

721 pedagogs saņems atbalstu darbam izglītības iestādē nepieciešamajai pārkvalifikācijai, bet pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanā un tālākajā attīstībā atbalstīts tiks 2401 skolotājs.

 

„Piecos gados zināju, ka būšu skolotāja”

Madara Valtere

„Es vienkārši strādāju savā darbā,” tā pavisam pieticīgi saka Natālijas Draudziņas ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Rita Medne, kura nupat par ilggadēju nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. Viņa smejoties saka – iespējams, goda zīme piešķirta tādēļ, ka par ilgu strādā skolā. Skolas gaisotne R. Mednei ļoti iet pie sirds. Savukārt par R. Medni sajūsmā bija divas skolnieces, dvīņu māsas, kuras pie viņas mācījās tikai gadu.

Pērn audzēknes izstrādāja projektu vēsturē par skolas skolotājiem, nolemjot rakstīt par R. Medni. Beigās meitenes gājušas uz daudzām iestādēm un teikušas, ka kaut kas skolotājai ir jāpiešķir.

Kādēļ izvēlēties studēt Savienotajās Valstīs?

Madara Valtere

Pagājušajā nedēļā Rīgas Tehniskās universitātes lielo aulu piepildīja skolēni un studenti. Viņi bija atnākuši uz ASV Izglītības informācijas un testēšanas centra (Education USA) rīkoto izglītības dienu, lai saņemtu informāciju par studiju iespējām ASV, uzzinātu par citu studentu un skolēnu pieredzi, kā arī par pieteikšanos un stipendijām.

Lielā konkurence jauniešiem nemazina apņēmību mēģināt iekļūt kādā no ASV universitātēm. Neapšaubāmi studijas ASV ir liels ieguldījums izaugsmē un redzesloka paplašināšanā, atzina Ņujorkas universitātes absolvents, „Swedbank” valdes loceklis Toms Siliņš. Viņš norādīja, ka nav labāka laika doties studēt uz ASV kā tagad, jo vienmēr būs kādi iemesli, kāpēc studijas ASV būtu atliekamas. „Esiet vairāk pašpārliecināti!” iedrošināja absolvents. ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere uzsvēra, ka katrs pats veido savu nākotni, aicinot iegūt starptautisku pieredzi ASV.

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki mūsdienās ir slinki un pārāk daudz sūdzas, tāpēc arī tik ļoti kritizē skolas un skolotājus.
Linda Klimanova, Rīgas Juridiskās augstskolas bakalaura programmas „Tiesības un bizness” studente


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Laura bija stipra sieviete, tāpēc viņa savas jūtas apdzēsa pret kaimiņu vīrieti.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.