Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 40

Nr. 40

Lasi internetā

Pieaug problēmas skolā un mājās

Madara Valtere

Finansiālās problēmas ģimenē, skolotāju mazās algas un skolu reorganizācija daudz grūtāku padarījušas arī bērnu ikdienu. Dažos mēnešos atklājušās vairākas jaunas problēmas un sūdzības, kas nebija sastopamas pērn. Par aktuālām lietām bērnu dzīvē, mājās un skolā intervijā stāsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Ar kādām problēmām šodien saskaras skolēns skolā un mājās?
Ar daļu problēmu bērni ir saskārušies visu laiku. Vecākiem pietrūkst laika, lai ar viņiem runātu, un vecāki ne vienmēr prot sarunāties ar bērniem. Bērni bieži jūtās nesaprasti, nepieņemti savā ģimenē un arī skolā.
Iepriekš uz inspekcijas bērnu un pusaudžu tālruni 116111 nebija zvanu par to, ka skolotāji vainotu bērnus savā ekonomiskajā situācijā. Arī liela daļa vecāku, kas krīzē zaudējuši darbu un samazinātu ģimenes ienākumu dēļ vairs nevar atļauties daudzas lietas, nereti savu spriedzi izgāž uz bērnu.

Valsts augstākos apbalvojumus saņem izcilākie skolotāji, kultūras un sabiedriskie darbinieki

IK informācija
Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi šonedēļ tika apbalvota Natālijas Draudziņas ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Rita Medne un Jēkabpils Valsts ģimnāzijas mūzikas skolotāja Skaidrīte Pugača. Savukārt Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba goda zīmi saņēma skolotāja, ilggadējā Līvānu Stikla muzeja vadītāja un gide Natālija Stivriška.
Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls uz valsts svētkiem valsts augstākos apbalvojumus nolēma piešķirt 102 personām: sabiedriskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, mūziķiem, mediķiem, pedagogiem, militārpersonām un drošības struktūru amatpersonām.
Augstie apbalvojumi tradicionāli tika pasniegti Rīgas pilī vairākās svinīgās ceremonijās ap valsts svētku laiku.
Trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts Polijas valsts, sabiedriskajam un politiskajam darbiniekam, Varšavas universitātes profesoram Adamam Danielam Rotfeldam un Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājam, tiesnesim, Rēzeknes augstskolas docentam Kārlim Valdemieram.

Iespējams, nākamgad samaksās arī par konkrētiem darba pienākumiem

Daiga Kļanska
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2010. gada plānotais budžets ir 183 miljoni latu, kas salīdzinājumā ar šā gada budžetu pēc veiktajiem grozījumiem ir par gandrīz 25 miljoniem mazāks. IZM Finanšu departamenta direktore Inga Štāle skaidro, ka procentuāli samazinājumi ir ļoti dažādi, tie aprēķināti, ņemot vērā sociālo partneru veikto IZM funkciju izvērtējumu. Taču, kamēr Saeima vēl nav pieņēmusi nākamā gada valsts budžetu, vēl nevar būt pārliecība par to, ka tajā netiks ieviestas lielas korekcijas.

 

Vai tiešām saruna ar sevi un savu bērnu ir risinājums konfliktiem, problēmām?

Anita Šteina
Mediatore, sociālā pedagoģe
Turpinājums no iepriekšējā numura.
Atkal mediācijas nodarbībā tiek spēlēta cita spēle „Iekāp otra „kurpēs””. Mērķis – rosināt domāt par līdzjūtību, par to, kā katrs to saprot un var izjust. Uzdevums – stāvot aplī, samainīties ar blakus stāvošo apaviem.
Tā kā katrs no mums ir citāds, tad arī iekļaušanās un darbošanās spēlē ir dažāda: cits tajā nepiedalās, cits to dara nedroši, cits to dara ar interesi, labprāt, vienalga, kādās „kurpēs” jāiekāpj, u. c. reakcijas.
Lai uzsāktu sarunu ar sevi par līdzjūtību, varbūt varu spēli izspēlēt savā iztēlē vai realitātē?
Domāju, ka līdzjūtība, empātija jeb varēšana „iekāpt otra kurpēs” ir viens no priekšnosacījumiem, kas palīdz sajust sarunā gan savas, gan bērna emocijas, tātad paver lielāku iespēju problēmas risinājumam. Pārdomām, varbūt sarunai ar sevi teksts no Paulu Koelju grāmatas „Maktub”: „Iznācis no mises, ceļinieks dzīvoja vientulībā. Piepeši nez no kurienes uzradās kāds draugs un teica: „Es ļoti gribu aprunāties ar tevi.”
Ceļinieks šo tikšanos uztvēra kā zīmi un jutās tik aizgrābts, ka tūlīt pat sāka runāt par visu, kas tam likās svarīgs. Viņš runāja par Dieva svētību, par mīlestību, teica, ka draugs ir viņa eņģeļa sūtīts, jo kliedējis viņa vientulību.

Stipendija kā novērtējums un gandarījums jau padarītajam!

Ingrīda Zvēra
„Visvairāk mums ir vajadzīgas zināšanas, tās pievelk vēlāk arī vajadzīgo kapitālu, kā magnēts pievelk dzelzi,” ir pārliecība, ko savulaik deklarēja jaunlatviešu kustības dibinātājs Krišjānis Valdemārs. Latvijas Universitātes (LU) fonds, piešķirot stipendijas dažādu universitāšu studentiem, ļauj ticēt un cerēt, ka šā gada stipendiāti gan varēs sevi pietiekami veltīt mācībām, gan arī būs paraugs saviem studiju biedriem, motivējot pārējos studentus mācīties un būt sabiedriski aktīviem, kā arī iedvesmojot savus studiju biedrus pieteikties stipendijām nākamajā mācību gadā.
LU fonda stipendijas
LU fonds darbojas kopš 2004. gada un ir mecenātisma organizācija, kura rūpējās par izciliem, centīgiem (arī ar nepietiekamu materiālo nodrošinājumu) studentiem, maģistrantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem un izciliem izglītības, zinātnes un kultūras darbiniekiem sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem. LU fonds ar mecenātu atbalstu 2009./2010. akadēmiskajā gadā izmaksās 241 375 latus, lai atbalstītu centīgus, sekmēs izcilus, sabiedriski aktīvus vai tādus studentus, kuriem nepietiek finansējuma mācībām.

Pedagogi var pieteikties jaunam projektam

Sarmīte Baltmane
Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta
Sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā speciāliste
Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”
Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments izsludina pretendentu reģistrāciju Eiropas Sociālā fonda programmā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”.
Lai pieteiktos vienā no trim projekta darbībām, Rīgas vispārējo un profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem no 16. līdz 27. novembrim personīgi jāierodas vienā no dokumentu pieņemšanas vietām. Departamentā dokumentus varēs iesniegt Hanzas ielā 7, 2. stāva zālē, savukārt Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajam centram (106. kabinets, 1. stāvs, Kaņiera iela 15) izdevīgāka piekļuve dokumentu iesniegšanai būs Latgales priekšpilsētas pedagogiem.  Pieņemšanas laiki katru darba dienu no plkst. 14.00 līdz 18.00, pirmssvētku dienā, 17. novembrī, no plkst. 12.00 līdz 15.00, papildus – sestdienā, 21. novembrī, no plkst. 10.00 līdz 13.00.

IZM gatavojas reorganizēt pusi no profesionālajām skolām

Katrīna Slišāne

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2015. gadam ieplānojusi reorganizēt pusi no savā padotībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm, liecina IZM sagatavotā profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas programma.
No pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm IZM piedāvājusi saglabāt 31, tostarp 11 kompetenču centrus, savukārt 18 skolas plānots nodot pašvaldībām, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm.
Deviņu profesionālās izglītības iestāžu vietā Kurzemē IZM gatavojas saglabāt Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma profesionālo vidusskolu un Saldus profesionālo vidusskolu, savukārt uz Ventspils profesionālās vidusskolas bāzes iecerēts veidot kompetences centru ar specializāciju kokapstrādē, mehānikā un metālapstrādē, mašīnzinībās, enerģētikā un būvniecībā.

Rektori skeptiski par starptautisku ekspertu piesaistīšanu

LETA informācija
Augstskolu rektori ir visai skeptiski noskaņoti pret Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) piedāvāto ekspertīzi Latvijas augstākās izglītības sistēmas uzlabošanai, jo ekspertīzē varētu netikt ņemta vērā augstākās izglītības situācija valstī un tās veidošanās vēsturiskais konteksts, pagājušajā nedēļā Latvijas Rektoru padomes (LRP) sēdē novēroja aģentūra LETA.
Kā sēdes sākumā rektoriem skaidroja LRP priekšsēdētāja Tatjana Volkova, tiek plānots, ka laika trūkuma dēļ ekspertīze tiks veikta nevis par sistēmu kopumā, bet par darba grupas priekšlikumu izstrādē augstākajā izglītībā un zinātnē trim piedāvātajiem scenārijiem, pirms tam rektoriem kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju definējot uzdevumus, kas EUA sūtītajiem ekspertiem būtu jāpaveic.
Savukārt pašu ekspertu ataicināšana ir atkarīga arī no valdības, proti, vai arī tad, ja ekspertu darbs Latvijai varētu tikt piedāvāts bez atlīdzības, tā apņemtos nodrošināt ekspertu komandējuma izdevumus, bet visupirms valdībai eksperti būtu oficiāli jāuzaicina.

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Izšķiroša nozīme ir tieši mācīšanas metodikai, ko bieži skolotāji nenovērtē. Galvenais nav matemātiskus jēdzienus iegaumēt bez jēgas; galvenā ir izpratne, uzskatāmais priekšstats.
Daugavpils Universitātes mācībspēki


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars šajā darbā ir izveidots kā aizmāršības tēls. Bet Kristīne kā idioloģiska persona, kam sliktas īpašības praktiski nav novērojamas.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.