Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 4

Nr. 4

Lasi internetā

Izglītības pārvaldes skaita „kritušos”

Inga Varslavova / LETA

No jaunā mācību gada skolas plānots finansēt, aprēķinot nepieciešamo naudu uz vienu skolēnu. Tas paredzēts finansēšanas modelī „nauda seko skolēnam”. Daļai mazo skolu šis finansēšanas modelis nozīmēs darbības pārtraukšanu. Šobrīd rajonu un pilsētu pašvaldības vēl turpina skolu tīkla modelēšanu, apzinot arī tās skolas, kas jaunajā mācību gadā vairs nevērs durvis skolēniem.

Gatavojoties veikt optimizāciju un efektivizāciju

Latvijā ir viena no zemākajām skolotāju un skolēnu skaita proporcijām – vidēji uz 1 pedagoga darba likmi ir 6,3 skolēni, Eiropā vidēji – 11–14 skolēni. Savukārt skolotāju atalgojums (salīdzinājumā ar IKP uz 1 iedzīvotāju) ir viens no mazākajiem salīdzinājumā ar citām valstīm. Pārmetumus par šo nesamērīgumu pērnā gada vasarā izteica arī Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds, kas aicināja efektīvāk izmantot līdzekļus izglītībā.

2008. gada sākumā tika izveidota Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa, kas izstrādāja priekšlikumus izglītības iestāžu tīkla attīstībai, tai skaitā finansēšanas modeļa „nauda seko skolēnam” ieviešanai. Atbilstīgi šim modelim, ņemot vērā skolēnu skaitu, izglītībai paredzētā nauda tiks sadalīta novadiem ar mērķi optimizēt skolu tīklu un sekmēt efektīvu naudas izlietojumu. Tas saistīts arī ar skolēnu skaita nepārtrauktu samazināšanos pēdējos gados. Kā liecina jaunākie pētījumi par demogrāfisko situāciju Latvijā, skolēnu skaits līdz 2013. gadam turpinās samazināties. Pašreizējais skolēnu skaits varētu atjaunoties tikai 2025. gadā, liecina IZM informatīvais ziņojums.

Līdz 2. martam rajonu un republikas pilsētu pašvaldību izglītības pārvaldēm virtuāli bija jāmodelē skolu tīkls, ņemot vērā jauno finansēšanas modeli, un IZM jāiesniedz izglītības iestāžu attīstības plāns noteiktā teritorijā. Jau šobrīd skaidrs, ka daudzas skolas atbilstīgi jaunajam modelim būs „finansiāli neizdevīgas”. Īpaši tas attiecas uz mazajām lauku skolām, kur kopējais skolēnu skaits dažviet nepārsniedz vienas pilsētas skolas klases lielumu. Skolu slēgšana ir pašvaldību kompetencē, tomēr laukos skola ir ne tikai izglītības centrs, bet arī kultūras un sabiedriskās dzīves uzturētāja, tādēļ nav brīnums, ka daļa pašvaldību priekšvēlēšanu laikā par šo jautājumu lemj piesardzīgi.

 

 

Latvijas Skolotāju kongresa „Izglītība un audzināšana Latvijas sabiedrībai” gaidās

Kāpēc un kādi tikumi vajadzīgi 21. gadsimtā?

Kā dzīvojam? Kā gribētos dzīvot? Kā vajadzētu dzīvot? Kā gribētu redzēt citus dzīvojam? Kas jādara, lai dzīvotu labāk? Par šiem un citiem ētikas jautājumiem domāsim Latvijas Skolotāju kongresā 29. aprīlī. Domāsim kopā, jo uzskatu apmaiņa sarunā ir nozīmīgs ikvienu pārmaiņu sākums. Bet pārmaiņas ir nepieciešamas gan politikā, gan izglītībā, gan ikvienā cilvēkā.

Domāsim par tikumiem. Tikums ir sens un jauns domas priekšmets vienlaicīgi. Tas pazīstams kopš mītiem un senās filozofijas, bet 20. gadsimta beigās atdzimis tikumu ētikā. Tikumi ir dabiska dispozīcija uz saprātīgu dzīvi kopsakarā ar citiem – ar cilvēku uz ielas, ar skolas ļaudīm, draugiem, ar kopienu un valsti. Latviešu tradicionālās kultūras uzstādījums – nodzīvot krietnu un raženu mūžu – iekļaujas mūsdienu tikumu ētikā. Tikumi, protams, neveidojas uzreiz, pēkšņi, tāpēc par tiem nebūtu jāaizmirst pat sarežģītās situācijās, kad priekšplānā uzrodas degoši ikdienišķas izdzīvošanas un citi nosacījumi.

Ir vairāki riski, kas traucē īstenot krietnas un raženas dzīves mērķi, protams, ja tas apzināts. Tie pārsvarā attiecas uz apkaimi un situāciju, kurā dzīvojam. Dažreiz tās ir bailes un iebiedētība, citreiz – sakāpinātas vēlmes un nelāgi apkaimes paradumi vai nereti arī izmisīgs ikdienas vajadzību diktāts. Kā kļūt stiprākam sevī, lai no kārdinājuma balsīm attālinātos un izmisumu prastu mazināt darbībā?

Latvijā bieži dzirdams, ka jāmīlot sevi. Tikai – ar kādu mīlestību? To, kas gūstama reklāmas ķermenisko efektu un baudu ieteikumos, vai to, kas panākta rūpēs par savu iekšējo „intīmo bezgalību” (Edmunds Valdemārs Bunkše). Pirmais ir tirgū par naudu nopērkams efekts, otrais – iegūstams paštreniņā, pārdomās, kritiskā pašvērtējumā, auglīgu paradumu iekopšanā, kas prasa atteikšanos un piepūli. Mīlestību uz sevi varbūt pavadīs vizuāls apbrīns, kamēr cieņa un pateicība laikam tomēr sagaidāma tai otrai, sevi nelutinošai dzīvei.

 

Pirms skolu optimizācijas būtu nepieciešams racionāls izvērtējums un radošas idejas

Evija Papule

Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras (VIKNVA) direktore Evija Papule, analizējot trijos gados veiktās vispārizglītojošo izglītības iestāžu akreditācijas rezultātus, secinājusi, ka Latvijā ir gan labas skolas, gan profesionāli skolotāji, tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par mazo lauku skolu slēgšanu būtu nepieciešams racionāls izvērtējums un radošas idejas, kā saglabāt skolas, kas daudzviet ir palikušas par vienīgo pagasta sabiedrisko un kultūras centru.

VIKNVA kopš 2005. gada rudens valstī veic vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju un valsts un pašvaldību dibināto vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu vadītāju atestāciju.

Cik daudzas skolas ir akreditētas šajā laikā, un kādi ir galvenie secinājumi?

Līdz šā gada sākumam ir akreditētas gandrīz 70% skolu jeb 624 skolas 2008. gada decembrī. Akreditācijas dati rāda, ka vispārējās izglītības iestādēs īstenotās izglītības programmas ir vērtējamas kā ļoti labas. Lai arī lielākā daļa skolēnu izvēlas vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu, jo pēc 9. klases beigšanas viņi vēl nav pieņēmuši lēmumu par to, ko mācīsies turpmāk, manuprāt, vidējās izglītības iestādēm vajadzētu saglabāt arī humanitārā un eksaktā virziena programmu piedāvājumu. Tas skolēniem dos izvēles iespēju. Arī skolotāju profesionālā sagatavotība ir novērtēta kā ļoti laba. Skolotāji ir ieguvuši ne tikai augstāko pedagoģisko izglītību un pamatkvalifikāciju, bet viņiem ir arī divas un pat trīs kvalifikācijas, piemēram, angļu valoda, bioloģija un sociālās zinības. Slēdzot skolas, būtu jādomā, lai valsts šos profesionālos pedagogus nepazaudētu.

Veidos plānu lauku skolu glābšanai

LETA informācija

Vairāki pedagoģijas un citu jomu speciālisti sākuši veidot programmu Latvijas lauku skolu glābšanai, mudinot arī citus izteikt savus ierosinājumus, kā to finansiāli varētu īstenot, aģentūru LETA informēja viena no projekta iniciatorēm, privātās vidusskolas
„Patnis” valdes priekšsēdētāja Zane Ozola.

Projekta īstenotājus vada pārliecība, ka arī ar samazinātu finansējumu izglītības sistēmai lauku skolas var pastāvēt, tikai jāmaina to pārvaldības sistēma. „Šobrīd mūsu skatījumā viss ir pārāk reglamentēts un strukturēts, bet pašiem pedagoģiskā procesa veicējiem – skolotājiem un direktoriem – netiek dota liela atbildība,” stāstīja Z. Ozola.

Viņa uzskata, ka lauku skolās ir nevis pārāk maz skolēnu uz vienu skolotāju, bet otrādi – pārāk daudz pedagogu strādā ar nelielu skolēnu skaitu un to darbu, ko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem skolā jāveic, piemēram, 14 skolēniem, kvalitatīvi var paveikt arī pieci skolotāji.

Tādēļ viens no priekšlikumiem ir izdevumu optimizācijas nolūkā ļaut katram skolas direktoram pašam lemt par pedagoģiskā procesa organizāciju, nevis būt atkarīgam no dažādiem normatīviem, vadlīnijām un instrukcijām.

Tiek ierosināts arī nelielām skolām, kurās strādā līdz desmit skolotājiem, nelikt veidot atsevišķu grāmatvedību, to kārtojot centralizēti un administratīvi mazās skolas veidojot kā lielo skolu filiāles.

Projekta veidotāji arī rosina attīstīt trīs galvenos virzienus finansējuma stabilizēšanai: tiekot ieviestam modelim „nauda seko skolēnam”, naudu sadalot tieši skolām, nevis novadiem, attīstot mājskolu principu, kam pamatā ir dažādu skolēnu vienlaicīga mācīšana, kā arī saīsinot vasaras brīvlaiku.

Valdība tiek aicināta arī veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas pašreiz precīzi definē, kādā veidā jāveic pedagoģiskais process konkrētā klasē, konkrētā mācību priekšmetā, un sadarbībā ar augstskolām veidot studiju un pārkvalifikācijas programmas pedagogiem, kā arī precīzu pedagogu reģistru.

 

Izmantot iespēju un sasniegt mērķi

Vita Pļaviņa

Vladislavs Nazarenko ir Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes otrā kursa students, kurš par centīgu studēšanu jau otro gadu saņēmis LU stipendiju izcilai izglītībai „Ceļamaize”. Stipendiju piešķir studentiem no maznodrošinātajām ģimenēm, kurām nav līdzekļu studijām. Nākotnē Vladislavs vēlas kļūt par lietišķās informātikas skolotāju un šobrīd, savas ieceres spārnots, sapni piepilda. Norunājot satikšanās vietu un laiku, jautāju, kā mēs pazīsim viens otru, un viņš atbildēja: „Nu... man būs melna jaka un vēl varbūt melna soma!” Pie sevis nosmīnot, nodomāju, cik tipiski „datoriķiem”, bet patiesībā – ne tikai. Ja ne ar melno somu, tad noteikti ar ticību saviem spēkiem Vladislavs atšķiras no daudziem Latvijas studentiem.

Kā tu uzzināji par stipendiju, un kurā skolā tad sagatavo tik mērķtiecīgus topošos studentus, kas jau pirms iestājeksāmeniem augstskolā skaidri zina savu nākotnes profesiju?

Rīgas 29. vidusskolā. Pusgadu esmu mācījies arī Krievijā, Puškina licejā, taču pēc tam, kad vecmāmiņa mani atveda uz Latviju, sāku mācīties Rīgas 46. vidusskolā un tikai pēdējās klases mācījos Mangaļos.

Esmu dzimis Latvijā, bet mana mamma gribēja dzīvot Krievijā, jo tur bija sastapusi savu nākamo dzīvesbiedru. Mani vadāja kā čemodānu desmitiem reižu no Latvijas uz Krieviju, līdz palikām tur pavisam. Bet tā kā man neizveidojās labas attiecības ar agresīvo patēvu, vecmāmiņa no Latvijas vienkārši atveda mani atpakaļ, un mammai tika atņemtas vecāku tiesības. Savu tēvu esmu redzējis tikai divas reizes, no kurām pēdējā bija tiesas zālē, šķirot vecāku laulību. Bet par pieteikšanos stipendijai – nemaz nebija tā, ka kāda skolotāja ieteica man pieteikties tai, es pats diezgan bieži lasu internetā dažādu informāciju un LU mājas lapā atradu arī šo.

 

IZM ir vienaldzīga attieksme pret sociālās korekcijas izglītību

IK informācija 

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir vienaldzīga attieksme pret sociālās korekcijas izglītību, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Secināts, ka IZM kā sociālās korekcijas izglītības politikas izstrādātāja un īstenošanas koordinatore nenodrošina tās padotībā esošo sociālās korekcijas izglītības iestāžu audzēkņu pilnvērtīgu attīstību, atturēšanu no pretlikumīgām darbībām un reintegrāciju sabiedrībā.

Neizstrādājot normatīvo aktu, kas noteiktu sociālās korekcijas izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, kā arī to obligāto saturu, IZM nav pildījusi Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma nosacījumus, norāda Valsts kontrole.

Valsts kontrole konstatējusi, ka abās IZM padotībā esošajās izglītības iestādēs – „Naukšēni” un „Strautiņi” – īstenotās sociālās korekcijas nodarbības neatbilst tajās ievietoto audzēkņu vecumam, psiholoģiskajām īpatnībām un attīstības līmenim.

Lielākās neatbilstības tika konstatētas sociālās korekcijas izglītības iestādē „Strautiņi”, kurā uzturas lielākā daļa sociālās korekcijas izglītības ieguvēju – nepilngadīgie likumpārkāpēji zēni vecumā no 15 līdz 16 gadiem.

2007./2008. mācību gadā darba prasmes audzēkņiem šeit bija iespējams apgūt un pilnveidot tikai kulinārijā un datormācībās, bet vērtībizglītība un sagatavošanās dzīvei tika nodrošināta ar nodarbībām trenažieru zālē, mūzikā, lietišķajā mākslā un papīra locīšanā.

Šajā iestādē nodarbību programmai „Dzīvesprasmju veidošana” kā sasniedzamie rezultāti minēti „šūšana, vīšana, tīšana, pīšana radošos darbos”, „rotājumi, apsveikumi”, „pagatavot lapu dekorus, lapu pudeles, pušķus un kolāžas”, kas īsti neatbilst attiecīgās vecuma grupas zēnu interesēm.

Kaut arī vairākiem audzēkņiem konstatētas kaitīgas noslieces uz smēķēšanu, alkoholu, narkomāniju un toksikomāniju, nav notikusi plānveidīga un regulāra audzēkņu individuālo atkarības profilakses programmu īstenošana.

 

 

Par mācīšanos un uzvedību

Kaspars Bikše, IZM saskaņotu pedagogu tālākizglītības kursu lektors, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Vēstulēm: kasparsbikse@inbox.lv

Šis materiāls daļēji tapis, balstoties uz nelielu semināra materiālu daudzumu, kurus esmu izmantojis, vadot seminārus Dānijas pedagogiem, skolēniem un studentiem. Man patīk vienkāršā, visiem draudzīgā Dānijas izglītība sistēma. Tur necīnās.

Ja kādam vai vairākiem skolēniem rodas mācīšanās grūtības, skolotāju istabā netiek organizētas „darba grupas”, kas nodarbojas ar nemitīgas problēmas ilūzijas uzturēšanu, tas ir, nemitīgu problēmu uzskaitīšanu, atkārtošanu, atgādināšanu utt. Latvijas izglītības sistēmā, šķiet, runāt par problēmām – tas ir ļoti „nopietni” un „kompetenti”. Šeit man prātā nāk kāda indiāņu gudrība, kas vēsta: „Ja tu atklāj, ka jāj uz beigta zirga, kāp nost.” Taču mēs šādā situācijā izvēlamies novecojošas stratēģijas, proti: mēs iegādājamies pātagu, rūpējamies par stingāku jāšanas disciplīnu; mainām jātnieku un mācāmies jaunas jāšanas metodes; semināros lektoriem uzstājīgi prasām, kā motivēt jāt uz beigta zirga; mēs nemitīgi atkārtojam, ka šādi jāt mums ir mācīts vienmēr, šādi savā laikā mēs visi jājām; mēs izveidojam darba grupu, lai analizētu zirgu, runātu ar beigtā zirga vecākiem, sociālajiem darbiniekiem un psihologiem; mēs braucam komandējumos uz citām jāšanas skolām, lai analizētu, kā tur jāj ar beigtiem zirgiem; mēs izveidojam īpašo uzdevumu ministriju, lai beigto zirgu atdzīvinātu; mēs organizējam pēcstundas, pulciņus un konsultācijas, atstājam uz otru gadu, organizējam tālākizglītības kursus, kur varētu labāk apgūt jāšanas prasmes ar beigtu zirgu; mēs mainām kritērijus, kas nosaka, vai zirgs ir beigts; mēs izveidojam darba kvantitātes un kvalitātes grupu, lai atrastu pielietojumu beigtiem zirgiem; mēs paaugstinām beigtu zirgu jāšanas prasības un standartus; mēs salīdzinām dažādus beigtus zirgus; mēs meklējam jaunus motivēšanas paņēmienus jāšanā uz beigta zirga; mēs paziņojam, ka neviens zirgs nevar būt tik beigts, ka ar to vairs nevarētu jāt; mēs tērējam papildus enerģiju un piešķiram papildus līdzekļus zirga jaudas palielināšanai; mēs veicam pētījumus, lai pārliecinātos, kā darbojas citi motivēšanas paņēmieni jāšanai uz beigta zirga; mēs pieprasām no citiem nemitīgi domāt par to, kā likt beigtiem zirgiem skriet ātrāk un panākt, lai katra beigtais zirgs būtu labāks par cita beigto zirgu.

 

Mazo skolu slēgšanu var novērst – ir risinājumi

Madara Valtere

Mazo lauku skolu un citu skolu direktori, izglītības pārvalžu vadītāji, pašvaldību vadītāji un Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā izteica viedokļus par vispārējās izglītības iestāžu likteni krīzes un reformu laikā. Diskusijā „Nauda seko skolēnam. Vai tie abi satiksies?” tika runāts par skolu tīkla optimizāciju, izglītības kvalitātes nodrošināšanu un skolēna vispusīgas attīstības iespējām, par mazo skolu lomu pagastā un nepieciešamību valstī.

„Pilsoniskās savienības” partijas priekšsēdētāja Sandra Kalniete sacīja, ka jautājums par mazajām skolām, kā arī tas, kas notiek ar Latviju, valdību, zemniecību, ir emocionāls jautājums. Vai lauki pārvērtīsies par tukšu teritoriju? Kā krīzes apstākļos rast resursus, lai varētu saglabāt pēc iespējas vairāk tā, kas vairāku gadsimtu gaitā iestrādāts? „Viens mūsu šī brīža uzdevums ir īstenot pašdisciplīnu un atteikšanos, gluži kā tas bija 1941. gada izsūtīšanā uz Sibīriju, kad bija jādzīvo badā. Ikvienam ir kaut kas, no kā atteikties, un tas jādara visiem, nevis dažiem vai vairākumam,” noteica priekšsēdētāja.

„Izglītības politikas jautājumos naudas plūsma ir jāsakārto – esam par to vienmēr runājuši, bet nekad īsti nerealizējām. Nauda, ko Latvija investē izglītībā, ir vairāk vai mazāk Eiropas vidējā līmenī, bet, ja skatāmies izglītības sistēmu kā organismu, kurā ik pa brīdim mēģinām attīstīties, tad tas ir zems,” diskusijā sacīja deputāts Kārlis Šadurskis.

„Naudai seko skolēnam” nepieciešami koriģējumi

Principu „nauda seko skolēnam” K. Šadurskis saprot kā taisnīgas finansējuma sadales nodrošināšanu izglītībā, un tas nenozīmē – visiem vienādi. Pašreiz sauklis nav pielietots pareizi, jo ir jāņem vērā izglītību programmu realizācijas izdevumus. Tās atšķiras pēc izglītības pakāpēm, un lielākās atšķirības ir profesionālās un augstskolu izglītības programmās. Pēdējai iestādei jomu koeficienti atšķiras pat sešas reizes un vēl vairāk. Speciālajā izglītībā ir citi koeficienti, un mājas mācībās ir citi izdevumi.

 

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Katra nepareiza izvēle ir nākotnes bezdarbnieks, kas valstij izmaksā krietni vairāk nekā viens karjeras konsultants.
Dace Kalniņa, Grundzāles pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja, izglītības metodiķe un projektu koordinatore


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.