Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 38

Nr. 38

Elektroniskā PDF versija

Abonēt

Lasi internetā

LETONIKAS III kongress

LETONIKAS III kongress

Programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” 2005.–2009. gada veikums ar augstu paceltu galvu.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) mazajā konferenču zālē 26. un 27. oktobrī notika „Letonikas” III kongress, kas veltīts valsts programmas „Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru” (turpmāk „Letonika”) četrarpus gadu (2005–2009) veikuma apkopošanai un nākotnes mērķu izvirzīšanai. Zālē programmas vadītājs akadēmiķis Jānis Stradiņš, vadītāja vietniece akadēmiķe Maija Kūle, koordinatore akadēmiķe Ilga Jansone, Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētājs LZA akadēmiķis Tālavs Jundzis. Programmas īstenošanā apvienojušies zinātnieki no LU humanitārajiem institūtiem un fakultātēm, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, Liepājas, Daugavpils universitātēm, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta, Latvijas Kultūras akadēmijas, Ventspils, Rēzeknes augstskolām, LZA Baltijas Stratēģisko pētījumu centra, LU Matemātikas un informātikas institūta un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas.

 

Laikraksts „Izglītība un Kultūra” uzsāk projektu „Uzzini par mazākumtautību skolām Latvijā”

Projekta mērķis ir informēt sabiedrību par mazākumtautību skolām Latvijā, tā vairojot pilsoniskās sabiedrības informētību par integrācijas iespējām mazākumtautību skolu audzēkņiem un veicinot labās prakses piemēru popularizēšanu.

Projekta galvenās aktivitātes:

Projekta īstenošanas laikā tiks gatavoti raksti un intervijas ar mazākumtautību izglītības iestāžu pārstāvjiem: skolu direktoriem, skolotājiem, skolēniem un skolēnu vecākiem. Tādējādi tiks izzināta un analizēta situācija mazākumtautību skolās gan par etniskās integrācijas jautājumiem, gan arī mācību metodiku, pieredzi un praksi.

Projekta realizācijas laikā iegūtā informācija par katru no mazākumtautību skolām tiks publiskota vienkopus grāmatā, kas vienā eksemplārā tiks nodota ikvienai mazākumtautību skolas bibliotēkai, kā arī citām vispārizglītojošo skolu bibliotēkām.

Projekta noslēgumā tiks sarīkots forums mazākumtautību skolu pārstāvjiem. Forumā mazākumtautību skolu pārstāvji vienuviet varēs diskutēt un apspriest sev svarīgus jautājumus, iepazīstinot ar tiem plašāku sabiedrību.

 

Janvārī prognozē jaunu skolu slēgšanas vilni

LETA informācija

Rēķinoties ar turpmāku finanšu samazinājumu pašvaldību budžetos, vairāki novadu vadītāji prognozē, ka janvārī vēl nāksies slēgt skolas, šonedēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē stāstīja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.

Bērnu tiesību aizstāvjiem tas radījis īpašas bažas, jo jau mācību gada sākumā inspekcija konstatējusi vairākas lielas nepilnības kārtībā, kādā reorganizēto vai slēgto skolu skolēni pāriet uz jaunajām mācību iestādēm, joprojām turpinot meklēt vairākus šajā procesā „pazudušus” bērnus.

VBTAI daļā pašvaldību bijušas lielas grūtības iegūt sarakstus ar likvidēto skolu skolēniem, lai izzinātu viņu turpmākās gaitas. Speciālisti arī secinājuši, ka bērnus, kuri uzsākuši mācības jaunā skolā, neesot pieņēmuši vienaudži.

L. Rieksta-Riekstiņa prognozē, ka tad, ja pašvaldības skolas slēgs janvārī, mācību gada vidū, minētās problēmas vēl vairāk saasināsies. Piedevām novadu domju pārstāvji ir satraukti arī par iespējām nodrošināt skolēnu pārvadājumus 2010. gadā.

VBTAI nolēmusi vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) ar aicinājumu nepieļaut skolu reorganizāciju vai likvidēšanu 2010. gada sākumā, kā arī mainīt noteikumus par dokumentu sagatavošanu un nodošanu par skolēniem, ja skolas tiek likvidētas vai reorganizētas.

 

Mudinājums uz radošumu un inovācijām darbā

Ingrīda Zvēra

28. un 29. oktobrī Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) rīkoja semināru ciklu Rīgas skolotājiem „Valodu diena” un „Mākslu diena”. Semināru cikls bija ar Radošuma un inovācijas gadu saistīts pasākums, kurā tika mēģināts kopīgi rast atbildes, kas ir radošums un inovācijas izglītībā un kā veicināt radošo un inovatīvo spēju attīstību skolēniem, jo nav radošas mācīšanās bez radošas mācīšanas...

Inovācijas valodās un mākslā

„Valodu dienas” un „Mākslas dienas” galvenais mērķis bija veicināt pedagogu radošumu un inovāciju ieviešanu mācībās valodās un mākslās, atklāt virzienus, ceļus un iespējas, kā pedagogiem radoši un inovatīvi pilnveidot mācības. Semināru cikls ilga divas dienas, pirmo dienu, 28. oktobri, veltot „Valodu dienai”, savukārt 29. oktobrī pasākumu noslēdzot ar „Mākslu dienu”. Kā pastāstīja RIIMIC direktora vietnieks Agnis Gleizups, valodu un mākslu dienas rīkotas tāpēc, ka „mēs izanalizējām jau bijušās metodiskās dienas un projektus un izvērtējām, kuriem pedagogiem būtu nepieciešams vairāk. Nonācām pie rezultāta, ka ļoti lietderīgi šādi pasākumi būtu tieši valodās un mākslā. Radošumu un inovācijas vajag ieviest visās izglītības jomās, bet, piemēram, eksaktajās zinātnēs (matemātikā, fizikā, bioloģijā, ģeogrāfijā, ķīmijā) jau ir bijuši daudzas lietas, kā Dabaszinību kursi, konferences u. tml. Lietas, un vēl būs”.

 

21. gadsimts – humānās pedagoģijas gadsimts

Madara Valtere

Ar tēmu „Lai dāvātu bērnam zināšanu dzirksti, skolotājam sevī jāuzņem gaismas jūra” aizvadīta trešā Baltijas valstu Humānās pedagoģijas konference, kurā uzstājās Latvijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas humānās pedagoģijas pārstāvji.

Humānā pedagoģija uzskata, ka skola ir bērna garīgās (prāta un dvēseles) pilnveidošanās un attīstības kāpnes. Daži no šādas pieejas principiem ir apliecināt bērnā neatkārtojamu personību, cilvēciskot vidi bērna attīstībai, pieņemt bērnu tādu, kāds viņš ir, un motivēt viņu būt labākam, dāvināt bērnam prieku par panākumiem.

Teorijas pamatlicējs Šalva Amonašvili, veidojot humānās pedagoģijas pieeju, nebija domājis, ka tā izplatīsies un attīstīsies tik lielos apmēros. Š. Amonašvili priecājas, ka Latvijā šī pieeja attīstās un gūst vērienu.

 

Skola kā interaktīva vide

Raivis Spalvēns

Nākotnē skola būs interaktīva vide, kas atvieglos mācības skolēniem, darbu skolotājiem un palīdzēs vecākiem vairāk nodibināt saikni ar skolu – uzskata bezmaksas mācību sociālā tīkla „Mykoob” pārstāvji. Pēc pagājušajā nedēļā notikušās sociālās vietnes prezentācijas ideja par jauno skolu un laikmetīgām mācībām aizvien vairāk tuvojas īstenībai. Ja vēl pavisam nesen jaunāko informācijas tehnoloģiju izmantojums skolās mācībās šķita futūristisks, tad tagad, redzot skolu, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) u. c. fizisku un morālu atbalstu, fantāzija pārvēršas realitātē.

Mainīt veidu, kā mācīties

Nosaukums „Mykoob” ir veidojies no angļu vārdu salikuma „My book” (tulkojumā ‘mana grāmata’). Tā kā „Mykoob” ir mācību sociālā vide, tad vārds „book” apgrieztā veidā simbolizē atgriezenisko informācijas saiti no vecākiem uz skolu. Citiem vārdiem sakot, „Mykoob” nodrošina ne tikai informācijas nogādāšanu vecākiem, kā tas ir ar papīra dienasgrāmatām, bet iespēju vecākiem nogādāt informāciju skolai un pasniedzējiem.

Vai Īrijas latviešu bērniem mācīsim latviešu valodu?

Katrīna Slišāne

Nu jau ilgāku laiku sabiedrībā apklusušas runas par ārzemēs dzīvojošo latviešu atgriešanu mājās. Lai gan atšķiras viedokļi par to, vai Latvijas pasivitātē šajā jautājumā vainojama tik bieži dažādās nelaimēs piesauktā ekonomiskā krīze vai arī skaidras rīcībpolitikas trūkums, izrādās, politiķu rīcība tieši šajā brīdī lielā mērā noteiks to, vai emigrējušajiem tautiešiem kādreiz vispār būs iespējams valstī atgriezties, secinājusi Latviešu valodas aģentūra (LVA). Tās veiktais pētījums atklājis, ka ārzemēs dzīvojošiem latviešiem arvien biežāk ir grūtības nacionālās identitātes un latviešu valodas saglabāšanā, jo īpaši bērniem. Tādēļ viens no aktuālākajiem jautājumiem būtu nevis par to, kā valdībai panākt izbraucēju atgriešanos, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā būtu teju vai neiespējami, bet gan – kā šiem bērniem neatņemt visas iespējas jelkad atgriezties Latvijā.

Viena no galvenajām problēmām, par ko satraucas LVA, ir tas, ka pēdējā laikā latviešu jaunā paaudze, tostarp gan bērni, gan pusaudži, integrējoties vietējā sabiedrībā ārzemēs un par pamatsaziņas valodu pieņemot angļu valodu, ļoti ātri zaudē gan latviešu valodas prasmes, gan piederību latviešu sabiedrībai un Latvijai kā valstij.

Kā mācīsim Latvijas vēsturi?

Daiga Kļanska

Pilotprojekta rezultāti par Latvijas vēstures mācīšanu kā atsevišķu mācību priekšmetu parādījuši, ka skolēnu zināšanas ir līdzīgas gan tiem skolēniem, kuri Latvijas vēsturi mācījās kā atsevišķu priekšmetu, gan tiem, kuri to mācījās integrēti pasaules vēsturē. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno no 2011./2012. mācību gada mācīt Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu. Vēstures skolotāju biedrībā vēl tiks diskutēts, kā mācīt Latvijas vēsturi, savukārt Tilžas vidusskolas vēstures skolotāja Aina Rakstiņa uzskata, ka pirms trijiem gadiem pieņemtais lēmums nemācīt Latvijas vēsturi 5. klasē ir bijis pilnīgi aplams un to noteikti vajadzētu mainīt.     

 

Lasi avīzē


Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media" (Reģ.nr. 4010336926) un SIA "Unigunde" (50003635891)