Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 37

Nr. 37

Lasi internetā

Draudzīgā aicinājuma balva pārtaps jaunā kvalitātē

Ingrīda Zvēra

Pirms 10 gadiem – 2000. gadā – Draudzīgā aicinājuma fonds izveidoja Ceļojošo draudzīgā aicinājuma balvu. Šogad 26. oktobrī Sapņu, Gandarījuma un Cerību balvas par ikgadējiem sasniegumiem tika pasniegtas pēdējoreiz, lai nākamgad tās nokļūtu pie to pastāvīgajiem īpašniekiem – skolām, kas balvu šajos desmit gados saņēmušas vismaz trīs reizes. Tādējādi projekts ir īstenots, taču Draudzīgā aicinājuma balvas izveidotājam – Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājam, bijušajam Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzijas direktoram un matemātikas skolotājam Jānim Endelem jau ir padomā nākamā balva, kas pirmoreiz skolām tiks pasniegta 2011. gadā. Tādēļ 20. oktobrī tika rīkota diskusija „Kā noteikt Latvijas labāko skolu”, kurā piedalījās gan pats J. Endele, gan bijusī izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis, „Nordea bankas” vadītājs Valdis Siksnis, kā arī skolu pārstāvji: Sutru pamatskolas direktors Māris Grigalis un Rīgas 40. vidusskolas direktore Gaļina Jefremova.

Dombrovskis: Nākamgad pedagogu atalgojums tiks palielināts par 30%

LETA informācija

„Ar savu parakstu esmu gatavs apstiprināt, ka nākamgad pedagogu atalgojums ir paredzēts par 30% lielāks nekā šī gada četros mēnešos,” pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL).

Premjers piebilda, ka šis paaugstinājums ļaus ieviest piemaksas, kuras pašlaik pedagogiem netiek maksātas, piemēram, par mājasdarbu burtnīcu labošanu u. c.

Savukārt augstākajā izglītībā, lai nākamajā mācību gadā varētu nodrošināt budžeta studiju vietas, kā sacīja V. Dombrovskis, būs jāmeklē iespējas piesaistīt papildu naudu. Pagaidām finansējuma šai jomai ir tik, cik paredzēts budžeta projektā – pie šī jautājuma nāksies valdībā atgriezties.

Jau ziņots, ka vairākos novados skolotāji saņēmuši pirmās algas 2010./2011. mācību gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinātas līdz 250 latiem par likmi pirms nodokļu nomaksas, kā arī vairs neietver piemaksas par papildu pienākumu veikšanu.

Kā norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres rajona padomes priekšsēdētāja Airisa Lepere, kaut arī darba samaksa par likmi skolotājam samazināta par aptuveni 100 latiem, reālais samazinājums ir krietni lielāks, jo skolotājam lielu algas daļu veidojušas tieši papildu piemaksas par klases audzināšanu, burtnīcu labošanu, gatavošanos stundām un citu ārpusklases darbu.

Vajadzīga mīlestības telpa

Ivo Verners

Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Lauma Priekule ir latviešu meitene, kura 20 gadu vecumā mēroja tālu ceļu uz Krievzemi un mēnesi mācījās profesora Ščetiņina skolā. Ščetiņina skola ir atšķirīga no mums ierastajām mācību iestādēm. Ščetiņina skolā visi skolotāji un skolēni dzīvo skolā, mazā ciematiņā, it kā izolējoties un tādējādi izvairoties no sabiedrības domas, kas pagaidām diemžēl vēl lielākoties ir negatīva.

Arī Latvijā ir cilvēki, kuri uzdrošinās meklēt savādāku pieeju un darba paņēmienus, lai nodrošinātu, cik iespējams, brīvu un dabisku bērnu izaugsmi, tādēļ Laumas pieredze un domas jums un mums visiem var būt ļoti noderīgas.

Ja Latvijā mēs vēlētos radīt skolu, no kuras varētu iedvesmoties citi, vai mēs drīkstam pieļaut domu par kaut ko mazāku kā izcilu piemēru?

Lietas „pa pusei” dabā nedarbojas vispār. Arī pulkstenis, kura mehānisms ir pareizs pa pusei, nedarbojas pareizi. Izcils piemērs un normāls piemērs var būt viens un tas pats – tas ir atkarīgs no tā, ko uzskata par normu. Attiecīgi mainoties sabiedrības domai, sevis īstenošana ar mācību sistēmas (MS) palīdzību būs norma. Degradēt sevi ar mācību sistēmas palīdzību būs nenormālība.

Dienaskārtībā jaunās akreditācijas un streika jautājums

Madara Valtere

Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes sēdē notika diskusijas par jaunās akreditācijas noteikumiem, kā arī apspriests, vai streikam ir jābūt. Patlaban ir grūti pateikt, vai streiks būs, sacīja LIVA prezidente Dzintra Kohva. „To nevar pateikt. Līdz streikam var būt septiņas dzīves.” Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) vēl būs tikšanās, pēc streika pieteikuma ir arī paredzēta nedēļa, kad kopā var sanākt izlīguma grupa – šāds ir rīcības plāns, taču noskaņojums ir pavisam cits. Streiks ir nepieciešams, lai apliecinātu savu pilsonisko aktivitāti un parādītu modrību. „Mums ir negatīva pieredze sadarbībā ar valdību,” atgādina Dz. Kohva, sakot, ka visu laiku ir jābūt uzmanīgiem un jābūt pārliecībai, ka lietas virzās tā, kā to paredz iepriekšējās vienošanās. Šādu pārliecību iespējams iegūt tikai ar aktivitātēm. Tas, vai tas ir streiks vai kaut kas cits, ir otršķirīgi, jo streiks nav pašmērķis.

 

Reformēt. Bet kurā virzienā?

Katrīna Slišāne

Paļaujoties uz valdības solījumiem, ka neviena no reformām augstākajā izglītībā netiks uzsākta pirms publiskām diskusijām, pagājušajā trešdienā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā zālē bija pulcējušies gan Latvijas augstskolu vadības, gan mācībspēku un studentu pārstāvji, lai gaidāmo pārmaiņu priekšvakarā aizstāvētu ne tikai savu viedokli, bet arī savu augstskolu turpmāko pastāvēšanu. Lai arī diskusijas nudien izvērtās spraigas, visa pasākuma laikā ziņojuma projekts ne tuvu nebija klātesošo uzmanības centrā, augstskolu pārstāvjiem ierosinot arvien jaunus pārmaiņu scenārijus, kas gribot negribot liek secināt, ka ne tikvien līdz kompromisam, bet arī līdz pašu reformu uzsākšanai, visticamāk, vēl garš ceļš ejams.

Ko tad īsti paredz pats informatīvā ziņojuma projekts, kuru ekonomikas ministra un izglītības un zinātnes ministres darba grupai jāiesniedz valdībā līdz novembra sākumam? Lai arī ziņojumā plaši izklāstīta situācija augstākajā izglītībā Latvijā un strukturālo reformu mērķi, jāatzīst, ka paši reformu scenāriji izstrādāti tik plašā rīcību amplitūdā, ka vīzija par vēlamajām pārmaiņām šajā nozarē joprojām ir ļoti izplūdusi. Tanī pašā laikā darba grupas locekļiem nevarētu pārmest nerēķināšanos ar augstskolu pārstāvju viedokli, jo visvairāk argumentētie ierosinājumi vairāk vai mazāk ir integrēti kādā no scenārijiem.

Radoša domāšana piemīt ikvienam

Raivis Spalvēns

Sabiedrībā vienmēr ir valdījis uzskats, ka radošums ir talants, kas piemīt tikai dažiem, tomēr tas nebūt tā nav – uzskata viens no pasaulē vadošajiem radošās domāšanas ekspertiem pasaulē, „Eiropas radošuma un inovāciju gada 2009” vēstnieks Dr. Edvards de Bono (Edward de Bono), kurš šonedēļ viesojās Latvijā un lasīja lekcijas par radošu domāšanu, tās nozīmi personību audzināšanā, nozīmi izglītībā utt. Tiekoties ar Latvijas studentiem, mācībspēkiem, politiķiem u. c. interesentiem, E. de Bono izdevās lauzt stereotipu, ka radošums ir saistīts tikai ar mākslas sfērām. Viņaprāt, vairāk ir jākoncentrējas uz domāšanas radošumu.

Matemātiska nepieciešamība

„Daudzus gadus valdīja uzskats, ka domāšanā būtiskākā loma ir loģikai, nevis radošumam,” stāsta E. de Bono. „Manuprāt, tas ir muļķīgi. Iedomāsimies koku, kuram ir daudz zaru un lapu. Tā pakājē stāv skudra, kurai ir jānokļūst līdz zināmai lapa, kuru kokā ir tūkstošiem. Tas, vai skudra nokļūs līdz konkrētajai lapai, ir atkarīgs no koka zaru skaita un veiksmes. Normāli šīs skudras iespēja sasniegt mērķi ir viens pret astoņiem tūkstošiem. Turpretī, ja skudra atrodas uz koka lapas, tad pastāv 100% iespēja, ka viņa no šī koka nokļūs lejā, jo ceļš uz koka pakāji ir tikai viens. Kā redzams, domāšanas procesā svarīga ir ne tikai loģika, bet arī radošums.”

Skolotāju arodbiedrība par budžetu plāno runāt ar visām Saeimas frakcijām

Katrīna Slišāne

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvji plāno pēc 2010. gada valsts budžeta projekta iesniegšanas Saeimā tikties ar visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām,  pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.

Šāds lēmums pieņemts šonedēļ notikušajā arodbiedrības valdes sēdē, kurā pārspriesta LIZDA un Izglītības un zinātnes ministrijas Izlīgšanas komisijas sarunu gaita.

LIZDA ar partiju frakcijām iecerējusi runāt par tām prasībām, kuras nebūs izpildījusi valdība, veidojot budžeta projektu. Ja arodbiedrību apmierinās valdības paredzētie skaitļi, tad frakcijas tiks aicinātas šos skaitļus respektēt un arī šādā veidā budžeta projektu pieņemt.

Valde arī uzdevusi LIZDA pārstāvjiem Izlīgšanas komisijā noskaidrot, cik tieši naudas nākamgad paredzēts, lai palielinātu summu, ko valsts maksā par viena skolēna izglītošanu, kā arī to, vai IZM solītais skolotāju atalgojuma palielinājums attieksies arī uz interešu izglītības, piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībā iesaistīto pedagogu un profesionālās izglītības iestāžu skolotāju algām.

Tāpat arodbiedrībai uzdots turpināt aizstāvēt prasības par finansējuma nesamazināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Pasniegtas „Draudzīgā aicinājuma” balvas

Ieva Stūre

Šonedēļ svinīgajā ceremonijā Latvijas Nacionālajā operā „Draudzīgā aicinājuma balvas 2009” 1. vietas apbalvojumus ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzija (republikānisko pilsētu skolu nominācijā), Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija (pilsētu skolu nominācijā) un Sutru pamatskola (lauku skolu nominācijā).

„Draudzīgā aicinājuma balvas” saņēma tās skolas, kuru audzēkņiem pagājušajā mācību gadā ir bijuši visaugstākie sasniegumi gan valsts, gan starptautiskās mācību olimpiādēs. Šogad ceļojošās balvas par ikgadējiem skolu sasniegumiem tika pasniegtas pēdējoreiz, un nākamgad „Draudzīgā aicinājuma balvas” tiks atdotas skolām, kas 10 gadu laikā balvu ieguvušas vismaz trīs reizes. Tomēr „Draudzīgā aicinājuma balvas” organizatori jau iecerējuši jaunu konkursu par labākās skolas titulu, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs centralizēto eksāmenu rezultāti.

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Lai spētu dzīvot, darboties un gūt panākumus mūsdienu pasaulē, ikvienam cilvēkam ir jāspēj efektīvi domāt, veidot efektīvas attiecības un efektīvi strādāt, jo izglītība savā augstākajā izpausmē ir tapšanas process.
Marks Prenskis (Mark Prensky), izglītības pētnieks


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgars ir pārdzēris visu, kas viņam ir.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.