Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 36

Nr. 36

Elektroniskā PDF versija

Abonēt

Lasi internetā

Stingrāk uzraudzīs naudas izlietojumu zinātniskajās institūcijās un augstskolās

Aiga Viduleja

Šonedēļ valdības komiteja atbalstīja jaunu bāzes finansējuma piešķiršanas kārtību valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem, kurā paredzēta stingrāka naudas izlietojuma kontrole. Turpmāk zinātniskajām institūcijām, sniedzot bāzes finansējuma noteikumos noteiktos datus zinātnisko pētījumu veikšanā iesaistītā personāla atalgojuma aprēķināšanai, būs jāiesniedz dati par ievēlētajiem vadošajiem pētniekiem, pētniekiem un zinātniskajiem asistentiem, kas iekļauti Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidotajā Zinātniskā personāla datu bāzē un ievēlēti tikai vienā konkrētā zinātniskajā institūcijā.

Šādi Izglītības un zinātnes ministrija cer novērst dubultā finansējuma risku, kad vienam cilvēkam no bāzes finansējuma atalgojums tiek maksāts vairākās zinātniskajās institūcijās.

Turpmāk zinātniskajām institūcijām būtu arī jāiesniedz dati par zinātnē nodarbinātajiem darbiniekiem, tajā iekļaujot zinātnes tehnisko personālu, zinātni apkalpojošo personālu un zinātnisko personālu, ko veido vadošie pētnieki un zinātniskie asistenti.

Izstrādāts mūzikas izglītības programmu reformas projekts

Laura Millere

Kultūras ministrijā (KM) izstrādāts mūzikas profesionālās ievirzes izglītības programmu reformas projekts, ko paredzēts apstiprināt šā gada beigās, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Reformas modeli izstrādājusi Kultūras ministrija un Kultūras un radošās industrijas izglītības centrs (KRIIC) sadarbībā ar nozares profesionāļiem.

Programmā paredzēts no nākamā mācību gada pašvaldību dibinātajās mūzikas skolās par valsts budžeta naudu īstenot divu plūsmu (pamata un paplašinātās programmas) mūzikas izglītību.

Kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) uzskata, ka tas būs optimāls izglītības modelis, ko iespējams īstenot par valsts budžeta naudu, turklāt ņemot vērā, ka nākamgad valsts budžeta dotācija pašvaldību kultūrizglītības iestādēm plānota proporcionāli divreiz lielāka nekā šā mācību gada sākumā.

Pašvaldību kultūrizglītības iestāžu finansēšanas modeli veido trīs iesaistīto pušu – valsts, pašvaldības un vecāku – līdzfinansējums. Šobrīd tiek veikti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēs mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu līdzfinansējuma iespējas arī no pašvaldību un vecāku budžeta. Līdz šim profesionālās ievirzes kultūrizglītības pedagogu atalgojums tika finansēts vienīgi no valsts budžeta.

Aktualizējies jautājums par obligātas vidējās izglītības atjaunošanu

Aiga Viduleja

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, šonedēļ trešajā lasījumā skatot grozījumus Izglītības likumā, aktualizējusi jautājumu par obligātas vidējās izglītības atjaunošanu.

Priekšlikumu likumā iekļaut, ka vispārējās vidējās izglītības vai vidējās profesionālās izglītības iegūšana ir obligāta, iesniegusi partijas „Pilsoniskā savienība” frakcija, kuras pārstāvis Kārlis Šadurskis sacīja, ka iepriekšējās reizes, kad apspriesta obligātas vispārējās izglītības atjaunošana, tikuši izteikti argumenti, ka šāda sistēma pastāv tikai totalitārās valstīs.

Nosaucot vairākas augsti attīstītas valstis, tostarp arī ASV un Eiropas valstis, kurās pastāv obligāta vidējā izglītība, K. Šadurskis uzsvēra, ka tā ir nevis totalitāru, bet attīstītu valstu prakse. Atbildot  uz komisijas vadītāja Jāņa Strazdiņa (ZZS) iebildumu, ka nosaukto valstu ekonomiskais potenciāls ir krietni labāks nekā Latvijai, K. Šadurskis aizrādīja, ka izglītotība ir ekonomiskā potenciāla celšanas pamatā.

 

Pedagogi vēlas koalīcijas partiju garantijas savu prasību izpildei

LETA informācija

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), šonedēļ tiekoties ar IZM pārstāvjiem, norādījusi, ka vēlas panākt koalīciju veidojošo partiju garantijas savu prasību izpildei nākamā gada budžetā.

Kā šonedēļ pēc tikšanās žurnālistiem atzina arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, lai arī IZM ir solījusi nākamajā gadā ne tikai palielināt skolotāju darba samaksu un izpildīt daudz citu arodbiedrības prasību, lai šie solījumi netiktu atsaukti budžeta pieņemšanas gaitā, arodbiedrība ar valdību vēlas noslēgt vienošanos, kuru parakstītu visas koalīciju veidojošās partijas.

Tāpat arodbiedrība vienojusies nākamnedēļ, 27. oktobrī, turpināt sarunas ar IZM, pieprasot konkrētu dokumentu projektus, kas paredz izglītības finansējuma palielinājumu.

Pagaidām neatrisināta problēma ir augstākās izglītības un zinātnes finansējums nākamajā gadā – lai arī abas puses paudušas izpratni par nepieciešamību to palielināt, pagaidām trūkst priekšlikumu, kā tas tiks darīts. Tomēr ministrijas pārstāvji izteikuši ieceri par augstskolu darba optimizāciju, kā arī nepieciešamību augstskolu finansēšanā vairāk iesaistīt augstskolu līdzekļus.

Tā nav reforma, bet līdzekļu samazinājums

Raivis Spalvēns

Darbības, kas patlaban noris ar apzīmējumu „izglītības reforma”, patiesībā ir līdzekļu samazinājums – uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Intervijā „Izglītībai un Kultūrai” A. Jaunsleinis stāsta par reformu norisi novados – pieļautajām kļūdām, risinājumiem to novēršanai, kā arī par negatīvo ietekmi uz procesā iesaistītajiem cilvēkiem.

Kā vērtējat patlaban notiekošo izglītības reformu?

Es domāju, ka patlaban nenorit izglītības reforma, bet gan finansējuma samazinājums, jo neredzu, ka tiktu veiktas nopietnas reformas. Izglītības reforma nemaz nevar veikt to, ko tā veic tagad. Tāpat šo reformu nevar veikt LR Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) viena pati, bet gan tas ir jāveic kompleksi, sadarbojoties vecākiem, skolotājiem, skolu direktoriem, pašvaldībām, IZM. Tādu es redzu nopietnu reformu, jo tādā gadījumā tiek sagatavotas izmaiņas, kas ir pieņemamas visām pusēm, kur ir radušies kompromisi un ņemtas vērā visu pušu intereses. Tagad vienkārši tiek samazināti līdzekļi.

Tātad var uzskatīt, ka šī reforma ir destruktīva?

Dažos aspektos reforma ir pamatota un saprotama, bet citos gadījumos motivācija nav saprotama, jo lēmumi nav savā starpā diskutēti. Daudzo gadījumos runa nav tikai par skolotāju darba atalgojumu. Galvenais tomēr ir izglītības kvalitāte, bērnu intereses un vīzija. Ja kaut kādas reformas tiek veiktas, tas nozīmē, ka ir jābūt šim redzējumam par to, ko vēlamies sasniegt ilgtermiņā. Katrai reformai ir plusi un mīnusi. Par plusiem varam priecāties, bet nekā nedarām, lai mīnusu būtu mazāk vai to ietekme būtu mazāk jūtama.

Pedagogu atlaišanas pabalstiem piešķir 1,19 miljonus latu

LETA informācija

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ierosinājuma valdība šodien nolēma no naudas neparedzētiem gadījumiem piešķirt pašvaldībām 1719 pedagogu atlaišanas pabalstu izmaksai 1 194 241 latu.

619 570 latus pārskaitīs 25 pašvaldībām, kurās izglītības iestādes ir likvidētas līdz 2009. gada 1. septembrim.

Alūksnes novada domei – 23 941 latu,

Auces novada domei – 3 374 latus,

Bauskas novada domei – 9 474 latus,

Dagdas novada domei – 7 299 latus,

Daugavpils novada domei – 9 804 latus,

Gulbenes novada domei – 4 894 latus,

Ilūkstes novada domei – 7 941 latu,

Jaunjelgavas novada domei – 6 815 latus,

Jēkabpils novada domei – 5498 latus,

Kārsavas novada domei – 13 424 latus,

Krāslavas novada domei – 15 250 latus,

Kuldīgas novada domei – 21 493 latus,

Neretas novada domei – 4 130 latus,

 

Vai viss ir kārtībā ar augstāko izglītību Latvijā?

Katrīna Slišāne

Šāds jautājums gan valdības, gan augstskolu pārstāvju uzmanībā ir jau vairākas nedēļas, un par to viedokli tieši vai netieši izteicis teju katras augstākās izglītības iestādes vadītājs Latvijā. Tā kā šis jautājums aktualizējies vienlaikus ar idejām par iespējamo augstskolu apvienošanu, būtu grūti apgalvot, ka par šo problēmu ir daudz diskutēts pēc būtības, nevis vienas vai otras izglītības iestādes kvalitātes un tādējādi arī turpmākās pastāvēšanas kontekstā. Šajā ziņā interesantu piedāvājumu izteicis Rīgas Ekonomikas augstskolas un Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas studiju centra pētnieks Vjačeslavs Dombrovskis, kurš ar savu redzējumu par augstākās izglītības situāciju uzstājās pagājušās nedēļas diskusijā „Vai viss ir kārtībā ar augstāko izglītību Latvijā?” Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF).

Lai arī V. Dombrovska secinājumi par augstākās izglītības kvalitāti Latvijā nav nekas jauns, interesanti ir tas, ka viņa viedoklis nebalstās starptautisku augstskolu reitingu rādītājos, bet par svarīgu izglītības kvalitātes rādītāju pētnieks uzskata kaut vai lielo studentu skaitu Latvijā, kas apvieno studijas ar darbu un neapmeklē lekcijas. Atsaucoties uz 2007. gadā veiktu pētījumu, V. Dombrovskis norāda, ka algotu darbu strādā aptuveni 44% no bakalaura līmeņa studentiem, turklāt 23% tiek nodarbināti visu dienu. Šis apstāklis, lai arī vienkārši izskaidrojams ar studentu nepieciešamību nodrošināt sev iztiku, ne tikai negatīvi ietekmē vidējās atzīmes, lekciju apmeklējumu un studiju pastāvīgumu, bet arī rada jautājumu par to, vai augstskolu piedāvājums apmierina studentu cerības.

Atbalstu. Bet vai tas ko dos?

Madara Valtere

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības plānotais streiks visā Latvijā nedos cerētos rezultātus, pārliecināti daudzi aptaujātie pedagogi, kuri nu jau palikuši neticīgi tam, ka beidzot valstī varētu notikt arī kaut kas labs. Tomēr, būdami pesimistiski noskaņoti, daudzi plinti krūmos nemet, aktīvi atbalsta streiku un gatavi sabiedrībai parādīt, kādā situācijā ir izglītība Latvijā un ka tā vairs nevar turpināties. Skolotāji par šādu stāvokli savā nozarē ir sašutuši, norādot, ka neapmierinātību rada ne tikai samazinātās algas, bet arī naudas trūkums citām vajadzībām, kas ietekmē skolēnu izglītības kvalitāti. Arnis Ratiņš, Jaunpiebalgas vidusskolas ķīmijas skolotājs un direktora vietnieks mācību darbā: „Es streiku atbalstu, jo mūsu izglītības sistēma ir tuvu sabrukšanas stadijai. Pēc algu samazināšanas man skolā pedagogi saņem 150–160 latus uz rokām, un par tiem jāuztur savas ģimenes un jāskolo bērni. Es domāju, ka tas faktiski nav iespējams. Bez tam naudiņa, kas „seko” skolēnam uz novadiem, ir 463 lati gadā. Lai arī esam liela skola, kurā mācās 350 skolēnu, ar šo naudu nepietiek, lai mēs realizētu visas funkcijas. Mēs bijām spiesti samazināt sociālā pedagoga un logopēda likmi. Samazināta slodze arī visiem interešu izglītības skolotājiem, un līdz ar to bērniem palicis mazāk iespēju ārpusstundu nodarbībām.

 

Lasi avīzē


Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264