Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 35

Nr. 35

Elektroniskā PDF versija

Abonēt

Lasi internetā

Sešgadniekiem no nākamā gada skolā tomēr nebūs jāiet

LETA informācija

Kaut arī valdība konceptuāli atbalstījusi ieceri samazināt obligāto vecumu, no kura tiek uzsākta pamatizglītības ieguve, no nākamā gada sešgadnieku skološana tomēr vēl netiks uzsākta.

Pirms galīgā lēmuma pieņemšanas valdība 29. septembra sēdē Izglītības un zinātnes ministrijai uzdevusi izstrādāt konkrētu modeli šādu pārmaiņu ieviešanai, kā arī saskaņot izstrādātos likumu grozījumus ar sociālajiem partneriem.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis vakar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS) aicinājis apturēt tālāku šī likumprojekta virzību valdībā, jo pret šādu ieceri ir lieli sabiedrības iebildumi.

Aicina rūpīgi sagatavot augstākās izglītības reformu

LETA informācija

Augstākās izglītības sistēmā ir nepieciešamas pārmaiņas, taču reforma ir rūpīgi jāsagatavo, izvērtējot gan esošo situāciju, gan mērķus, nevis jāsāk ar ierosinājumu par augstskolu apvienošanu, pagājušajā nedēļā vienojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti gandrīz divu stundu ilgās debatēs ar ekonomikas ministru Arti Kamparu (JL), Augstākās izglītības padomes pārstāvjiem un augstskolu rektoriem.

A. Kampars sēdē uzsvēra, ka nekur netiek apspriests priekšlikums apvienot kultūras nozares augstākās izglītības iestādes – Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA), Latvijas Kultūras akadēmiju (LKA) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju – vienā universitātē.

LMA rektors Aleksejs Naumovs sacīja, ka šāda apvienošana izraisītu kvalitātes pazemināšanos. „Nevar to mehāniski apvienot, jo, pievienojot Mākslas akadēmiju kādai vienai lielai augstskolai, būs glezniecības pulciņš,” sacīja A. Naumovs.

Trīs universitāšu apvienošana – ieskats Somijas pieredzē

Madara Valtere

Speciāli „Izglītībai un Kultūrai” no Somijas

Pēdējā mēnesī Latvijā intensīvi tiek diskutēts par augstākās izglītības reformu – Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš ierosinājis apvienot augstskolas. Šajās debatēs tiek minēti citu valstu piemēri, taču tie netiek pietiekami iztirzāti. Somijā šādas diskusijas notika jau pirms vairākiem gadiem un šobrīd jau tiek veikta vairāku augstskolu apvienošana. Helsinku Tehniskā universitāte, Helsinku Ekonomikas augstskola un Helsinku Mākslas un dizaina universitāte sāks darboties vienotā Ālto universitātē.

Reāla apvienošana pēc 4–5 gadiem

2004. gadā Somijas Finanšu ministrijas izveidotā darba grupa veica pētījumu par augstākās izglītības sistēmu un atzina, ka Somijā ir pārāk daudz augstskolu un ir nepieciešams veikt apvienošanu. Gadu vēlāk Helsinku Mākslas un dizaina universitātes rektors Irje Sotamā (Yrjö Sotamaa) piedāvāja veikt trīs universitāšu apvienošanu.

Zinātnisko pētījumu problēmas un to risinājumi

Raivis Spalvēns

Zinātnisko pētījumu kvalitāte augstskolās ir zema un nav konkurētspējīga – šāds apgalvojums pagājušajā nedēļā tika izteikts Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas rīkotajā diskusijā ar augstākās izglītības un zinātnes pārstāvjiem un ekspertiem. Tā ir problēma, kas steidzami jārisina, tāpēc „Izglītība un Kultūra” aicināja privāto un valsts augstskolu pārstāvjus sniegt savu skatījumu par to, kas būtu darāms, lai Latvijas pētniecība augstskolās kļūtu konkurētspējīga.

Problēma ir aktuāla

Vērtējot diskusijā izteikto apgalvojumu par zinātnisko pētījumu zemo kvalitāti, Vidzemes augstskolas akadēmiskā prorektora pienākumu izpildītājs Aigars Andersons apgalvo, ka šī problēma mazāk attiecināma uz  „pētniecības kvalitāti”, tā vairāk saistīta ar Latvijas zinātnisko pētījumu publicitātes vājajiem rezultātiem un savā ziņā arī ar šo publikāciju „kvantitāti”.

Algas dienā – uz pusi plānāks maciņš un smeldzoša sirds

Katrīna Slišāne

„Smaidām vecākiem, smaidām bērniem, bet sirdī smeldz, jo nezinām, kā vairs uzturēt savu ģimeni un izglītot savus bērnus.” Ar šādu noskaņojumu pirmo algas dienu šajā mācību gadā sagaidījusi Dekšāru pamatskolas skolotāja Ilze Valeniece, kura ir tikai viena no pedagogiem, kam jaunā mācību gada sākumā bijis liels algas samazinājums. Lai arī oficiāli skolotājiem darba samaksa par likmi samazināta par aptuveni 100 latiem, reālā naudas summa, ar ko jānodzīvo līdz nākamajam mēnesim, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir sarukusi vairāk nekā uz pusi, jo reti kura pašvaldība vairs spēj samaksāt par pedagogu ārpusklases pienākumu veikšanu, turklāt arī tad tikai samazinātā apmērā. Lai arī septembrī lielākā daļa pedagogu zinājuši savas tarifikācijas un varējuši aprēķināt, kāda summa šajā mēnesī ieguls maciņā vai tiks ieskaitīta kontā, pirmā algas diena bijusi ļoti nepatīkams notikums daudzās skolās. Kā saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētājs – viena lieta ir zināt tarificētās stundas un to vērtību pēc jaunā izglītības finansēšanas modeļa, bet pavisam cita – to saņemt uz rokas vai savā kontā.

Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde LIZDA prasībām

Izglītības un zinātnes ministrijas atbilde LIZDA prasībām

IZM informācija

Vakar, 12. oktobrī, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nosūtījusi atbildi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iesniegtajām prasībām par 2010. gada valsts budžetu.

„Atbildot uz Jūsu 2009. gada 8. oktobra vēstuli nr. 195, vispirms vēlos izteikt pateicību par līdzšinējo sadarbību un Jūsu izteiktajiem priekšlikumiem gan saistībā ar darbu pie finansēšanas principa „nauda seko skolēnam” izstrādes un ieviešanas, gan attiecībā uz priekšlikumiem 2010. gada valsts budžeta projekta finansējuma sadalei IZM pārziņā esošajām jomām, gan citiem jautājumiem. Šādas saliedētas rīcības rezultātā izdevies panākt, ka valsts budžeta finansējums izglītībai 2010. gadā kopumā netiek pakļauts tik lielam samazinājumam kā citu ministriju pārziņā esošajām nozarēm.

Ņemot vērā LIZDA izvirzītās konkrētās prasības, IZM sniedz šādu informāciju.

Uz skolu jau 7.20 no rīta

Daiga Kļanska

Jelgavas novada Svētes pamatskolā katru rītu skolēni ierodas ar trijiem reisiem, pirmais no tiem pieturā, kas ir 800 metrus no skolas, piestāj jau plkst. 7.20, otrais – plkst. 7.40, bet trešais – plkst. 7.58. Mācību stundas skolā sākas plkst. 8.15. Skolas direktors Edmunds Misevičs stāsta, ka šāda situācija izveidojās pēc tam, kad augusta beigās tika pieņemts lēmums, ka Glūdas pamatskolā mācības turpinās tikai 1.–6. klašu skolēni, bet 7.–9. klašu audzēkņi dosies uz Svētes pamatskolu. Sākotnēji tika lēsts, ka uz Svēti dosies vien 12 Glūdas skolēni, bet tagad brauc jau 21 skolēns, jo lielajiem brāļiem vai māsām uz Svēti mācīties pārnāca līdzi arī jaunākie ģimenes bērni.

„Ne Glūdas, ne Svētes pārvaldēm nav savu autobusu, tāpēc vienīgā iespēja, kas atlika skolai, bija noslēgt līgumu ar transporta pakalpojumu sniedzēju SIA „Migers”, kas pārvadā pasažierus Jelgavas novadā. Šajā maršrutā, kas no Zemgales pieturas pirmos bērnus paņem jau plkst. 7.05, kopā ar skolas bērniem uz darbu dodas arī pieaugušie cilvēki, kuriem ir jāpagūst uz Rīgas vilcienu plkst. 7.30. Sākumā mēs bijām pamainījuši autobusa laikus, lai bērniem nevajadzētu tik agri nonākt skolā, taču pret to iebilda cilvēki, kuri šo izmaiņu dēļ kavēja darbu. Esmu apzinājis, cik izmaksātu komercreiss 21 bērna pārvadāšanai.

Skolas nepastāv tādēļ, lai nodarbinātu kaut kādu cilvēku skaitu

Ingrīda Zvēra

Šobrīd Latvijā tiek spriests par dažādām reformām izglītības uzlabošanai, sākot no pirmsskolas iestādēm un beidzot ar augstskolu sistēmu. Sarunā ar izglītības eksperti, programmas „Iespējamā misija” vadītāju Zani Oliņu meklējam atbildes daudzajiem patlaban aktuālajiem jautājumiem izglītībā.

Izglītības budžets pēdējā laikā ir samazināts ļoti. Tiek izteikti viedokļi, ka izglītība ir absolūtas krīzes priekšā. Tai pašā laikā izglītības ekspertu vērtējumā vaina nav naudas trūkumā, bet gan neracionālā tās izmantošanā. Kāds ir jūsu vērtējums, raugoties uz pēdējā laikā notikušajiem lielajiem finanšu samazinājumiem izglītībā un sistēmas (ne) spēju funkcionēt?

Runājot par finansiālo samazinājumu – to laikam neviens nevar apstrīdēt, ka finanšu ir tik, cik to ir, un vairāk vienkārši nav. Attiecībā uz sistēmas spēju funkcionēt es domāju, ka ir tā, ka mēs veicam vairākas reformas vienlaikus, bet tās visas tiek veiktas katra pati par sevi. Ir mērķis veikt reformu, bet nav kopēja mērķa.

Lasi avīzē


Kontakti

Izdevniecības vadītāja: Violeta Brenčeva

Tālr. 26002264

E-pasts: info@izglitiba-kultura.lv

Izdevniecības galvenā redaktore: Vita Pļaviņa

Tālr. 29190557

E-pasts: redakcija@izglitiba-kultura.lv 

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

 

 

Laikraksts "Izglītība un Kultūra"

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

No 2019. gada augusta e-izdevumus izdod SIA "V-Media"

Reģ.nr. 40103369264