Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 34

Nr. 34

Lasi internetā

Jauna iespēja – pedagoga privātprakse

Aivars Stankevičs

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs

Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Pedagoga darbs visos laikos ir atbildīgs un daudzveidīgs, meklējot arvien jaunas iespējas izmantot savas zināšanas un prasmes jauno paaudžu izglītošanai un audzināšanai. Atbilstīgi Izglītības likumā noteiktajam Latvijā pedagogs var strādāt gan skolā (izglītības iestādē), gan arī pedagoga privātpraksē.

Jāatzīmē, ka pedagoga privātprakse ir sens un pasaulē labi pazīstams, populārs pedagoga darbības veids. Tā ir izplatīta gan Vācijā, gan Dānijā, gan arī citās valstīs. Tādējādi, ņemot vērā pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju valstī un pārmaiņas izglītības nozarē, pedagoga privātprakses institūts var kļūt ne tikai par pedagoga papildu ienākumu avotu, bet arī ļaut turpināt savu darbu izvēlētajā profesijā, jaunā kvalitātē piedāvājot savus pakalpojumus sabiedrībai. Pedagoga privātprakses īstenošana ir arī veids, kā sniegt izglītojamajiem lielākas iespējas iegūt papildu zināšanas, saturīgi pavadīt brīvo laiku, palīdzēt sagatavot mājas darbus, veicinot izglītojamo tikumisko, estētisko, intelektuālo un fizisko attīstību, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

 

Šoruden mērķstipendijas saņems 2551 skolotājs

Daiga Kļanska

Studiju un zinātnes administrācijas vadītājs Jānis Ķirsons stāsta, ka jaunais mācību gads sācies ar organizatoriskām izmaiņām, kas saistītas ar administratīvi teritoriālo reformu, jo 1. jūlijā stājās spēkā Rajona pašvaldību reorganizācijas likums. Rajonu pašvaldību reorganizācija ilgs līdz šā gada beigām, tāpēc rajona padomes pakāpeniski nodod savas funkcijas novadiem. Vienlaikus ir jāīsteno projekts „Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”, lai skolotāji neciestu no administratīvajām pārmaiņām. Lai skolotājiem būtu pietiekami ilgs laiks sagatavot un iesniegt pieteikumus mērķstipendijām, pieteikšanās konkursi tika izsludināti dažkārt pat jūnija beigās un ilga līdz pat augusta vidum, atsevišķos gadījumos tas turpinājās līdz pat augusta beigām. Šajā laikā mainījās daži projekta sadarbības partneri, proti, līdz šīm projektu īstenoja rajonu pašvaldības vai to izglītības pārvaldes, bet dažos rajonos izglītības pārvalžu funkcijas pārņēma novada izglītības pārvaldes, un tika panākta vienošanās, ka iepriekšējā rajona centrā esošā izglītības pārvalde turpina īstenot šo projektu, lai projekta administrēšana būtu vienkāršāka. J. Ķirsons saka, ka valstī nebija situācija, ka kāds skolotājs administratīvi teritoriālās reformas dēļ nezināja vai nevarēja iesniegt savu pieteikumu. „Skolotāji zvanīja arī mums uz Studiju un zinātnes administrāciju vasarā un interesējās par izmaiņām. Šoruden skolotāju aktivitāte bija lielāka nekā pagājušajā gadā un tika saņemti 3677 skolotāju pieteikumi.

Samazināt algas vai budžeta vietu skaitu?

IK informācija

Ja, īstenojot nākamajā gadā paredzētos samazinājumus augstākajā izglītībā, netiks samazināts budžeta vietu skaits, nāksies krietni samazināt augstskolu mācībspēku atalgojumu, apstiprināja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Rektoru padomes sēdei sagatavotā Izglītības un zinātnes ministrijas informācija liecina, ka 2010. gada valsts budžetā finansējumu augstākajai izglītībai plānots samazināt par 31% jeb vairāk nekā 11 miljoniem latu.

Samazinājums var notikt divējādi – samazinoties budžeta vietu skaitam vai arī vienas studiju vietas izdevumiem, kas maijā ar valdības lēmumu jau tika samazināti no 1404 līdz 1077 latiem.

Piemērojot nākamajā gadā paredzētos samazinājumus, vienas studiju vietas izdevumi varētu sarukt līdz 768 latiem, tādējādi augstskolu mācībspēku atalgojums – par aptuveni 40%.

Arodbiedrība: SVF jaunā gaismā ieraudzīja situāciju izglītībā

LETA informācija

Šonedēļ notikusī tikšanās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvjiem situāciju Latvijas izglītībā atklājusi jaunā gaismā, parādot, ka ekonomiskā puse dominē pār izglītības kvalitātes un pieejamības aspektiem, žurnālistiem sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.

Tikšanās reizē, kurā, kā stāstīja arodbiedrības pārstāvji, SVF vēlējies noskaidrot, kas īstenībā slēpjas aiz valdības nosauktajiem finansējuma samazinājuma apmēriem izglītībā, LIZDA uzsvēra, ka šobrīd valstī izveidojusies situācija, kurā par pedagogu darbu netiek samaksāts pilnā apmērā, jo darba apjoms ārpus klases ir pat divas reizes lielāks nekā nodarbību laikā. Arodbiedrība arī apliecinājusi, ka notiek gatavošanās visas Latvijas pedagogu streikam.

Arodbiedrība arī uzskaitījusi daudzos aspektus, pēc kā būtu jāvērtē izglītības pieejamība, – bērnu iespējas nokļūt līdz skolai, tajā saņemt ēdināšanas vai medicīniskos pakalpojumus. Tāpat SVF pārstāvjiem pastāstīts, ka ar pašreizējiem līdzekļiem izglītībā tiek pārcirsta saikne starp izglītību un zinātni valstī, jo zinātniskajos projektos strādājošie nereti saņem vēl mazāku atalgojumu nekā skolotāji, kas šos cilvēkus nemotivēs ilgstoši palikt Latvijā, gaidot situācijas uzlabošanos.

Jauna iespēja – pedagoga privātprakse

 Aivars Stankevičs

Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājs

Speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Pedagoga darbs visos laikos ir atbildīgs un daudzveidīgs, meklējot arvien jaunas iespējas izmantot savas zināšanas un prasmes jauno paaudžu izglītošanai un audzināšanai. Atbilstīgi Izglītības likumā noteiktajam Latvijā pedagogs var strādāt gan skolā (izglītības iestādē), gan arī pedagoga privātpraksē.

Jāatzīmē, ka pedagoga privātprakse ir sens un pasaulē labi pazīstams, populārs pedagoga darbības veids. Tā ir izplatīta gan Vācijā, gan Dānijā, gan arī citās valstīs. Tādējādi, ņemot vērā pašreizējo sociāli ekonomisko situāciju valstī un pārmaiņas izglītības nozarē, pedagoga privātprakses institūts var kļūt ne tikai par pedagoga papildu ienākumu avotu, bet arī ļaut turpināt savu darbu izvēlētajā profesijā, jaunā kvalitātē piedāvājot savus pakalpojumus sabiedrībai. Pedagoga privātprakses īstenošana ir arī veids, kā sniegt izglītojamajiem lielākas iespējas iegūt papildu zināšanas, saturīgi pavadīt brīvo laiku, palīdzēt sagatavot mājas darbus, veicinot izglītojamo tikumisko, estētisko, intelektuālo un fizisko attīstību, sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

Līdz Eiropas stipendijām vēl jāpaciešas

Katrīna Slišāne

Lai arī vasarā dotie solījumi par skolotāju iespējām pieteikties Eiropas Sociālā fonda (ESF) stipendijām konkurētspējas paaugstināšanai vai prioritāro mācību priekšmetu skolotāju nodrošināšanai tika izteikti gandrīz vienlaicīgi ar paziņojumu par pedagogu darba algas samazināšanu, sākoties jaunajam mācību gadam, stipendijas pagaidām sadalītas tikai prioritāro mācību priekšmetu skolotājiem, bet pārējiem būs jāgaida vismaz līdz novembrim vai gada beigām, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija. Kamēr IZM darbinieki gan apgalvo, ka ESF apakšaktivitātes „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ieviešana notiek neredzēti ātros tempos, pagaidām tālāk par IZM telpām šis projekts nav ticis. Tiek gan solīts, ka līgumi par finansējuma piešķiršanu ar pašvaldībām tiks slēgti jau nākamo nedēļu laikā.

Kā apgalvo IZM Struktūrfondu departamenta Finansēšanas un projektu nodaļas projektu vadītāja Inga Misiņa, interesi par atbalsta saņemšanu līdz šim jau izrādījušas visas Latvijas pašvaldības un ministrija sola nevilcināties ne ar kvotu piešķiršanu novadiem, ne sadarbības līgumu slēgšanu. Tālākais – skolotāju pieteikumu izvērtēšana un naudas sadale – jau būs novadu vadītāju ziņā, lai gan stipendijas, kā ziņots, visticamāk, tiks piešķirtas ar atpakaļejošu datumu no brīža, kad attiecīgo pedagogu pašvaldība apstiprinājusi atbalsta saņemšanai. 

Rīgas zelts

 Vita Pļaviņa

Rīga savus skolotājus arvien vērtē zeltā. Šogad „Zelta pildspalvas” un „Zelta stipendijas” saņēmēji tika godināti Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Pasniedzot 23 karātu apzeltītās pildspalvas, Rīgas Domes vadītājs Nils Ušakovs atzina, ka skolotāji būtu pelnījuši vismaz zelta medaļas, jo tieši viņi ir tie, kas iedvesmo tautu. Savukārt 800 latu lielās zelta stipendijas saņēmējiem izteica ticību viņu lielajam devumam Latvijas nākotnes veidošanā.

Šogad vairāk mūzikas un ķīmijas skolotāju

Jau tradicionāli pasākuma ietvars tiek veidots koncerta veidā. Godalgotos skolotājus un skolēnus priecēja E. Vītola vadītais Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas koris un L. Ivules vadītais Rīgas Skolēnu pils džeza un vieglās mūzikas vokālais ansamblis „Spirit of Melody”. Jo skanīgākas skolēnu balsis, jo augstāk tiek vērtēti koru vadītāji un mūzikas skolotāji. Atšķirībā no pagājušā gada Skolotāju dienas priekšvakarā zelta rakstīkļus saņēma arī trīs mūzikas skolotāji.

Skeptiķi un koncentrētāji

Ingrīda Zvēra

Jau iepriekš ir izteikti vairāki viedokļi par izglītības reformām augstākajā izglītībā. 30. septembrī Latvijas Studentu apvienība (LSA), iesaistot gan studentus, gan augstskolu pārstāvjus, rīkoja paneļdiskusiju par reformām augstākajā izglītībā, kurā tika apspriesta gan augstskolu apvienošanas ideja, gan citas alternatīvas augstākās izglītības iestāžu saglabāšanas metodes. Paneļdiskusijā piedalījās augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Jānis Gardovskis, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš, LSA prezidente Anna Cīrule, Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis, Rektoru padomes priekšsēdētāja Tatjana Volkova, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts, Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps un bijušais LSA prezidents Igors Grigorjevs. Moderators – Mārtiņš Brencis.

Nepietiek resursu

Diskusijas dalībnieki bija sadalīti divās grupās, ko moderators M. Brencis bija nodēvējis par skeptiķiem un koncentrētājiem. Kopumā gan visi diskusijas dalībnieki piekrita, ka reformas vajag, atšķīrās tikai uzskati, kā tieši tās īstenot.

Pirmajam vārds tika dots J. Vētram, kurš reformu nepieciešamību pamatoja ar resursu trūkumu, lai būtu iespējams turpināt pašreizējo augstākās izglītības sistēmu Latvijā.

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Ikvienam vajadzētu saprast, ka skolēniem ir jādod iespēja mācību laikā ārpus skolas sadarboties ar dažādām organizācijām, cilvēkiem, lai viņi dzīvē spētu iziet jau ar pieredzi, drošāki. Taču, lai to izdarītu, ir jāmaina mācību process: tagad skolēni zinātniski pētnieciskos darbus veic un produktus skolēnu mācību uzņēmumiem gatavo naktīs vai brīvdienās, jo pārējā laikā viņiem ir mācību stundas.
Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja, „Ekselences balvas 2017” ekonomikā ieguvēja


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.