Pirkt e-laikrakstu  Laikraksta tirdzniecības vietas    Kontakti    Reklāma
   

Seko līdzi jaunumiem: Twitter Draugiem.lv Facebook
Sākums Raksti Interešu izglītība e-žurnāls Vecākiem e-Pirmsskolas Izglītība Abonēt

Nr. 33

Nr. 33

Lasi internetā

Visiem Rīgas skolotājiem būs atlaides sabiedriskajā transportā

LETA informācija

Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti šodien atbalstīja ierosinājumu par atlaižu braukšanai sabiedriskajā transportā piešķiršanu arī bērnudārzu, interešu izglītības, mūzikas, mākslas un sporta skolu pedagogiem.

Rīgas bērnudārzu, interešu izglītības, mūzikas, mākslas un sporta skolu pedagogi arī vēlas saņemt atvieglojumus braucieniem sabiedriskajā transportā darba dienās.

Kā liecina deputātiem sagatavotie materiāli, Rīgas mūzikas un mākslas skolu direktori, kā arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestāžu, interešu izglītības iestāžu un sporta skolu vadītāji lūguši iekļaut pedagoģiskos darbiniekus to personu skaitā, kas saņemtu atvieglojumus braucieniem sabiedriskajā transportā darba dienās.

Visiem pedagoģiskajiem darbiniekiem ir krietni samazināta darba algas likme, tāpēc atvieglojumi braukšanai sabiedriskajā transportā ekonomiski grūtajā laikā būtu ievērojams atbalsts arī mākslas un mūzikas skolu pedagogiem – kopskaitā ne vairāk kā 400 personām.

Turpretī bērnudārzu, interešu izglītības un sporta skolu pedagogi, kuri cer uz atlaidēm sabiedriskajā transportā, kopskaitā ir aptuveni 3940. Pirmsskolas izglītības iestādēs strādā vidēji 3000 pedagogu, interešu izglītības iestādēs – 620, bet sporta skolās – 320.

Rīgas Domes Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle skaidroja, ka konkrēti aprēķini, cik šādu atlaižu ieviešana varētu maksāt pašvaldībai, nav vēl veikti.

 

Nākamgad budžeta vietu skaits augstskolās varētu sarukt par trešdaļu

LETA informācija

Izglītības un zinātnes ministrija piektdien augstskolām paziņojusi, ka 2010. gadā paredzēts par aptuveni 31% samazināt valsts dotāciju par budžeta studentiem, aģentūrai LETA apstiprināja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts.

Rektori uzskata, ka šādi samazināsies arī par valsts naudu studējošo skaits.

Valdība šogad jau samazinājusi dotācijas augstskolām par budžeta studentiem, taču tas tika darīts, nevis samazinot budžeta vietu skaitu, bet summu, ko valsts atvēl viena studenta izglītošanai, studiju vietas bāzes izdevumiem sarūkot no 1404 līdz 1077 latiem.

Tā kā noslēgtie studiju līgumi ar budžetā studējošajiem valstij uzliek par pienākumu šiem studentiem nodrošināt iespēju studijas par valsts naudu arī pabeigt, M. Auziņš paredz, ka samazinājumi visvairāk varētu skart pirmo kursu studentus un pastāv iespēja, ka budžeta vietu pirmkursniekiem nemaz nepietiek.

„Tas nozīmē, ka praktiski valsts pārstāj finansēt augstāko izglītību,” intervijā aģentūrai LETA sacīja M. Auziņš. Viņš gan atzina, ka šinī ziņā LU ir nedaudz labākā situācijā nekā, piemēram, RTU, kur lielākā daļa studentu mācās par valsts budžeta naudu. Tomēr vienlaikus LU rektors šādu samazinājumu tiecas uzskatīt tikai par optimistiskāko prognozi.

Latvijas universitāšu, akadēmiju un augstskolu rektoru paziņojums

 Mēs, Latvijas universitāšu, akadēmiju un augstskolu rektori, atbalstām pozitīvas pārmaiņas augstākajā izglītībā un vēlamies aktīvi piedalīties augstākās izglītības reformu plāna izstrādāšanā. Mēs nevaram pieņemt Ministru prezidentu izveidotās un ekonomikas ministra Arta Kampara vadītās darba grupas sastāvu, jo tajā ir pārstāvēta tikai Latvijas Universitāte, ignorējot citu universitāšu un Latvijas augstskolu līdzdalības tiesības.

Atsevišķu Latvijas Universitātes un Augstākās izglītības padomes pārstāvju inspirēta ideja par mākslīgu augstskolu apvienošanu demonstrē nerēķināšanos ar augstskolu tradīcijām, to vēsturisko patstāvību. Tiek ignorēta reģionālā, kā arī profesionālā specifika inženierzinātņu, kultūras, lauksaimniecības, medicīnas, pedagoģijas un citās jomās. Mūsuprāt, vēlme dominēt augstākās izglītības un zinātnes sfērā liecina par Latvijas Universitātes savtīgām interesēm pārdalīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Augstākās izglītības reformas pamatā ir jābūt izglītības kvalitātei. Darba grupas atbalsts megauniversitātes izveidei neapliecinātu patiesas rūpes par augstāko izglītību. Veidojot tikai vienu universitāti, tiktu likvidēta konkurence, kas strauji pazeminātu Latvijas augstākās izglītības kvalitāti. Mēs nevaram atbalstīt monopolstāvokļa radīšanu brīvā tirgus apstākļos, jo tikai konkurence var nodrošināt augstākās izglītības dabīgu attīstību, kurā veiksmīgi pastāv un sadarbojas gan fundamentālajā zinātnē balstītas universitātes, gan lietišķajā zinātnē balstītas akadēmijas un augstskolas.

 

Nepatīkamā paraugstunda matemātikas eksāmena kārtošanā

Katrīna Slišāne

Kad pirms aptuveni trīs gadiem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paziņoja par ieceri vidusskolas noslēgumā atjaunot obligāto eksāmenu matemātikā, kā galvenais arguments tika minēts nepietiekamais studējošo skaits inženierzinātnēs, kurās augstskolām nereti ir grūtības pat aizpildīt budžeta vietas, jo cilvēki nav spējīgi šajā nozarē studēt. Šogad, kad pirmo reizi obligātajam pārbaudījumam matemātikā tika pakļauti visi topošie vidusskolu absolventi, savā ziņā varētu uzskatīt, ka ministrijas mērķis ticis sasniegts, jo Latvijas inženierzinātņu izglītības mekā – Rīgas Tehniskajā universitātē – salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem palielinājies pieteikumu skaits inženierzinātņu studiju programmās, līderpozīcijas pieteikumu skaitā zaudējot iepriekš tik populārajām būvniecības studijām. Tāpat universitātei nav bijušas problēmas ar budžeta vietu aizpildījumu – uz 1920 valsts budžeta finansētām vietām visās studiju programmās ir bijis konkurss un plānotās studiju vietas ir aizpildītas, kā arī negaidīti daudz studentu pieteikušies mācīties par maksu.

Tomēr īstas pārliecības par to, ka inženierzinātņu studentu pieplūdums tiešām būtu obligātā matemātikas eksāmena nopelns, joprojām trūkst, jo gan studenti, gan augstskolu mācībspēki nenoliedz, ka studēšana par valsts budžeta naudu ir viens no veidiem, kā pārdzīvot krīzi tiem jauniešiem, kuriem lielā bezdarba dēļ darbu iegūt ir praktiski neiespējami, tāpat kā atrast līdzekļus studijām par maksu. Un topošie studenti, šķiet, ir sadzirdējuši, ka valsts budžeta vietas visvairāk piešķīrusi eksaktajās un dabaszinību studiju programmās.

           

Galvenais – uzdrošināties

Vita Pļaviņa

Ulbrokas vidusskola kopā ar četru citu Eiropas valstu dalībniekiem no 2008. gada augusta piedalās „Comenius” daudzpusējās partnerības projektā „Vēsture laiku lokos” (History by Stories), kurā tiek pētīta ikdienas dzīve Eiropā pusgadsimta ilgumā. Apkopojot intervijas un cilvēku personisko pieredzi, pētot avīžu rakstus un citus autentiskus materiālus, tiek veidota biogrāfiju kolekcija. Pirmā projekta daļa ir beigusies. Skolēni, izmantojot sarunās ar vecvecākiem vai citiem par pagātni gūto informāciju, rakstīja esejas par 1950.–1960. gadu un izveidoja biogrāfiju albumu. Ulbrokas vidusskolēni, tiekoties ar pārējo četru (Rumānija, Vācija, Itālija un Polija) iesaistīto dalībvalstu dalībniekiem Polijā un Vācijā, jau stāstīja par sava pētījuma rezultātiem. Otrajā projekta posmā tiks pētītas un salīdzinātas likumsakarības un vēsturiskās patiesības no 70. līdz 90. gadiem ar mūsdienām un īstenots brauciens uz Sicīliju Itālijā. Savukārt pēdējais projekta posms būs videoklipa veidošana par mūsdienām un tikšanās Latvijā.

„Patiesībā pieteikties „Comenius” programmai uzdrošinājāmies tikai tāpēc, ka jau 18 gadus bijām draudzējušies ar Vācijas skolu,” atzīstas projekta koordinatore Maija Kokina. „Izglītības iestādēm Latvijā tā ir milzīga problēma – bailes uzdrošināties. Turklāt informācijas trūkums, nezināšana tikai stiprina bailes. Jāatzīst, ka ļoti lielu atbalstu sniedza Akadēmisko programmu aģentūra, kas rīkoja semināru par šo programmu un visu izskaidroja,” paskaidro Maija Kokina, kas skolā pasniedz arī vācu valodu. Projekta īstenošanu nedaudz apgrūtina fakts, ka Latvijas skolās nav „Comenius” stundu, kurās skolēni un skolotāji varētu nodarboties tikai ar projekta darbu. Ulbrokas skolēni projektā darbojas pēc stundām. Taču projekts „pārklāj” arī citus mācību priekšmetus, piemēram, ģeogrāfijas stundās skolēniem ir iespēja gatavot prezentācijas par katru projektā iesaistīto valsti. „Arī projektā neiesaistītie skolotāji zina par mūsu aktivitātēm un, iespējams, iedvesmosies uzņemties iniciatīvu īstenot kādu savu ideju,” stāsta projekta koordinatore.

 

 

Pašvaldības nespēj izmaksāt kompensācijas

Lielās skolu reformas dēļ, uzsākot jauno mācību gadu, radusies vēl viena problēma – daudzi no darba atstādinātie skolotāji vēl aizvien nav saņēmuši atlaišanas pabalstu. Pēc iepriekšējās algas pagājis jau krietns laiks, savukārt līdz pirmajam bezdarbnieku pabalstam vēl jāgaida... „Izglītība un Kultūra” skaidro, kādēļ radusies šāda situācija.

Kā informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa, pirmais signāls nācis jau no pašvaldībām – tā kā izglītības reformas bija ļoti lielas, visām pašvaldībām nav nepieciešamās naudas, lai no darba atlaistajiem skolotājiem izmaksātu tiem paredzētās kompensācijas un pabalstus. „Pašvaldības ar mums ir sazinājušās, nepieciešamie līdzekļi, kas ir 1, 2 miljoni latu, tiks piešķirti no valdības līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.” Taču pašvaldību kontos tie nonāks tikai nākamo nedēļu laikā, jo dokumenti par naudas piešķiršanu atlaišanas pabalstam tiek saskaņoti ar Izglītības un zinātnes ministriju, pēc tam tie tiks nodoti Finanšu ministrijai, jo pirms naudas pārskaitīšanas pašvaldībām nepieciešams to saskaņot ar finanšu ministru. Naudu paredzēts piešķirt visām tām pašvaldībām, kas līdz šim vērsušās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) pēc materiāla atbalsta, neņemot vērā to, vai tās līdz šim bija spējušas atrast naudu pedagogu kompensāciju izmaksai vai nē.

No vienas dienas brīdinājuma streika līdz pat nedēļas vai mēneša streikam

Raivis Spalvēns

Fakts, ka pedagogu streiks šogad būs, ir skaidrs, šonedēļ vienīgi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes sēdē tiks pieņemts lēmums par to, kā tas izpaudīsies un kāds varētu būt arodbiedrības atbalsts. Intervijā „Izglītībai un Kultūrai” LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča stāsta par gatavošanos streikam, prasībām tajā, iespējamajiem rezultātiem un pedagogu noskaņojumu.

Šonedēļ būtiskākie LIZDA darbi noris ap un par skolotāju streiku. Kas pamudināja LIZDA uz šo soli?

Doma par streiku nav dzimusi tagad. To ir ietekmējuši vairāki faktori un notikumi. Visas šīs problēmas pamatā ir situācija, kas saistīta ar izglītības iestāžu struktūras pārveidi, ko daži dēvē par reformu, bet mēs to saucam par struktūras sakārtošanu, kas pati par sevi ir vajadzīga, un savā ziņā par to domāja ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet arī mēs. IZM sākotnējais uzstādījums šo pārmaiņu pamatā bija likt uzsvaru uz izglītības kvalitāti, pieejamību un līdzekļu ietaupījumu, kas visiem šķita apsveicama doma. Tomēr to nav iespējams izdarīt bez līdzekļu papildu novadīšanas, ar ko arī bijām rēķinājušies. Neskatoties uz labajiem plāniem, rezultātā izglītības sistēmas sakārtošana šogad noritēja prātam neaptverami neloģiski un haotiski, jo netika ievērotas nekādas strādājošo un skolēnu intereses, nedz arī pārmaiņas skaidrotas vecākiem. Pirmajā plāksnē izvirzījās tieši līdzekļu taupīšana.

 

Mainīs izglītības saturu līdz sestajai klasei

LETA informācija

Ja gan valdībā, gan vēlāk Saeimā tiks pieņemts lēmums par bērnu skološanu no sešu gadu vecuma, Valsts izglītības satura centrs (VISC) vēl šogad izstrādās izmaiņas izglītības saturā no pirmās līdz sestajai klasei, aģentūrai LETA pastāstīja VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājs Imants Vasmanis.

„Ir skaidrs, ka arī citās klasēs mācību saturs nevarēs palikt tāds pats kā līdz šim,” aģentūrai LETA sacīja I. Vasmanis, skaidrojot, ka, visticamāk, izmaiņas sestās klases mācību saturā nebūs tik lielas kā pirmajos gados. VISC cer, ka līdz tam brīdim bērni būs apguvuši pietiekami daudz zināšanu, lai varētu turpināt mācības septītajā klasē vēl pēc līdzšinējā standarta, jo visa pamatizglītības satura izmaiņas būtu pārāk milzīgs projekts, par kura lietderību vēl varētu diskutēt, atzīst VISC.

Valdība šonedēļ konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2010./2011. mācību gadu par obligāto vecumu, kurā tiek uzsākta pamatizglītības ieguve, noteikt sešus, nevis septiņus gadus, kā tas bijis līdz šim.

Šobrīd VISC gandrīz pabeidzis darbu ar programmas projektu pirmklasnieku mācīšanai, un tajā paredzētas vairākas radikālas pārmaiņas salīdzinājumā ar to, kā mācību darbs pirmajās klasēs tiek organizēts šobrīd.

Piemēram, bērniem vismaz pusgadu nebūs mācību stundu, bet gan mācību nodarbības, kas katra ilgs 30 minūtes, turklāt šādu nodarbību nedēļā nebūs vairāk par 18. Nodarbībās netiks mācīti noteikti mācību priekšmeti, bet ar brīvo rotaļu palīdzību bērns tiks mācīts lasīt, rakstīt, skaitīt, kā arī saskaitīt un atņemt skaitļus no viens līdz desmit.

 

Lasi avīzē

E-pasts:
Parole
Reģistrēties
Paziņojums

Skolas soma

Bērnu drošība

Pirmklasnieks

Latvijas Izglītības Vadītāju asociācija

LIZDA

Atziņas

Cilvēki ir jāizglīto, jo viņi bieži izmanto to, ko izlasa „Google”, un uzticas visam. Nākotnē ir gudri jāizmanto sociālie mediji, piemēram, „Facebook” ir jāsasaista ar skolām, un šajā ziņā lielākie palīgi būs skolotāji.
Johens Špangenbergs (Jochen Spangenberg), izdevniecības „Deutsche Welle” attīstības menedžeris


Gadās arī tā...

No skolēnu domrakstiem:
Edgaram bieži bija vēlme iedzert, bet viņš zināja savas robežas, kā par piemēru: viņš nelika galdā to, kas viņam pieder, un šajā gadījumā tas bija zirgs, kurš piederēja muižas valdniekam.

 

Kontakti

Laikraksts "Izglītība un Kultūra" 

Galvenā redaktora p.i. - Andris Barkāns

Tālr. 67096393; 25628748

 

Laikraksta "Izglītība un Kultūra" elektroniskais pielikums "Pirmsskolas Izglītība"

Elektroniskais žurnāls „Vecākiem”

Galvenā redaktore — Vita Pļaviņa

vecakiem@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 29190557

 

Abonēšanas, reklāmas un mārketinga vadītājs: Andris Barkāns

info@izglitiba-kultura.lv

reklama@izglitiba-kultura.lv

Tālr. 67096393; 25628748

 

Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīce

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Maketētāja: Linda Prātniece

redakcija@izglitiba-kultura.lv

 

Izdevēja SIA „AB konsultants” rekvizīti:

Reģ. Nr. 40103361805

Juridiskā adrese: Stabu iela 46/48–61, Rīga, LV-1011 

Biroja adrese: Dzirnavu iela 21, Rīga, LV-1010

Banka: AS „Swedbank”

Kods: HABALV22

Konts: LV78HABA0551030067643

 

Stingri aizliegts portālā www.izglitiba-kultura.lv un avīzē "Izglītība un Kultūra" publicētos materiālus kopēt, pārpublicēt, reproducēt, izplatīt, tulkot vai jebkādā citā veidā rīkoties bez redakcijas rakstiskas piekrišanas. Ja rakstiska atļauja no laikraksta redakcijas ir saņemta, obligāti ir jānorāda atsauce uz laikrakstu „Izglītība un Kultūra”.

Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.